Laikmeta zīmes

Kolekcionāriem, kas darbojas numismātikas lauciņā, viena no svarīgākajām kolekcijas daļām vienmēr ir pašu zemē kādreiz un arī šobrīd lietotās naudas zīmes un monētas. Latvijas kolekcionāri šajā ziņā nav izņēmums. Livonijas un Rīgas monētas, Kurzemes hercogistes nauda un Krievijas impērijas kaltie livonēzi, Pirmā pasaules kara vācu okupācijas iestāžu izdotā nauda un pilsētu pašvaldību banknotes, Bermonta armijas un Stučkas valdības naudas zīmes - tas viss ir numismātu intereses objekts. Tomēr Latvijas naudas kolekciju kodols ir un paliek Latvijas Republikas lati un santīmi - gan Pirmās brīvvalsts laika, gan no 1992. līdz 2013.gada nogalei lietotie.

Pēc valsts neatkarības proklamēšanas 1918.gada 18.novembrī Latvijas teritorijā apgrozībā bija vācu okupācijas iestāžu izlaistie ostrubļi un ostmarkas, Vācijas valsts markas, Krievijas impērijas rubļi un kapeikas, Krievijas Domes nauda, kā arī dažu Latvijas pilsētu pašvaldību naudas zīmes. 1918.gada 11.decembrī finanšu ministrs Pēteris Juraševskis noteica apgrozībā esošās naudas oficiālo kursu, par likumīgu maksāšanas līdzekli atzīstot trīs dažādu valstu valūtas. Tomēr šāda situācija ilgi turpināties nevarēja, tāpēc tika nolemts izlaist pašiem savu nacionālo valūtu. Turpini lasīt »

Pirmā sarunas ar Viktoru un Esteri Petrenko daļa tika publicēta 2021.gada 20.decembrī - sešas dienas pēc autora Ervīna Jākobsona nāves. Šo, otro daļu, viņš nepaguva apstrādāt, bet bija sagatavojis intervijas transkriptu. Tādēļ arī šeit nav nedz fotogrāfiju, nedz cita ierastā noformējuma, bet piedāvājam to izlasīt jums tādu, kā Ervīns bija atstājis. Turpini lasīt »

Teoloģijas doktori Vitālijs un Estere Petrenko nu jau daudzus gadus vada pieaugušo tālākizglītības mācību iestādi “Latvijas Bībeles Centrs”. Vitālijs ir LBC direktors, Estere - akadēmiskā direktore (dekāne). Vienlaikus Vitālijs ir arī ordinēts mācītājs un kalpo Rīgas Pestīšanas Tempļa krievu baptistu Misiones draudzē. Tāpat Vitālijs un Estere ir asociētie profesori Norvēģijas Vadības un teoloģijas skolā Stabekā, netālu no Oslo. “Laikmeta zīmes” aicināja abus Dieva Vārda doktorus iepazīstināt mūsu lasītājus ar savu dzīvi un kalpošanu mazliet vairāk. Turpini lasīt »

Šis raksts tapa kā papildinājums mūsu publikācijai “Padomju Latvija mūžos lai dzīvo” (lasiet ŠEIT un ŠEIT) un kā atbilde rakstam “Toreiz un tagad jeb mīti un patiesība par dzīvi Latvijā padomju laikā”. Raksta trešajā daļā aplūkojam padomjlaika pārtikas kvalitāti, sabiedriskās ēdināšanas un restorānu kultūru, prostitūciju, attieksmi pret seksuālām perversijām un padomju sabiedrības morālo divkosību. Šīs tēmas noslēdz rakstu sēriju (lasiet ŠEIT un ŠEIT), kurā stāstījām par padomju politisko sistēmu, Brežņeva valdīšanas ēru, plānveida ekonomikas dīvainībām, sociālo sistēmu, izglītību, medicīnu un citiem padomju dzīves un sadzīves aspektiem. Turpini lasīt »

Šis raksts tapis kā papildinājums publikācijai “Padomju Latvija mūžos lai dzīvo” (lasiet ŠEIT un ŠEIT), kuras mērķis bija atspēkot populārākos mūsdienās izplatītos mītus par padomju laiku. Reizē šī ir arī atbilde internetā lasāmajam rakstam “Toreiz un tagad jeb mīti un patiesība par dzīvi Latvijā padomju laikā”. Mūsu raksta 1.daļā (lasiet ŠEIT) runājām par tādiem jautājumiem kā Brežņeva “zelta laikmets”, padomju ekonomika, darba apmaksa, preču kvalitāte, zagšanas darbavietā un pat par publiskajām tualetēm. Šoreiz stāsts par pensijām, formālo un interešu izglītību, medicīnu, kultūru, ceļojumiem un rusifikācijas politiku. Lasi un uzzini arī tu! Turpini lasīt »

Savulaik “Laikmeta zīmēs” publicējām rakstu “Padomju Latvija mūžos lai dzīvo” divās daļās, kurā centāmies atspēkot vairākus populārus mītus, kādi dažkārt šodien tiek izplatīti par dzīvi Padomju Savienībā un specifiski Padomju Latvijā. Nesen interneta plašumos uzgājām līdzīgu rakstu - “Toreiz un tagad jeb mīti un patiesība par dzīvi Latvijā padomju laikā”. Nosaukums un mērķis it kā līdzīgi, taču skatījums - pavisam cits. Lai gan raksta autors uzskata sevi par “uzticamu liecinieku” un atzīst, ka “absolūti objektīvs skatījums uz padomju periodu ir gandrīz neiespējams”, tomēr šķiet, it kā mēs būtu dzīvojuši divās pilnīgi atšķirīgās valstīs.

Jāteic, minētais raksts uzrakstīts saistoši un nav pārāk neiecietīgs pret citādi domājošajiem, kā tas līdzīgās publikācijās nereti notiek. Autors it kā objektīvi mēģina paraudzīties uz dzīvi Padomju Latvijā “attīstītā sociālisma” periodā. Bet, vai patiešām objektīvi? Lasot rakstu tomēr nepamet sajūta, ka autora mērķis bijis slavināt dzīvi Padomju Latvijā un izcelt sociālisma priekšrocības iepretī “pūstošajam kapitālismam”, tāpat radīt iespaidu par šodienas Latviju kā neizdevušos, noziedznieku pārvaldītu valsti. Tātad, tieši tas, ko savā propagandā pret mūsu valsti jau gadiem izmanto Krievija. Turpini lasīt »

Latvijas mākslas vēsturē nebūs daudz mākslas darbu, kas būtu izraisījuši tik lielu ažiotāžu un viedokļu konfliktu, kā pazīstamā mākslinieka, Latvijas Mākslas Akadēmijas profesora Kristiana Brektes murālis (ārsienas apgleznojums) uz skolas brandmūra Akas ielā Rīgā. “Laikmeta zīmes” nepieder tiem, kam pieņemama vienīgi strikti reālistiska māksla un nekas ārpus tās. Mums estētisku baudījumu spēj sniegt arī māksla, kas radīta ekspresionisma, fovisma, abstrakcionisma, kubisma, futūrisma un citos senākos un jaunākos “modernos” stilos. Kaut vai Daugavpilī dzimušā pasaulslavenā mākslinieka Marka Rotko gleznas, kurās galvenokārt redzama krāsu laukumu saspēle. Tomēr, ir māksla un ir… māksla. Ar to nebūt negribam teikt, ka Brektes radošās izteiksmes veids nebūtu māksla, vismaz no formālā viedokļa raugoties. Un tomēr… Turpini lasīt »

Viena no pēdējo gadu satraucošākajām parādībām interneta sociālajos tīklos ir cenzūra, kādu īsteno informācijas tehnoloģiju milži “Facebook”, “Twitter”, “Google”, “YouTube” un citi. Par to rakstījušas “Laikmeta zīmes” (lasiet ŠEIT), šai tēmai bija veltīta arī LTV raidījuma “Aizliegtais paņēmiens” sērija 2021.gada 22.martā. Savulaik šo raidījumu esam kritizējuši gan par aizspriedumaino uzbrukumu draudzei “Kristus pasaulei” (lasiet ŠEIT), gan Bruknas “Kalna svētību” kopienai (lasiet ŠEIT). Tomēr jāatzīst, ka “Aizliegtais paņēmiens” paveicis arī slavējamas lietas, piemēram, atklājis nodokļu nemaksāšanas shēmas ēdināšanas nozarē vai kontrabandas cigarešu tirdzniecības tīklu Rīgas Centrāltirgū, kā arī nenobijās uzdot sabiedrībai patiešām būtiskus jautājumus par Covid testu uzticamību un vakcīnu drošumu.

Savulaik vienā no mūsu publikācijām izmantojām arī “Aizliegtā paņēmiena” sižetu par bērnu “dzimumneitrālo” audzināšanu Zviedrijā (lasiet ŠEIT), kuras aizsegā tiek īstenota dženderisma (mākslīgu konstruētu sociālo dzimumu) un dzimummaiņas ideju propaganda. Un nu šobrīd tik aktuālā tēma par cenzūru sociālajos tīklos. Tiesa, var manīt, ka raidījumos, kas skar mūsdienu neoliberālajai ideoloģijai jūtīgus tematus, “Aizliegtā paņēmiena” veidotāji cenšas runāt visai piesardzīgi, izvairoties no pārāk asu viedokļu paušanas. Tomēr pat šādi pasniegta informācija domājošam cilvēkam var pastāstīt ļoti daudz. Tāpēc piedāvājam iepazīties ar “Aizliegtā paņēmiena” 22.marta raidījuma atreferējumu, kam pievienoti “Laikmeta zīmju” komentāri un papildus informācija. Turpini lasīt »

Jau vairāk nekā pusotru gadu pasaule dzīvo pandēmijas apstākļos. Sākoties Covid pandēmijas tā sauktajam pirmajam vilnim, kad vīrusa agresivitāte, īpašības un bīstamība vēl nebija skaidri izzinātas, daudzas valstis noteica virkni stingru ierobežojumu, kas būtiski skāra arī vispārpieņemtās cilvēktiesību un brīvību normas. Valstīs, kurās vīruss plosījās vissmagāk, ierobežojumi bija ļoti drastiski, tostarp aizliegums iziet no mājas bez striktas nepieciešamības, komandantstunda noteiktā diennakts laikā un citas. 2020.gada vasarā vīrusa spiediens nedaudz atslāba un daudzi ierobežojumi tika atcelti. Taču, sākoties pandēmijas otrajam vilnim rudenī, ierobežojumi atkal atgriezās un daudzās zemēs tika pat pastiprināti.

Ja pandēmijas sākumposmā cilvēki ierobežojumus uztvēra kā nepatīkamas, tomēr neizbēgamas blaknes vīrusa apkarošanai, un visumā atbalstīja savu valdību darbību, tad vēlāk sabiedrības neapmierinātība arvien pieauga un rezultējās plašos masu protestos. Daudziem šķita nepieņemami tik ilgā laika posmā tik būtiski ierobežot miljardiem cilvēku dzīvi, normālu izglītības iegūšanu, apturēt ekonomikai svarīgas nozares, liegt kultūras baudīšanu klātienē. Stingrā izolācija ārdīja ģimenes saites un faktiski padarīja neiespējamu jebkādu sabiedrisku socializāciju. Turklāt radās pamatotas aizdomas, ka pandēmija aizsegā noteiktie cilvēktiesību ierobežojumi ir tikai izmēģinājums daudz tālejošākiem un nelietīgākiem mērķiem, pamazām pieradinot sabiedrību pie “jaunās normalitātes”. Turpini lasīt »

Romas Katoļu Baznīcas Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs, kurš līdz šim tika uzskatīts par diezgan progresīvu garīdznieku Romas katoļu kontekstā, tagad nonācis lielas kristīgās sabiedrības daļas nežēlastībā. Iemesls tam ir viņa izdotais aizliegums katoļu draudzēs sprediķos apšaubīt vakcināciju pret Covid-19, kam sekoja paziņojums par kāda priestera, kurš aktīvi vērsies pret vakcināciju, atstādināšanu no kalpošanas, kamēr kāds cits priesteris saņēmis stingru brīdinājumu šī paša iemesla dēļ. “Laikmeta zīmes” vienmēr izturējušās piesardzīgi pret steigā izteiktiem viedokļiem, kas skar tā vai cita kristīgā kalpotāja vai draudzes rīcību, pirms nav uzzināti visi fakti un iesaistīto motivācija. Tomēr šajā gadījumā arhibīskaps pavisam drīz TV3 un LTV raidījumos pats atklāja vismaz daļu no šī notikuma un sava lēmuma tapšanas aizkulisēm. Turpini lasīt »