Tulpju un vējdzirnavu zeme II - Divas galvaspilsētas

Ievietoja | Sadaļa Ceļojumi | Publicēts 03-01-2008

Ieteikt draugiemPačivini Share on Facebook Izprintē Nosūti draugam e-pastu

Šis ir otrais stāsts no rakstu sērijas par Nīderlandes karalisti - vienu no šīs vietnes autora iemīļotākajām Eiropas zemēm. Šoreiz par abām šīs brīnišķīgās valsts galvaspilsētām - Hāgu un Amsterdamu.

****

Vai zinājāt, ka Nīderlandes karalistei ir divas galvaspilsētas? Oficiālās un kultūras metropoles gods pieder Amsterdamai, savukārt politiskās dzīves centrs ir Hāga. Vēlaties iepazīt tuvāk? Tad, aidā - mūsu ceļojums turpinās!

Pilsēta Amstelas krastos

Pasaulē nav daudz galvaspilsētu, kas varētu lepoties ar tik bagātīgu vēstures un kultūras mantojumu kā Amsterdama. Tieši šī iemesla dēļ tā kļuvusi par vienu no pievilcīgākajām un tūristu apmeklētākajām pilsētām pasaulē. Paši holandieši gan teic, ka Amsterdama nemaz neesot īsta Holande. No 750 000 galvaspilsētas iedzīvotāju tikai 30% pieder pamatnācijai, pārējie ir iebraucēji no bijušajām kolonijām un imigranti. Pilsētā var sastapt visdažādāko ādas krāsu un tautību cilvēkus.

Amsterdama dibināta 1275.gadā, kad uz Amstelas upes tika uzbūvēts pirmais dambis, kas sargāja pilsētu no plūdiem. Amstelas upes (Amstel) un dambja (dam) vārdu savienojums tad arī kļuva par pamatu jaunās pilsētas nosaukumam. Dambja vārdā nosaukta arī pilsētas vēsturiskā centra galvenā iela Damrak un centrālais laukums, kas kļuvis par iemīļotu satikšanās vietu cilvēkiem no visas pasaules. Šeit atrodas karaliskā pils, vēsturiskā baznīca Nieuwe Kerk (Jaunā baznīca), Otrajā pasaules karā kritušo holandiešu piemiņas obelisks un citas tūristu iecienītas vietas.

Neatkārtojamu šarmu pilsētai piešķir unikālā 17.gadsimta kanālu sistēma, kas līdzīgi gadskārtu apļiem ieskauj pilsētas centru. Amsterdamā ir 165 kanāli, kuru kopējais garums sasniedz 76 kilometrus. Ir vērts izmantot kādu no daudzajiem tūristu kuģīšiem un apskatīt pilsētu no ūdens puses. Šādā veidā īpaši labi ieraugāma senatnīgo ēku daudzveidība un fasāžu skulpturālie veidojumi. Kanālu ūdeņus vago ne tikai kuģīši, bet arī dzīvojamās baržas. Mājokļa īre Amsterdamā ir dārgs prieks, tāpēc daudzi izvēlas dzīvot uz baržām, kas desmitiem pietauvotas pilsētas kanālu malās.

Amsterdama ir muzeju pilsēta. Slavenākais no tiem Rijksmuseum piedāvā unikālu 15.- 19.gadsimta holandiešu gleznu kolekciju. Te izstādīti Rembranta, Vermēra, van Goga, Halsa un citu meistaru darbi, apskatāma holandiešu tēlniecības ekspozīcija un 17.- 18.gadsimta mēbeles. Mākslas cienītājiem jāiegriežas arī Vinsenta van Goga muzejā, kur redzama pasaulē lielākā viņa darbu kolekcija. Ieteicams apmeklēt Rembranta māju-muzeju, kur mākslinieks ar ģimeni dzīvojis no 1639.- 1658.gadam.

Viena no tūristu iecienītām vietām ir Tiso kundzes vaska figūru muzejs. Ekspozīcijas sākumā apmeklētājs nokļūst 17.gadsimta Holandē, piedzīvo jūras kauju, piedalās vēsturiskos koloniālā laikmeta notikumos. Seno notikumu realitātes šķietamību nodrošina kustīgas vaska lelles, gaismas, skaņu un pirotehniskie efekti. Citās zālēs iespējams vaigu vaigā apskatīt ievērojamākos senatnes un mūsdienu politiskos līderus, kino un estrādes zvaigznes, kultūras un reliģiskos darbiniekus.

Jau četrus gadsimtus Amsterdamas vārds cieši saistīts ar dimantu apstrādi. Pilsētā ir daudz juvelierizstrādājumu veikaliņu un dārgakmeņu apstrādes darbnīcu. Gatavo produkciju turpat var arī iegādāties. Viena no vecākajām briljantu slīpēšanas firmām Coster lepojas, ka tieši tur apstrādāts pasaulē lielākais briljants Koh-I-Noor, kas kopš 1852.gada rotā Anglijas karalienes kroni.

Ja vēlaties ieturēt maltīti, iegriezieties kādā no 760 Amsterdamas krodziņiem un restorāniem, kas piedāvā teju visu pasaules tautu virtuvi. Jūsu rīcībā ir arī 1400 bāri un kafejnīcas. Taču varat piedzīvot visai nepatīkamus mirkļus, ja apmeklēsiet kādu no daudzajām iestādēm ar nevainīgu izkārtni Coffeeshop. Viss, kas šeit nopērkams, visdrīzāk būs pildīts vai papildināts ar marihuānu. Diemžēl Nīderlande ir valsts, kur “vieglās” narkotikas ir legāla un brīvi nopērkama prece.

Šajā sakarībā daži vārdi par morālo klimatu šajā pasaules metropolē. “Vieglo” narkotiku pieejamības dēļ pilsētā ik dienas ierodas “zālītes” cienītāji no visas pasaules. Zinātāji teic, ka marihuānas smaka jūtama burtiski visur. Arī homoseksuāļi Amsterdamu uzskata par savu galvaspilsētu. Te mājvietu raduši daudzi geju un lezbiešu klubi, apvienības un organizācijas. Pašā vecpilsētas centrā atrodas Sarkano lukturu kvartāls, kur vakaros aiz vitrīnu stikliem vispārējai apskatei tiek izlikta cilvēku miesa, bet neskaitāmi intīmpreču veikali, porno kinoteātri, striptīzklubi darbojas cauru diennakti. Slava Dievam, ka Amsterdamā skan arī Dieva Vārds. Šeit mājvietu radušas vairākas lielas un aktīvas draudzes, kas nes pestīšanas vēsti šai par Eiropas Sodomu dēvētajai pilsētai. Darbojas kristīgas misijas un žēlsirdības organizācijas. Un, lai gan Amsterdamā ir, piemēram, marihuānas un seksa muzeji, te atrodams arī Bībeles muzejs. Bet “mīlas priesterienēm”, kas pilsētas centrā piedāvā savus pakalpojumus, un visiem pilsētniekiem turpat redzamais uzraksts atgādina - Jēzus Tevi mīl!

Nīderlandes demokrātijas simbols

Pavisam citāda atmosfēra valda Hāgā. Te redzami plaši bulvāri, labiekārtoti savrupmāju rajoni, ievērojamu ļaužu rezidences, pilis. Pilsētā atrodas karalienes rezidence, parlaments, valdība, dažādas iestādes un ārvalstu vēstniecības. Ievērojama loma starptautiskajā politikā ir Vredespaleis - Miera pilij, ko pilsētai reiz dāvinājis slavenais amerikānis Endrjū Kārnegī. Kopš 1913.gada te izvietots Starptautiskais Hāgas tribunāls. Ezera otrā krastā paveras brīnišķīgs skats uz slaveno Binnenhof. Tas ir iestāžu un reprezentācijas ēku komplekss, kur atrodas valsts pārvaldes iestādes, ministrijas un abas parlamenta palātas. Ik gadu septembra trešajā otrdienā šeit zelta karietē ierodas karaliene Beatrikse, lai gotiskajā Bruņinieku zālē teiktu uzrunu par godu jaunā parlamentārā gada sākumam.

Bet, ja vēlaties izbaudīt Ziemeļjūras pludmaļu rāmo mieru, jums jādodas uz Hāgas priekšpilsētu Ševeningenu. Tas pats, kas Rīgai Jūrmala, Hāgai ir Ševingena. Šis kādreizējais zvejnieku ciematiņš pārtapis kūrortā ar labiekārtotām viesnīcām un mūsdienīgām izklaides vietām. Te atrodas arī Sea Life Center - zemūdens pasaule, kas atklāj jūras dzīļu bagātību visā to krāšņumā. Caur speciāli izbūvēta stikla tuneļa sienām, apmeklētāji var vērot simtiem jūras dzīvnieku, sākot ar maziem vēzīšiem, jūras zvaigznēm un krabjiem, līdz pat lielajiem jūras zušiem, delfīniem un vaļiem.

Raksts pirmoreiz publicēts žurnālā “Tikšanās” 2005. gada jūlijā.
© Ervīns Jākobsons. Pārpublicēšanas vai citēšanas gadījumā atsauce uz autoru un pirmpublikāciju obligāta.

Līdzīgie raksti:

    Nekas nav atrasts

Uzraksti komentāru