05
Jau vairāk nekā četrus gadu desmitus šī mākslinieka daiļrade ierindojama starp spožākajām mūsdienu popkultūras vērtībām. Viņš ir sarakstījis aptuveni 500 dziesmu, izdevis vairāk nekā 50 albumus un dziesmu izlases, kuru koptirāža pārsniedz 57 miljonus, piedalījies neskaitāmās kino un TV filmās. Viņa kontā ir piecas Grammy balvas, pa vienam ‘oskaram’ un ‘zelta globusam’. Savas karjeras gados viņš dziedājis folku un blūzu, kantri un gospeli, ritmblūzu un rokenrolu. Žurnāla Rolling Stone 500 visu laiku labāko dziesmu sarakstā iekļautas 12 viņa kompozīcijas. Kopš 1988. gada šī cilvēka vārds rotā Rokenrola Slavas zāli Klīvlendā. Viņu sauc Bobs Dilans.
Roberts Alens Cimmermans piedzima 1941. gada 24. maijā Dulutā, Minesotā ASV. 1947. gadā ģimene pārcēlās uz Hibingu, kur aizritēja Boba bērnība. Viņa vecāku namā vienmēr skanēja mūzika, īpaši iecienīta bija kantridziedoņa Henka Viljamsa balss. 14 gadu vecumā Bobs iemācījās spēlēt ģitāru un izmēģināja spēkus vairākās vietējās grupās. 1959. gadā viņš iestājās Minesotas universitātē Mineapolē, kur turpināja spēlēt studentu ballītēs. Taču reiz viņa rokās nonāca leģendārā folkmūziķa Vudija Gatrija biogrāfija un izmainīja visu turpmāko dzīvi - par Boba aizraušanos kļuva Amerikas tradicionālā mūzika.
Vēl studiju gados māte lūdza Bobu: “Pārtrauc taču reiz rakstīt dzeju! Mācies un sāc darīt kaut ko lietderīgu!” Tomēr Bobs neklausīja mātes padomam. 1961. gadā viņš devās uz Ņujorku, kur pieņēma pseidonīmu Bobs Dilans un noslēdza kontraktu ar Columbia Records. Tā sākās apbrīnojama muzikālā karjera, kas nevienam nepazīstamu ebreju puisi padarīja par sava laikmeta dižāko amerikāņu mūziķi un dziesmu autoru.
Līdzās Elvisam un bītliem Bobs Dilans neapšaubāmi ir viena no spilgtākajām personībām 60. gadu populārajā mūzikā. Tieši viņš rokenrola pasauli iepazīstināja ar folkmūzikas tradīcijām un lika rūpēties par kvalitatīviem dziesmu tekstiem. Viņa kompozīcijas bija daudzu tā laika mūziķu repertuārā, bet tādas dziesmas kā Blowin’ in the Wind un The Times They Are A-Changing pieskaitāmas populāras mūzikas zelta fondam. Kā tikai Dilans netika dēvēts - par pravieti, skolotāju, mesiju, savas paaudzes sirdsapziņu. Pats viņš gan centās no tā visa norobežoties: “Es nekad neesmu vēlējies būt pravietis vai mesija. Esmu tikai dziedātājs un dziesmu autors, kas nedaudz interesējas arī par sociālajiem jautājumiem un politiku.”
Uz Dilana daiļradi lielu iespaidu atstājusi viņa reliģiskā audzināšana. Bobs uzauga pārliecinātu jūdaistu ģimenē. Jau bērnībā viņā tika ieaudzinātas stingras morāles normas, mācīti Svētie Raksti. Daudzās Dilana dziesmās sastopami reliģiski termini, atsauces uz Rakstiem, Bībeles personāži, uzdoti teoloģiskas dabas jautājumi. Bobs daudz lasīja Bībeli, īpaši tuvas viņam bija Jēzus līdzības. Dievu viņš redzēja kā visuresošu: “Es saskatu Dievu margrietiņā. Es Viņu redzu naktī, vējā un lietū. Es redzu Viņa radību visapkārt. Dievs ir Tēvs, kam pienākas mūsu visdziļākā pielūgsme.” Viņš bija pirmais popmūziķis, kas sāka rakstīt dziesmas ar noteiktu vēstījumu, uzdeva garīgus jautājumus un mēģināja uz tiem atbildēt. Viņa dziesmas rosināja miljoniem jaunu cilvēku pārdomāt savas esības garīgo pusi, kaut tolaik Dilans pats vēl nebija kristietis.
Leģenda vēsta, ka 1978. gadā kādas koncertturnejas laikā Bobs vīzijā redzējis Kristu. Nav droši zināms, vai tā patiešām bija, taču tieši šajā laikā viņam radās nopietna interese par Jēzus personu. Daži no viņa fona dziedātājiem bija no Vineyard kustības, arī Boba draudzene Marija Alise Artesa. Reiz Marija palūdza Vineyard kalpotāju Leriju Maijersu aprunāties ar Bobu. Pēc garākas sarunas Lerijs pajautāja, vai Bobs nevēlas lūgšanā pieņemt Jēzu par savu Kungu, un Dilans piekrita. Par šo piedzīvojumu Bobs stāsta: “Jēzus uzlika man savu roku. Fiziski. Es to jutu. Es jutu, ka viss mans ķermenis sāk trīcēt. Tā Kunga godība nolieca mani zemē un pēc tam atkal piecēla. Tā patiesi bija jaunpiedzimšana!” Bobs iepazinās ar mācītāju Kenu Galiksenu, tika kristīts, beidza māceklības kursu Vineyard Bībeles skolā. Daudzi jautāja, kā tas viss savienojams ar viņa jūdiskajām saknēm. Uz to Bobs atbildēja: “Jēzus ir piepildījums visiem Vecās Derības pravietojumiem par Mesiju!”
1979. gadā iznāca pirmais Dilana kristīgais albums Slow Train Coming. Tā producents bija leģendārais Džerijs Vekslers. Viņš atceras: “Ironiski, ka jaunpiedzimis kristietis griezās pie manis - veca ebreja, lai mēs kopā šajā ierakstā radītu dievišķas klātesamības sajūtu. Es teicu: Bob, tu esi nolīdzis pārliecinātu ebreju ateistu! Tas vieš cerību. Taisām to albumu augšā!” Slow Train Coming ir albums ar spēcīgu evaņģēlisku akcentu. Tas aicina uz grēku nožēlu visus, kas savu dzīvi pavada bāros, uz ielām, pasaules dubļos: “Šis vīrs ir piesists krustā tevis dēļ! Nāc un notici Viņa spēkam!”
Albumam sekoja fenomenāla koncerttūre. Dažos koncertos Bobu sagaidīja protestētāji ar plakātiem. Uz viena no tiem bija rakstīts: “Jēzus mīl arī tavas vecās dziesmas!” Tomēr Bobs nebija pārliecināms, viņš dziedāja tikai tās dziesmas, kas pauda viņa jauno garīgo pieredzi. “Cilvēki bija pārsteigti par Boba reliģiskajām dziesmām, jo viņš itin nemaz neizskatījās pēc kristīga fundamentālista,” atceras ģitārists Freds Takets. “Bobs bija it kā no citas pasaules. No viņa staroja inteliģence. Viņš bija patiess visā, ko teica un darīja.”
1980. gadā klajā nāca otrais Dilana kristīgais albums Saved. Ja Slow Train Coming dziesmas raksturo folkmūzikas tradīcijās balstīta vienkāršība, tad Saved ir krietni vien sarežģītāks albums, kurā tieši un spēcīgi atklājas kristīgās ticības būtība. “Vai tu esi gatavs savam spriedumam? Vai esi gatavs sastapties ar abpusēji griezīgo zobenu? Vai tu esi gatavs Armagedonai? Vai esi gatavs Tā Kunga dienai?”
Arī trešajā un pēdējā Dilana kristīgajā albumā Shot of Love (1981) skartas Bībelē balstītas tēmas. Tas ir nedaudz personīgāks nekā divi iepriekšējie, un tā aranžējumi vairāk atgādina Dilana 70. gadu daiļradi. Lai gan kritiķi šo albumu nevērtēja pārāk augstu, kristīgās mūzikas mīļotāju kolekcijās tam vieta atradās.
1983. gadā sāka izplatīties baumas, ka Dilans vēlas atgriezties savas bērnības reliģijā jūdaismā. Žurnāli Newsweek un Time publicēja fotogrāfijas, kurās Bobs redzams ar ebreju galvassegu un lūgšanu lakatu pie Raudu mūra Jeruzālemē. Dilans bija aicināts piedalīties 1984. gada Losandželosas Olimpisko spēļu evaņģelizācijas programmā, taču ilgu laiku nedeva noteiktu atbildi. Beigu beigās sekoja publisks paziņojums, ka Bobs pievērsies hasīdismam un kļuvis par Rabes Ļubaviča organizācijas locekli. Patiesības labad gan jāteic, ka Dilans nekad nav pārāk strikti ievērojis hasīdu stingrās reliģiskās normas, viņa jūdaisma izpratne pieļauj daudzu kristīgu elementu klātbūtni.
Dažos vēlāko gadu albumos Bobs mēģināja atgriezties pie garīgas tematikas. Piemēram, albumos Oh, Mercy (1989) un Time Out of Mind (1997) Dievs netiek saukts vārdā, taču dziesmās runāts par grēku, tiesu un cilvēka vajadzību pēc žēlastības. “Šajās dziesmās jūs varat ieraudzīt visu manu filozofiju,” teic Dilans. “Es ticu Dievam, kas ir Valdnieks pār laiku un telpu. Es ticu Henkam Viljamsam, kad viņš dzied: Es redzēju Gaismu. Arī es esmu redzējis Gaismu.”
Kad 1997. gadā Pasaules Euharistiskajā konferencē Boloņā Dilans dziedāja savu dziesmu Blowin’ in the Wind, pāvests Jānis Pāvils II viņam teica: “Jūs dziedat, ka atbilde ir rodama vēja pūsmā. Tā tas ir. Taču šis nav vējš, kas visu aizpūš prom. Šis vējš ir Svētā Gara dvaša un dzīvība, tā ir balss, kas aicina un sauc: Nāc!” Savukārt kristīgās mūzikas veterāns Čaks Žirārds izsakās šādi: “Mūsu atalgojums ir atkarīgs no mūsu izvēles. Bobs ir izvēlējies Jēzu kā Glābēju, bet viņam ir grūti pieņemt Jēzu kā Kungu. Es nedomāju, ka tāpēc viņš būtu zaudējis vietu debesīs, taču viņš zaudē daudz garīgu svētību šeit uz zemes. Neskatoties uz to, es ticu, ka redzēšu Bobu debesīs!”
Bob Dylan kristīgie albumi:
- 1979 Slow Train Coming
- 1980 Saved
- 1981 Shot of Love
Bob Dylan video (ieteicamie):
- 2006 1975-1981: Rolling Thunder and The Gospel Years (dokumentāla filma)
- 2008 Inside Bob Dylan’s Jesus Years: Busy Being Born… Again! (dokumentāla filma)
Līdzīgie raksti:
- Nekas nav atrasts
