Ciemos pie Santa Klausa

Ievietoja | Sadaļa Ceļojumi | Publicēts 05-01-2008

Ieteikt draugiemPačivini Share on Facebook Izprintē Nosūti draugam e-pastu

Ik gadu tā ap Ziemassvētkiem miljoniem ļaužu namos iegriežas kāds omulīgs sarkanā puskažociņā tērpies vīrs ar kuplu baltu bārdu. Vieniem viņš ir Ziemassvētku vecītis, citiem Santa Klauss, vēl citiem Salatētis, Sv. Nikolaus, Niklāvs, Papa Noel. Pie mums viņš iekļūst pa skursteni, caur atvērtu vēdlodziņu vai gluži vienkārši pa durvīm.

Esam dzirdējuši, ka šis smaidošais vīrs mīt tālu ziemeļos, bet savos pasaules klejojumos dodas ziemeļbrieža Rūdolfa vilktās kamanās, kas zvaigžņotās naktīs traucas debesu izplatījumā. Tomēr labāk ir vienu reizi redzēt nekā desmit reizes dzirdēt, tādēļ pakojām savas ceļasomas un devāmies uz tālo Lapzemi ciemos pie Ziemassvētku vecīša, viņa čaklajiem palīgiem rūķiem un, protams, pie Rūdolfa.

Rovaniemi

Lai nokļūtu pie Santa Klausa, vispirms jātiek līdz Tallinai, tad ar prāmi līdz Helsinkiem un tad cauri visai Somijai līdz pašai Lapzemes sirdij Rovaniemi. Un tad vecīša mājas ir tikpat kā ar roku aizsniedzamas. Pilsētā varat apmesties kādā no viesnīcām, kempingiem vai jauniešu kopmītnēm. Katrā viesnīcas istabiņā atradīsiet Jauno Derību trīs valodās - somu, zviedru un angļu. Ja esat atbraukuši ziemā, rēķinieties ar lielu daudzumu sniega un polāro nakti, savukārt vasarā - ar baltajām naktīm. Ja paveiksies, tad ziemas periodā varbūt izdosies ieraudzīt polāro brīnumu - ziemeļblāzmu.

Rovaniemi mīt 35 000 iedzīvotāju. Galvenās celtnes ir pilsētas domes ēka, bibliotēka, teātris un baznīca. Ziemā, līdzās mūra baznīcai ieraudzīsiet vēl vienu. Šīs baznīcas sienas, grīdas, logi, jumts, altāris un viss pārējais veidots no tīra ledus. Unikāla būve! Noteikti apmeklējiet arī Arktikumu. Tas ir 174 m garš un 30 m plats stikla paviljons ar daudzām izstāžu zālēm, kurās eksponēta arktisko zemju un tautu vēsture un kultūra bildēs, maketos, izbāzeņos, darbarīkos un sadzīves priekšmetos. Protams, arī Lapzemes un sāmu (lapu) tautas kultūra. Kā jau zinātniska iestāde, Arktikums atrodas Rovaniemi universitātes pārziņā.

Pie Santa Klausa

Ziemassvētku vecītis dzīvo netālu no Rovaniemi Napapīri ciematā. Būtībā tā ir tāda kā Santa Klausa viensēta ar dažām palīgēkām. Pašā centrā slīdkalniņš, kas ļoti iepriecina bērnus, kuri šeit sabraukuši no visas pasaules. Ciematiņš būvēts 20. gs. 30. gados. Nez kur Ziemassvētku vecītis mita pirms tam? Starp citu, Zviedrijas Lapzemē dzīvo kāds somu vecīša radinieks, kuram arī ir pašam savs ciematiņš.

Dodamies vizītē pie saimnieka. Kā gan var nepasveicināt īstu Santa Klausu un nepataustīt viņa bārdu, ja Latvijā varam redzēt vien viņa palīgus ar piesietu bārdu un līmētām ūsām. Vecītis labprāt fotografējas ar katru savu viesi. Ļaudīm viņš gan ir pieejams tikai kopš 1985. gada, bet vispār vecītis ir ļoti vecs. Gadsimtiem ilgi viņu sauca par Svēto Nikolausu, kas tāpat nesa bērniem dāvaniņas, tomēr pats vienmēr palika neredzams. Dāvanas viņš atstāja pie kamīna vai ārdurvīm piekārtajās zeķēs un zābaciņos. Iesākumā tas notika Vācijā, vēlāk arī citās Eiropas zemēs. Paplašinot darbības lauku, vecītis nokļuva ASV, kur ieguva savu populāro vārdu Santa. Bet somiski Ziemassvētku vecīti sauc par Joulupuki.

Santa Klausam ir pašam savs pasta kantoris, kurā noteikti jāiegriežas. No šejienes jūs varat nosūtīt atklātnītes radiem, draugiem un paziņām ar paša Santas sveicienu. Kaut arī uz pastmarkām ir rakstīts Suomi un Finland, tomēr tās radītas tieši vecītim un citur nav nopērkamas. Turklāt jūsu sūtījums tiks apzīmogots ar speciālu zīmogu. Ja gadījumā jūs šeit esat kādā citā gadalaikā, daudzajos rotaļlietu un suvenīru veikaliņos noskatiet Ziemassvētku dāvanas saviem mīļajiem, glīti tās iesaiņot, un vecītis jūsu dāvanu nogādās adresātam tieši uz svētkiem.

Cauri Napapīri ciematam vijas kāda kartē atzīmēta, bet dabā neredzama līnija - Ziemeļu polārais loks. Par šīs līnijas šķērsošanu jūs saņemsiet oficiāli parakstītu un apzīmogotu sertifikātu, kas apstiprinās šo svarīgo faktu. Zīmogs tiks iespiests arī jūsu pasē. Pavisam nopietni! Lai robežsargi brīnās.

Atceļā (bet varbūt arī turpceļā) varat iegriezties Santa Parkā. Jau pa gabalu redzama iespaidīga, spožām lampiņu ugunīm izgaismota ieeja, no kuras garš tunelis ved iekšā kalnā, kur tad arī paslēpies atrakciju un izpriecu komplekss, kas gan vairāk domāts jaunajai paaudzei. Varat izmēģināt dažādus karuseļus, vagoniņos krustu šķērsu izbraukāt Rūķu pilsētu, kājminamā helikopterā vizināties pie pašiem “pasaules” griestiem. Noteikti noskatieties filmu par ziemeļblāzmu un suvenīru veikaliņā nopērciet kādu piemiņu no Lapzemes. Laiku pa laikam parkā ierodas pats Ziemassvētku vecītis, un tad gan viņa foto, gan autogrāfu var dabūt par baltu velti. Lieki piebilst, ka Santa Parkā tāpat kā vecīša ciematā cauru gadu skan tikai un vienīgi Ziemassvētku mūzika.

Ranuā zvēru paradīzē

Netālu no Rovaniemi atrodas Ranuā zooparks, kas atgādina dabas parku Līgatnē. Dzīvnieki dzīvo brīvā dabā lielos aplokos, kuras iežogo drāšu žogi vai betona plāksnes. Apmeklētāju celiņi un platformas izvietotas augstu virs aplokiem. Parkā aplūkojami 200 dzīvnieki (ieskaitot putnus), kas pārstāv 60 dažādas sugas. Šeit mīt lūši, ūpji, polārpūces, ziemeļbrieži, polārlapsas, polārie vilki, aļņi un citi dzīvnieki. Šeit dzīvo arī vienīgais baltais lācis Somijā. Krietni izsmejamies, kad kāds kraukļu pāris sāk sarunu ar mums. Sieva ierunājas smalkā balstiņā, kas atgādina tukšu konservbundžu, bet papucis zemā rupjā basā daudzas reizes atkārto: joo, joo, yes, yes!

Ranuā parks izvietots mežā. Nosarmojušie un apsnigušie koki, zem kājām čirkstošais sniegs, skaidrās zilās debesis un zelta mēness bumba pie tām - šo skaistumu nevar aprakstīt, tas jāredz katram pašam.

Brieži, suņi un sniega motocikli

Ciemojoties Lapzemē, noteikti jāizmēģina kāds no vietējiem transporta līdzekļiem. Ap Rovaniemi ir vairāk nekā 50 ziemeļbriežu fermas un gandrīz katrā jums piedāvās braucienu briežu vilktās kamanās. Daudz vētraināk, nekā ar nosvērto un paslinko ziemeļbriedi, ir braukt suņu pajūgā. Aļaskas haski šķirnes suņi drāžas kā vējš, un pajūga vadītājs tik tikko spēj valdīt kamanas. Arī pasažieriem jāuzmanās, lai straujākā pagriezienā neielidotu sniega kupenā. Katrā ziņā, kūpoša mugura, sārti vaigi un možs noskaņojums garantēts.

Ziemeļbriežu un suņu transportu var sastapt vienīgi Lapzemē, bet sniega motocikli pieejami visā Somijā. Daudzas lauku fermas piedāvā īpašas safari programmas. Jums atliek vien uzrādīt kāda motorizēta braucamrīka vadīšanas tiesības un laipni lūgti. Mēs izvēlējāmies divu stundu garu safari fermā Varjola Jiveskilas tuvumā. Košā spectērpā ietērpti, pēc īsas instrukcijas dodamies ceļā un nokļūstam dzīvā pasakā. Ārkārtīgi skaisti ziemas skati, mežs, nosarmojušie koki un koku zaros iekārtais košais mēness. Mežs un lauki, ezeru virsmas un krasti tā apsniguši, ka nevar saprast, kas slēpjas zem biezā sniega kažoka. Pusceļā bieza meža vidū namiņš ar ugunskuru. Sveču gaismā dzeram kūpošu tēju un ēdam lašmaizītes, bet pēc atgriešanās fermā tūdaļ uz ugunskura tiek cepts lasis. Pēc neilga brīža arī tas ir galdā.

Bijām arī Oulu pilsētā, priecājāmies par Jaungada salūtu kalnā pie Jiveskilas, baudījām ziemas priekus slaloma trasē Lājavori, taču mūsu brauciena pamatmērķis tomēr bija tikšanās ar Santa Klausu. Var jau teikt, ka tas ir tikai izdomāts pasaku tēls, tomēr vecītim ir bijis arī reāls prototips - Miras bīskaps Sv. Nikolajs, kuru pazina kā trūcīgo ļaužu, īpaši bērnu, aizstāvi un apdāvinātāju. Tā viņš cilvēkiem stāstīja par vislielāko dāvanu - Jēzu Kristu. Kaut arī šodien viss, kas saistīts ar Ziemassvētkiem ir bezgala komercializēts, tomēr arī mums ir iespēja caur šo omulīgo pasaku vīru un tā reālo prototipu saviem bērniem atklāt Dieva bezgalīgo mīlestību.

 

Raksts pirmoreiz publicēts žurnālā “Tikšanās” 2004. gada februārī.
© Ervīns Jākobsons. Pārpublicēšanas vai citēšanas gadījumā atsauce uz autoru un pirmpublikāciju obligāta.

Līdzīgie raksti:

    Nekas nav atrasts

Komentāri (7)

  1. Kas kopīgs Kristum ar santa klausu (ar lielo burtu nerakstīšu), mūsdienu elku Beliāru, ko pielūdz pasaule? 1.Kor 6:15 - konkrēts aicinājums.

  2. Absolūti nekas. Bet es jau minēju, ka šim izdomātajam tēlam bija reāls prototips, kas dzīvoja 4.gadsimtā - Miras (tagadējā Turcija) bīskaps Nikolajs. Viņš darījis labus darbus, lai palīdzētu nelaimē nonākušajiem. Nikolajs bija apveltīts ar dziedināšanas spējām, ar kuru palīdzību ārstēja slimos un apdāvināja nabagos.

    Pateicoties savai dāsnajai dabai un brīnumainajām spējām, Nikolajs kļuva par pilsētas bīskapu. Tad viņam ienāca prātā Ziemassvētku laikā apdāvināt bērnus. Lai sagādātu prieku ticīgajiem, viņš naktīs pārģērbies, apstaigājis mājas, pie mājām atstājot mazas dāvaniņas. Tā viņš atklājis ļaudīm Dieva mīlestību un Viņa vislielāko dāvanu - Jēzu Kristu.

  3. Lai jau viņš paliek svētā piemiņā, jo no Pāvila gan neviens netaisīja turpmākos gadsimtus neko, kaut gan viņš Kunga spēkā darīja vairāk brīnumu. Dievs mūs brīdināja par elkiem, zinot, ko šis savienojums nesīs draudzei. Nu jau vairs nav Ziemssvētkos vajadzīgs Kristus, bet gan santa klaus. Kungs teica, ka savu godu Viņs nekam neatdos. Vecā Derībā ir daudz stāstīts par Dieva šķirstu un sekām, kad tas bija nolikts blakus elkam. Tikai Kristus caur mums veic labos darbus, lai tiktu godinats Tēvs Debesīs, nevis nu jau pārkvalificējies santa klauss.

  4. Āmen! Domāju, te ir kāds pārpratums. Nebūt neesmu sajūsmā par šo svētku komercializāciju vai Coca Cola izdomātā Santaklausa uzvaras gājienu patērētāju sabiedrībā. Tāpat piekrītu, ka Ziemassvētku centrālā persona ir Kristus. Diemžēl daudzi to nevēlas dzirdēt, bet daži pat nezina, kāda ir šo svētku patiesā nozīme.

    Taču šis bija ceļojuma apraksts, bet viens no galvenajiem Rovaniemi tūrisma objektiem ir Ziemassvētku vecīša ciemats un Santaparks. Par to tad arī tika pastāstīts.

    Kas attiecas uz Sv.Nikolaju, tad lielākajā daļā Eiropas šim tēlam nav nekā kopīga ar Santaklausu. Pie bērniem viņš atnāk jau 5.decembrī un dāvanas vienmēr noliek pie ārdurvīm vai kamīna noliktajos zābaciņos un zeķēs. Bērni šo tēlu savām acīm neredz, bet ticīgiem vecākiem ir iespēja bērniem pastāstīt, ka Ziemassvētkos Dievs pasaulei dāvājis vislielāko dāvanu - Savu dēlu Jēzu Kristu.

  5. Bērniem sen jau ir zudusi interese, kas tās dāvanas atnes, galvenais, kas tajā maisiņā ir iekšā. Bērniem jāmāca par Kristu ik dienu, nevis 5.decembrī. Jā, ceļojums jau noteikti bija skaists, bet vai mēs tikpat jauki mākam stāstīt par Kristu, kā par tiem, kas vairs še nav, bet Kristus ir mūžīgs. Cik daudz vēl ir to cilvēku, kuri dzīvo pēc Dieva principa - nereklamē sevi, bet Dievu, labos darbus darot?

  6. Esi sveiks sanata Klaus es gribu uz ziemassvetkiem skarinutigo telefonu jo man tada nav un ari zem eglites saldumus kadi tev tik ir milu tevi santaklaus…

    un ari mania gimenei visadas davanas….

    Un kad es piecelsos pirmajos ziemassvetkos no rita lai es redzu saldumus un ari skarinutigo telefonu bucasss….

  7. seline,
    bet vai tu mammai pastāstīji, ko lūdzi no Santa Klausa? Un Jēzum? Lūdz Viņam, saki mammai, ko esi lūgusi, un tici, ka sapņi piepildās. Priecīgus tev Ziemassvētkus!

Uzraksti komentāru