Eiropas vasarsvētku kustībai - 100

Ievietoja | Sadaļa Vasarsvētku kustība | Publicēts 07-01-2008

Ieteikt draugiemPačivini Share on Facebook Izprintē Nosūti draugam e-pastu

Par modernās vasarsvētku kustības sākumu uzskata garīgo atmodu, kas 1906.gadā iesākās vecā metodistu baznīciņā Azusa ielā Losandželosā, ASV, kur dažādu konfesiju kristieši pavadīja laiku kopīgās lūgšanās, lai saņemtu personīgu Svētā Gara piedzīvojumu tādā veidā, kā tas aprakstīts Apustuļu darbu grāmatā Bībelē. Drīz vien viņi sāka piedzīvot garīgas izpausmes, kādas līdz tam nebija pieredzējuši - cilvēki tika piepildīti ar pārdabisku prieku un spēku, sāka runāt nepazīstamās valodās, tika dziedināti no dažādām slimībām. Uz Azusa ielas dievkalpojumiem ļaudis brauca no visas Amerikas un vēlāk arī no visas pasaules.

Viens no tiem, kas izrādīja nopietnu interesi par atmodu Azusa ielā, bija norvēģu metodistu mācītājs Tomass Bols Barats (1862 - 1940) no Kristiānijas, tagadējās Oslo. Amerikā viņš bija ieradies, lai kā Kristiānijas pilsētas misijas vadītājs vāktu līdzekļus kādam labdarības projektam. Barata sapnis bija Norvēģijas galvaspilsētā izveidot lielu misijas, evaņģelizācijas un sociālās palīdzības centru bezpajumtniekiem un citiem sociāli neaizsargātiem ļaudīm. Šī projekta dēļ viņš bija devies vizītē pie Norvēģijas karaļa Hākona, lai lūgtu atļauju topošo centru nosaukt karaļa vārdā par Hākonsborgu. Amerikā Barats ar lielu dedzību uzstājās vietējās metodistu draudzēs, iepazīstinot ar savu ieceri un lūdzot ziedot centra celtniecībai, taču gada laikā ziedojumos nesavāca ne nieka.

Piedzīvojis tik smagu izgāšanos, Barats sāka meklēt Dieva tuvību vairāk nekā jebkad agrāk dzīvē. Kādu dienu laikrakstā Washington Post viņš izlasīja rakstu par garīgo atmodu, kas no mazas metodistu baznīciņas Azusa ielā Losandželosā kā uguns liesma izplatījās pa visu Ameriku. Dažādu konfesiju kristieši - katoļi, luterāņi, baptisti, metodisti - piedzīvoja reālu Svētā Gara pieskārienu, kas izpaudās kā atjaunots garīgs spēks, runāšana jaunās mēlēs, fiziska un mentāla dziedināšana.

Barats uzrakstīja vēstuli atmodas garīgajiem līderiem un saņēma apstiprinājumu, ka tur notiekošās Dieva spēka izpausmes ir patiesība. Viņš arī uzzināja, ka jau labu laiku pirms šiem notikumiem dažādu konfesiju kristieši bija lūguši pēc Svētā Gara spēka. Arī Barats sāka intensīvi lūgt šādu garīgu spēku un pēc kāda laika piedzīvoja līdzīgas Svētā Gara izpausmes kā ļaudis Azusa ielā. Jāteic, viņš nebija pirmais norvēģis, kas pieredzēja ko tamlīdzīgu. Jau 1796.gadā pazīstamais norvēģu evaņģēlists Hans Nīlsens Hauge bija saskāries ar līdzīgu garīgu pieredzi. Arī viņš sastapās ar Dievu īpašā veidā un šī tikšanās uz visiem laikiem pārmainīja viņa dzīvi un kalpošanu.

Dzimtenē Tomass Bols Barats atgriezās bez graša kabatā, taču viņš bija sastapis dzīvu Dievu, kas pārveidoja viņu kā cilvēku un kristīgo kalpotāju, kā arī pārmainīja garīgo klimatu ne vien Norvēģijā un citās Ziemeļvalstīs, bet visā Eiropā. Sākumā Barats domāja, ka garīgā atmoda skars visu Norvēģijas Baznīcu, neatkarīgi no konfesijas, tomēr tā nenotika. Tā laika vadošie reliģiskie līderi nostājās opozīcijā atmodas kustībai, tāpēc Baratam neatlika nekas cits kā 1909.gadā pārtraukt attiecības ar metodistu Baznīcu un nodibināt jaunu konfesiju - Vasarsvētku kustību. Neviens nevarēja iedomāties, ka pavisam drīz šī kustība piedzīvos negaidītu izaugsmi Norvēģijā un strauji izplatīsies visā Eiropā.

Kopā ar ticības biedriem Barats Oslo nodibināja Filadelfijas draudzi, kas vēl šodien ir lielākā Norvēģijas vasarsvētku draudze. Pēc viņa ierosmes dibināta arī Vasarsvētku misijas savienība, organizētas pirmās starptautiska mēroga vasarsvētku draudžu konferences. Barata spalvai pieder daudzas grāmatas, raksti un pamfleti, ilgus gadus viņš bija laikraksta Byposten galvenais redaktors, vasarsvētku kustības izdevuma Korsets Seier dibinātājs un izdevējs.

Šodien, 100 gadus pēc Barata garīgā piedzīvojuma, vasarsvētku kustība ir lielākā brīvdraudžu apvienība Norvēģijā, tās locekļu skaits tuvojas 50 000 cilvēku. Gadiem ejot, klasiskajām vasarsvētku draudzēm pievienojušies daudzi kristieši no tradicionālajām konfesijām, kā arī visdažādākās harismātiskās draudzes un kustības. Visā Eiropā šodien ir ap četriem miljoniem vasarsvētku ticīgo, bet no aptuveni diviem miljardiem pasaules kristiešu šim kristietības novirzienam, kura pamatā ir mācība par personīgu Svētā Gara piedzīvojumu, pieder 600 miljoni cilvēku.

Raksts pirmoreiz publicēts žurnālā „Tikšanās” 2007.gada jūnijā.
© Ervīns Jākobsons. Pārpublicēšanas vai citēšanas gadījumā atsauce uz autoru un pirmpublikāciju obligāta.

Līdzīgie raksti:

    Nekas nav atrasts

Uzraksti komentāru