02
Neatņemama Adventa un Ziemassvētku laika daļa ir dziesmas un mūzika. Korāļu dziedāšanas tradīcija izsenis pazīstama visās kristīgās kultūras zemēs. Angļu carols, franču noels, vācu Weinachtslieder - pazīstamos svētku korāļus dzied visā pasaulē, tie tulkoti daudzās valodās, un nav svarīgi, no kuras zemes tie nākuši un kādā valodā bijis to oriģināls.
Eiropā korāļi pazīstami vairākus tūkstošus gadu un sākotnēji tiem nebija nekāda sakara ar kristīgo ticību. Senajā ķeltu kultūrā ar vārdu “korālis” apzīmēja priecīgu, līksmu dziesmu, ko tradicionāli dziedāja kā pavadījumu apļa dejām auglības rituālos un citos pagānu svētkos. Šādus svētkus svinēja arī 22.decembrī - ziemas saulgriežos, kad senie ķelti pulcējās savās svētvietās, lai dziedot, dejojot un līksmojot aizvadītu gada īsāko dienu.
Cīnoties ar pagāniskajām tradīcijām, Baznīca senos godus un ieražas centās aizstāt ar kristiešu svētkiem. Ziemas saulgriežu vietā sāka svinēt Kristus piedzimšanas dienu. Savos dievkalpojumos kristieši labprāt iekļāva arī korāļu vienkāršās melodijas, pagāniskos vārdus aizstājot ar tekstiem no Bībeles. Tamlīdzīga prakse radīja nopietnu satraukumu Baznīcas augstākajā vadībā. 7. gadsimta vidū tika sasaukts koncils, kas aizliedza dziedāt korāļus un iekļaut tos kristīgo dievkalpojumu repertuārā. Tomēr tautas vidū Ziemassvētku korāļi saglabāja savu popularitāti, tautas dziesminieki turpināja tos dziedāt un sacerēt, daudzas no šīm dziesmām folkorizējās.
Korāļu nolieguma gados Baznīcā tika radīti savi Kristus dzimšanai veltīti dziedājumi. Jau 129. gadā pēc Romas bīskapa rīkojuma Ziemassvētku mesā tika iekļauts dziedājums Eņģeļu himna. Par vienu no senākajām Ziemassvētku dziesmām tiek uzskatīta Jesus refulsit omnium, ko 4. gadsimtā sacerēja Sv. Hilarijs no Puatjē. Bet 760. gadā Komass no Jeruzālemes radīja svētku dziedājumu Grieķu pareizticīgo baznīcai. Kaut gan Baznīcas dziesminieki arvien biežāk pievērsās Ziemassvētku tematikai, lielākajai tautas daļai šīs dziesmas palika svešas, jo bija sarakstītas vienkāršiem ļaudīm nesaprotamajā latīņu valodā.
Korāļu dziedāšanu tradīciju Baznīcas dievkalpojumos atjaunoja Sv. Francisks no Asīzes. 1223. gadā viņa vadītajā Ziemassvētku pusnakts mesā Grecio alā Umbrijā, Itālijā, pēc ilgiem aizliegumu gadiem atkal skanēja svētku korāļi. Tas mudināja daudzus tā laika dzejniekus un komponistus sacerēt Ziemassvētku dziesmas. Radās pat jauns mūzikas žanrs - reliģiska satura tautasdziesmas, tā sauktās laudas. Tās bija priecīgas, līksmas, viegli iegaumējamas dziesmas deju ritmā, kas drīz vien iekaroja popularitāti visā Eiropā - Itālijā, Francijā, Spānijā, Vācijā. Laudas tika izmantotas arī viduslaikos populārajās mistēriju izrādēs.
15. gadsimtā, renesanses laika Itālijā, sākās straujš korāļu dziedāšanas tradīcijas uzplaukums, kas izplatījās visā Eiropā. Diemžēl līdz mūsu dienām saglabājušies vien nelieli šā laikmeta dziesmu fragmenti, kas stāsta par Mariju, Jēzus bērnu un Betlēmes ļaudīm. Korāļu izplatību veicināja arī ceļojošie viduslaiku dziedātāji menestreļi. Iedami no ciema uz ciemu, no pilsētas uz pilsētu, viņi visur skandēja šīs priecīgās un jautrās dziesmas. Vēlāk ciemos un pilsētās izveidojās vietējie orķestri. Tos komplektēja no pilsētas sargkareivjiem, kuru uzdevums bija patrulēt mūriem apjozto pilsētu ielas un ceļus, sargāt ļaudis no ugunsnelaimes un naktīs iedziedāt katras jaunas stundas sākumu. Ziemassvētkos orķestru repertuārā tika iekļauti arī korāļi. Savukārt 1454. gadā Johanesa Gūtenberga izgudrotā iespiedmašīna ļāva korāļus pavairot un izplatīt lielā skaitā.
Ar Reformāciju sākās jauns posms korāļu dziedāšanas tradīcijā. Dr. Mārtiņš Luters ir 37 korāļu autors, starp kuriem ir arī pazīstamā Ziemassvētku dziesma Vom Himmel hoch (No Debesīm es atnesu). Luters sarakstījis vēl citas Jēzus dzimšanai veltītas dziesmas. Viena no tām - Nun komm, der Heiden Heiland - ir 4. gadsimtā Milānas Ambrozija sarakstītās himnas tulkojums. Jāteic, ka Luters tikai daļēji uzskatāms par savu korāļu autoru - daiļradē viņš izmantojis gan Psalmu apdares, gan senākas vācu, latīņu un tautasdziesmas. Ilgu laiku uzskatīja, ka arī pazīstamais korālis Away In A Manger (Ne šūpulī greznā) pieder Lutera spalvai, tomēr stilistiski šī dziesma neatbilst citiem Lutera korāļiem un tā nebija pazīstama Lutera laika Vācijā. Komponists Džeims Murejs šās dziesmas tekstu atrada 1885. gadā Filadelfijā izdotajā luterāņu dziesmu grāmatā. Pārpublicējot dziesmu paša izdotajā bērnu dziesmu grāmatā, Murejs pievienoja šādu tekstu: “Lutera šūpļa dziesma (domājot par saviem bērniem, sarakstījis Mārtiņš Luters, lai vācu mātes to dziedātu saviem mazuļiem).” Tomēr šķiet, ka tā būs bijusi paša Mureja izdomāta versija.
Anglijā pirmo zināmo korāli sarakstīja Ritsons 1410. gadā. Līdz mūsu dienām nonākuši ap 500 šā laikmeta angļu korāļu, kas glabājas Beliola koledžā Oksfordā. No 1647. līdz 1660. gadam Anglijā pie varas atradās Olivera Kromvela vadītā puritāņu valdība. Puritāņu morāles kodekss nepieļāva svinības un citas līksmības izpausmes. Ļaudīm aizliedza svinēt Ziemassvētkus un dziedāt korāļus, tomēr cilvēki slepeni turpināja atzīmēt Kristus dzimšanas dienu, kaut gan par to viņus varēja apsūdzēt burvestībā, iemest cietumā vai pat sodīt ar nāvi. Tikai karalienes Viktorijas laikā tauta atkal brīvi varēja dziedāt korāļus un svinēt Ziemassvētkus.
Korāļu dziedāšanas tradīciju izplatīšanos citās zemēs veicināja oficiālo baznīcu vajātie protestanti, kas pameta Eiropu, lai tālās zemēs meklētu ticības brīvību un jaunu dzimteni. Šie ļaudis izklīda pa visu pasauli, un līdz ar viņiem uz citiem kontinentiem aizceļoja arī korāļi. Pirmo amerikāņu svētku korāli Jesus is Born 1649. gadā sarakstīja Džons Brebjē.
Tā laika korāļu teksti nebija visai augstas kvalitātes. Izņēmums ir Čārlzs Veslijs, pazīstamā sludinātāja un metodistu baznīcas dibinātāja Džona Veslija brālis. Viņš sarakstījis vairāk nekā 600 dziesmu, taču viena no brīnišķīgākajām ir Ziemassvētku korālis Hark, the Herald Angels Sing (Dzirdiet jauko prieka vēsti), ko daudzi teologi dēvē par “pilnu Evaņģēliju vienā dziesmā”. Mūziku pazīstamajam korālim 1840. gadā - gandrīz 100 gadus pēc tam, kad Veslijs sarakstīja dziesmas vārdus - komponējis F. Mendelsons. Lai gan Mendelsons rakstīja galvenokārt laicīgu mūziku, bet dziļi ticīgā Veslija spalvai pieder tikai reliģiska satura vārsmas, 19. gadsimta vidū ērģelnieks Dr. Viljams Kamings apvienoja Mendelsona priecīgo melodiju ar Veslija dzeju un radīja vienu no populārākajiem svētku korāļiem.
Ziemassvētku tēmai pievērsušies arī daudzi no izcilajiem pagātnes komponistiem, kas savos darbos iekļāvuši korāļu tēmas. Tas dzirdams Johana Sebastiana Baha Ziemassvētku oratorijā (1734) un Georga Fridriha Hendeļa Mesijā (1742). Mazāk pazīstama ir nepabeigtā Fēliksa Mendelsona oratorija Christus (1847). Visjaunākā no klasiskajām Ziemassvētku oratorijām ir Hektora Berlioza L’Enfance du Christ (1854).
18. un 19. gadsimtā pilsētas orķestru vietā izveidojās īpašas Ziemassvētku muzikantu grupas, kas svētku laikā dziedāja un spēlēja korāļus dažādos publiskos sarīkojumos. Šajā laikā veidojušās arī vairākas Ziemassvētku tradīcijas, kas daudzās zemēs ir dzīvas vēl šodien. Viena no tām ir korāļu (dziesmu) dievkalpojumi. Īpašs dziesmu dievkalpojumu veids ir tā sauktie Sveču dievkalpojumi, kad baznīcas tiek izgaismotas tikai ar sveču gaismu, kas rada fantastisku svētku noskaņu. Cita tradīcija ir svētkos doties pa pilsētas ielām, ejot no nama uz namu un dziedot svētku dziesmas.
19. gadsimta vidū svētku korāļu popularitāte pieauga. Tieši šā gadsimta otrajā pusē radītas vairākums no šodien populārajām Ziemassvētku dziesmām. Pazīstamākā no tām ir Klusa nakts, svēta nakts. Tās vārdus 1816. gadā uzrakstīja jauns priesteris Jozefs Mors. Dienu pirms Ziemassvētkiem 1818. gadā salūza Sv. Nikolaja baznīcas ērģeles Oberndorfā Austrijā un Mors lūdza draudzes ērģelnieku Franci Grūberu uzrakstīt pirms diviem gadiem tapušajam dzejolim mūziku. Dziesma ģitāras pavadījumā tika atskaņota tās pašas dienas vakarā Ziemassvētku pusnakts mesā. Klusa nakts tulkota vairāk nekā 180 valodās.
Anglijā pastiprinātu interesi par korāļiem 19. gadsimtā uzjundīja Oksfordas kustība anglikāņu baznīcā, kas akcentēja viduslaiku tradīciju atdzimšanu. Interesi par tautasdziesmām, balādēm un korāļiem veicināja arī romantisma kustība dzejā. 19. gadsimtā tika sacerēti visi populārākie Amerikas Ziemassvētku korāļi. Piemēram, bērnu iemīļotā dziesma Zvaniņš skan uzrakstīta 1857. gadā kādas Bostonas draudzes Pateicības dienas dievkalpojumam, tās mūzikas un vārdu autors ir Džeims Pīrponts. Savukārt korāļa Ak, mazā, klusā Betlēme vārdus 1868. gadā pēc Palestīnas apmeklējuma uzrakstīja Filadelfijas episkopāļu bīskaps Filips Brūks, mūziku Luiss Redners.
20. gadsimtā robeža starp garīgo un laicīgo Ziemassvētku tradīcijās, arī mūzikā, kļuva aizvien nosacītāka. Vienas un tās pašas svētku dziesmas dziedāja gan kristieši, gan nekristieši un lielākā daļa jaunās Ziemassvētku mūzikas vairs nebija reliģiska satura. Tomēr 20. gadsimtā radīta arī virkne brīnišķīgu dziesmu, kas šobrīd kļuvušas par klasiku. Populārākā no tām ir Irvinga Berlina 1942. gadā sacerētā White Christmas (Baltie Ziemassvētki), kas Binga Krosbija oriģinālizpildījumā kļuvusi par vienu no pārdotākajām dziesmām Ziemassvētku mūzikas vēsturē. Bet akadēmiskajā žanrā ievērojamu ieguldījumu svētku tematikā devuši Bendžamins Britens un Džankarlo Menoti, kura Ziemassvētku opera Amāls un nakts viesi savulaik iestudēta arī Latvijas Nacionālajā operā.
Vēl mirklis - un Latvijas dievnamos iedegsies sveču liesmas, atkal tiks vēstīts senais Ziemassvētku stāsts un atskanēs Klusa nakts, svēta nakts. Vēl mirklis - un kopā ar pārējo pasauli svinēsim Kristus piedzimšanas svētkus. Lai jums svētīgs, priekpilns un skanīgs Adventa laiks un gaiši Ziemassvētki!
Līdzīgie raksti:
- Nekas nav atrasts
