08
Laiku pa laikam kristīgajā sabiedrībā uzplaiksnī diskusijas, kas tad īsti ir “kristīgā mūzika” un vai vispār mūziku vajadzētu dalīt pēc reliģiskā principa. Daudzi, tostarp arī kristīgie mūziķi, domā, ka mūzika pati par sevi nav ne laba, ne ļauna, kristīga vai nekristīga - svarīgi ir gars un vēstījums, ko tā pauž. Tomēr pasaules mūzikas industrijā jēdziens „Mūsdienu kristīgā mūzika” jeb MKM (angliski - Contemporary christian music jeb CCM) ir vispārpieņemts žanra apzīmējums, kas definē mūziku, ko radījuši un izpilda kristieši. Pie šī apzīmējuma paliksim arī mēs.
Padomju varas gados par kristīgo mūziku uzzināt nevarēja tikpat kā neko, vien reta plate vai kasete, ārzemju radu un draugu laipni sarūpēta, atrada ceļu cauri „dzelzs priekškaram”. Šis žanrs Latvijas sabiedrībā palicis mazpazīstams, kaut arī šodien iespējas ir krietni plašākas - skan Kristīgais radio, kristīgajos grāmatu veikalos nopērkami mūzikas diski un video, interneta plašumos atrodams milzum daudz informācijas par šo mūzikas veidu un tās izpildītājiem. Un tomēr daudziem joprojām saglabājies priekšstats, ka kristīgā mūzika - tās ir tikai ērģeles, koris un gregoriāņu dziedājumi. Tāpēc iepazīsimies ar MKM vēstures faktiem tuvāk.
20. gadsimta 60. gadu nogalē pasauli satricināja nepieredzēti plaši jaunatnes nemieri. Studentu demonstrācijas, pretkara mītiņi, hipiju kustība, narkotiku izplatīšanās, „brīvās mīlas” bums un dažādu reliģisko kultu invāzija - šīs un vēl citas negācijas smagi satricināja Rietumu sabiedrību ar tās gadsimtiem koptajām kultūras un sadzīves tradīcijām. Tomēr līdzās šīm negatīvajām tendencēm Amerika piedzīvoja arī divas lielas garīgās kustības - harizmātisko un tā saukto Jēzus kustību (Jesus movement). Tas bija laiks, kad daudzi mācītāji un evaņģēlisti iesaistījās garīgajā cīņā par jauniešu dvēselēm. Arī slavenajā Vudstokas festivālā 1969. gadā darbojās vairāki evaņģēlisti. Rezultātā tūkstošiem jaunu cilvēku piedzīvoja reālu Dieva pieskārienu, kas radikāli pārmainīja viņu dzīvi un pasaules uzskatu. Draudzēs ienāca liels skaits jauniešu ar savu īpatnējo domāšanas veidu, dzīves stilu un muzikālo gaumi.
Daudzi no tiem, kas piedzīvoja garīgu atjaunotni, bija mūziķi. Savu jauno pieredzi viņi centās izpaust arī dziesmās un mūzikā. Tradicionālie baznīcēni jutās šokēti. Gariem matiem, džinsu apģērbā, rokmūziku mīloši - šāda publika konservatīvajai kristiešu sabiedrībai nebija pieņemama. Daudz strīdu un diskusiju radīja jautājums vai kristīgo vēsti maz drīkst ietērpt tik „pasaulīgos” skaņu ritmos. Jaunā kristiešu paaudze deva savu atbildi: mēs nevaram pieļaut, ka sātans pieviļ mūsu laikabiedrus ar degradējošu, postošu mūziku! Mēs radīsim mūziku, kas pagodinās Dievu, bet vienlaikus būs mūsdienīga un visiem saprotama! Tā piedzima fenomens, ko šodien pazīstam ar nosaukumu „Mūsdienu kristīgā mūzika”.
Gadsimtu gaitā gan protestantu korāļi, gan melnādaino spiričueli, gan evaņģēlisko kristiešu himnas un gospels bija sava laika modernā kristīgā mūzika. Līdz ar skaņu ierakstu tehnoloģijas attīstību radās iespēja šo mūziku ierakstīt un pavairot. Pirmās gospelmūzikas skaņuplates parādījās jau 20. - 30. gados, taču par pirmo mūsdienīgo kristīgās mūzikas ierakstu var uzskatīt 1960. gadā izdoto Elvisa Preslija (Elvis Presley) albumu His Hand Is Mine. Tomēr tikai 60. gadu nogalē dzimušajam mūzikas virzienam bija lemts kļūt ne vien par kārtējo jauno stilu plašajā masu kultūras lauciņā, bet par noteiktu jēdzienu ar savu muzikālo un garīgo nozīmi. Sabiedrība 60. - 70. gadu mijas jaunatnes garīgo atmodu nodēvēja par Jēzus revolūciju (Jesus revolution), jauno kristiešu paaudzi par Jēzus ļaudīm (Jesus people), bet viņu mūziku - par Jēzus roku (Jesus rock).
Viss sākās tālajā 1969. gadā, kad puisis vārdā Lerijs Normens (Larry Norman) izdeva albumu Upon This Rock, ko daudzi uzskata par pirmo īsteno MKM ierakstu. Normena inteliģence, viņa mūziķa un dzejnieka talants tika augstu novērtēti mūzikas speciālistu aprindās. Vēlāk avīze The New York Times Leriju nodēvēs par „kristīgās mūzikas lielāko vērtību”. Šodien vairākums Normena albumu kļuvuši par MKM klasikas zelta fondu.
Viena no draudzēm, kas šādus “netradicionālus” kristiešus neizlika aiz durvīm, kā to darīja vairākums draudžu, bija Calvary Chapel Kosta Mesā Kalifornijā. Šeit pulcējās daudz mūziķu, tāpēc viena no draudzes prioritātēm bija atbalstīt muzikālos talantus, lai tie savu radošo potenciālu varētu veltīt Dieva godam. 1971. gadā šeit tika izveidota pirmā kristīgās mūzikas izdevniecība Maranatha!Music, šeit norisinājās lielākā daļa tā laika MKM aktivitāšu, tika rīkoti pirmie Jēzus roka koncerti. Tieši no šejienes mūsdienu kristīgā mūzika sāka savu uzvaras gājienu pasaulē.
70. gadi bija mūsdienu kristīgās mūzikas izaugsmes un nostiprināšanās laiks, kad MKM kā jēdziens pamazām iesakņojās cilvēku apziņā. Gan Amerikā, gan Eiropā, gan citur pasaulē radās arvien jaunas kristīgas grupas un solisti, kas pārstāvēja visdažādākos mūzikas stilus. 70. gados sāka iznākt arī pirmais MKM preses izdevums Harmony, kam vēlāk sekoja Contemporary Christian Music Magazine jeb CCM. Šodien koncerns CCM kļuvis par lielu komunikāciju firmu, kas izplata mūzikas ziņas, rīko aptaujas, izdod periodiku, rīko radio aptaujas un dara vēl daudzas citas ar kristīgo mūziku saistītas lietas.
Par pirmo kristīgo smagās mūzikas grupu uzskata Čikāgas Jēzus ļaužu komūnā dzimušo Resurrection Band jeb REZ. Drīz vien parādījās arī tādi jēdzieni kā „kristīgais hārdroks” un „kristīgais metāls”, ko nosauca par heavenly (debešķīgo), pārfrazējot angļu vārdu heavy (smags). Neskatoties uz kristīgās sabiedrības sākotnējo neizpratni, daudzu „smago” grupu devums Evaņģēlija vēsts izplatīšanā bija patiesi neatsverams.
Tomēr mūsdienu kristīgajai mūzikai netrūka arī pretinieku. Vairāki plaši pazīstami mācītāji asi nostājās pret modernu ritmu un mūzikas instrumentu izmantošanu dievkalpojumos. Kristīgajiem mūziķiem tika pārmests sekulārisms un nekristīgs dzīvesveids. Ar Jēzus roka pārstāvjiem sadarbojās vienīgi ielu evaņģēlisti un jauniešu mācītāji, aiz kuriem stāvēja simtiem cilvēku, kurus Dievs bija uzrunājis tieši caur šāda veida mūziku. Viņu pārmainītās, atjaunotās dzīves bija nepārprotama liecība, ka Svētais Gars cilvēku glābšanai lieto pat rokenrolu.
80. gados situācija mainījās - no kalpošanas instrumenta kristīgā mūzika tika pārvērsta ienesīgā biznesā. Nelielās kristiešu ierakstu firmiņas vienu pēc otras pārpirka lielie mūzikas milži - EMI, Sony, Warner, BMG, kas izveidoja veselu “kristīgo” industriju ar savām aptaujām, mūzikas balvām, festivāliem un radiostacijām. 70. gados kristīgie mūziķi un ierakstu kompānijas par savu galveno uzdevumu uzskatīja Evaņģēlija pasludināšanu un cilvēku pievešanu Kristum. Gandrīz neviens to gadu kristīgais koncerts neiztika bez Dieva Vārda sludināšanas un aicinājuma nodot savu dzīvi Jēzus rokās. Jaunajā gadu desmitā par noteicošo kļuva peļņa. Tomēr 80. gados parādījās arī virkne jaunu, talantīgu izpildītāju, kas šodien kļuvuši par MKM superzvaigznēm.
Labākie kristīgie mūziķi tika piedāvāti arī sekulārajam tirgum. Pirmos atzīstamos panākumus šajā jomā guva jaunā dziedātāja Emija Granta (Amy Grant), ar dziesmu Find A Way iekļūstot ASV Top 40 tabulā. MKM tabulas sāka publicēt izdevums Billboard, arī Grammy balvai parādījās vairākas nominācijas tieši kristīgajiem mūziķiem. Tomēr, nokļūstot sekulārās mūzikas apritē, nereti tika izmainīta kristīgo mūziķu dziesmās paustā vēsts, jo šajā vidē noteikumus diktēja lielās mūzikas kompānijas, kas nebija ieinteresētas Jēzus vārda popularizēšanā. Kristīgajiem mūziķiem atlika vai nu pieņemt šos noteikumus vai atgriezties daudz šaurākajā kristīgās mūzikas apritē. Ne visi spēja izturēt spiedienu un izbēgt no kompromisiem ar savu kristīgo pārliecību.
90. gados Kalifornijas vietā par kristīgās mūzikas centru kļuva Nešvila, kur atrodas lielākā daļa kristīgās mūzikas izdevniecību, ierakstu studiju, neskaitāmas kristīgās kafejnīcas un klubiņi. Šeit dzīvo daudzi MKM mākslinieki, uz šejieni no visas Amerikas brauc jaunie talanti, lai mēģinātu iekļūt lielajā mūzikas apritē. Tomēr, nebūtu pareizi runāt tikai par šīs pilsētas vadošo lomu kristīgās mūzikas attīstībā. Lai cīnītos ar aizvien pieaugošo lielā mūzikas biznesa spiedienu, daudzi kristīgie mūziķi un neatkarīgie producenti nodibinājuši savas ierakstu kompānijas, kuru mērķis nav gūt maksimālu peļņu, bet sniegt atbalstu jaunajiem mūziķiem viņu kalpošanā.
Šodien būs grūti atrast mūzikas stilu, kurā nedarbotos kaut viens kristīgais mūziķis. Akadēmiskā mūzika, spiručueli, gospels, pops, roks, džezs, metālmūzika, ska un hiphops - atrodams ir itin viss. Tomēr ir kāds unikāls mūzikas stils, kas pieder vienīgi kristīgajai mūzikai - slavas un pielūgsmes (praise & worship) mūzika. Radies 70. gadu sākumā Jēzus ļaužu citadelē Kosta Mesā, šis mūzikas veids uz palikšanu iesakņojies daudzu konfesiju un draudžu ikdienas kalpošanā, Dieva pielūgsmē aizstājot tradicionālos korāļus un himnas. Šī ir mūzika, kas Dieva slavēšanu no vienkāršas dziedāšanas pārvērš dziļi personīgā pielūgsmē.
Līdztekus muzikālajām aktivitātēm MKM mūziķi nodarbojas arī ar labdarību un misijas darbu. Ir mūziķi, kas sadarbojas ar organizāciju Jaunatne ar misiju (Youth With A Mission), citi palīdz organizācijai World Vision sponsorējot bērnus no nabadzīgām ģimenēm jaunattīstības valstīs. Mūziķi nodibinājuši arī paši savu labdarības organizāciju Compassion International, kas nodrošina simtiem Latīņamerikas, Āfrikas un Āzijas valstu bērniem izglītības un medicīniskās aprūpes iespējas.
Šodien MKM ir pilnībā iekļāvusies lielajā mūzikas apritē. Tā sen vairs nav šaura, ierobežotam klausītāju lokam domāta pasaulīte, kā varētu šķist raugoties uz Latvijas šauro mūzikas tirgu. Tā gan nav tik milzīga kā laicīgās mūzikas industrija, tomēr pietiekami nozīmīga, īpaši tādās valstīs kā ASV, Kanāda, Austrālija. MKM ir sava gada balva - Dove (Dūja), sava „Vudstoka” - Cornerstone festivāls, savas ierakstu kompānijas un radiostacijas. Kristīgās mūzikas industrijas gada apgrozījums mērāms daudzos simtos miljonu dolāru. Savos 40 pastāvēšanas gados MKM spējusi iekarot stabilu un paliekošu vietu kristīgajā sabiedrībā, uzrunājot arī daudzus laicīgos klausītājus.
Protams, cilvēku attieksme pret tā saukto “kristīgo kultūru”, tostarp arī kristīgo mūziku, ir dažāda. Daudziem nav pieņemama amerikāņiem tik raksturīgā māka nopietnas lietas pārvērst kičā. Ne jau katra kristīga dziesma ir spoža pērle, arī sēnalu ir pietiekami daudz. Un tomēr - daudzi vecāki ir priecīgi, ka viņu bērni, kuri agrāk klausījās depresīvu, grēku atklāti sludinošu, pat sātanisku mūziku, tagad var dzirdēt pozitīvu muzikālu vēsti, kas aizved tuvāk debesīm. Var jau būt, ka kristīgā mūzika nav nevienu aizvedusi līdz ticībai Kristum, taču pavisam noteikti ir cilvēki, kas kristīgās mūzikas iespaidā sākuši domāt par garīgām lietām, lasīt Bībeli un šādā veidā nonākuši arī pie ticības.
Nobeigumā dosim vārdu vienai no kristīgās mūzikas leģendām, pazīstamajam gospelmūzikas veterānam Andrē Kroučam (Andrae Crouch): “Ir tiesa, ka komercijas iespaidā daļai mūsdienu kristīgās mūzikas zudis tās pamatmērķis - glābt cilvēkus. Daudzos kristīgos mūziķos vairs nav jūtama degsme, bet dažos nav jūtams arī svaidījums. Kad es dodos uz koncertu, tad vēlos, lai dzirdētais mani uzrunā, jo citādi mierīgi varu palikt mājās un klausīties savu stereoaparatūru. Taču pareizi lietojot šīs abas lietas - mūziku un vārdu - mēs varam piedzīvot lielu brīnumu un pārmainītas dzīves.”
