Laikmeta zīmes

Pagājušajā nedēļā savā e-pasta kastītē atradu trīs pārdomu vērtus sūtījumus no labiem paziņām. Tie visi runāja par vienu un to pašu tēmu, proti, par krīzi valstī un pasaulē. Vienā bija apkopots materiāls no dažādām Latvijas avīzēm un interneta resursiem, otrā - vēstījums no kāda kristīgajā pasaulē labi pazīstama cilvēka, trešajā - pārdomas par tamlīdzīgu globālu satricinājumu dziļākajiem cēloņiem. Šajās vēstulēs bija arī prognozes par situācijas turpmāko attīstību tuvāko mēnešu un gadu laikā.

Viens no pirmajā sūtījumā iekļautajiem materiāliem bija Ventspils Augstskolas lektora, sociālo zinātņu maģistra, ekonomista Dmitrija Smirnova intervija laikrakstam „Ventas Balss”. Plašāk pazīstams Smirnova kungs kļuva pērn, kad par aicinājumu neglabāt naudu Latvijas bankās viņš uz pāris diennaktīm nonāca cietumā. Arī šoreiz cienījamā eksperta skatījums uz pašreizējo situāciju Latvijā ir drūms, lai neteiktu - dramatisks. Smirnovs paredz, ka īstā krīze mums vēl tikai priekšā, ka bezdarba līmenis pieaugs līdz 50%, bet noziedzība dubultosies. Rudenī valsts nonāks bankrota stāvoklī un daļa cilvēku Latviju pametīs, bet citi, lai spētu izdzīvot, pārcelsies uz dzīvi laukos.

Risinājumu Smirnova kungs redz valsts defolta (maksātnespējas) pasludināšanā un nacionālās valūtas devalvēšanā. „Ir jādomā par savu valsti, nevis Eiropas vai Vašingtonas direktīvām. Ir jāatsakās no milzīgā parāda, vienkārši pasakot - mums nav naudas. Mums jāveic arī tā saucamā protekcionisma politika. Tirdzniecības brīvība šobrīd ir ļoti vienpusēja. Brīvs ir tikai imports, bet savā tirgū viņi mūs nelaiž. Tāpēc ir jāpasaka - tādas un tādas preces mēs nepērkam, jo paši varam tās ražot.” Vienkāršajiem pilsoņiem ekonomists iesaka veidot pārtikas krājumus un naturālās saimniecības.

Daļa ekspertu Smirnova prognozes sauc par pārspīlētām, tomēr citi atzīst, ka sliktākajā notikumu attīstības gadījumā šāda situācija ir pilnīgi iespējama. Savukārt Drošības policija jau atkal sākusi interesēties par dumpīgā pasniedzēja izteikumiem un pēta, vai tajos nav saskatāmi draudi valsts drošībai.

Cits no pirmajā sūtījumā ietvertajiem  rakstiem salīdzina šodienas situāciju Latvijā ar Argentīnas krīzi 2000. - 2002. gadā, kad šī valsts faktiski bankrotēja. Jānis Birks laikrakstā „Diena” stāsta par 2008. gada Nobela prēmijas laureāta ekonomikā Paula Krugmana pētījumiem šajā jomā. Krugmans saskata vairākas līdzības starp Latviju šodien un Argentīnu krīzes priekšvakarā. Tās ir: 

• Valsts ar relatīvi jaunu demokrātiju.
• Korupcija valsts pārvaldē, kas noved pie līdzekļu izsaimniekošanas.
• Valdības nestabilitāte un nespēja pieņemt atbildīgus lēmumus.
• Fiksēts valūtas kurss un strikta turēšanās pie tā.
• Importa pārsvars pār eksportu.
• Liels investīciju pieplūdums pirmskrīzes periodā.
• Strauji augošs ārējā parāda apjoms.
• Liela daļa aizņēmumu ir ārvalstu valūtās.

Patiešām, līdzību ir daudz. Tas liek pārdomāt, vai arī turpmākā notikumu attīstība Latvijā notiks pēc Argentīnas scenārija. Krīze šajā valstī noveda pie tā, ka cilvēkiem vairs nebija iztikas līdzekļu, lai izdzīvotu. Vietām tika pārtraukta gāzes, elektrības un ūdens piegāde. Sākās nemieri, tika izlaupīti veikali un pārtikas noliktavas, dramatiski pieauga noziedzība. Strādnieki atteicās pamest darbavietas, okupēja fabrikas, rūpnīcas un turpināja ražošanu. Līdz tam pie varas esošajiem politiķiem nācās aiziet, jo sabiedrība vairs neuzticējās nevienam bijušajam. Par laimi Argentīnai izdevās iegūt jaunu valdību, kas bija pietiekami atbildīga un profesionāla, lai pieņemtu sāpīgus un nepopulārus lēmumus ar vienu mērķi - atjaunot valsts ekonomiku.

Viens no ekonomikas sabrukuma iemesliem Argentīnā bija nacionālās valūtas pārāk ciešā piesaiste ASV dolāram. Daudzi eksperti šodien spiesti atzīt, ka arī lata piesaiste eiro bijusi kļūda. Argentīna spēja atteikties no ciešās saistības ar ASV valūtu, taču Latvijā daudzi joprojām tic, ka tieši Eiropas savienība un Starptautiskais Valūtas fonds ir tās institūcijas, kas neļaus mums nogrimt. Dmitrijam Smirnovam par to ir cits viedoklis: „Visi runā - palīdzība, palīdzība… Tā nav nekāda palīdzība, bet kredīts, kas būs jāatdod. Pēc maniem aprēķiniem, rudenī Latvijas konsolidētais parāds varētu sasniegt 60 miljardus ASV dolāru. Kādam ir mērķis nobankrotēt Latviju. Nobankrotēt un pēc bankrota visu dabūt par velti. Vecā kara koncepcija ir novecojusi, un mūsdienās tiek lietoti finanšu ieroči. Tagad, lai dabūtu kontroli pār kādu zemi, tiek izmantota nauda. Visi normāli ekonomisti atzīst, ka Starptautiskajam Valūtas fondam tāds kredīts Latvijai nebija jādod.”

Daudzi uzņēmēji un eksperti izeju no krīzes saskata eksporta veicināšanā. Tomēr arī šajā jautājumā Smirnovs ir skeptisks: „Runāt par to, ka mūs glābs eksports, nav pamata. Globālās krīzes apstākļos attīstīsies protekcionisms. Vecās valstis atbalstīs savus vietējos ražotājus un ierobežos importu. Brīvais tirgus darbojas tikai ar nosacījumu, ka visi tā dalībnieki atrodas vienādos apstākļos. Ja Latvija no vecajām Eiropas valstīm atpaliek četras piecas reizes, par kādu konkurenci un brīvo tirgu vispār var būt runa. Latvijas cilvēki ir vajadzīgi tikai kā kalpi. No Āfrikas un Āzijas migrantiem kalpi iznāk slikti, tāpēc skatās uz Eiropas austrumu pusi.”

Patiešām skarbi vārdi. Taču Ieklausīsimies Jāņa Birka teiktajā laikrakstā „Diena”: „Tas būtu tikai gudri un atbaidīgi - kritiski izvērtēt citu valstu bēdīgo pieredzi un mācīties no to kļūdām. Spēja mācīties ne tikai no savām kļūdām, bet arī no citu pieredzes, galu galā liecina par zināmu briedumu ne tikai katra indivīda, bet arī visas valsts attīstībā. Ceru, ka atjaunotā Latvijas valsts ir pārvarējusi pubertāti un izturēsies kā pilngadīgs Eiropas pilsonis.” Cerēsim.

Bet tagad par otru vēstuli. Šo apkārtrakstu kristiešiem visā pasaulē nosūtījis pazīstamais evaņģēlists un Ņujorkas Taimskvēra draudzes mācītājs Deivids Vilkersons. Vilkersons nekad nav uzskatījis sevi par pravieti, tomēr Dievs viņam devis spēju paredzēt daudzus notikumus, kas vēlāk piepildījušies. Viņš savulaik paredzēja gan PSRS sabrukumu, gan 11. septembra notikumus. Tāpēc ieklausīsimies uzmanīgi šajā vēstījumā un nopietni pārdomāsim izlasīto.

• Svētā Gara mudināts izsūtu šo steidzamo vēsti visiem, kas ir mūsu e-pasta sarakstos, visiem draugiem un visiem bīskapiem, ar kuriem esam tikušies visā pasaulē.
• NOTIKS NELAIME, KAS SATRICINĀS VISU ZEMI. ŠIS NOTIKUMS BŪS TIK BIEDĒJOŠS, KA MĒS VISI DREBĒSIM - PAT VISDIEVBIJĪGĀKIE NO TIEM, KAS IR MUMS APKĀRT.
• Jau desmit gadus Dievs mani brīdina par tūkstošiem liesmu, kas nāks pār Ņujorku. Tās aprīs šo megapoli, ieskaitot Ņūdžersijas un Konektikutas apgabalus. Galvenās lielpilsētas visā Amerikā piedzīvos sacelšanos un liesmojošas ugunis, kādas savulaik redzējām Vatā, Losandželosā.
• Šīs sacelšanās un ugunis būs visās pasaules lielpilsētās. Notiks laupīšanas - ieskaitot Taimskvēru Ņujorkā. Tas, ko mēs piedzīvojam tagad, nav lejupslīde, tā nav pat depresija. Mēs atrodamies zem Dieva dusmām. Dievs tiesā Amerikas un citu tautu milzīgos grēkus. Viņš izpostīs pasaules sekulāros pamatus.
• Jeremijas grāmatas 18. nodaļā varam lasīt: „Tādēļ pasludini Jūdas vīriem un Jeruzālemes iedzīvotājiem, sacīdams: tā saka Tas Kungs: redzi, Es gatavoju jums nelaimi, un Man ir kāds nodoms pret jums. Atgriezieties jel ikviens no sava ļaunā ceļa un labojiet savu dzīves nostāju, savu rīcību un visu savu dzīvi! Bet tie atbildēs: velti, nepūlies! Mēs sekosim paši savām domām un saviem ieskatiem un rīkosimies ikviens pēc savas ļaunās un stūrgalvīgās sirds!” (Jer. 18:11-12)
• 11. Psalma 7. pantā Dāvids brīdina: „Pār bezdievīgajiem Viņš liek līt ugunij un sēram, svelmaina vētra būs viņu daļa.” Kādēļ? Dāvids atbild: „Jo Tas Kungs ir taisns.” (8. pants) Tā ir taisnīga tiesa, tāpat kā tiesa pār Sodomu un Noas paaudzi.
• Es nezinu, kad mēs šīs lielas piedzīvosim, bet vienu es zinu - tās vairs nav tālu. Es esmu atvieglojis savu dvēseli. Dariet ar šo vēsti, ko paši vēlaties. Lai Dievs jūs svētī un pasargā!

Tā, lūk! Dievs atraus savu sargājošo roku un ļaus materiālisma pārņemtajai patērētāju sabiedrībai izbaudīt tās neprātīgās saimniekošanas sekas. Ko tad mums darīt? Kā izglābties no gaidāmā posta? Kā rīkoties tiem, kas bīstas Dievu un nopietni izturas pret Viņa brīdinājumiem? Uz to Deivids Vilkersons atbild:

•   „Kad pamati grūst, ko darīs taisnais?” (Psalmi 11:4)
• Es jums došu kādu praktisku padomu, ko pats esmu saņēmis no Svētā Gara. Ja iespējams, iegādājieties ilgi lietojamas preces, kas ātri nebojājas, tualetes piederumus un citas nepieciešamas lietas, lai pietiktu vismaz 30 dienām. Pats esmu bijis aculiecinieks panikai, kāds radās terorisma draudu ietekmē. Gaidāmā posta un nelaimju dēļ galvenajās lielpilsētās pārtikas preču veikali tiks iztukšoti stundas laikā. Tomēr šo pārliecību katram pašam jāsaņem no Dieva.
• Kas attiecas uz mūsu garīgo reakciju, tad mums ir divas iespējas. Tās aprakstītas 11. Psalmā: „Laidies savos kalnos līdzīgi putnam.” Vai, kā Dāvids saka: „Tam Kungam debesīs ir goda krēsls, Viņa acis raugās uz zemi, Viņa skati pārbauda cilvēku bērnus. Es tveros pie sava Kunga.”
• Šis ir vārds, ko es dzirdēju no Svētā Gara, kurš runāja manā sirdī par to, kādai jābūt manai reakcijai uz gaidāmo postu: PALIEC MIERĀ UN REDZI TĀ KUNGA PESTĪŠANU! Tāpēc es teikšu savai dvēselei: nav vajadzības bēgt, nav vajadzības slēpties! Tas ir Dieva taisnais darbs! Es raudzīšos uz mūsu Kungu Viņa tronī, kura maigās acis un mīlošais laipnīgums vēro katru soli, ko es speru, uzticoties, ka Viņš iznesīs savus ļaudis cauri plūdiem, ugunij, postam, pārbaudījumiem, jebkurām nelaimēm!
• Mozus sacīja tautai: „Nebīstieties, pastāviet un vērojiet, kā Tas Kungs jūs šodien izglābs: ēģiptiešus, kurus jūs šodien redzat, jūs nemūžam vairs neredzēsit.” (2. Mozus gr. 14:13-14) Tāda ir ticības attieksme posta priekšā. Ko gan Izraēla tautai vajadzēja darīt Sarkanās jūras krastā? Faraona armija viņus aplenca, abās pusēs bija kalni un priekšā nepārvarama jūra. Miesa raud: „Dari kaut ko!” Taču miesa raud bezcerīgi. Vai Dieva cilvēki var izžāvēt jūru? Nolīdzināt kalnus? Bez ieročiem uzvarēt varenu armiju? Viņi atrodas situācijā, kuru varētu raksturot kā šausmīgu un biedējošu. Dieva ļaudis drebēja. Un tieši šajā brīdī nāk Dieva vārds: „Pastāviet mierā! Nebīstieties! Šī ir glābšanas stunda! Jūs piedzīvosiet pasaules pamatu satricināšanu, bet tajā pašā stundā Es cīnīšos par jums! Turiet mieru, pastāviet mierā un skatiet manus darbus!”
• Mīļotie, mans brīdinājums ir tikai viena balss starp daudzām, kas vēsta to pašu. Mēs visi varam drebēt par šo laikmetu, bet tie, kas patiesi pazīst Dieva vārdu, drīz vien tiks Svētā Gara nomierināti. Mēs tiksim kristīti ar varenu mieru, pārdabisku mieru, kas būs milzīga un lieliska liecība visai baiļu pārņemtajai pasaulei.

Salīdzināsim Vilkersona teikto ar Smirnova prognozēm un Argentīnas notikumiem. Paralēles ir skaidras un nepārprotamas. Tāpēc mana kristieša pārliecība neļauj šo vēstījumu atstāt bez ievērības, jo Deivids Vilkersons nav cilvēks, kas izsaka vieglprātīgas, mirkļa emociju iespaidā radušās prognozes. Dieva brīdinājums ir jāuztver nopietni. Savulaik Jēzus saviem mācekļiem stāstīja par Jeruzālemes aplenkšanu un Tempļa nopostīšanu. Tobrīd tas šķita gandrīz neiespējami. Taču tikai pēc dažiem gadu desmitiem romiešu karaspēks aplenca Svēto pilsētu. Tie, kas sava Kunga vārdus ņēma nopietni, atstāja pilsētu un izglābās. Pārējie gāja bojā degošajā Jeruzālemē.

Bet kāpēc mīlošais Dievs pieļauj šādas nelaimes? Te nu laiks pievērsties trešajai vēstulei. Savulaik, pēc 11. septembra terora akta, pazīstamā evaņģēlista Billija Grehema meita Annija Grehema kādā televīzijas raidījumā teica: „Esmu pārliecināta, ka Dievs ir dziļi noskumis par notikušo tāpat kā mēs, bet notikušais ir rezultāts tam, ka mēs gadiem ilgi esam Viņam teikuši, lai Viņš aiziet no mūsu skolām, valdības un mūsu dzīves. Un tā kā Dievs ir džentelmenis, es ticu, ka Viņš arī klusi aizgāja no mums. Kā mums gaidīt, ka Dievs mūs joprojām svētīs un pasargās, ja liekam Viņam atstāt mūs mierā un nejaukties mūsu dzīvē?”

Ko gan mēs cerējām sagaidīt, ja esam Dievu izstūmuši no mūsu skolām, iestādēm un plašsaziņas līdzekļiem - faktiski no visas mūsu dzīves? Mēs sakām: „Nav svarīgi, kāda ir mūsu politiķu personīgā dzīve. Galvenais, lai viņi labi dara sev uzticēto darbu! Nav svarīgi, kā viņi pavada brīvo laiku, ja vien labi veic savus pienākumus un valsts ekonomika funkcionē labklājības virzienā!” Rezultātā šodien valsts ir bankrota priekšā. Un tagad mēs jautājam, kāpēc mūsu deputātiem nav sirdsapziņas, kāpēc mūsu bērni vairs nespēj atšķirt labo no ļaunā, kāpēc šodien cilvēkiem nesagādā problēmas nogalināt sevi un citus. Mēs novācam to, ko paši esam iesējuši.

Ja cilvēki pret Dievu izturas vieglprātīgi, kā pret tukšu vietu, tad nav arī jābrīnās, ka nākas piedzīvot kaut ko līdzīgu „pasaules bojāejai”. Savādi, ar kādu aizrautību mēs lasām presi, bet cik reti Bībeli. Savādi, ar kādu ātrumu pa elektronisko pastu tiek izplatītas tūkstošiem bezdievīgu anekdošu, bet vissvarīgākā vēsts par Dievu pazūd kā ūdens smiltīs. Savādi, ka ķecerīgais, rupjais, vulgārais ātri izplatās plašsaziņas līdzekļos, bet sarunas par Bībeli un Dievu nepakļaujas atklātām diskusijām. Vai tas jūs nesatrauc? Vai tas neizraisa jūsos reakciju? Ja tā, tad izbeidziet vienreiz ignorēt pasaules Radītāju un Viņa likumus. Nožēlojiet savus grēkus un pazemojieties zem Dieva spēcīgās rokas. Tad Viņš jūs izglābs un iznesīs cauri visām krīzēm un posta laikiem. Bet, ja nē, tad beidziet taču žēloties par slikto stāvokli pasaulē, politikā, valstī, sabiedrībā, savā ģimenē un darba vietā.

Dieva vārds teic: „Es biju jauns un kļuvu vecs, bet nekad es neredzēju taisno atstātu, nedz arī viņa bērnus lūdzam maizi.” (Psalmi 37:25) Kamēr vien dzīvojam uz šīs zemes, arī kristieši tā vai citādi ir pakļauti materiālās pasaules ietekmei un notikumiem, tomēr Dievs ir apsolījis parūpēties par mums. Dievs ir uzticams un Viņa apsolījumi patiesi, tāpēc panikai nav pamata, lai cik drūmas būtu ekspertu prognozes vai notikumu gaita. Kristiešus par šo patiesību nav jāpārliecina, savukārt tiem, kas vēl Dievu nav sastapuši, novēlu šajā grūtību un nemiera pilnajā laikmetā meklēt dzīvas un patiesas attiecības ar savu Radītāju un piedzīvot sastapšanos ar Jēzu Kristu - pasaules Glābēju. Tikai kopā ar Dievu mēs spēsim būt stipri un iziet cauri šim laikam mierpilni un pasargāti.

© Ervīns Jākobsons. Pārpublicēšanas vai citēšanas gadījumā atsauce uz autoru un interneta vietni www.laikmetazimes.lv obligāta.

Līdzīgie raksti:

Nekas nav atrasts