29
Neilgi pirms Jāņiem ziņu portālā “Kas jauns”, kas cieši saistīts ar tāda paša nosaukuma tenku žurnālu, tika publicēts kārtējais pret kristiešiem vērstais raksts. Tas vēstīja par paredzēto Vislatvijas lūgšanu nakti, ko atbalsta gandrīz visas Latvijas kristīgās konfesijas. Šoreiz pasākums notika Jāņu naktī, un tā galvenā tēma bija lūgšana par to, lai Latvija kļūtu brīva no elkdievības važām. Rakstā tas atspoguļots kā vēršanās pret latviešu tradīcijām, turklāt īpaši uzsvērta Alekseja Ļedjajeva un draudzes “Jaunā Paaudze” piedalīšanās. Lai vēl vairāk uzkurinātu emocijas, apgalvots, ka Ļedjajevs latviešu tautasdziesmas nosaucis par pagāniskajām mantrām un “Jaunā Paaudze” ieplānojusi okulto grāmatu sadedzināšanas ceremoniju. Un, kaut arī tika piebilsts, ka dainas dedzinātas tomēr netiks, raksta panāca savu, proti, liela daļa lasītāju nodomāja tieši to.
Kāda sašutuma vētra sacēlās interneta komentāros! Idioti, tumsoņas, nolādētie melnsvārči - tie bija maigākie epiteti, ar kādiem tika apveltīti Ļedjajevs, Vanags, Pujats un citi kristieši. Bija pat aicinājumi dedzināt kristiešu baznīcas. Nevienu neinteresēja, ka lūgšanu nakts organizatoriem pat prātā nebija nācis dedzināt grāmatas un arī “Jaunās Paaudzes” gadījumā tie bija dažādi fetiši, burvestību grāmatas un cita veida okultisma “literatūra”, ko no saviem grāmatu plauktiem sanesa pašu draudzes locekļi, kas pirms sastapšanās ar Kristu bija nodarbojušies ar šīm lietām. Ienaidnieka tēls bija atrasts.
Tomēr augstākminētais raksts atklāja arī pretrunas, kādas diezgan bieži vērojamas starp latvisko un kristīgo tradīciju piekopējiem. Vai šī plaisa patiesi ir tik liela un nepārvarama, kā to nereti cenšas attēlot? Vai kļūstot par kristieti cilvēks pārstāj būt piederīgs savai tautai un tās tradīcijām? Šis pirmajā mirklī vienkāršais jautājums daudziem tomēr izrādījies gana sarežģīts. Jo problēmas sakne slēpjas daudz dziļāk nekā domājam. Šī problemātika attiecas arī uz tādiem tautas svētkiem kā Jāņi.
Kādi tad ir kristīgās Baznīcas iebildumi pret Līgo svētku tradīcijām? Vispirms kristieši stingri iebilst pret pagānisku rituālu piekopšanu. Protams, lielākā daļa cilvēku mūsu dienās maz ko zina par šo svētku patieso nozīmi, un viņiem Jāņu tradīcijas nesaistās ar reliģisku rituālu. Par reliģiju šīs tradīcijas kļūst brīdī, kad tām tiek piešķirta īpaša nozīme. Tiklīdz cilvēki sāk nopietni ticēt, ka izpildot noteiktus rituālus var iegūt konkrētu rezultātu, tas labākajā gadījumā kļūst par māņticību, bet ļaunākajā - par maģiju, kas atraisa garīgās pasaules spēkus. Īpaši tas attiecas uz rituāliem, par kuriem Bībelē skaidri pateikts, ka tie ir negantība Dieva acīs. Tādi, piemēram, ir zīlēšana un buršana. Tomēr katru gadu pirms Jāņiem plašsaziņas līdzekļos parādās raksti, kas atklāti aicina cilvēkus Jāņu naktī nodarboties ar buršanu un zīlēšanu, un pat pamāca, kā to pareizi darīt. Daudzi cilvēki atzīst, ka viņi arī mēģinājuši šiem padomiem sekot. Un, kaut gan lielākā daļa to uzskata tikai par spēli, šai “spēlei” var būt ļoti bēdīgas sekas.
Ir jāapzinās, ka šo svētku saknes ietiecas dziļi pagāniskajā senatnē ar tās maģisko gaisotni, un ir cieši saistītas ar dabas spēku pielūgšanu. Vasaras saulgriežus svinēja visas indoeiropiešu tautas, kas pielūdza sauli, pērkonu un citas dabas parādības. Dieva acīs tā ir elkdievība. Gribētos pajautāt visiem, kas šodien aicina atjaunot pagāniskās tradīcijas, vai viņi patiešām savā ikdienas dzīvē godina un pielūdz sauli, pērkonu un citas dievības? Vai viņi izpilda visus rituālus un tradīcijas, kādas pienāktos kārtīgiem pagāniem? Domāju, ka lielākā daļa “īstā latviskuma” propagandētāju un kristietības nīdēju patiesībā netic nevienai reliģijai un dzīvo parastu sekulāra cilvēka dzīvi. Tomēr ir arī ļaudis, kam šie rituāli nav tikai izklaide, bet nopietna ticība un dzīvesveids. Īpaši daudz šādu cilvēku sastopami folkloristu kustībā. Tomēr padomāsim, vai ir prātīgi noliegt Radītāju, lai pielūgtu radību? Bībele par to teic: “Tāpēc, ka viņi dievišķo patiesību apmainījuši pret meliem un sākuši dievināt un pielūgt radību, atstājot novārtā Radītāju [..] Dievs viņus nodevis apkaunojošās kaislībās” (Vēstule romiešiem 1:25-26).
Te nu nonākam pie nākamās problēmas, un tas ir jautājums par morāli. Vasaras saulgrieži senajām tautām bija auglības svētki, kad tika piekoptas seksuālas orģijas ar rituālu nozīmi. Šajā naktī bija atļauti seksuāli sakari ar jebkuru pretējā dzimuma pārstāvi, vienalga, precētu vai neprecētu. Atskaņas no šiem rituāliem nonākušas arī līdz mūsu dienām, piemēram, romantiskajā stāstā par papardes ziedu. Tuvojoties Jāņiem, plašsaziņas līdzekļos lasāmi, klausāmi un skatāmi neskaitāmi mudinājumi meklēt šo mītisko ziedu un padomi, kā to vislabāk izdarīt. Ticiet vai neticiet, bet pirms dažiem gadiem vienā no televīzijas programmām kāda Latvijā pazīstama folkloriste visā nopietnībā apgalvoja, ka Jāņu naktī šāda netiklība un laulības pārkāpšana esot visnotaļ pieņemama, turklāt apkrāptie vīri un sievas nedrīkstot par to ļaunoties. Un atkal jautājums tiem, kas tik dedzīgi iestājas par pagānisko tradīciju atjaunošanu: vai jūs paši būtu ar mieru, ka Jāņu naktī papardes ziedu ar jūsu otro pusīti meklētu kāds cits, varbūt pat vairāki? Vai esat paši gatavi šādi seksuāli aplaimot savu draugu, paziņu un kolēģu laulātos draugus un draudzenes? Pirms tolerēt pagānisma tradīcijas, atbildiet godīgi uz šo jautājumu.
Trešā lieta, kas satrauc kristiešus, ir tautas totāla nodzeršanās šajos svētkos. Tā gan tiešā veidā ar pagāniskajiem rituāliem nav saistīta, jo tie Jāņi, ko svin šodien, maz līdzinās saulgriežiem, ko svinēju mūsu senču senči. Šodienas Jāņos sajaucies pagāniskais, kristietības laika, nacionālā romantisma un lielā mērā arī padomju laika mantojums. Pēdējais īpaši iespaidojis dzeršanas tradīcijas. Kāds gan var būt prieks par svētkiem, ja ik gadu piedzērušies cilvēki savās automašīnās nositas paši un nosit citus? Kas tie par svētkiem, kas beidzas policijas iecirknī, slimnīcā, vai vēl ļaunāk - morgā?
Šīs ir trīs galvenās lietas, pret ko protestē kristieši. Neviens taču neiestājas pret mājas pušķošanu, ozollapu vaiņagiem un jāņuzālēm. Nevienam nekas nav pretī, ka kopā sanāk radi un draugi, lai pie ugunskura dziedot dziesmas un ejot rotaļās pavadītu gada īsāko nakti. Taču kristieši ir kategoriski pret elkdievību, morālu izlaidību un tautas nodzirdīšanu. Vislatvijas lūgšanu nakts netika speciāli veidota, lai apkarotu Jāņu svinēšanu. Tādas lūgšanu naktis tiek organizētas jau labu laiku un tikai šoreiz par tās norises laiku bija izvēlēta Jāņu nakts. Latvijai būtu jāpriecājas, ka šajā smagajā laikā, kad visapkārt ir tik daudz negāciju un naida, atrodas cilvēki, kas lūdz par garīgo atmodu mūsu zemē. Tā vietā kristieši saņem draudus dedzināt baznīcas, neslēptu naidu un cilvēku nosodījumu. Tas tikai pierāda, ka problēma ir aktuāla un latviešu nācija joprojām atrodas sava pagāniskā mantojuma važās.
Gribu teikt visiem pagānisko tradīciju piekritējiem: esiet konsekventi. Ja gribat būt pagāni, nesauciet šos svētkus par Jāņiem vai Līgo, jo pagāni tādus nepazina. Šīs dievības radušās nacionālā romantisma un jaunlatviešu kustības iespaidā 19.gadsimta vidū. Turklāt Jānis ir personvārds, kas tautas apziņā ienācis līdz ar kristietību. Tas cēlies no senebreju vārda Johanans, kas citu tautu valodās transformējies par Joanu, Johanu, Džonu, Ivanu, Janu, Jonu un arī Jāni. Ne senajiem baltiem, ne somugriem šāds personvārds nebija pazīstams. Ja kāds grib būt īsts pagāns, tam jāsvin vasaras saulgrieži, kas nemaz nav naktī no 23. uz 24.jūniju, bet dažas dienas agrāk. Jāņu dienas datums ir pieskaņots Jāņa Kristītāja dienai, un tās svinēšana Latvijā populāra kļuva tikai 20.gadsimta sākumā.
Nākamais - nesauciet dainas par latviešu bībeli, jo ar to cilvēki parasti saprot kristiešu Svētos Rakstus, kuros paustajām atziņām jāseko. Problēma ir tā, ka latviešu tautasdziesmās sastopamas gan morāli tīras pamācības, gan arī netiklība, un nacionālā naida sludināšana. Svēto Rakstu vietā tās likt nekādi nevar, bet, ja nu tomēr, tad arī esiet gatavi pieņemt un īstenot dzīvē visu, kas tur rakstīts - gan labo, gan ļauno. Mums ir ārkārtīgi daudz jauku, mīļu un pamācošu tautasdziesmu un tas patiešām ir unikāls tautas mantojums, taču tā nav Bībele - Dieva Vārds cilvēcei. Turklāt lielākā daļa šodien zināmo tautasdziesmu ir salīdzinoši jaunas un radušās laikā, kad Latvijā jau valdīja kristīgā ticība, tāpēc domājams, ka daudzas tajās ietvertās morāles normas radušās kristīgās mācības ietekmē.
Daudzi, kas šodien prasa atjaunot pagāniskās tradīcijas, to dara tāpēc, ka uzskata kristietību par latviešiem svešu. Taču Kristus personība un mācība stāv pāri laikam, reliģijām un nacionālajām atšķirībām. Visas tautas kādreiz bijuši pagāni, bet Kristus ar Savu asins upuri šīs tautas, valodas un ciltis ir apvienojis. Tāpēc tagad, kad cilvēcei kļuvusi pieejama visa Dieva pilnība, būtu muļķīgi atgriezties pie pasaules pirmspēkiem (Vēstule galatiešiem 4:3). Reiz folkloras festivālā “Baltica” norvēģu deju grupas dalībniekiem tika uzdots jautājums par to, kā viņu kristīgā pārliecība sadzīvo ar folkloras tradīcijām. Viņi nesaskatīja pretrunas, ja vien tradīcijas nekļūst par reliģiju. Šie norvēģi bija šokēti, uzzinot, ka festivāla atklāšanas uguns rituāls bija iecerēts kā upurēšana saulei.
Kristietība un tautas tradīcijas nav pretrunā, kamēr šīs tradīcijas nekļūst par maģiju vai reliģiskiem rituāliem. Tāpēc visi, kas Jāņu naktī vēlas izbraukt pie dabas krūts, lai kopā ar ģimeni, radiem un draugiem vienkārši patīkami pavadītu laiku, var to droši darīt. Var ievērot sadzīviskās Jāņu tradīcijas, taču nevajag izaicināt okultās pasaules spēkus. Atgriešanās pie pagānisma ir solis atpakaļ jebkuras tautas garīgajā attīstībā. Daba spēj mūs iedvesmot un atjaunot spēkus, taču tā nav Dievs. Ir labi, ja varam un mākam dzīvot saskaņā ar dabu, taču daba nav Dievs. Daba ir radība, Dievs ir Radītājs.
Kristieši nenostājas pret Jāņu svinēšanu kā tautas tradīciju, taču kristieši nevar klusēt par negatīvo, kas nāk līdzi šiem svētkiem. Dievs saviem ļaudīm ir uzticējis būt vēstnešiem un saucēja balsij tuksnesī. Ja cilvēkiem neatvērsies garīgās acis un tie nesapratīs, cik postoši ir nodoties elkdievībai un maģiskiem rituāliem kaut vai tikai spēles līmenī, ir grūti cerēt uz Dieva svētību gan valsts, gan katra personīgajā dzīvē. Nelīdzēs ne pozitīvu domu raidīšana kosmosā, ne svētības izlūgšanās saulei vai buršanās. Tikai Kristū ir patiesa svētība un nākotnes cerība, tāpēc izvēlēsimies svētību nevis lāstu. Bībele teic: “Es šodien [..] lieku jūsu priekšā dzīvību un nāvi, svētību un lāstu; tad nu izvēlies dzīvību, ka dzīvotu gan tu, gan tavi pēcnācēji, mīlēdams To Kungu, savu Dievu, paklausīdams Viņa balsij un Viņam pieķerdamies, jo Viņš ir tava dzīvība un tavu dienu garums.” (5.Mozus grāmata 30:19-20)
Līdzīgie raksti:
- Nekas nav atrasts
Tam, ko Jūs rakstāt, nav pilnīgi nekādas vērtības. Jo Jums autoritāte arī Ļedjajevs. Tātad Jūs esiet no Sātana.
Uldi,
kāpēc Jūs domājat, ka Ļedjajevs ir man autoritāte? Es vienkārši cenšos būt objektīvs un nevērtēt lietas un cilvēkus pēc iepriekš iepotētiem stereotipiem. Savukārt Jūs sakāt, ka cilvēks ir no sātana tāpēc vien, ka viņam ir kāda autoritāte. Vai Jums nešķiet, ka šādi vērtējot cilvēkus Jūs uzņematies Dieva lomu, kuram vienīgajam ir tiesības tiesāt un attaisnot?
Ziniet, es domāju, ka jebkuri tautas svētki ir jāsvin un tradīcijas jāgodā. Jo mūsdienu pasaulē tas ir vienīgais, kas atšķir vienu tautu no otras. Paskatieties pats, kas notiek pasaulē. Vairs nevar atšķirt latvieti no vācieša, holandieti no angļa. Visi ir ģērbušies vispasaules tautas tērpā - džinsu kostīmā, visi dzīvo pilnīgi identiskas dzīves. Un tas nemaz nav labi.
Starp citu, apmeklējot papuāsu ciltis Jaungvinejā (kuri vēl joprojām lieto kaula nažus un akmens cirvjus), ir aizliegts viņiem dāvināt kādas mantas (būtu taču tik vienkārši aizvest viņiem maiņai pret suvenīriem labus nažus un cirvjus). Kāpēc? Tāpēc, ka tad pavisam īsā laika sprīdī zudīs viņu dzīvesveids un tradīcijas. Un viņi ģērbušies noplukušos džinsos papildinās lielpilsētu bezdarbnieku rindas.
Runājot par Sātanu - ja reiz Dievs ir tik žēlsirdīgs, tad jālūdzās par to, lai Dievs un Sātans izlīgst un kļūst draugi. Tad pasaulē automātiski beigtos visas nelaimes - mantkārība, zādzības, noziegumi. Nu, vai nav elegants risinājums?
Šausmīgs raksts! Nožēlojami, ka kaut kādu svešu kristietību cilvēks var uzskatīt pārāku par mūsu senču tradīcijām. Turklāt zinot, ka kristietība lielāko daļu svētku ir pārņemusi no tās nīstajiem pagāniem. Pats Kristus Romas impērijas laikā bija pagāns un piekopa dabas mātes kultu ar vairākām dievībām, kristietība tikai vēlāk kļuva par oficiālu reliģiju. Ja man būtu jāizvēlas, tad es tiešām labāk nodarbotos ar pagānu nekā kristiešu rituāliem, jo tie vismaz ir oriģināli un nav noskatīti no svešām reliģijām.
Uldi,
nav runa par labām, pozitīvām tautas tradīcijām, kuras bez šaubām ir jāsaglabā. Runa ir par to, ka šodien ir ļaudis, kas cenšas atjaunot pagāniski reliģiskus rituālus, kas cilvēkus noved saskarsmē ar garu pasauli. Plus vēl dzeršanas posts un seksuāla izlaidība.
Kas attiecas uz sātanu, tad izlīgums starp Dievu un šo būtni nav iespējams. Jo Dievs ir Radītājs, bet sātans - sadumpojies eņģelis (radīta būtne). Nereti domā, ka tās ir divas līdzvērtīgas personības, kas cīnās savā starpā, taču tā nav. Sātans jau ir uzvarēts ar Kristus asins upuri Golgātā un saņēmis savu spriedumu. Tas, ka Dievs viņam vēl ļauj darboties uz šis zemes, ir tikai tāpēc, lai visi cilvēki, visas tautas dzirdētu vēsti par to, ka Dievs viņiem ir sagādājis glābšanu un uzvaru pār sātanu Savā dēlā Jēzu Kristū. Šis ir žēlastības laiks cilvēcei, lai ikviens varētu pieņemt Dieva žēlastības upuri Jēzū Kristū, kaut arī šķiet, ka sātans trako arvien nežēlīgāk. Tāpēc nenoraidīsim šo Dieva dāvanu un nekalposim vecajiem elkiem.
Aivar,
rakstā bija runa arī par to, vai kristietība patiešām ir “sveša reliģija”. Tad jau jebkura tauta uz šīs pasaules to varētu nosaukt par svešu. Kristietība nav kādas vienas tautas reliģija - tā ir universāla, vispārēja un garīga.
Par pagānismu. Kristus nekādā ziņā nevarēja būt pagāns, kā Jūs rakstāt. Kristus bija jūds, bet jūdi nebija pagāni. Tiesa, vēstures gaitā viņi apkārtējo pagānu tautu ietekmē vienu otru reizi atkāpās no kalpošanas Dievam un sāka pielūgt elkus, taču Jēzus laikā tā nebija. Tas, ka daudzi kristiešu svētki ir pieskaņoti pagānu svētku datumiem vēl nenozīmē, ka tie būtu pārņemti no pagāniem. Tie ir pavisam citi svētki, ar citu nozīmi, un pieskaņoti pagānisko svētku datumiem tikai tāpēc, lai tauta labāk spētu pieņemt jauno mācību un jaunos svētkus.
Runājot par latviešu pagānisko rituālu oriģinalitāti, jāteic, ka nekā oriģināla tur nav. Visām indoeiropiešu tautām pirmsākumā bija tā pati reliģija, līdzīgi rituāli un dievības. Tikai vēlāk radās zināma diferencācija. Taču runa nav par to. Cilvēki, kas vēlas iesaistīties pagāniskos rituālos, lai labāk sajustu savu nacionālo identitāti, reti kad patiešām kļūst par īstiem pagāniem un visā nopietnībā pielūdz pagānu dievības. Tomēr, iesaistoties pagāniski reliģiskos rituālos, kuru nozīmi varbūt pat īsti neizprot, cilvēks ātri var nonākt ļauno garu ietekmē un sabojāt sev dzīvi. Lūk, kur slēpjas bīstamība.
lieciet mūs pagānus mierā un mēs jūs kistiešus liksim mierā, pasaulē ir 1000 dievību, kristieši ir varbūt katrs sestais no pasulē dzīvojošiem cilvēkiem, tur jau ir tas Jāņu rituāls vienu reizi gadā kārtīgi sadzerties un meklēt papardes ziedu… kā jūs variet to nosodīt, es jūs nenosodu par to, ka svētdienās apmeklējat baznīcu un lūdzat savu dievu. 800 gadus jūs cenšaties… bet nu nesanāk… žēl, ka nespējat objektīvi vērtēt lietas, jo viss iet caur kristietības prizmu. bet, kā jau teicu, es nevienu nenosodu un esmu par mieru pasaulē. varbūt arī jūs tā varētu?
Autors jau labi domājis, bet, ja nu runāt par latviešu dainās šur tur pausto nacionālo naidu, tad to pašu var atrast arī Vecajā Derībā. Nespēšu citēt precīzi, bet ir tur vietas, kur veselas tautas izkauj par prieku izredzētajiem. Kas tur labāks?
Uģi,
es nevienu nenosodu, jo Bībele māca, ka katrs pats atbildēs Dieva priekšā par sevi. Tomēr nenosodīt nenozīmē klusēt par lietām, kas Dieva acīs ir negantība un par kurām Dievs saka, ka tie, kas tā dara, nenonāks Dieva Valstībā. Kad mēs visi reiz stāvēsim Dieva priekšā, Jūs pārmetīsiet kristiešiem, ka viņi ir klusējuši un Jūs neko neesiet zinājis par šīm lietām.
Runājot par Jāņiem, nedomāju, ka īstais Jāņu rituāls būtu “kārtīgi sadzerties”, kā Jūs rakstāt. Te nu ar Jums nebūtu vienisprātis pat īstie pagāni.
Uz ironisko piebildi varu atbildēt, tad Vecajā Derībā nekur nevienu neizkauj kādam par prieku, vismaz pēc Dieva pavēles jau nu ne. Kāpēc tika iznīcinātas dažas tautas, tas ir gana sarežģīts jautājums, taču tam bija savi iemesli, par ko kādreiz uzrakstīšu rakstu. Ja jāsaka vienā vārdā, tad visu ciešanu cēlonis uz šīs zemes ir grēks un vēstures gaitā no šīs pasaules ir pazudušas daudzas tautas, kam nav bijis nekāda sakara ne ar jūdiem, ne kristietību.
kā jau teicu, viss no jums nāk caur kristietibas prizmu, tā ka no objektvitātes ne smakas un nekāda diskusija starp jums un mums nav iespējama, jo man, piemēram, neliekas, ka es stāšos dieva priekšā, tad jau labāk pie sātana, jo man tāds jūsu dievs nav vajadzīgs un es tīri labi iztieku, tāpat kā 5 milijardi pārējo pasaules iedzīvotāju, un, ja mums visiem lemts uz elli, tad lai tā notiek, jo tā jūsu slavinātā paradīze vienkārši sucks…
Runājot par Jāņiem, nedomāju, ka īstais Jāņu rituāls būtu “kārtīgi sadzerties”, kā Jūs rakstāt. Te nu ar Jums nebūtu vienisprātis pat īstie pagāni.
_________________________________________________________________
protams ka būs, ticiet man… ar jums gan te, delfu un citos komentāros, ir katrs 50. rakstītājs, tā ka paldies zemes mātei un pērkoņtēvam, ka vēl viss ir kārtībā…
kā jau teicu, ticiet savam dievam un lieciet mūs mierā…
man te ienāca kolēģis ciemos un teica tā par jūsu atbildi man: jusu dieva nav, tā ka nav kā priekšā stāvēt, un ja nu ir, kā jūs sakāt, tad mēs teiksim viņam: jūs paši zināt, ko jūsu pielūdzēji uz zemes dara? cik daudz cilvēkiem sačakarē prātu un dzīvi (ir pieredze)… un jūsu dievs saka: jā zinu, man arī riktīgi zajebaļi tie kristieši… paskatieties uz sevīm, pirms runājat par NEGANTĪBĀM
Jums te ir saites uz e-baznīcu. Kādu brīdi atpakaļ tur centos piedalīties diskusijās, bet tādu naida izpausmi vēl nebiju redzējis nekur. Ja tie ir no Dieva, tad es esmu Romas pāvests.
Es jautāju, ko viņi domā par baptistiem (mēs esam Mateja baptistu draudzē). Uz šo jautājumu man e-baznicā tāds Talis atbildēja - iespējams, ka par spīti visam, daži Debesu valstībā arī tiks.
Starp citu, īsts baptists, atšķirībā no citiem, nedzer un nesmēķē. Un arī mums ir nometnes netālu no Talsiem, kas tā arī saucas - Mateja Jāņi. Lūk, Jāņu svinēšanas paraugs apvienojumā ar baznīcu. Un neviens tur nelieto alkoholu.
Bet e-baznīcā to visu atļaujas nosaukt par ķeceriem. Un ko nozīmē šādi te spriedelējumi: http://www.ebaznica.lv/?p=209#more-209
Šeit atklāti ir atļāvušies nosaukt kristietības simbolus par elku zīmēm. Vismaz tā parasts cilvēks to saprot. Un mazāk izglītots vispār var saprast, ka krusta zīme nāk no Sātana. Jūs ko, visi galīgi jau prātu esiet zaudējuši!?
Uģi,
to Jūs man varat teikt, ka Dieva nav un Viņš Jums nav vajadzīgs. Bet, kad Jūs patiešām stāvēsiet Viņa priekšā, nedomāju, ka būsiet spējīgs vispār bilst kaut vārdu.
Otrkārt, nevaru Jums piekrist par tiem 5 miljardiem, kuriem Dievs it kā neesot vajadzīgs. Lielākā daļa cilvēku ir reliģiozi, lai arī viņu izpratne par Dievu atšķiras. Vajadzība kaut kam ticēt ir ielikta mūsu sirdīs. Un pat tie, kas saka, ka netic Dievam, bieži vien ir vismaz māņticīgi, tātad kaut kam tomēr tic. Ja Jūs sakāt, ka neticat nekādam dievam, tad esat ateists jeb latviski runājot - bezdievis. Taču tad Jūs nevarat būt arī pagāns, jo pagāni tāpat kaut kam tic un ir savā veidā reliģiozi.
Mani patiesi pārsteidz Jūsu vēlme Jāņos (pieļauju, ka arī citos svētkos) “kārtīgi sadzerties”. Ziniet, pat tad, kad vēl nebiju kristietis, es šo “sadzeršanos”, tāpat kā jebkurš normāls cilvēks, uzskatīju par milzīgu postu sabiedrībai. Šādi indivīdi, kas nodzer prātu un pēc tam dara visādus brīnumus, apdraudot līdzpilsoņu dzīvību un veselību, godu mūsu tautai nedara, tāpēc ar to nu gan nevajadzētu lielīties.
Un vēl par to mierā likšanu. Vai es Jums uzbāzos ar savu rakstu? Jūs pats to sameklējāt internetā, izlasījāt un izteicāt savu viedokli. Tās ir Jūsu tiesības. Savukārt es atbildēju un tās ir manas tiesības. Kur problēma? Starp citu, savā pirmajā komentārā Jūs rakstījāt, ka esat par mieru pasaulē un nevienu nenosodāt. Taču tagad no katras Jūsu rindiņas dveš naids pret kristiešiem. Kur tad palika miers un nenosodīšana?
Uldi,
ja gribat izteikt savas domas par “e-baznīcu”, šī nav īstā lapa. “E-baznīcas” veidotāji ir savdabīgi cilvēki, savā ziņā radikāļi, kuru izteiktajām domām un spriedumiem daudzos gadījumos arī es nevaru piekrist. Mana vienīgā saistība ar šo portālu ir tā, ka viņi mani lūdza rakstīt par mūsdienu kristīgo mūziku, kuru es diezgan labi pārzinu.
Taču mani pārsteidz arī daži Jūsu izteiktie viedokļi vai neizprartne par kādiem jautājumiem, jo īpaši, kad uzzinu, ka esat baptistu draudzes loceklis. Man gan šķita, ka evaņģēliskajiem kristiešiem par šīm lietām būtu jābūt skaidrībai. Varbūt Jums derētu par šiem jautājumiem aprunāties ar saviem mācītājiem. Šādu padomu uzdrīkstos dot tāpēc, ka pats sastapu Dievu un tiku kristīts Mateja draudzē, ilgus gadus biju baptistu draudžu loceklis un labi pārzinu gan baptistu mācību, gan tradīcijas.
Jā, pārāk cītīgs baznīcas apmeklētājs es neesmu. Tāda gan ir mana sieva un vecākais dēls. Bet ziniet, tas tādēl, ka jo vairāk lasa par reliģiju, jo vairāk neskaidrību. Es domāju katoļus, luterāņus, adventistus utt. Un vēl piedevām Ledjajevs un e-baznīca.
Ja, piemēram, es esmu adventists un pēc nāves viņā saulē izrādās, ka taisnība ir bijusi man, jo adventisti vispareizāk ir sapratuši Svētos Rakstus, vai tas tad nozīmētu, ka visi pārējie ir bijuši uz maldu ceļa un Debesīs nebūs nonākuši? Vai, ja taisnība ir luterāņiem, tad katoļi Debesu valstībā nenonāks? Ļoti vienkārši jautājumi, bet kurš man var sniegt atbildi?
Bet, ja nonāks visi, tad kāda vairs starpība starp mormoni un kalvinistu vai katoli? Tāpēc es saku tā: Galvenais ir visiem piedot, lai arī Tev taptu piedots, būt pazemīgam. Ņem savu Bībeli un lasi, kā Tu to saproti. Un Tu izlasīsi tieši to, kas ir priekš Tevis.
Un, ja Tu gribi iet dievnamā, tad Tev arī nav ko daudz domāt, kāda novirziena tas ir. Piemēram, ja Tu esi Romā, tad Tu vari apmeklēt Romas dievnamus, un tie, kā zināms, ir katoļu. Pagājušogad biju uzkāpis Sinaja kalnā un sagaidīju tur saullēktu (tur, kur Mozus no Dieva saņēma 10 baušļus). Turpat apskatīju arī klosteri, kurā vēl tagad aug krūms, no kura Dievs runāja ar Mozu. Un, kā zināms, šis klosteris ir pareizticīgo.
Tātad, lai šitie “rakstu mācītāji un farizeji” iet galīgi pupās. Ņem Bībeli un apgūsti to no pirmsākumiem, tīrā veidā, jo tikko Tu kādam konkrētāk pievērsīsies, tā tas uzreiz vilks uz savu pusi.
Tā sauktās konfesijas ir cilvēku radītas, jo nostiprina to vai citu Bībeles interpretāciju, to vai citu mācību. Tomēr pamatjautājumos par Dievu, par Kristu, par pestīšanu, visas kristīgās konfesijas ir vienotas un tas atšķir kristietību no pseidokristīgām mācībām (mormoņi, mūnisti, jehovieši), kas sagroza findamentālas kristīgās ticības pamatpatiesības. Kristīgās vēsts centrā ir Dieva dēls Jēzus Kristus, kura vietnieciskais upuris un augšāmcelšanās ir pamats cilvēka pestīšanai un mūžīgās dzīves cerībai. Mācības, kas sagroza šo vēsti vai pazemina Kristus nozīmi Dieva noteiktajā cilvēces pestīšanas plānā, nevar saukt par kristīgām, un, atrodoties šādās draudzēs, cilvēks patiešām riskē ar savu mūžību.
Visas citas atšķirības ir tikai atsevišķu Bībeles vietu izpratne un interpretācija, kāpēc arī radušās dažādas konfesijas. Tām ir sekundāra nozīme un tās nav šķērslis ieiešanai Dieva Valstībā, ja vien cilvēks tic Kristus vietnieciskajam upurim par viņa grēkiem un ik dienas pieaug Kristū. Tas ir svēttapšanas process, bet Raksti saka, ka bez svētas dzīves neviens neredzēs To Kungu. Cilvēkam pašam kļūt svētam nav iespējams, to ar mums var izdarīt tikai Dievs. Tāpēc nepareizs ir viedoklis: “Esi labs un gan jau Dievs par tevi apžēlosies!” Dievs patiesi ir bagāts žēlastībā, tomēr Bībele teic, ka mēs paši nekad nespēsim būt pietiekami labi, lai piepildītu Dieva augstos standartus. Mēs to nespējam iedzimtā grēka dēļ, lai arī cik labi būtu cilvēku acīs. Tikai Kristus spēj salīdzināt mūsu grēkus Dieva priekšā un padarīt mūs svētus Viņa acīs. Tāpēc Kristus un Viņa personības pareiza izpratne ir ārkārtīgi svarīgs jautājums. Ja kāds saka, ka netic Dievam, bet ir vienkārši labs cilvēks, tad tāds viņš ir cilvēku acīs, taču viņa mūžība kopā ar Dievu var būt apdraudēta un bez Kristus nav iespējama.
Tomēr arī konfesijām ir sava nozīme. Mums visiem ir sava izpratne par to vai citu Bībeles vietu, savs redzējums un atklāsme. Tāpēc mēs izvēlamies to konfesiju, kuras mācība ir vistuvāk mūsu izpratnei. Mazsvarīga nav arī dievkalpojumu forma - vieniem patīk tradicionāls, citiem modernāks dievkalpojums. Turklāt gadsimtu gaitā dažādām tradīcijām klāt piejaukušās arī tādas, kas nav pamatotas Bībelē. Tas viss nosaka mūsu izvēli un arī to, kā mēs jūtamies baznīcā - vai tā ir vieta, kur jūtamies kā mājās, un nekas mūs nekavē būt sadraudzībā ar Dievu un citiem kristiešiem.
par to, cik labi butu, ja pasaule nevalditu launums… tas jau butu skaisti, bet kads ir auzdomajies tik talu, ko tas vispar nozimetu? kada tad butu jega labajam, ja nebutu launa? ka tu vari tad zinat, kas ir labais, ja nevar to salidzinat ar launo? labais un launais ir pretpoli, bet iet roku roka… bez tumsas mes nezinatu, kas ta tada gaisma… bez launuma mes nezinatu, kas ir labais…
kadel gan kristiesi saka, ka Dievs ir viss, bet taja pasa laika saka, ka vins ir tikai labais un satans ir launs… kadel gan dievs, ja jau vins ir viss, nepadoma, ka vins ari rada launumu, lai mes apzinatos, kas ir labs?
par ledjadevu un vina “labajiem darbiem”, ipasi saistiba ar latviesu tautu, esmu lasijis ari citur par so pasu Janu svinesanu… maigi teikt, vina izteikumi ir nievajosi par tautas kulturas simboliem… vinu organizeta gramatu dedzinasana, kura pat dedzinati Dainu krajumi… tas jau ir atklats splaviens latviesu tautas acis… latviesu tautas brivibas cinitaja simbola - Lacplesa nosauksana par zoofilijas propagandu un vinu ka zoofilijas iznakumu… imigrants norada, kas ir pareizi tautai…
kad tika aicinats visus kristiesus revidet savus gramatu plauktus un sadedzinat visu, kas tai neatbilst… kad tika atrastas un dedzinatas okultas gramatas… man rodas jautajums, ka tad kristiesa gramatu plaukta tada literatura vispar vareja atrasties?
kadel vispar tik loti uzsver, ka jaiet regulari baznica? ja tu tici augstakajai varai, kadel tu to nevari darit savas majas, garaza, veikala? kadel ir obligati tada celtne? cilvex ir dieva templis… dievam nevajag starpniekus cilveku vidu…
par to e-baznica redzamo attelu galeriju un noradi “Elku krustu izgāztuve”… ka gan var nosaukt to par izgaztuvi? pasi savu galveno simbolu…
par “ticibu” un “paganismu”… ja ta paskatas, ari kristietiba ir elku pielugsana… visi tie svetie, kurus ludz tik daudzi, ka par galveno uzkata Kristu nevis Dievu… tas pasas lugsanas… tas var interpretet ka buramvardus, jo efekts ir diezgan lidzigs… bet buramvardi tak skaitas pie paganisma… un daudzi rituali, darbibas u.c. ir tik daudzas lietas, kuras pamata ir nemtas no daudzam paganu kulturam…
Jūs uzrakstījāt tā, kā tam vajadzētu būt. Ja tā būtu, tad jau būtu skaisti. Diemžēl realitāte ir cita - skaudība, nenovīdība, pārējo apvainošana par ķeceriem un tā bez gala. Viens no spilgtākajiem piemēriem ir jau pieminētā e-baznīca. Un, protams, visi kopā metas virsū nabaga Jehovas lieciniekiem, kuriem arī par visu ir nedaudz savādāka atklāsme un redzējums.
Personīgi es domāju, ka Jēzus tajos vārdos: “Ak, vai, rakstu mācītāji un farizeji” ir ietvēris daudz dziļāku domu, ko diemžēl pētījuši ļoti maz. Pēc manām domām tā viņš jau paredzēja un zināja, ka notiks šķelšanās, jo katrs sevi uzskatīs par gudrāko.
Bet sakarā ar ceļu uz Debesu valstību, viss taču ir ļoti vienkārši. Ir tādi vienkārši un visiem saprotami vārdi, ka, ja mani palūgs, tad paņemšu. Tātad tikai jāpalūdz. Viss!
Angelius,
Tomēr mēģināšu.
Tu uzdod ļoti daudz jautājumu, uz kuriem vienā mirklī grūti atbildēt.
1. Lai saprastu, kas labs un noderīgs, nav obligāti pirms tam iepazīt ļaunumu. Pietiktu ar uzticēšanos Dievam un sekošanu Viņa likumiem. Dievs šo pasauli radīja skaistu un nevainojamu. Diemžēl cilvēks izvēlējās apšaubīt Dieva teikto un nepaklausīt Viņam. Tā pasaulē ienāca grēks. Tagad nu dzīvojam starp labo un ļauno, tomēr pareizā izvēle man šķiet atrasties labā (Dieva) pusē.
2. Kāpēc Dievs ir labs, bet sātans ļauns? Nu, tā vienkārši ir. Jēzus par sātanu teic: “Zaglis nāk vienīgi, lai zagtu, nokautu un nomaitātu.” (Jāņa ev. 10:10) Bet par Dievu ir teikts: “Katrs labs devums un katra pilnīga dāvana nāk no augšienes, no gaismas Tēva.” (Jēk. 1:17) Tāpēc nevar teikt, ka Dievs arī rada ļaunumu, jo “neviens, kas tiek kārdināts, lai nesaka: Dievs mani kārdina, - jo ļaunām kārdināšanām Dievs nav pieejams, un pats Viņš nevienu nekārdina.” (Jēk. 1:13)
3. Par Ļedjajevu un “Jauno paaudzi”. Tur jau tā lieta, ka Dainu krājumi dedzināti netika, tomēr šiem cilvēkiem, kā jau cittautiešiem, reizēm ir grūti iedziļināties latviešu nacionālajās īpatnībās un simbolos. Protams, no malas raugoties, var jau Lāčplēsi redzēt kā zoofilijas produktu (lāča un cilvēka savstarpējo sakaru auglis), taču, ja reiz Dievs tevi nolicis kalpot Latvijā, vajadzētu būt tolerantākam un mēģināt saprast, kas var aizvainot cilvēkus. Latviešiem Lāčplēsis ir vairāk nevis pasaku tēls, bet Pumpura un Raiņa idealizētais brīvības cīnītāja simbols, tāpēc šādi izteikumi ir aizvainojoši un tiek uztverti kā sveštautiešu neētisks izlēciens pret latviešiem svētām lietām. Tomēr, nedaudz pazīstot šos cilvēkus, es zinu, ka savā sirdī viņi nebija domājuši kādu aizvainot, bet vienkārši radikāli izpauda savu kristīgo pārliecību, neiedziļinoties nacionāla rakstura niansēs.
4. Okultas grāmatas kristiešu grāmatu plauktos nonāca, kad viņi vēl nepazina Dievu un nebija kristieši. Nav noslēpums, cik daudz cilvēku aizraujas ar mistiku un okultām lietām, un cik daudz šāda veida “literatūras” var nopirkt grāmatu veikalos. Arī Bībelē ir piemērs, kad cilvēki, kas bija iepazinuši Dievu, sadedzināja savus amuletus un okultās grāmatas: “Labs skaits to, kas bija nodarbojušies ar burvju mākslām, sanesa grāmatas un tās sadedzināja visu acu priekšā; to vērtību noteica un saskaitīja piecdesmit tūkstoš sudraba gabalu.” (Apustuļu darbi 19:19) Taču dedzināt pasaku grāmatas gan nav pareizi, jo uzskatu, ka izpratni par pareizām un nepareizām lietām bērnos jāveido ar personīgo piemēru un pārrunām nevis grāmatu dedzināšanu.
5. Tev taisnība - baznīca nav ēka un vienīgais starpnieks starp Dievu Tēvu un cilvēku ir Kristus. Tomēr baznīca jeb draudze ir vajadzīga, jo tie ir cilvēki, kas viens par otru domā, aizlūdz un stiprina ticībā. Tieši draudzē mēs mācāmies būt pacietīgiem, mīlēt cilvēkus, piedot un svētīt. Te mēs varam būt sadraudzībā ar līdzīgi domājošiem, te Dievs izvēlējies īpaši atklāt savu žēlastību un svētības. Protams, ir dažādas draudzes un ne visas spēj būt sava augstā aicinājuma cienīgas, tomēr, ja tās nebūtu vajadzīgas, Dievs Savā Vārdā nebūtu teicis: “Neatstāsim savas sapulces, kā daži paraduši.” (Ebrejiem 10:25)
6. Par Lietuvas Krusta kalnu “e-baznīcā” nebija domāts tik ļauni kā izskanēja. Tā nebija vēršanās pret krustu kā simbolu. Raksta autors gluži vienkārši gribēja norādīt, ka reizēm kādas lietas mūsu dzīvē nostājas Dieva vietā un mēs sākam godināt un pielūgt tās, nevis Dievu. Par šādām lietām var kļūt arī šķietami svēti simboli, taču, ja tie ieņem Dieva vietu, tā ir elkdievība.
7. Man patīk Tavs domu gājiens.
Daudzas lietas, kas ienākušas kristietībā gadsimtu gaitā, tiešām ir drīzāk pagānisms nekā patiesa Dieva pielūgsme. Tur ir savi vēsturiski aspekti, kāpēc tā noticis. Bet par lūgšanu un buramvārdiem es Tev nevaru piekrist. Jā, rezultāts bieži vien ir līdzīgs, taču lūgšana ir vēršanās pie Dieva, kamēr buramvārdi - pie garu pasaules. Turklāt lūgšana, ja, protams, tā nav mantrveida iemācītu pantiņu skaitīšana, ir vienkārša saruna ar Dievu, lūgums. Savukārt buramvārdi ir noteiktu vārdu sakopojums ar noteiktu, visbiežāk negatīvu, enerģētisko slodzi.
Pag, pag, par buramvādriem es ne vien neko nebiju minējis, bet pat iedomājies. Bet to lūgšanu es esmu domājis pašu vienkāršāko. Vienkārši pirms nāves ir jāpalūdz: “Jēzu, mans Kungs, esi tik žēlīgs un ņem mani savā valstībā.” Un Tu tiksi paņemts. Tik vienkārši.
Bet, ja jau tika pieminēta arī buršana, tad es uzskatu, ka šis jautājums nav vispār pētīts. Ir dzirdēts par tādu Melno Bībeli (ar baltiem burtiem uz melnām lapām). Runā, ka tā ir Sātana bībele. Bet izrādās, ka tā ir Bībelē neiekļautā Mozus 6.grāmata. Un Dievs taču to dodot cilvēkiem gribēja ko pateikt. Un runā, ka ar to tiešām varot ārstēt slimos. Tātad tam ar Sātanu nav nekāda sakara. Jo, ja jau to Mozum devis Dievs, tad apgalvot, ka tā ir no Sātana…
Uldi,
arī es domāju, ka Jēzus zināja par šķelšanos Viņa draudzes vidū nākotnē. Tāpēc ir muļķīgi kādai konfesijai sevi uzskatīt par pārākiem, jo visi kaut kur kļūdās un visiem trūkst dievišķās taisnības pilnības. Tomēr par Jehovas lieciniekiem nevaru piekrist, jo viņu mācība būtiski atšķiras no vispārējām kristietības pamatdoktrīnām un, manuprāt, pazemina Kristus personas nozīmību. Ja reiz Kristus nav Dieva Trīsvienīgās personības daļa, bet radīta būtne, tad Viņš arī nav spējīgs izglābt cilvēci un tad zūd jēga Dieva pestīšanas plānam un kristietībai kā tādai.
Bet par Debesu Valstību jāteic tā - nav Bībelē teikts, ka, ja kāds tikai palūgs, tad Dievs viņu pieņems bez jebkādiem nosacījumiem. Teikts gan ir: “Kam Dēls ir, tam ir dzīvība, kam Dieva Dēla nav, tam nav dzīvības.” (1. Jāņa 5:12) Un: “Kas nāk pie Manis, to Es tiešām neatstumšu.” (Jāņa ev. 6:37) Tātad ir nepieciešama ticība un arī zināma izšķiršanās.
Uldi,
komentārs par buramvārdiem bija domāts kā atbilde Angelius, ne Tev.
Par 6. Mozus grāmatu jāteic, ka tā ir pilnībā okulta grāmata. Ne viss, kas saucas Dieva vai Mozus vārdā, patiešām ir no Dieva. Ir jau arī desmitiem dažādu evaņģēliju un apustuļu vēstuļu, taču to saturs kardināli atšķiras no tām, ko pazīstam mēs. Ja mēs katru šādu grāmatu pieņemtu kā no Dieva nākušu, tad mums būtu jāizšķiras, kādam dievam ticēt, jo tas dievs, kas atklājas šajās grāmatās, nav tas pats Dievs, ko pazīstam un sludinām mēs.
Kristietība ir nožēlojama reliģija, kas nozagusi visus “pagāniskos” svētkus. Pat tā sauktā kristus (ar mazo burtu) dzimšanu speciāli pārbīdija par 2 nedēļām, lai sakristu ar seno ģermāņu ziemas svētkiem ar visu egli, rotājumiem un dāvanām, kuras gan tagad melnsvārči cenšās pasniegt par tā sauktā “kristus” dāvanām.
Ļebedjeva banda tika dibināta par čekas naudu, tas jau sen ir zināms. Par čekas sakariem ar baznīcu jau sen viss ir zināms.
gg,
nožēlojami ir nīst un izgāzt savu žulti, bet, lai nu paliek - katrs izvēlas, kas viņam tuvāks.
Kas attiecas uz Ļebedjeva bandu, tad varbūt tā arī tika dibināta par čekas naudu, jums jau tas laikam labāk zināms. Taču, ja bijāt domājis Ļedjajevu un viņa draudzi, tad tur nu čekai nav nekāda sakara. Varu to teikt, jo pats zināmā mērā biju liecinieks un zinu kā veidojās šī draudze. Bet, ja jau jums ir sen zināms, ka tomēr čeka, tad laikam pats būsiet izbijis čekists vai vismaz ziņotājs?
Jūs esiet mani nedaudz pārpratis. Es varbūt ne tā uzrakstīju, jo esmu ļoti slikts orators, bet rakstīju, ka esmu par reliģijas pirmsākumiem bez konfesijām. Vienkārši lasi Bībeli un vari apmeklēt baznīcu - Romā katoļu, Grieķijā pareizticīgo, Vācijā luterāņu, Latvijā es eju gan Jāņa (tajā esmu gan kristīts, gan laulājies pie mācītāja Liepiņa), gan Aglonas un Mateja draudzē. Ceru, ka manu domu sapratāt.
Un to savu neprecīzo tekstu es speciāli tā uzrakstīju un domāju: “Bet sakarā ar ceļu uz Debesu valstību, viss taču ir ļoti vienkārši. Ir tādi vienkārši un visiem saprotami vārdi, ka, ja mani palūgs, tad paņemšu. Tātad tikai jāpalūdz. Viss!”
Protams, ka Bībelē tie ir nedaudz savādāki. Bet es domāju, ka galvenais šajos vārdos ir ielikt dvēseli, lūk, tad sasniegs Mērķi. Un kā tad kādreiz bija ar lauku sievām, kuras nemācēja lasīt? Domu sapratāt?
Uldi,
domu sapratu. Paldies!
Par konfesijām teikšu tā. Daudzi būtu priecīgi, ja varētu atgriezties pie apustuļu laiku draudzes modeļa - bez rituāliem, milzīgām celtnēm un ārišķības. Diemžēl šodienas pasaulē tas tā nav, tomēr neredzu arī iemesla, kāpēc man katrā zemē būtu jāiet uz to baznīcu, kas tajā zemē ir vislielākā, tradicionālā. Ja es esmu, piemēram, baptists, es jebkurā no šīm zermēm atradīšu savas konfesijas draudzi un iešu tur. Nav jāmaina konfesija vai ierašas tikai tāpēc, ka esi aizbraucis uz citu zemi. Tas, protams, neizslēdz iespēju apmeklēt arī citu konfesiju baznīcas.
Un kā ar cīņu ar Sātanu?
Jūs rakstījāt:
“Kāpēc Dievs ir labs, bet sātans ļauns? Nu, tā vienkārši ir. Jēzus par sātanu teic: “Zaglis nāk vienīgi, lai zagtu, nokautu un nomaitātu.”
Angelius rakstīja:
“par to, cik labi butu, ja pasaule nevalditu launums… tas jau butu skaisti, bet kads ir aizdomajies tik talu, ko tas vispar nozimetu? kada tad butu jega labajam, ja nebutu launa? ka tu vari zinat, kas ir labais, ja nevar to salidzinat ar launo?”
Tātad, pēc Angelius teiktā es varu saprast, cik labi, ka valstī ir krīze, jo savādāk mēs nezinātu kā ir, kad nav krīzes. Ļoti spēcīgs domu gājiens. Un šādi te spēcīgi domu gājieni attiecībā uz Sātanu ir gandrīz visi. Nav neviena normāla sprieduma. Vēl vairāk - visur tiek uzsvērts, ka jāsamierinās ar ļaunumu.
Tiesa gan, Jūs rakstījāt:
“Kas attiecas uz sātanu, tad izlīgums starp Dievu un šo būtni nav iespējams.”
Tad kāpēc neviens nesāk konkrētu cīņu ar to? Baznīca pilnīgi neko nedara cīņai ar Sātanu (tiem, kas pārdevušies Sātanam). Vai tad Rakstos nebija rakstīts par koku, kas nenes labus augļus? Kas tiek ar tādu darīts? Ja es sāku cīņu un nogalinu cilvēku, kas pārdevies velnam, vai es būšu slepkava, vai īpaši labs Dieva kalps?
Tad, lūk, mūsu valdība nav nesusi nekādus labus augļus. Un pēc maniem uzskatiem baznīcai tas ir jāpasaka, jo tie, kas pie varas, pārdevušies Sātanam. Un nevis vienreiz to jāpasaka, bet jāatkārto nepārtraukti. Bet nevienā Baznīcā nekad sprediķī nepasaka, ko darīt. Kā zināms, viduslaikos nepastāvēja šāda problēma.
Es esmu redzējis ko citu. Aprunājas tāds biznesmenis ierāvējs ar mācītāju. Iedod mācītājam naudu. Un pats trakākais, ka mācītājs šo naudu no Sātana arī paņem. Bet biznesmenis tāds, kurš, starp citu, gatavs Latvijā ievest lēto darbaspēku (moldāvus utt.). Un tas uz pašmāju bezdarba fona. Pašu ļaudis esot par dārgu.
Par ASV sludinātājiem vispār nerunāsim. Brauc un sludina, bet paši ne reizi nav nosodījuši savas valsts izraisītos karus. Atcerēsimies demagoģiskos spriedelējumus, ka Sadams Huseins esot Antikrists. Drīzāk gan Bušs, vai ne?
Nē, tas viss nav tik vienkārši - palasa Bībeli, iedomājas ka atdevis sevi Kristum un jau Debesu valstībā. Tāpēc tagad reizēm tā vietā, lai ietu uz dievkalpojumu, kur galu galā var izrādīties, ka sprediķis ir par samierināšanos ar Sātanu, labāk ir pasēdēt krogā!
Ko īsti darīt? Es domāju, ka jāmeklē Rakstos. Un tieši tajos, kas oficiāli ir izņemti. Piemēram, tā pati Mozus 6.grāmata. Kam viņa nav patikusi un kas viņu ir izņēmis? Tas, kas baidās. Mozum taču šie Dieva dotie vārdi palīdzēja cīņā ar ienaidniekiem. Katrā ziņā es domāju, ka varbūt vērts pamēģināt (it īpaši tāpēc, ka ir iespēja to dabūt).
Uldi,
atcerieties Jēzus vārdus: “Nedomājiet, ka Es esmu atnācis atmest bauslību vai praviešus. Es neesmu nācis tos atmest, bet piepildīt.” (Mateja ev. 5:17) Bet tālāk: “Jūs esat dzirdējuši, ka ir sacīts: aci pret aci un zobu pret zobu. Bet Es jums saku: jums nebūs pretim stāvēt ļaunajam; bet, kas tev sit labajā vaigā, tam pagriez arī otru. Un, kas ar tevi grib tiesāties un ņemt tavus svārkus, tam atdod arī apmetni. Un, kas tevi spiež iet vienu jūdzi, ar to paej divas. Dod tam, kas tevi lūdz, un neatsakies, ja kas no tevis grib aizņemties. Jūs esat dzirdējuši, ka ir sacīts: tev būs savu tuvāku mīlēt un savu ienaidnieku ienīst. Bet Es jums saku: mīliet savus ienaidniekus un lūdziet Dievu par tiem, kas jūs vajā, ka jūs topat sava Debesu Tēva bērni, jo Viņš liek Savai saulei uzlēkt pār ļauniem un labiem un liek lietum līt pār taisniem un netaisniem.” (Mateja ev. 5:38-45)
It kā ļoti samiernieciski vārdi, kas liek nepretoties ļaunumam. Kāpēc Jēzus tā teica? Tāpēc, ka Viņš zināja, ka “ne pret miesu un asinīm mums jācīnās, bet pret valdībām un varām, šīs tumsības pasaules valdniekiem un pret ļaunajiem gariem pasaules telpā.” (Efeziešiem 6:12) Tas nedos neko, ja mēs kādu ļaundari nogalināsim, jo “cilvēka dusmas nesagādā Dieva taisnību.” (Jēkaba 1:20) Šī cīņa ir garīga, nevis pret cilvēkiem. Šī cīņa ir pret garīgās pasaules varām, nevis šis zemes valdībām. Jo vairāk cilvēku patiesi iepazīs Dievu un Dievs viņus izmainīs, jo labāka kļūs pasaule ap mums. Tāpēc, ja Tu nogalināsi cilvēku, kas pārdevies velnam (un tādi ir visi, kas garīgi nav mazgāti Kristus asinīs, lai cik labi viņi šķistu), Tu, protams, būsi slepkava, jo ļaunumu nevar uzvarēt ar ļaunumu. Tā notiek tikai Holivudas filmās. Cīnoties ar šādām metodēm, Tu tikai vairosi ļaunumu šajā pasaulē.
Tomēr nevajag iedomāties, ka ļaunums paliks nesodīts. “Neatriebieties paši, mīļie, bet atstājiet vietu Dieva dusmībai, jo ir rakstīts: Man pieder atriebšana, Es atmaksāšu, saka Tas Kungs.” (Romiešiem 12:19) Un: “jo tāda ir Dieva taisnība, ka Viņš jūsu spaidītājiem atmaksā ar spaidiem,” (2. Tesaloniķiešiem 1:6) Ļauns cilvēks noteikti saņems atmaksu tādā vai citādā veidā jau šīszemes dzīvē, un, ja arī ne, tad mūžībā noteikti.
Tikai jāuzmanās, lai mēs paši netiktu pievilti un aizrauti līdzi ļaunumā. To es rakstu par Tevis pieminēto 6.Mozus grāmatu. Visi pētnieki ir vienisprātis, ka ar Mozu un Dievu šai grāmatai nav nekāda sakara. Tā ir ebreju okultās prakses (kabalistikas) apkopojums, kas domāta garu izsaukšanai, buršanai, lāsta uzlikšanai un tamlīdzīgām nodarbēm. Ko vērti vien ir nodaļu virsraksti, piemēram, “Melnais krauklis” vai “Patiesais ugunīgais pūķis jeb kā valdīt pār debesu un elles gariem”. Kā simboli ir melns krauklis un ugunīgais pūķis - Dieva vai sātana? Starp citu, 6.Mozus grāmatā līdztekus buramvārdiem, īpašām zīmēm, formulām, izmantoti fragmenti no Bībeles, lai maldinātu lētticīgāku lasītāju.
5.Mozus grāmatā 18:9-14 teikts: “Kad tu nonāksi tanī zemē, ko Tas Kungs, tavs Dievs, tev dos, tad nemācies darīt tās negantās lietas, ko šīs tautas dara. Lai tavējo starpā neatrastos neviens pats, kas savu dēlu vai savu meitu liktu sadedzināt ugunī, nedz arī, kas zīlē nākotni, nedz laika zīmju taujātājs, nedz čūsku apvārdotājs, nedz burvis, nedz vārdotājs, nedz garu izsaucējs, nedz pareģis, nedz mirušo izaicinātājs, jo visi, kas dara šīs lietas, Tam Kungam ir negantība, un šīs negantības dēļ Tas Kungs, tavs Dievs, tos dzen ārā, tev ienākot. Tev ir jābūt bezvainīgam Tā Kunga, sava Dieva, priekšā. Šīs tautas, ko tu izdzīsi, uzklausa gan laika zīmju taujātāju, gan nākotnes zīlnieku; tev Tas Kungs, tavs Dievs, to nav atļāvis.” Vai gan varētu iedomāties, ka pēc šī bargā brīdinājuma Mozus tūdaļ nākamajā grāmatā raksta kaut ko pilnīgi pretēju un pamāca kā visas šīs negantās lietas darīt. Uldi, nepievilies!
Un vēl. Nezinu, kur gan Tev radusies iespēja šo grāmatu dabūt, kā Tu raksti. Latvijā tā ir ārkārtīgs retums un burvji to nodod no paaudzes paaudzē. Pat Nacionālajā bibliotēkā savulaik bija tikai viens vienīgs eksemplārs. Tomēr noteikti neiesaku rotaļāties ar uguni un apdraudēt savu garīgo labklājību. Sātana valgos nonākt ir viegli, bet atbrīvoties diezgan grūti.
Paldies par padomu, domu par šo grāmatu metīšu pie malas. Kopš esmu sācis šo sarunu ar Jums, esmu palicis ļoti nelaimīgs (joks), jo visu laiku domāju tikai par garīgām lietām.
Tad nu mani moca tāda doma - ko darīt, ja pēkšņi atlaiž no darba (un tagad tiešām atlaiž par neko, jo ir lieki cilvēki). Pastāv daudzas iespējas, ko darīt, bet ir arī tāda iespēja kā pašnāvība. Protams, līdz ar to es laikam automātiski nododu sevi Sātana varai. Tad nu redziet, izmantojot šo grāmatu - Mozus 6. - rezultāts tas pats. Jautājums kāda tad starpība?
Starp citu, ja Ledjajevs arī ir no sātana, kā ļoti daudzi saka, tad rezultāts atkal tas pats. Ko līdzīgu var teikt arī par Jehovas lieciniekiem. Un Baznīca, kā jau teicu, šos jautājumus nerisina. Es nevaru noskatīties, kā biznesmenis, kas pārdevies Sātanam, dod naudu mācītājam, kas māca citus dzīvot, un mācītājs priecīgs to paņem! Tāpēc pašreiz tas, ko māca Baznīcā par samierināšanos, man ir pilnīgi nepieņemams. Es to saucu nevis par samierināšanos, bet par izlīgumu ar Sātanu. Tad tiešām, kā jau rakstīju, ir jālūdz, lai Dievs piedod Sātanam. Un pasaulē visas bēdas beigsies.
Starp citu, gadījumā, ja mani atlaistu no darba, mans plāns bija daudz vērienīgāks (tagad Jūs mani pārliecinājāt, ka to nedrīkst darīt). Es šo te grāmatu būtu ieskenējis (jo personīgā īpašumā es to dabūt nevaru) un palaidis Internetā. Iedomājieties, kas tā būtu par traku vārīšanos, kad visi atlaistie, apkrāptie, apzagtie būtu to sākuši izmantot. Tie, kas kristieši, dabiski, ka to nebūtu darījuši. Bet pārējie - viņiem cerību tā vai tā nav nekādu. Tad kāda tur starpība. Diezgan šausmīgi, vai ne, tomēr reāli. Jeb arī, ja nekā tāda nav un tas viss ir pasakas, tad vienkārši varam pasmieties par mani - muļķa ideālistu.
Kāpēc es Jums vispār rakstu? Vienkārši tāpēc, ka Jūs man liekaties ļoti sakarīgs cilvēks, kas daudz zina, spēj analizēt un iedziļināties lietas būtībā. Nevis tā, kā tie no e-baznīcas u.c., kuri tik raksta kaut kādus citātus no Bībeles un viss.
Vai tiešām Baznīca nesaprot, ka valsts pašreizējā momentā ir novesta postā? Un tieši baznīca tieši šajā mirklī arī varētu teikt savu vārdu. Baznīca vienmēr visos laikos ir bijusi viens no valsts pārvaldītājiem. Atcerēsimies (ļoti rupjš piemērs), ne jau Ludviķis 14 pārvaldīja Franciju, bet kardināls Rišeljē. Lai Baznīca piedāvā kaut vai komunismu, bet kurā šoreiz galvenā būtu baznīca. Galvenais, nedrīkst klusēt.
Katrā ziņā, drīzāk kamielis izlīdīs caur adatas aci, nekā šitie ticīgie nokļūs… Kāpēc? Ir teikts: mīliet viens otru. Šeit mīlestības nav nekādas, bet savtīgs aprēķins, kā apmānīt Dievu un nokļūt…
Uldi,
tas ir pareizi, ka esat atmetis domu par Melno grāmatu. Pat burvji Jums pateiktu, ka speciāli neapmācītu cilvēku rokās šī grāmata var atnest milzīgu postu gan pašiem šiem cilvēkiem, gan visai sabiedrībai. Un Jūs tad būtu pie visa vainīgs. Būtu grūti dzīvot ar tādu sirdsapziņu.
Runājot par bezcerību un pašnāvības domām, jāteic, ka tiem, kas pazīst Dievu, pat bezcerīgā situācijā ir cerība. Arī kristieši nonāk grūtās situācijās, kad uzmācās izmisums, taču kopā ar Dievu vienmēr ir cerība. Kāpēc daži analogā situācijā izdara pašnāvību vai nogalina citus, bet citi cīnās un galu galā izķepurojas? Mēs daudzkārt esam piedzīvojuši, kā Dievs izved no šķietami bezcerīgām situācijām, maina apstākļus, maina cilvēkus ap mums, maina situāciju. Ķēniņš Dāvids Psalmos teic: “Es biju jauns un kļuvu vecs, bet nekad es neredzēju taisno atstātu, nedz arī viņa bērnus lūdzam maizi.” (Psalmi 37:25) Daudzi kristieši var apliecināt šo vārdu patiesumu.
Par biznesmeņu naudu draudzēs. Pirmkārt, ne jau katrs biznesmenis ir pārdevies sātanam. Otrkārt, ja šis biznesmenis ir draudzes loceklis, tad ir tikai loģiski, ka viņš dod ziedojumus. Ir arī cilvēki, kas savā sirdī apņēmušies dot desmito tiesu no visiem saviem ienākumiem. Ja šī nauda ir negodīgi nopelnīta, tad tā jau ir devēja problēma - tāds nevar cerēt uz Dieva svētību. Tādam ir labāk nožēlot grēkus, atgriezties un tad dot ar tīru sirdi. Bet, protams, mēs varam runāt arī par kompromisiem kristiešu dzīvēs. Un tas nav tikai naudas jautājums. Ikvienam kristietim savā ikdienas dzīvē nākas pieņemt lēmumus, kad jāizšķiras - sekot Kristus vārdiem vai slēgt kompromisu ar savu sirdsapziņu. Bieži vien šajā sarežģītājā pasaulē mēs izvēlamies kompromisu. Tās var būt pat visdažādākās lietas, piemēram, saņemt algu aploksnē, strādāt bez līguma, nemaksāt nodokļus utt. Tāpēc grūti komentēt Jūsu pieminēto situāciju. Kompromiss ar patiesību būtu tad, ja mācītājs ņemtu naudu no narkotiku tirgoņa, bandīta vai burvja. Bet no biznesmeņa, kurš turklāt ir draudzes loceklis? Tur ir jāzina visas detaļas, lai spriestu.
Baznīca nesludina samierināšanos ar ļaunumu, bet to, ka mūsu cīņas ieroči ir garīgi. Ir jāsaprot, ka grautiņi, māju dedzināšana un akmeņu mešana neko nedos. Tas vēstures gaitā pierādījies ne reizi vien. Uztaisām revolūciju, bet ko tālāk? Tālāk izrādās, ka iet vēl trakāk, jo cilvēks savā būtībā nav mainījies. Tāpēc baznīca piedāvā citus cīņas veidus, starp kuriem galvenais ir lūgšana. Baznīca nelamā un nenosoda valdību un valsts vadītājus, bet aizlūdz par tiem - lai Dievs apgaismo viņu prātu, maina viņus, palīdz vadīt šo valsti. Bet, ja viņi nav spējīgi vai griboši to darīt un ir tikai par postu tautai un valstij, var lūgt, lai Dievs noņem viņus no amatiem. Viss augstāk minētais nenozīmē, ka Baznīca nedrīkstētu izteikties par valstij un sabiedrībai nozīmīgiem notikumiem. Diemžēl brīžos, kad baznīca sāk runāt, tai tiek atgadināts, ka pēc mūsu valsts likumiem baznīca ir šķirta no valsts un nav ko jaukties politikā. Daudzi cilvēki nemaz nevēlas dzirdēt baznīcas viedokli.
Baznīcai nav jāpiedāvā kāds jauns pasaules pārvaldes modelis, jauns komunisms, kā Jūs sakāt. Starp citu, tieši Jūsu neieredzētais Ļedjajevs pēdējos gados propagandē tieši šādu modeli - tā saukto Jauno pasaules kārtību, kurā Baznīca cauraustu un kontrolētu visus valsts un sabiedrības pārvaldes līmeņus. Tomēr Kristus skaidri pateica, ka Viņa valstība nav no šīs pasaules. Visā vēstures gaitā, kad baznīca ir saplūdusi ar laicīgo varu, tā neglābjami zaudēja savu garīgo spēku un autoritāti. Es nerunāju par to, ka atsevišķi kristieši, kuriem tas ir Dieva aicinājums, iesaistās politikā un valsts pārvaldē, es runāju par totālu valsts saplūšanu ar baznīcu. Tas nav Kristus ceļš. Daudzi, kas ar tādu sajūsmu sagaidīja Viņu Jeruzālemē, jo cerēja, ka Viņš satrieks romiešu okupantus un kļūs par reālu laicīgu valdnieku, jau pēc nedēļas brēca: “Sit viņu krustā!”. Taču baznīca piedāvā tieši šo - garīgās autoritātes ceļu. Jo vairāk cilvēki iepazīs Dievu un viņu dzīves pārmainīsies, jo vairāk viņi spēs pārmainīt vidi sev apkārt. Tas ir īstais ceļš uz pārmaiņām. Bībele saka, ka laiki labāki nekļūs un, tuvojoties laikmetu beigām, pasaule kļūs arvien ļaunāka. Taču Dievs apsola, ka Viņa bērni izies cauri visiem šiem pārpaudījumiem, krīzēm un sajukumam ar mieru sirdī, un būs patiesie uzvarētāji.
Kristieši ir savas tautas, savu senču nodevēji. Gļēvi svešas kultūras pielūdzēji, ubagi savā sētā. Saku to tādēļ, ka ataust atmiņā vēsture par kristiešu izdarībām 12. -13.gadsimtā Latvijas (un ne tikai Latvijas) teritorijā, viduslaiku inkvizīcijas laiki, šodienas bērnu seksuālā izmantošana. Varētu turpināt, bet citreiz. Un lepojos ar to, ka esmu pagāns, priecājos par kristietības norietu.
Harijam.
Atkal tie paši tradicionālie, stereotipiskie pārmetumi. Jau gadsimtiem ilgi kristiešiem tiek pārmests par krusta kariem, inkvizīciju un amorālu uzvedību. Tas nekas, ka sen jau sniegtas atbildes uz visiem apvainojumiem - tie turpinās atkal un atkal. Tāpēc nav vērts neko paskaidrot un taisnoties - Dievs pats visu un visus iztiesās. Bet, kam ausis dzirdēt, tas lai dzird Dieva Vārdu.
Runājot par tautas un senču nodevējiem, jāteic, ka jūs, Harij, ar vienu taustiņa klikšķi esat padarījis par nodevējiem tos mūsu tēvus un mātes, kas pirms sēt graudu tīrumā, nometās ceļos, lai pielūgtu Dievu. Jūs esat aplējis dubļiem tos latvju zemniekus, kas savas ikdienas gaitas sāka ar lūgšanu un beidza ar pateicību Dievam. Jūs esat licis kaunā mūsu senčus, kas sestdienas vakaros uzņēma svētvakaru, bet svētdienu rītos apģērba labākās goda drānas un noturēja saimes svētbrīdi vai devās uz dievnamu. Jūs esat nonicinājis tos latviešu vīrus un sievas, kam Dievs bija viss, kuru dzīve bija veltīta kalpošanai Visaugstākam. Kristīgā tradīcija arī ir latviešu dzīvesziņas neatņemama sastāvdaļa un, manuprāt, mūsu tautai bijusi daudz svētīgāka par mitoloģiski asiņaino pagānisko senatni, par kuru mums patiesībā ir maz priekštata.
Kurš ir īstenais tautas nodevējs? Vai tas, kurš vēloties veicināt tautas garīgo un motrālo labklājību, sludina Kristus mācību, vai arī tas, kurš grib tautu atmest atpakaļ pagānisma tumsā? Kurš ir patiesais ļaundaris? Vai tas, kurš ved tautu pie dzīvā Dieva, vai arī tas, kurš cenšas to atgrūst atpakaļ pasaules pirmspēku (garu) verdzībā? Kurš ved zemi, valsti un nāciju tuvāk gaismai, svētībai un labklājībai, bet kurš to grūž garīgā tumsā un postā? Ja Dievs cilvēcei, tātad arī latviešiem, dāvājis pilnību Jēzū Kristū, vai nav bezprātīgi atgriezties pie garu pasaules un matērijas pielūgšanas? Padomājiet par šiem jautājumiem nopietni, jūs, kas lepojieties ar to, ka esat pagāns.
Mesties ceļos un pielūgt “dzīvo dievu” mūsu senčiem piespieda ar varu. Ar zobenu un uguni. Šeit ir pilnīga līdzība ar komunismu - abas dogmatiskās mācības ieviesa vienādā veidā. Arī komunistiem ir viens “dzīvais dievs” - guļ Maskavas mauzolejā. Un nevajag runāt aplami - latviskai dzīvesziņai nekad nav bijusi kopība ar kristietību un nebūs. Tiešām - es noniecinu tos tautiešus, kas noniecina mūsu sentēvu dievus un dievības, mūsu paražas un rituālus, kas stulbi metas ceļos kaut kādai izdomātai (tas ir zinātniski pierādīts) sveštautiešu personai.
Harij,
jums ir dīvaina loģika. Tātad, jūsuprāt, Bībeles Dievs ir izdomāta persona, bet pagānu dievi un dievības reāli? Runājot par zinātniskiem pierādījumiem, jūs esat iestrēdzis vecajos labajos “zinātniskā” ateisma stereotipos. Jo Dieva eksistenci zinātniski pierādīt nemaz nav iespējams, tāpat kā to, ka Dieva nav. Par Jēzus Kristus vēsturisko eksistenci šodien, šķiet, vairs nešaubās neviens, pat ateisti ne.
Runājot par pagānismu - vai jūs tiešām reāli ticat sentēvu dievu eksistencei, pielūdzat tos, upurējat tiem? Vai patiešām jūs ticat, ka pasaulē ir milzum daudz dievu un dievību un katrai tautai savi? Es domāju reālus nevis izdomātus dievus. Vai arī pagānisms jums ir tikai skaista tradīcija bez dziļāka reliģiska satura? Taču tādā gadījumā jūs neesat nekāds pagāns, bet parasts ateists, kas tautiskuma vārdā izpilda kaut kādus sentēvu rituālus, kas pie tam nemaz tik seni nav, jo patiesā pagāniskā senatne un reliģija mums diemžēl nav zināma. Gluži vienkārši nav ticamu rakstu avotu par šo laiku.
Te ir patīkama diskusija augstas ētikas dēļ. Nevar ne salīdzināt ar “Parunāsim?”/Reliģija, kuru epizodiski apmeklēju.
Nevaru rast atbildi uz jautājumu - kādēļ mūsdienās ateisti kļuvuši daudz kareivīgāki nekā tas bija padomju laikos, kad ateisms bija oficiālā sociālisma politika. Toreiz to sapratu tā: kad marksistu prātos dzima un nobrieda ideja par proletārisko vispasaules revolūciju, tad turīgo pilsoņu mantu un īpašumu vajadzēja “likumīgi” nolaupīt. Tam traucēja Dieva bauslis “Tev nebūs zagt”. Ko darīt? Komunisti pasludināja: “Dieva nav, grēka nav, augstakā būtne pasaulē ir Cilvēks (nepārrakstījos!). Cilvēks ir tiesīgs pasludināt jaunu valsts iekārtu - komunismu. Vēsture pierādīja, ka bez Dieva ziņas viss cilvēciskais ir utopija. Ateistiem vajadzēja apklust. Tas būtu bijis logiski, likumsakarīgi. Tad kāpēc šodien viņi vēl izmisīgāk cīnās pat par viena kristieša dvēseles izraušanu no Baznīcas klēpja? Kādas tik metodes nelaiž darbā - vēstures viltošanu, apmelojošu stereotipu radīšanu, ienaida kurināšanu starp kofesijām u.tml.
Te diskusija sākās it kā par latvisko tradīciju nievāšanu, par senču dievturības nicināšanu. Jājautā: vai kaut viens kristietības pretinieks un dievturības slavinātājs arī pats ietilpst dievturu brāļu draudzē (vai kā viņus sauc?)? Noteikti, neviens. Tad kāpēc tāda ažiotāža? Manuprāt, ja šodien Latvijā valdošā būtu senču dievturības reliģija, kuru ateisti tā glorificē, tad TIE PAŠI bezdievji kauninātu dievturus par viņu tumsonību un arhaiskām tradīcijām, morāli, un kā paraugu viņiem rādītu kristietību, budismu vai islāmu. Ko atliek secināt? Ka ateisti savā būtībā ir velna pakalpiņi, kuriem ir sātana dots slepens uzdevums - vest cilvēkus maldu ceļos, atraut no Baznīcas, tā vietā kārdināt uz iesaistīšanos sātaniskās institūcijās, lai vairotu izklaides iestāžu ienākumus - bāriem, publiskajiem namiem, kazino, narkotiku ražotnēm u.tml. Dzīves prakse 100% pierāda, ka pēc jebkuras nodošanās iekārēm, cilvēku piemeklē ciešanas, bankroti, sāpes. Bet sāpes, kā zināms, ir ļauno garu ‘dienišķā maize’, no kā var ‘baroties’. Un kāds būs pievilto dvēseļu liktenis Mūžībā? To Jūs zināt.
Paldies, labs raksts. Bet es domāju, nevienam nekas nav jāaizliedz, jo neviens nevar sabojāt citu dzīvi kā vienīgi savējo… Mans Dievs ir Kristus un viņš atrodas manā sirdī, nevis baznīcā. Tāds ir mans viedoklis, kas šobrīd ir derīgs man. Līgo svētkus svinu, kopš sevi atceros. Alkoholu nelietoju un Jāņi man ar neliek to darīt. Bet alkohola problēma kā tāda Latvijā ir liela… Papardes ziedu ar neesmu meklējusi un negrasos to darīt. Man patīk vainagu pīšana, ugunskura dedzināšana, prieks bērnu acīs un līksmība, Jāņu siers. Pirms meklējat papardes ziedus, izlasiet ko piedāva TELEGONIJAS zinātne. Un neviens nevar sabojāt citu dzīvi kā vien savējo…
Paldies, lielisks un ļoti izsmeļošs raksts un vēl interesantāka diskusija komentāros.
Mēs draudzē šīs brīvdienas izmantojām, lai sadraudzībā pasēdētu pie ugunskura, paceptu desiņas, šašliku, papļāpātu, uzspēlētu futbolu un volejbolu. Jautri un forši Dievam par godu pavadīts laiks.
Ļoti patīk, kā raksta autors cenšas atbildēt uz jautājumiem, bija interesanti palasīt.
Jā, tiešām labs raksts un komentāri! Es pēc visa iepriekš rakstītā varu citēt vietu no Rakstiem, Pāvila vēst. galatiešiem 3.nod. 10.pants: visi, kas dzīvo bauslības darbos, ir zem lāsta, jo netur bauslību! Mums ir sirdsapziņa un katrs pārkāpums ir rēta mūsu sirdsapziņā - ne velti Jūda pakārās! Vai, vēl vienkāršāk - ko sēsi, to pļausi, jo visuma vai Dieva likumi ir taisnīgi, savādāk nemaz nevar būt! Tas pēc manām domām ir pamatu pamats! Taisnība valdīs tad, kad pāridarījumu citiem katrs izjutīs kā savas sāpes.