20
Vasarsvētku kustība - sekta vai Dieva draudze?
Ievietoja | Sadaļa Vasarsvētku kustība | Publicēts 20-07-2009
Sākumā šis var šķist dīvains jautājums, jo īpaši pašiem vasarsvētku ticīgajiem, tomēr daļai Latvijas sabiedrības izveidojies tieši tāds viedoklis. Savu artavu šāda uzskata formēšanā devuši plašsaziņas līdzekļi, savu - cilvēku neizpratne par to vai citu vasarsvētku draudžu kalpošanas aspektu. Par vasarsvētku kustību nereti trūkst patiesas un objektīvas informācijas. Diemžēl žurnālisti un arī vairākums reliģisko lietu ekspertu Latvijā nav ieinteresēti šādas informācijas apkopošanā un publicēšanā. Cilvēkiem jāsamierinās ar kārtējo “sensacionālo” materiālu dzeltenajā presē, kas stāsta par sektantu “šausmu darbiem”. Lielākā daļa no šādos rakstos paustajām atziņām nav patiesas, spriedumi tendenciozi, fakti - sagrozīti. Par nožēlu, šai melīgajai propagandai dažkārt piebalso arī “tradicionālo” konfesiju pārstāvji.
Tātad - sekta vai Kristus draudze? Šis jautājums ir gana svarīgs arī pašiem vasarsvētku kristiešiem, īpaši jauniem ticīgajiem, kam savas pārliecības dēļ dažkārt nākas piedzīvot emocionālu vardarbību no paziņām, draugiem, radiem un sabiedrības kopumā, bet nereti arī no paša ģimenes.
Kas ir sekta?
Latvijā jēdzienam „sekta” ir viennozīmīgi negatīvs skanējums, tomēr pasaules praksē tam drīzāk ir neitrāla nozīme. Ielūkosimies dažās no skaidrojošajām vārdnīcām.
- Sekta (lat. secta - virziens, skola) - reliģiska draudze, grupējums, kas atšķēlusies no valdošās baznīcas [Svešvārdu vārdnīca, Rīga, „Liesma", 1978].
- Sekta - ļaužu grupa, kas atdalījusies no lielākas grupas un kam ir noteikti politiski vai reliģiski uzskati, īpaši, ja šie uzskati tiek stingri ievēroti un citi tos uzskata par ekstrēmiem [Collins Cobuild English Language Dictionary, „London, Harper Collins Publishers", 1993].
Bet kā dēvēt sātanisma, okultisma un dažādu pagānisko reliģiju piekritējus? Šādus reliģiski orientētus grupējumus pareizāk būtu saukt par kultiem nevis sektām. Šādu terminoloģiju lieto visā pasaulē.
Gandrīz visas kristīgās konfesijas vēstures gaitā dēvētas par sektām. Par „nācariešu sektu” sauca jau pirmos kristiešus (Apustuļu darbu gr. 24:5 un 28:22), kas tika uzskatīti par vienu no jūdaisma novirzieniem. Šis apzīmējums savā laikā ticis gan luterāņiem, gan baptistiem, gan citām konfesijām, jo vadošās baznīcas acīs jebkurš, kas uzdrošinājās apšaubīt tās uzskatus vai rīcību, vienmēr būs ķeceris. Tikai laika gājums parāda, kādu ieguldījumu universālās Kristus Draudzes un Dieva Valstības labā devusi katra no šādām sava laikmeta garīgajām kustībām.
Draudzes koks
Tēlaini runājot, Kristus Draudzi var salīdzināt ar kuplu, zaļojošu koku, kura saknes ir Izraēls, Jēzus ir stumbrs, bet varenie zari ir kristietības galvenie novirzieni, kuriem ir vēl daudz sīkāku zariņu - denominācijas. Kristus draudzes pamatnovirzieni ir:
- Austrumu rita baznīcas - pareizticīgie, vecticībnieki, koptu pareizticīgie, Armēņu apustuliskā baznīca un citi.
- Rietumu rita baznīcas - Romas katoļu baznīca un dažādie tās strāvojumi, tāpat grieķu katoļi - uniāti, koptu katoļi un citas denominācijas, kas atrodas Romas baznīcas jurisdikcijā.
- Protestantu liturģiskās baznīcas - luterāņi, anglikāņi, episkopāļi un citas baznīcas.
- Evaņģēliskās baznīcas - reformāti, baptisti, metodisti, prezbiterāņi, daļēji arī adventisti un citi.
- Vasarsvētku/harizmātiskā kustība - pentekosti, harizmāti un to novirzieni, daļēji arī atjaunotnes kustības konfesionālajās baznīcās.
Iespējams, ka šim kokam vēl nav attīstījušies visi zari. Ja 16. un 17. gadsimts piederēja protestantiem, 18. un 19. gadsimts evaņģēliskajiem, bet 20. gadsimts vasarsvētku kustībai, tad par turpmāko laiku līdz Kristus otrajai atnākšanai pagaidām vēl grūti spriest.
Vasarsvētku kustības daudzveidība
Balstoties vienotā bibliskā redzējumā, vasarsvētku kustība tomēr nav noslēgta, šauri dogmatiska sistēma. Dažkārt ļaudīm no malas vai citu konfesiju cilvēkiem ir grūti orientēties lielajā uzskatu, virzienu un kalpošanas formu dažādībā, kāda valda vasarsvētku/harizmātiskajā kustībā. Nosauksim tās pamatvirzienus:
- Klasiskās vasarsvētku draudzes - kustība, kuras saknes meklējamas 19. gadsimta beigu un 20. gadsimta sākuma ASV garīgajās atmodās. Uzsver Svētā Gara kristību ar līdzejošu zīmi - runāšanu svešās mēlēs (valodās), kā tas aprakstīts Vasarsvētku dienas notikumā Bībelē Apustuļu darbu grāmatas 2. nodaļā.
- Apustuliskās draudzes - klasiskajām vasarsvētku draudzēm līdzīga kustība galvenokārt Eiropā, kas radusies Velsas atmodas (1906) ietekmē.
- Nekonfesionālās harizmātiskās draudzes - vasarsvētku kustības mūsdienu atzars, kas radies 20. gadsimta 60. gados. To mēdz dēvēt arī par „trešā viļņa” kustību. Uzsver Svētā Gara dāvanu nozīmi un realitāti mūsdienu baznīcā. Sākotnēji par harizmātiem dēvēja atjaunotnes kustības konfesionālajās baznīcās, bet vēlāk no draudžu locekļiem, kas kaut kādu iemeslu dēļ vairs nevarēja vai negribēja palikt savās draudzēs, izveidojās neatkarīgas kristiešu draudzes.
- Atjaunotnes kustība - garīga kustība konfesionālajās baznīcās, kas atzīst Svētā Gara kristības un Svētā Gara dāvanu nozīmi draudzes kalpošanā. Atjaunotnes kustība skārusi teju visas konfesijas - katoļus, luterāņus, anglikāņus, metodistus, baptistus, pareizticīgos un citas konfesijas.
Vasarsvētku/harizmātiskās kustības ietvaros pastāv vēl daudz dažādu sīkāku atzarojumu, piemēram, Ticības kustība, „Upes kustība” [River movement], kas izaugusi no tā sauktās „Toronto svētības” draudzēm un citas. Pavisam pasaulē šobrīd ir apmēram 500 miljoni vasarsvētku/harizmātiskajām draudzēm piederīgo. Oficiāli tā ir otra lielākā kristiešu denominācija pēc Romas katoļiem. Tomēr, ņemot vērā, ka tradicionālajās katoļu zemēs tikpat kā visi iedzīvotāji tiek automātiski reģistrēti kā baznīcai piederīgi, vienalga, vai viņi ir vai nav praktizējoši kristieši, varētu būt, ka jau šobrīd vasarsvētku/harizmātiskā kustība kļuvusi par lielāko denomināciju kristietībā de facto.
Pēdējo 40 gadu laikā vasarsvētku kustība ir piedzīvojusi patiešām fenomenālu izaugsmi. Kristietības pētnieks Vinsons Sinans aprēķinājis, ka 80% no tiem, kas šodien meklē Dievu, Viņu atradīs tieši šajā kustībā. Ik gadus vasarsvētku/harizmātisko kristiešu skaits pieaug par 20%. Lielākā kustības izaugsme vērojama Āfrikā, Latīņamerikas zemēs un Āzijas valstīs.
Pēcvārda vietā
Vai patiešām lielākā un visstraujāk augošā kristiešu denominācija pasaulē būtu pelnījusi apzīmējumu „sekta”? Tā jau sen pāraugusi maza, no „mātes baznīcas” atšķēlušās grupējuma robežas un kļuvusi par ievērojamu kustību modernajā kristietībā. Tādēļ ir skumji vērot, ka Latvijā, pretēji visas demokrātiskās pasaules praksei, kristīgās baznīcas joprojām tiek dalītas „tradicionālajās” un „netradicionālajās”, tātad - „pareizajās” un „nepareizajās”. Bet, kas vienā valstī netradicionāls, pasaulē, iespējams, ir pat ļoti tradicionāls. Būtība nav tradīcijās, bet mācībā, kas balstīta uz Dieva Vārda pamata un Svētā Gara spēkā. Par sektantiem jau minētajā „Svešvārdu vārdnīcā” teikts: cilvēki ar šaurām sava grupējuma interesēm, dogmatiķi. Patiesībā īstie sektanti ir tie, kas sevi no pārējiem nodala ar tradīciju, dogmu un paštaisnības sienu. Un šī kaite var piemeklēt gan tā sauktās „tradicionālās”, gan mazāk tradicionālas draudzes. Bet katrs sektantisms ir Dievam nepieņemams.
Patiesā, garīgā Dieva draudze nav cilvēku veidota denominācija vai konfesija. Svētie Raksti to sauc par Kristus Līgavu, Kristus Miesu. Tas ir daudz plašāks un daudzkārt pārāks jēdziens par jebkuru ideoloģiju, mācību vai tradīcijām. Dieva draudze ir:
- Katoliska - tā ir vispārēja, universāla Kristus Miesa, kas pastāv vienotībā ar savu Galvu.
- Pareizticīga - tā tic, māca, slavē un pielūdz pareizi, kā to māca Dieva Vārds.
- Protestantiska - tā protestē un cīnās pret katru grēku gan Baznīcā, gan pasaulē.
- Luteriska - tā atzīst, ka „taisnais caur ticību dzīvos”, ka esam izglābti žēlastībā.
- Baptistiska - tā tic jaunpiedzimšanai, personīgām attiecībām ar Jēzu un derībai ar Dievu kristībā.
- Adventiska - tā gaida un ilgojas pēc Kristus otrās atnākšanas un ieiešanas Viņa atdusā - Sabatā.
- Pentekostāla - tā tic piepildīšanai ar Svēto Garu un dzīvei Garā ik dienas.
- Harizmātiska - tā tic, ka Svētā Gara dāvanas dotas visai draudzei visos laikos.
- Atjaunotnes - tā ļauj Dievam sevi garīgi dziedināt un atjaunot, lai staigātu Viņa svētumā.
Vai tu piederi šādai draudzei? Ja tā, tu neesi sektants - tu esi daļa no mūžīgās Dieva draudzes. Slavē Dievu par to, lepojies ar to, dzīvo sava augstā stāvokļa cienīgu dzīvi un Dievs tevi svētīs!
Pilnigi un precizi noraksturots - sektas ir tadas, kas atkrit no parbauditajam vertibam un patiesajam konfesijam. Diemzel masonu darbibas rezultata, ietekmejot cilveku pratus, ir sacis darbu antikrists, kas ir labi aprakstits Bibele.
Visam sim antikristus sektam ir kopigas iezimes:
1. Tas neatzist krusta simbolu.
2. Noliedz Dievmati un lidz ar to, kas noliedz mati, jau pasos pamatos neatzist vinas Delu.
3. Pienem Kristu it ka sava sirdi utt., bet patiesiba tas ir antikrists, jo netiek sludinata vienota Apustuliska baznica un neielaiz Sveto Garu savas dveseles skistibai.
4. Pieludzot Dievu, mes to saprotam ar Sveto Trisvienibu, kas ir Tevs, Dels un Svetais Gars. Siem antikristiesu jefiniem tada lugsana nekad nav bujusi, netiek parmesta ar roku si krusta zime.
5. Visas sis sektas karo un nomelno istas konfesijas. Visvisadi apmelojot, piesmejot utt., jo vienkarsi ir atdalijusas, lai iznicinatu istas parbauditas un no Dieva iestaditas konfesijas, jeb Kristus draudzes. Palasiet Bibele par antikrista atnaksanu, kas ir sakusies. Otra Kristus atnaksana ir vel patalu, bet neizbegama, tapec vienmer padomajiet, ko dariet!
Gunti,
man tomēr šķiet, ka Jūs līdz galam neesiet izpratis manu domu šajā rakstā. To pierāda Jūsu vārdi par “īstajām” konfesijām, kas it kā esot paša Dieva iestādītas. Man gan šķiet, ka Dievs nav radījis nevienu konfesiju, tās visas ir cilvēku izdomātas, lai nostiprinātu to vai citu izpratni par konkrētām Bībeles patiesībām, to vai citu mācību. Dievs ir radījis vienu, universālu, Gara vienībā pastāvošu un pārlaicīgu Kristus Draudzi, pie kuras pieder visi cilvēki, kas atzīst Kristus upuri Golgātā un cenšas dzīvot pēc Dieva prāta un likumiem.
Es uzskatu, ka patiesi kristieši ir visi, kas atzīst Bībeli kā galveno garīgo autoritāti, un kristietības pamatvērtības, neatkarīgi no tā, vai tie pieder pie senajām konfesijām vai jaunākām. Savukārt Jūs pieminat Dievmāti un krustu mešanu kā kritēriju patiesai kristietībai. Vai tādejādi jūs gribējāt visus kristiešus, izņemot Romas katoļus un pareizticīgos, pasludināt par neīstiem kristiešiem un antikristiem? Starp citu, nekad savā kristieša mūžā neesmu redzējis, ka kāds noliegtu Jēzus māti. Cita lieta, ka mēs viņu nepielūdzam. Marija ir krietnas un uzticamas Dieva kalpones paraugs, taču Bībelē nekur nav atrodams, ka tā būtu Debesu Ķēniņiene vai mūsu aizbildne Dieva priekšā. Vienīgais starpnieks starp Dievu un cilvēkiem ir Kristus - tas Bībelē pateikts nepārprotami. Tāpēc nepadarīsim cilvēku mācību par Kristus mācību un Jēzus māti Mariju par kaut ko vairāk, nekā tā patiesībā ir.
Nobeigumā gribu atgādināt apustuļa Pāvila vārdus: “Kas tu tāds esi, ka tu tiesā cita kalpu? Viņš stāv vai krīt savam Kungam. Un viņš stāvēs, jo viņa Kungs spēj viņu stiprināt. Bet kā tad tu tiesā savu brāli? Jeb arī: kāpēc tu nicini savu brāli? Mēs taču reiz visi stāvēsim Dieva soģa krēsla priekšā! Jo ir rakstīts: tik tiešām, ka Es dzīvoju, saka Tas Kungs, Manā priekšā lieksies visi ceļi, un visas mēles atzīsies Dievam. Tātad ikviens no mums atbildēs Dievam par sevi. Tāpēc netiesāsim vairs cits citu, bet labāk spriediet, ka netopat brālim par piedauzību vai par iemeslu viņa krišanai.” (Rom. 14:4, 10-13)
Sātans ir ieinteresēts Kristus radītās Baznīcas šķelšanā, vājināšanā un aizvietošanā ar maldu mācībām. Sektas - ieskaitot vasarasvētku kustības, ir viens no veidiem, kā “mušu ķēniņs” cenšas saniegt savus mērķus. Īpaši nekaunīgs ir apgalvojums, ka tradicionālā Baznīca (katoliskā) vai tās locekļi ieskaitāma vasarasvētku koka kronī!
DIEVS ir radījis savu Baznīcu, savus Apustuļus, savu mācību, savas tradīcijas, savus Svētos Sakramentus. Vasarasvētku kustība ir dumpis pret šo visu, tātad dumpis pret DIEVA testamentu zemes virsū. Šī dumpja virsvadītājs ir viens - Sātans.
Atbilde Lukam.
No Jūsu komentāra īsti nevar saprast, ko Jūs domājat ar jēdzienu “katoliskā Baznīca” - universālo Dieva radīto vispārējo (katolisko) Baznīcu jeb tomēr katoļu (Romas) baznīcu. Pēc konteksta varētu būt, ka otro. Ja tā, tad vasarsvētku kustība, gluži tāpat kā visas protestantu Baznīcas, patiešām ir ‘dumpis’ pret visu to pretbiblisko, ko Romas Baznīca savā laikā sastrādājusi gan mācībā, gan praksē.
Taču, ja runājam par vispārējo universālo Dieva Draudzi, kas ir garīga, tad vasarsvētku kustība neapšaubāmi ir viena no šīs universālās Draudzes daļām, jo kristīgās mācības svarīgākajos un būtiskajos jautājumos ir vienota ar pārējām konfesijām. Tieši šī universālā Baznīca, nevis cilvēku radītā institucionālā, bija domāta runājot par Draudzes koku. Un tā kā visās konfesijās, ieskaitot Romas katoļus, eksistē harizmātiskās jeb atjaunotnes kustības, tad šie ļaudis daļēji tika pieskaitītu vasarsvētku kustībai, jo gan savā mācībā, gan praksē praktizē tos pašus principus kā vasarsvētku draudzes.
Kad tiku pārdabīgi izglābts, kļuvu par vienas brīvdraudzes locekli. Pēc maza laiciņa iepazinos ar vienu adventistu. Viņš man stāstīja, ka ir neizpratnē par daudzo konfesiju skaitu. Bet es viņam stāstīju, cik tas ir brīnišķīgi, ka mums ir Viens Dievs un Viens Glābējs! Mēs taču esam savienoti ne jau politiski vai konfesionāli, bet garīgi - Kristus miesas locekļi. Brāļi un māsas Jēzū Kristū!
Katram Kristus miesas loceklim ir savs uzdevums, jo ”Kristus miesa nesastāv no viena, bet no daudziem locekļiem.” Ir taču iespēja priecāties arī par citiem miesas locekļiem! (1.Korint. 12:26)
Vislielākais prieks man ir par adventistiem, jo viņi ilgojas pēc Kristus atnākšanas! Kā līgava, kas gaida savu Uzticamo Līgavaini.
Ir godīgi, ka Jūs, Jākobsona kungs, atzīstat sevi par dumpinieku, bet sevis pārstāvēto kustību par dumpi. Prātā nāk arī citi piemēri: tumsas eņgeļa Sātana dumpis pret DIEVU, pirmo cilvēku Ādama un Ievas dumpis pret savu Radītāju, kas iegrūda visu cilvēci garīgā nāvē un pakļāva mūs visus fiziskas nāves neizbēgamībai… Jūsu kustība ir tās dalībnieku ceļs pretī garīgai nāvei.
Runājot par fizisko dzīvi… Man kā ārstam ir sāpīgi noskatītīties Jūsu lapās ievietotos video - “garīgo piedzīvojumu” brīžos nabaga upuri raustās konvulsijās, krampjos, zaudē normāla cilvēka izskatu un uzvedību. Tā ir nežēlīga vardarbība pret šiem apmuļķotajiem! Tā ir arī vērtīga paraugstunda mūsu psihiatrijas un psihoterapijas studentiem, kuriem jāzina, kādus efektus var izraisīt, brutāli iejaucoties cilvēka psihē, programmējot, zombējot.
E.Jākobsona kungs! Jūsu kustība ir sātana vadīts dumpis attiecībā pret mūsu Pestītāja radīto Baznīcu un Viņa apustuļu tālāk nesto mācību. Jūsu draudze ir noziedzīga organizācija attiecībā uz krimināllikuma prasību par cilvēka dzīvības un veselības (tai skaitā garīgās) neaizskaramību. Tai ir visas totalitāras sektas pazīmes.
Atbilde Lukam
1. Ja jūs būtu lasījis uzmanīgi, tad pamanītu, ka par “dumpiniekiem” es nosaucu visus protestantus, taču par dumpiniekiem attiecībā pret grēku, Rakstu sagrozīšanu un to institucionālo veidojumu, kas mēģināja uzurpēt universālās Baznīcas tiesības un autoritāti, pati tajā pašā laikā piesegdama visas tās nejēdzības un Dieva zaimošanu, kas pilnīgi atklāti notika tā laika Baznīcā. Taču mēs nekādā gadījumā neesam dumpinieki pret Dievu, Kristu un apustuļu mācību.
2. Nesaprotu Jūsu teikto, par it kā manās lapās ievietotajiem video. Internetna vietnē “Laikmeta zīmes” vispār netiek ievietoti videomateriāli, Jūs tos būsiet redzējis kur citur. Taču es varu iedomāties, par ko ir runa. Arī manā draudzē cilvēki vienu otru reizi nokrīt aizlūgšanas laikā. Tas gan nenotiek “brutāli un iejaucoties cilvēka psihē”, kā Jūs, iespējams, esat redzējis vienā otrā video, kas, starp citu, visbiežāk ir montāža, radīta ar mērķi diskreditēt konkrēto draudzi vai kustību. Tomēr tā notiek un es varu likt roku uz sirds, ka neviens no tiem, kas aizlūdz par cilvēkiem, nekad nav mācījies ne psihiatriju, ne psihoterapiju, ne mentālo programmēšanu, ne zombēšanu. Un pavisam noteikti viņiem nav prātā nekāda veida vardarbība pret savas draudzes locekļiem. Ja cilvēki tomēr nokrīt, tad prasiet atbildes Dievam, kāpēc tā notiek. Kas attiecas uz konvulsijām, krampjiem un normāla cilvēciska izskata zaudēšanu, tad kā ticīgs cilvēks, cerams, būsiet kaut ko dirdējis par garīgu apsēstību. Dieva Gara klātbūtnē un aizlūgšanas laikā dēmoni reizēm mēdz manifestēties visneiedomājākamos veidos.
3. Neviena tiesa, neviens likumdevējs, neviena valsts visā pasaulē nav atzinusi vasarsvētku kustību par totalitāru sektu, kur nu vēl par noziedzīgu organizāciju. Par tādām ir atzīti scientologi, mūnisti, arī Jehovas liecinieki, taču ne vasarsvētku draudzes un pat ne harizmāti, vien atsevišķas viena spilgta līdera vadītas harizmātu organizācijas balansē uz šīs robežas. Latvijā tāda sliktākajā gadījumā varētu būt viena. Tāpēc nosaukt manu draudzi par noziedzīgu organizāciju un totalitāru sektu nav ne mazākā pamata. Vai Jūs vispār ziniet, kas ir mana draudze un kaut reizi esat apmeklējis tās dievkalpojumus? Domāju, ka nē, tomēr izsakiet savu spriedumu bez kāda pamatojuma. Un, kā tādā gadījumā Jūs vērtējat harizmātiskās atjaunotnes draudzes un kopienas tā sauktajās “tradicionālajās” konfesijās, piemēram, katoļu “Effatu”? Arī kā totalitāru sektu? Tur taču arī runā mēlēs, aizlūdz par slimajiem un apsēstajiem, un - ak, šausmas! - tāpat cilvēki krīt zemē.
Ar Svētā Gara manifestācijām nav problēmu - tik tiešām arī manā (luterāņu) konfesijā ir viena daļa, kurus varētu nosaukt par atjaunotnes kustību, kas to visu atzīst un māca. Problēma sākas tad, kad ir runa par konkrētām doktrīnām, un šajā jomā diemžēl no pentakostālo un evaņģēlisko draudžu puses tiek mesti nepelnīti akmeņi liturģisko draudžu dārziņā. Nu, piemēram - mēs atzīstam kristību Svētajā Garā, bet vai tiešām Dievs iedalījis kristiešus divās šķirās - tajos, kuri runā mēlēs un tajos, kuri mēlēs nerunā? Vai tiešām luterāņi ir nepareizi kristīti, jo nav pagremdēti? Vai tiešām zīdaiņu kristīšana ir nebibliska? It kā tiek runāts par vienotību, par to, ka nost ar doktrīnām, bet kad sākam runāt par konkrētām lietām, kā, piemēram, tā pati kristība, tad arī visa vienotība beidzas. Es tikai gribu pateikt, ka, kamēr nebūs vienotības pamatdoktrīnās, tikmēr pilnvērtīgas vienotības nebūs vispār, jo kā gan mēs plecu pie pleca varēsim sludināt evaņģēliju, ja tiklīdz nonākam pie kristības, sākas šķelšanās un strīdi - kādu liecību tādējādi rādīsim jaunatgrieztajiem?
Lūka 29-11-2009 19:51
“Sātans ir ieinteresēts Kristus radītās Baznīcas šķelšanā, vājināšanā un aizvietošanā ar maldu mācībām.”
Esmu jūs jau sen sašķēlis, pašiem nemaz neredzot. Aklās avis…
Kategoriski nevaru piekrist, ka jebkura baznīca/draudze, kas savu mācību it kā balsta uz Bībeli, ir Dieva draudze un Kristus miesa. Kad lasām Evanģēlijus, Apustuļu darbus un apustuļu vēstules dažādām draudzēm, skaidri redzam, kāda ir bijusi mācība pirmajās Kristus draudzēs. Bībelē mēs atrodam liecības par grēku nožēlu, kristību ticībā pēc paša iniciatīvas (nevis zīdaiņu kristību, kuri nemaz neapzinās, kas ar viņiem tiek darīts), tiek pielūgts Dievs caur Viņa dēlu Kristu (nav nevienas liecības, ka būtu jāpielūdz Marija vai kādi “svētie”, pat ne apustuļi, bet ir skaidra norāde par Kristu kā vienīgo starpnieku starp cilvēkiem un Dievu), kristību ar Svēto Garu ar līdzejošām zīmēm, draudzi, kur katrs tās loceklis veic noteiktu garīgu kalpošanu, nevis tikai viens mācītājs un viens vai vairāki diakoni, u.t.t. Tie, kur visa iepriekš uzskaitītā nav, nevar sevi pieskaitīt pie Kristus draudzes un apustuļu sekotājiem.
Viktor,
problēma ir tā, ka teju 500 gadus (līdz Reformācijai) pasaulē bija ārkārtīgi maz (gandrīz nemaz) cilvēku, kas atbilstu standartiem, kurus Jūs minējāt. Bazīca bija viena (rietumos Romas katoļu, austrumos - pareizticīgo) ar visiem maldiem un atkāpēm no Evaņģēlija patiesības. Vai mums būtu jādomā, ka neviens no tiem miljoniem kristiešu, kas piedzima un dzīvoja šajā laikā, nav pieskaitāmi Kristus Baznīcai (Miesai) un nolemti ellei? Ko tad šiem ļaudīm bija darīt? Evaņģēliskās atjaunotnes atklāsme vēl nebija nākusi, cilvēki katrs centās (tie, kas patiesi centās) dzīvot pēc sava ticības mēra un Rakstu izpratnes. Kā teicis kāds gudrais: arī draudzēs, kur līdztekus patiesajam Evaņģēlijam sastopami dažādi piemaisījumi un maldi, Dievs glābj cilvēkus, kuru sirds ir atvērta Viņam, un kuri cenšas dzīvot pēc Viņa prāta. Tas nenotiek tāpēc, ka viņi ir šādā “puskristīgā” draudzē, bet par spīti tam. Jo Dieva Vārds ir spēcīgs pārmainīt sirdis. Protams, šodien, kad mums ir pieejama patiesa Evaņģēlija atklāsme Rakstos, atrašanās draudzē, kas sludina un praktizē maldus, ir bīstama, neskatoties uz Dieva žēlastību. Tikai atkal problēma - lai cilvēks saprastu, kas ir maldi, kas patiesība, viņam vajadzīga atklāsme no Dieva. Citādāk notiek, ka katra konfesija Rakstus skaidro pa savam un katram šķiet, ka tieši viņam ir taisnība.
Ervīn, piekrītu tev, ka ir cilvēki tradicionālajās konfesijās, kas vēlas un atrod Kristu un individuālas attiecības ar Dievu, tomēr tādu ir maz un tas atbilst Kristus teiktajam, ka patiesības ceļš ir šaurs un maz ir to, kas to atrod. Šodien šie vārdi ir aizmirsti un liberālā teoloģija apgalvo pretējo - ka ikviens, kas kaut tikai piemin Jēzus vārdu, ir glābts, un ja vēl viņš pieņēmis ūdens kristības un Jēzu par savu personīgo glābēju, tad vispār nevar būt runas, ka tāds cilvēks varētu iet pazušanā. Nezinu, no kurienes ir atnākusi šī modernā mācība par Kristus pieņemšanu - būtu interesanti uzzināt, kur tā sākusies mūsdienu veidolā? Es personīgi redzu Bībelē tikai vienu tādu paraugu - Kornēlija namā, tikai tur viss notika pavisam savādāk nekā tas tiek pasniegts šodienas teoloģijā.
Runājot par agrajiem viduslaikiem - domāju, ka īstenu kristiešu netrūka (tā ir mūsdienu teoloģija, kas apgalvo, ka vasarsvētku kustība sākusies tikai 19.gs.
), tikai tāpat kā Elijas laikos tos 7000 vīrus, ne visi viņus bija redzējuši vaigā, bet viņi noteikti bija. Kas attiecas uz cilvēkiem, kas patiesi meklē Dievu, Viņš atbild šādiem cilvēkiem un ved viņus tā, lai tie spētu Viņu atrast. Man ir ļoti laba paziņa, sieviete gados, kas lielāko mūža daļu nostaigāja luterāņu draudzē, bet Dievs viņu veda un atklāja ceļu tuvāk pie Viņa, tikai pēc tam viņai nācās pamest iepriekšējo draudzi, jo tur viņas liecību uzņēma ar naidu. Šobrīd viņa apmeklē citu draudzi, bet šis piemērs rāda, ka vairums cilvēku, kas apmeklē tradicionālās konfesijas - galvenokārt katoļu, luterāņu, pareizticīgo baznīcu - patiesībā nemaz nevēlas iet tuvāk pie Dieva, nevēlas ar Viņu personīgas attiecības, bet vēlas, lai starp viņiem un Dievu būtu kāds Mozus - mācītājs. Un tas ir ļoti bēdīgi!
Ah, Sātana komentārs
Kuram nav ko darīt pie datora? 
Sasmējos 
Sveicināti!
Jūsu Žīddievs [Jahve] ir Latvju zemes okupants! Krustneši kāva mūsu senčus! Krustneši ar baznīcu priekšgalā apgānīja manu vecāku - Latvju Dievu - svētvietas! Baznīca šeit izrīkoja tumšos laikus! Es neaizmirsīšu inkvizīcijas un baznīcas suģestijas nodarīto! Dzimtbūšanu es nepiedošu!!! Baznīca ir krāpnieki, jo labi pelna ar savu noziedzīgo ēbreju mācību! Jums patīk par garīgumu runāt? Tad sāciet mācīties maģiju! Tie cilvēki, kas nespēj just maģiju un to lietot, nav garīgi. Tādus negarīgus cilvēkus māna baznīca un citas reliģijas! Baznīca zog cilvēku dzīvības enerģiju, baznīca nodarbojas ar enerģētisko vampīrismu, tāpēc arī baznīcā stāv mirušo bildes un kauli!!! Baznīca asi nosoda maģiju, kaut gan paši mācītāji ir nekromanti, jo veic nekromaga pienākumus un raksturīgās darbības! Kāpēc mācītāji lien kapusvētkos burties?
Tiem cilvēkiem, kam savas pasaules koncepcijas veidošana ir par sarežģītu, ir jābūt ateistiem! Es esmu Skolnieciņš, Latvju Dievu dēls! Man Jūsu noziedzīgā ideoloģija ir apriebusies! Kas Jūs esat? Latvieši vai latviešu nodevēji?
Patiesā kritiskā domāšanā, Jūsu Skolnieciņš [Latvju Skaudības Dievs Skolnieciņš]
Skolnieciņ!
Tu ne pirmo reizi sūti mums savus murgainos komentārus. Līdz šim esam tos ignorējuši, jo, pēc visa spriežot, ir pamats šaubīties par tavu garīgo veselību. Tomēr šoreiz tavu gara “pērli” publicējam, lai visi var novērtēt šo murgojumu. Pie reizes arī daži vārdi tev. Tavi stereotipiskie priekšstati par kristietības uzspiešanu ar “uguni un zobenu” jaunāko laiku vēstures traktējuma gaismā neiztur kritiku. Mūks Meinards šeit ieradās vienīgi kā misionārs un viņa vienīgā vēlme bija sludināt Kristus vēsti pagāniem. Krietns pulks lībiešu pilnīgi labprātīgi pieņēma kristietību un vēlāk kopā ar krustnešiem cīnījās pret saviem pagānu tautas brāļiem. Tāpat notika ar citām tautām - liela daļa to vadoņu labprātīgi slēdza līgumus ar ordeni un piedalījās tā cīņā pret saviem pagānu tautiešiem. Tā ka mēs te drīzāk varam runāt par ideoloģisku motīvu diktētu pilsoņkaru. Un pagāniskās svētvietas līdz par Reformācijai patiesībā tika iznīcinātas visai maz.
Ar vēstures zināšanām tev, Skolnieciņ, arī tā pašvaki. Kur tu Latvijā esi redzējis inkvizīciju? Un dzimtbūšanā vainot Baznīcu ir tikpat liels stulbums. Kāds gan Baznīcai sakars ar dzimtbūšanu? Dzimtbūšana ir laikmeta diktēta zemes īpašnieku un tās apstrādātāju savstarpējo attiecību forma, kāda pastāvēja visā Eiropā. Ar kristietību un reliģiju tai nav ne mazākā sakara.
Tu saki, ka Baznīca Latvijai atnesusi “Tumšos laikus”, bet pats aicini cilvēkus piekopt maģiju? Jēzus Krists mācība ir universāla visai cilvēcei un šajā mācībā nav nekā tumša, jo par Viņu teikts, ka Viņš bija gaisma, kas spīd pasaulē. Tumsa gan ir tevis piedāvātā maģija, jo tā balstās uz pasaules pirmspēkiem, citiem vārdiem sakot - gariem (dēmoniem). Visas tautas kādreiz dzīvojušas pagānisma tumsā, bet, kad nāca Kristus mācība, tās atmeta pagānismu šīs daudz pārākās un cildenākās mācības dēļ. Un runa jau nav tikai par mācību (ideoloģiju), bet gan par mūžīgo dzīvību vai nu ar vai bez Dieva. Savukārt maģija ir sevis un savu tuvāko labprātīga atdošana ļauno garu varā.
Grūti komentēt tavus murgus par mācītāju “buršanos” kapusvētkos, tāpat par ateismu. Šodien būs grūti atrast 100% ateistu, jo visi tic kaut kam augstākam. vieni gariem, citi elku dieviem, citu burvjiem, zīlniekiem un ekstrasensiem, kādi tic horoskopiem, bet vēl kādi NLO. Pat ateisti tic - tic tam, ka Dieva nav. Daži kā augstākajai patiesībai tic zinātnei, kaut gan tā tik bieži ir kļūdījusies. Ar Dievu - pasaules Radītāju un uzturētāju tam visam nav nekāda sakara. Tomēr, paldies Dievam, ka vēl ir cilvēki, kas tic vienam patiesam un dzīvam Radītājam Dievam, kas atklājies trīs personās - Tēvā, Jēzū Kristū un Svētajā Garā. Nebūtu šo cilvēku uz pasaules, sen nebūtu arī šīs pasaules vai arī tā būtu briesmīga haosa un anarhijas vieta, jo ir teikts, ka tieši kristieši (Draudze, Baznīca) ir šīs zemes sāls, kas to uztur, lai tā nesapūtu pavisam. Kā vēsta Raksti, laiku beigās Draudze (sāls) tiks paņemta prom no šīs zemes, un tad arī nāks pasaules gals. Kur tad paliks visi tie, kas šodien ņemas ar maģiju, ezotēriku, ateismu un citiem -ismiem?
Tāpēs Skaudības dieviņ Skolnieciņ, beidz vienreiz skaust un gānīties. Nāc pie Kristus un topi brīvs Viņa vārdā no savas apsēstības!
Tas ir interneta fenomens - ikviens var būt jebkurš, rakstīt “dzejas”, kaut ko pierādīt, argumentēt, strīdēties, “sekot” kādam, veidot priekšstatu par sevi, noteiktu tēlu izveidot. Var pat gadīties, ka šo “tēlu” pazīstam dzīvē, tikai kaut kā realitātē viņš ir savādāks. Tā kā par laimi mēs vēl visi neesam virtualizējušies, tad jāatceras, ka svarīgāka tomēr ir īstā dzīve ar reāliem cilvēkiem. Iespējams, ka kādam šī iespēja izlādēties zināmā mērā atvieglo dzīvi. Tagad būtu grūti iedomāties, ko gan cilvēki darītu bez šādas tehnoloģijas… Varbūt dažs sāktu sarunāties…
Rokoties dziļāk savas dzimtas vēsturē, uzzināju interesantu notikumu. Radiniece padomju laikā iestājās Vasarsvētku draudzē un ļoti aizrāvās ar baznīcu. Līdz ar to savu naudu visu ielika draudzē, no radiniekiem aizņēmās naudu, un dzīves beigās pārrakstīja mantojumu - Āgenskalna dzīvokli atdeva baznīcai. Interesanti, vai vēl kādam bijusi tāda pieredze un vai tas notiek arī šodien?
Jana,
tamlīdzīgus stāstus gadās dzirdēt bieži. Gadījumi, kuros skarta nauda un finanses, nereti tiek pārmesti kristiešiem, un ne tikai vasarsvētku, bet arī katoļiem, luterāņiem, pareizticīgajiem, baptistiem - visiem. Tomēr pieredze liecina, ka iedziļinoties katrā no gadījumiem, bieži vien apvainojumiem nav pamata. Ir pilnīgi normāli, ja cilvēks, kuram draudze, baznīca ir viņa garīgās mājas, šajās mājās vēlas ieguldīt savu darbu, lūgšanas, un arī finanses. Tas, ka šāda rīcība nepatīk cilvēka radiniekiem, nav arguments - katrs ir tiesīgs savu naudu tērēt, kur un kā viņam patīk, ja vien netiek krāpts vai citādi iespaidots no malas. Protams, kāds tūdaļ teiks,ka baznīcā cilvēkiem tiek “izskalotas smadzenes” vai viņi “nohipnotizēti”, taču tie ir tikai tukši vārdi bez pierādījumiem un reāla pamatojuma. Laicīgi cilvēki reti piekrīt kristiešu devīgumam naudas lietās un tam, ka viņu vērtību sistēmā nauda un materiālās lietas nav prioritāte. Kā tā var būt, ja visa pasaule dzenas pēc naudas un bagātības? Tātad cilvēks ir “baznīckungu” nohipnotizēts! Pasaules cilvēki nesaprot, ka kristieši tieši tāpat ar skepsi un nožēlu raugās uz viņiem, kas visu mūžu dzenas pēc mantu kulta, un par saviem tempļiem uzskata lielveikalus.
Kas attiecas uz mantojumu, arī te var būt daudz “zemūdens akmeņu”. Nereti dzīves laikā cilvēkam ar saviem radiem, tostarp pat bērniem, ir tik sliktas attiecības, ka viņš nevēlas savu mantojumu atstāt tiem. Ja šāds cilvēks ir kristietis, gluži dabiski, ka viņš mantojumu pārrakstīs draudzei, kas visu mūžu bijusi viņa garīgās mājas, jo zina, ka draudze to iztērēs Kristus darbam Dievam par godu. Es nesaku, ka tas ir Jūsu gadījums, tomēr ir tik daudz piemēru, kad radi par cilvēku ilgi nav likušies ne zinis vai part bijuši naidā (nereti tās pašas kristīgās pārliecības dēļ), taču, kad cilvēks nomirst, visi momentā ir klāt, lai dalītu mantojumu. Taču ikvienam, dzīvam esot ir tiesības novēlēt savu mantu, kam vien tīk. Lai vistuvākie likumīgie mantinieki tomēr nepaliktu gluži bešā, civillikumā ir noteikti tā sauktie neatraidāmie mantinieki, kas var pretendēt uz kādu mantojuma daļu, neatkarīgi no testamentā paustās vēlmes. Tā ka viss ir taisnīgi.
Tomēr mēdz būt arī cilvēki, kas nav sapratuši vai ir pārpratuši Dieva gribu, un patiesi rīkojas nesaprātīgi. Desmitā tiesa un labprātīgi ziedojumi nav domāti, lai novestu cilvēku trūkumā, un tā arī nevar būt. Ja kāds atdod visu savu naudu ziedojumos un pēc tam viņam ir jāaizņemas no kaimiņiem - tāds ir kaut ko smagi pārpratis. Tāpat ir tad, ja kāds, aizbildinoties ar ziedošanu baznīcai, negādā un nerūpējas par savu ģimeni. Bībele saka, ka tāds patiesībā noliedz Dievu un ir ļaunāks par neticīgo. Taču dzīve ir pierādījusi, ka 10% ziedošana no saviem ienākumiem nevienu nepadara par nabagu, tieši pretēji - Dievs šādu cilvēku svētī, jo “priecīgu devēju Dievs mīl”.