Laikmeta zīmes

Klāt atkal laiks, kad, tāpat kā katru gadu, populārais Latvijas kūrorts Jūrmala uz nedēļu pārtaps visīstākajā Krievijas guberņā. Latvietis, kas šajās dienās nejauši iemaldās valsts vispazīstamākajā atpūtas vietā pie jūras, vairs nesaprot, kur īsti nokļuvis - visapkārt skan tikai krievu mēle, bet ielas, veikali, kafejnīcas un pludmale pārpilni svešāda paskata svešādi runājošiem ļaudīm. Viss gluži kā vecajos labajos padomju laikos. Nu, protams, jūs uzminējāt - ir sācies muzikālais konkurss „Jaunais vilnis”!

Patiesībā nemaz nav peļami, ka Latviju apmeklē ārzemju viesi, vienalga vai viņi te atbrauc kā tūristi, darījumu cilvēki vai šovbiznesa pārstāvji. Galu galā šie cilvēki pie mums tērē savu naudiņu un tas nāk par labu gan Jūrmalas pilsētai, gan vietējiem uzņēmējiem, gan Latvijas ekonomikai kopumā. Materiālo ieguvumu dēļ Jūrmalas iedzīvotāji ir gatavi paciest slāviski skaļo ciemiņu baru, kas nedēļās garumā pārpludina šo kluso un mierīgo Baltijas kūrortu, jo īpaši pludmales nakts koncertu laikā, kad te ierodas teju visa krievu „zelta jaunatne”. Tomēr nekādi nav atbalstāma svešas valsts biznesa projekta pielīdzināšana gandrīz vai nacionālas nozīmes notikumam un tā nozīmībai neatbilstošas publicitātes radīšana ap šo pasākumu.

Kaut arī organizatori „Jauno vilni” cenšas pozicionēt kā starptautisku konkursu, tomēr realitātē tas ir tīrs Krievijas šovbiznesa produkts, kas domāts pārsvarā Krievijas un NVS valstu auditorijai. Tas vērojams itin visā - konkursa darba valoda ir krievu, informācija lielākoties ir krievu valodā, visi konkursa darbinieki ir no Krievijas. Konkursa dziesmas iepriekš jāsaskaņo ar Maskavu, pat skatuves tērpu skices jāsūta uz Maskavu apstiprināšanai. Konkursa organizatori ir tiesīgi pēdējā brīdī aizliegt kādu dziesmu vai apģērbt konkursantu pēc saviem ieskatiem, ignorējot viņa nacionalitāti vai ierasto skatuves stilu. Tiek darīts viss, lai konkurss atbilstu vidējā Krievijas skatītāja gaumei un priekšstatiem par popkultūru.

Konkursa dalībnieku loks formāli ir internacionāls, tomēr pārsvarā tie ir bijušās PSRS republiku pārstāvji. Arī tie, kas it kā pārstāv citas valstis, bieži vien ir krievu izcelsmes. Tagad gan šī tradīcija sāk mainīties un uz konkursa skatuves parādās arī „īsti” ārzemnieki. Tomēr padomāsim, kādu vēsti par Latviju šis krieviskais pasākums sniedz citu valstu pilsoņiem. Nav noslēpums, ka nokļuvuši šādā vidē, daudzi ārzemnieki ir pārliecināti, ka Latvija ir Krievijas province, kas kaut kādu politisku peripetiju dēļ pēkšņi kļuvusi neatkarīga. Ne velti pirmie vārdi, ko konkursa dalībnieki ārzemnieki iemācās, ir „Spasibo!” un „Ja vas ļubļu!” nevis „Paldies!” un „Es jūs mīlu!”, kā tam normāli vajadzētu būt. Bieži vien šie ārzemju viesi ir pārsteigti uzzinot, ka Latvijā runā vēl kādā citā valodā, ne tikai krievu vien.

Ko es ar to vēlējos pateikt? Vai Latvijai būtu jāatsakās no šāda pasākuma rīkošanas savā zemē? Nē, jo arī citviet pasaulē šādus lielus šovbiznesa projektus mēdz rīkot kādā eksotiskā kūrortā, visbiežāk pie jūras. Pat Latvijas skaistumkonkursu fināli pēdējos gados notiek kādā no siltzemju kūrortiem. Tomēr, ja, piemēram, Ēģiptē šāds Latvijas konkursiņš izpelnās labi ja dažas rindiņas vietējā avīzītē un lielākā kūrorta viesu daļa par to pat neuzzina, tad pie mums konkurss „Jaunais vilnis” tiek padarīts par nacionāla mēroga notikumu.

Jau labu laiku pirms konkursa plašsaziņas līdzekļos parādās informācija par šo pasākumu. Konkursa dienās jaunākās ziņas par notiekošo sniedz visi galvenie ziņu portāli, prese, TV un radio. „Jaunā viļņa” koncertus apmeklē teju visa Latvijas politiskā un biznesa elite, kas labprāt piedalās arī pompozajos un izšķērdīgajos krievu miljonāru tusiņos, kādi konkursa dienās tiek rīkoti Jūrmalā. Šo pasākumu pagodina pat Latvijas prezidents, tādejādi it kā apstiprinot tā lielo nozīmi Latvijas kultūras dzīvē. Tiesa, uz atbildes vizīti Rīgas pilī papūlējās ierasties vien pasākuma oficiālās personas, kamēr daudzas Krievijas estrādes zvaigznes gluži vienkārši ignorēja kaut kādas sīkas valstiņas sīku prezidentiņu.

Visi „Jaunā viļņa” koncerti tiek translēti nacionāla mēroga televīzijas kanālā, turklāt rupji pārkāpjot visas likumā noteiktās valodas normas. Nedēļas garumā gandrīz trīs stundas ik vakaru Latvijas publiskā ētera telpā skan krievu valoda bez vismazākā tulkojuma valsts valodā. Kad jārāda, piemēram, Eirovīzijas konkurss, tulkojums latviski tiek nodrošināts vienmēr. Ar ko atšķiras šis pasākums? Vai LNT vadība patiešām uzskata, ka Latvijā visi tik labi pārvalda krievu valodu, ka tulkojums nav nepieciešams? Un, ko par šo jautājumu saka Nacionālā radio un televīzijas padome?

Šāda mūsu nacionālās pašapziņas trūkuma dēļ krievu šovbiznesa darboņi Jūrmalā jūtas kā savā personīgajā īpašumā un, tāpat kā viņu priekšteči pagātnē, sāk nopietni ticēt, ka „atnesuši mums jaunu kultūru”. Tā, piemēram, „Jaunā viļņa” galvenais režisors Aleksandrs Revzins kādā intervijā nekautrējās pamācīt mūsu uzņēmējus kā viņiem jāstrādā un nobeigumā augstprātīgi piebilda, ka pirms „Jaunā viļņa” Jūrmala bijusi panīcis, standartiem neatbilstošs kūrorts. Tā, lūk - tikai kopā ar diženo Krieviju mums lemts uzplaukt! Kaut kur reiz jau dzirdēts apgalvojums, vai ne? Tomēr nebrīnīsimies par šādu attieksmi - mūsu provinciālā iztapība ir laba augsne svešzemju darboņu pārspīlētajām ambīcijām.

Paies nedēļa un gan jau Jūrmala kaut kā pārdzīvos kārtējo „jauno vilni”. Arī vienā otrā Spānijas kūrortā sezonas laikā vācu valodu dzird biežāk nekā spāņu. Galu galā no organizācijas un šova viedokļa šis tomēr ir diezgan augsta līmeņa pasākums, ko gan nevarētu teikt par tā māksliniecisko pusi. Taču kā latvietis es vēlētos, lai konkursa dienās nejauši atbraucis uz Jūrmalu, es šeit nejustos kā svešā zemē. Lai ārzemju viesiem, kas vasaras sezonā itin kuplā skaitā apmeklē šo piejūras kūrortu, nerastos pārliecība, ka viņi atrodas kaut kur Krievijā. Lai ikviens Latvijas iedzīvotājs skatoties televīzijā „Jaunā viļņa” koncertus varētu bez pūlēm saprast visu tur sacīto. Lai mūsu varas vīri un sievas nepazemotos krievu naudas maisu priekšā, bet ieturētu nacionālu politiķu cienīgu stāju un savu zemi pārstāvētu dzimtajā valodā. Visbeidzot, lai šis konkurss iegūtu patiešām starptautisku nozīmi nevis būtu tikai lētas krievu popmūzikas atraugas.

Taču pagaidām, kamēr tas tā vēl nav, lai krievi brauc uz Jūrmalu, lai izklaidējas, lai atstāj te savus miljonus, taču nepiešķirsim šim pasākumam lielāku nozīmi nekā tas pelnījis. Nav normāli, ka šis krievu auditorijai domātais šovs Latvijā publicitātes un ievērības ziņā nostājas līdzās Dziesmu svētkiem, kamēr daudzi citi Latvijas kultūrai daudzkārt nozīmīgāki notikumi izpelnās krietni vien mazāku plašsaziņas līdzekļu ievērību. Pārvarēsim reiz nostalģisko sentimentu pēc „vecajiem labajiem laikiem” un kļūsim nacionāli un valstiski domājoši. Ja krieviem tā patīk mūsu Jūrmala, lūdzu - mēs vienmēr esam viesmīlīgi viņus te uzņemt. Taču, lai krieviem paliek krievu svētki, mums ir pašiem savējie. Atmetīsim šo provinciālo domāšanu, kas katru daudzmaz ievērojamāku pasākumu, kurā piedalās ārzemnieki, padara par valsts mēroga notikumu, un kļūsim par normālu Eiropas nāciju ar savu pašapziņu un nacionālo stāju. Cienīsim paši sevi, tad arī citi cienīs mūs.

****

P.S. Ja kādam vēl bija ilūzijas par ”Jaunā viļņa” patieso mērķauditoriju, tad pirmā festivāla diena izgaisināja jebkuras šaubas. Pasākuma vadītāji nemaz neslēpa, ka noteicēja te ir Krievijas televīzija, kuras skatītāji tad arī saņēma visus apsveikumus. Lielīgi tika demonstrētas balvas, ko starptautiskajās sacensībās izcīnījuši Krievijas sportisti. Vārds “naši” koncerta laikā tika pieminēts nepārtraukti, ar to, protams, domājot krievus un Krieviju. Tas pierāda, ka runas par ”Jaunā viļņa” starptautisko nozīmi domātas vien pasākuma prestiža un pašu pašapziņas celšanai.

Tas, ka šis krievu pasākums notiek tieši Jūrmalā, ir vienīgi padomju laika nostaļģijas nopelns. Ak, jā - vēl arī viens no “Jaunā viļņa” simboliem Raimonds Voldemarovičs, ko Latvijā labāk pazīst kā Raimondu Paulu. Ko krievu šovbiznesa darboņi patiesībā domā par Latviju, liecina LNT raidījuma “Tautas balss” sižets, kur tika stāstīts par krievu estrādes zvaigzņu lielajām prasībām, kas nereti pārspējot pat daudzu Rietumu slavenību kaprīzes. Komentējot šo faktu, kāda “Jaunā viļņa” darbiniece teica: “Mūsu zvaigznes savā teritorijā jūtas ļoti pārliecinoši, tāpēc arī prasības tik augstas.” Tātad krievu zvaigznes Jūrmalu un, droši vien, arī visu Latviju uzskata par savu teritoriju!

Protams, konkursa organizatoriem “Jaunais vilnis” ir tikai biznesa projekts. Nedomāju, ka te slēpjas kaut kāda politika. Tomēr nav noslēpums, ka šo konkursu politiskiem mērķiem izmanto Krievijas valdība. Ne jau katrs konkurss vai festivāls, kurā piedalās Krievijas pārstāvji, saņem valsts prezidenta apsveikumu, ko nolasa Krievijas vēstnieks. Arī Latvijas politiķi un darījumu cilvēki, kas saņem ielūgumu uz šo pasākumu, tiek rūpīgi atlasīti. Ja ieskatāmies to ļaužu sejās, kurus konkursa dienās var manīt Dzintaru koncertzālē, redzams, ka tie ir Krievijai draudzīgi vai arī šai valstij potenciāli noderīgi politiskās un biznesa elites pārstāvji. “Jaunais vilnis” tiek izmantots, lai Krievijas sabiedrībai, pasaulei, bet, pats galvenais, Latvijas krievu kopienai parādītu, ka Krievijai joprojām ir intereses Baltijā un tā joprojām spēj ietekmēt procesus šajā reģionā.

To visu redzot, ir skumji vērot valsts prezidenta Valda Zatlera rīcību. Tāpat kā pērn, arī šogad viņš savā rezidencē pieņēma konkursa organizatorus un krievu estrādes zvaigznes. Šās vizītes laikā Zatlera kundze paziņoja, ka konkurss esot vienkārši lielisks un izteica cerību, ka šādas tikšanās turpmāk notikšot katru gadu. Kamēr Zatlera kungs bija dakteris, viņš kā privātpersona varēja teikt, ko grib un iet, kur grib. Taču kļūstot par valsts prezidentu cilvēkam ir rūpīgi jāpārdomā, ko viņš saka un ko dara, jo šāda līmeņa valsts amatpersonu izteikumi tiek rūpīgi vērtēti un ir svarīgi, kādu vēsti tie sniedz pasaulei. Valda Zatlera un viņa kundzes rīcība un izteikumi Krievijai un visai pasaulei pavēstīja, ka konkurss “Jaunais vilnis” ir ļoti nozīmīgs Latvijai. Interesanti, kāda tad ir šā krieviskā pasākuma īpašā nozīme mūsu zemei un tautai? Vai atkal visu mērojam tikai naudas izteiksmē, aizmirstot pašcieņu un valstsvīra cienīgu stāju?

Bet tikmēr pat ik kā nopietni Latvijas plašsaziņas līdzekļi aizgūtnēm sacenšas, kurš ātrāk publicēs jaunākās ziņas no “Jaunā viļņa” un spēs dziļāk ielūkoties šā pasākuma un krievu šovbiznesa aizkulisēs. Reklāma šim krievu tusiņam patiesi nav vajadzīga - mūsu plašsaziņas līdzekļi ir gatavi to reklamēt par velti.  

Līdzīgie raksti:

• “Jaunais vilnis” - 2. sērija
• Vai Latvija ir krievu etniskā dzimtene
• Latvieti, nepadodies!
• Skumjas pārdomas Jauno gadu sagaidot
• Par lojalitāti - tavu un manu