Laikmeta zīmes

Nesen savā e-pasta kastītē atradu kāda bijušā darba kolēģa laipni atsūtīto žurnālista un partijas „Visu Latvijai” līdzpriekšsēdētāja Raivja Dzintara vēstījumu, kas mūs brīdina no briesmām, kuru priekšvēstnešus redzīgas acis un domājoši prāti saskata jau labi sen, bet kas īpaši aktuālas var kļūt tuvāko gadu laikā, varbūt jau pēc Saeimas vēlēšanām nākamgad. Tāpēc nododu šo vēstījumu arī jūsu uzmanībai. Un tā - Raivja Dzintara rakstītais.

****

Krievija uzbruks

Šis nav aicinājums filozofēt un diskutēt. Šis ir aicinājums darīt.

Ziņās stāsta par Krievijas un Baltkrievijas militārajām mācībām, kurās atstrādāta Baltijas valstu iekarošana. Nekā patīkama, dzirdot šādas vēstis no neaprēķināmas kaimiņu impērijas, protams, nav. Šādas impērijas nekad neatsakās no sapņiem par savas kādreizējās ietekmes zonas atjaunošanu. Krievija pavisam noteikti mums uzbruks. Taču uzbrukums netiek gatavots ar tankiem un kara lidmašīnām. Uzbrukums būs daudz nemanāmāks, taču tikpat iznīcinošs.

Izskan vērā ņemamas prognozes, ka Krievija Latvijā nāks ar lielu kapitālu un tam sekojošo politisko ietekmi. Krievijas uzdevums ir izmantot dziļo krīzes laiku, lai Baltijas valstis pārvērstu par savām pavalstīm un pārvērstu tās par savu Trojas zirgu Eiropas Savienībā un NATO. Ceļš šim stratēģiskajam solim tiek viltīgi bruģēts ar Saskaņas centra palīdzību. Kurš vai kuri vietējie oligarhi tiks ņemti talkā, nav tik būtiski. Neviena partija, kas pieļauj kopēju valdību ar Saskaņas centru, no šīs iespējas nav norobežojusies.

Kam šķiet, ka Krievijas politiskā ietekme nav nekas briesmīgs, tie maldās. Ja Krievija sāks spēlēt nopietnu lomu Latvijas politikā, tad tradīcijas mainīsies. Kas mūs sagaida, redzams aiz austrumu robežas. Tur valda cita kultūra, kuru daļa no mums nav piedzīvojusi, bet daļa ir jau piemirsusi. „Nepaklausīgi” žurnālisti un „nepareizi” domājoši politiķi tiek vajāti, izolēti un vajadzības gadījumā vienkārši novākti. Specdienesti kļūst par varas galveno balstu. Krievu valodas un kultūras pārākums kļūst par neapspriežamu realitāti. Katrs, kurš vēlas iebilst, var nonākt uz apsūdzēto sola, slimnīcā vai arī kādā vēl tumšākā vietā…

Krievijas vara ir elle, no kuras izlīst ir tikpat kā neiespējami. Latvijas atgriešanās šajā ellē tuvākajos gados kļūs īpaši iespējama. Krievijas karogi, Georgija lentītes un arvien augošā piektās kolonas augstprātība ir signāls tam, kas sekos tālāk. To neredzēt var tikai aklais.

Latvijai jānoturas

Ir likumsakarīgi, ka šajās dienās ar īpašu sajūsmu cilvēki uzņem izrādes, piemēram, par Kārli Ulmani. Cilvēks intuitīvi nojauš, ka laiks, kas tuvojas, prasīs no viņa pārdabisku spēku, un viņš to meklē. Dziļi zemapziņā cilvēks grib ticēt, ka šāds spēks mums kaut kur iekšā ir paslēpts.

Sava valsts un sava tauta, savs karogs un sava valoda - tas nav nekas pašsaprotams. Acīmredzot šī iespēja ir katru brīdi jāprot izcīnīt no jauna. Ir jāprot pierādīt spēja joprojām būt pietiekoši labiem un stipriem. Šis pierādījums var būt tikai viens - mostas latviešu jaunā paaudze. Mostas tie, kuriem šeit būs jādzīvo un kuri šeit grib laist savas atvases.

Vēl ir iespēja šo valsti mums paņemt savās rokās. Ja notiks brīnums un tas, kurš kūtri stāvējis malā, sevī radīs pārliecību, ka ir jāsāk rīkoties, tad Latviju neviens mums nespēs atņemt. Mēs būsim veseli, stipri, izglītoti un laimīgi. Tam sākums ir mūsu vienotība un apņēmība darīt. Ja to spēsim, tad pratīsim arī veikt nepieciešamos soļus politikā, ekonomikā un atņemt jebkādas ilūzijas tiem, kas aiz robežas šo zemi grib sagrābt.

Ir tik daudz iemeslu, lai neticētu un nedarītu, ka saskaitīt nevar. Bet ir tikai viens iemesls, kas liek darīt. Tie ir bērni, kuri ir pelnījuši iespēju augt zem brīvas un lepnas Latvijas karoga. Ja saskati draugos un tuvajos seno latviešu spēku, nosūti šīs rindas arī viņiem. Ja jūti, ka pienācis laiks, tad rīkosimies! Es zinu, ka spēks mums vēl ir.

****

Šis brīdinājums ir īsti laikā un vietā. Nākamajās Saeimas vēlēšanas var izšķirties daudz. Jau krieviem nonākot pie varas Rīgas domē, īsā laika sprīdī esam pieredzējuši lietas, kas īstam Latvijas patriotam nekādi nav pieņemamas. Taču par to, kas notiks, ja Saskaņas centrs uzvarēs arī Saeimas vēlēšanās un iegūs reālu varu valstī, varam tikai minēt. Tad apdraudēta būs gan latviešu valoda, gan pilsonības jautājums, gan, iespējams, arī pašas Latvijas pastāvēšana kā suverēnai valstij.

Daudzus gadus vēlēšanās esmu balsojis par Šlesera partiju - sākumā tā bija Jaunā partija, vēlāk Latvijas Pirmā partija. Tas bija mans apzināts un pārdomāts lēmums, jo šo partiju oficiālās programmas atbalstīja kristīgās un tradicionālās vērtības, kas man šķita ļoti svarīgi. Mazliet netaisnīga likās arī cilvēku bieži vien neargumentētā negatīvā attieksme pret Šleseru, jo darbs Kristīgajā radio bija ļāvis šo cilvēku iepazīt no citas puses. Jāteic, sākumā nemaz nebiju vīlies, jo ar LPP līdzdalību izdevās pieņemt daudzus likumus, kas atbilst kristīgajam pasaules uzskatam, aizstāv ģimeni un tradicionālās vērtības. Katrā ziņā, neviena cita partija neko tamlīdzīgu nepiedāvāja, tāpēc mana izvēle bija LPP.

Taču gāja laiks un LPP rindās pārliecinātu, praktizējošu kristiešu kļuva arvien mazāk, to vietā nāca dažādi „kristīgās kultūras un morāles” piekritēji. Tad vēl apvienošanās ar liberālo „Latvijas ceļu”, kuras īstenoto politiku uzskatu par daudzu šodienas Latvijas negāciju īsteno cēloni. Taču vislielākās bažas radīja Šlesera kunga arvien pieaugošā interese par darījumiem ar Krieviju un sadarbību ar krievu biznesa struktūrām. Kā uzņēmēju viņu var saprast, jo Krievijā iespējams labi nopelnīt, taču kā politiķim viņam vajadzēja apzināties, pie kā var novest Krievijas arvien pieaugošā ekonomiskā un līdz ar to arī politiskā ietekme Latvijā. Tāpēc esmu nolēmis par LPP vairs nebalsot.

Tomēr tas, vai Latvija pēc desmit gadiem būs brīva, lepna un neatkarīga valsts, lielā mērā atkarīgs no mums pašiem, mūsu pašlepnuma un patriotisma. Latvijas krievu kopiena neslēpj, ka tās mērķis ir uzvarēt Saeimas vēlēšanās un pārmainīt daudzus likumus valodas, pilsonības un izglītības jomā. Vai latvieši ir gatavi viltus labklājības solījumu vārdā upurēt savu valodu, nacionālās vērtības un, iespējams, arī savu valsti, kā tas jau pierādījās pašvaldību vēlēšanās? Bez latviešu balsīm Ušakovs un viņa partija nekad nebūtu guvuši tik pārliecinošu uzvaru un varu Rīgā. Un, vai mūsu uzņēmēji demagoģiski spriedelējot par ekonomikas uzplaukumu, kas sekošot ciešākai sadarbībai ar Krieviju, patiešām gatavi riskēt ar visas valsts likteni? Jo Krievija jau nav normāla valsts, ar kuru iespējams veidot normālas un saprotamas biznesa attiecības, tās vienmēr būs cieši saistītas ar politiku.

Tā ir tikai šķietamība, ka Saskaņas centrs ir mazāk radikāls, mazāk šovinistisks, mazāk bīstams. Ārēji miermīlīgais Ušakovs ir tikai izkārtne. Krievija jau sen vairs savu likmi Latvijā neliek uz PCTVL, kas nav populāra pat pašu krievu vidū. Tās cerība mūsu zemē ir Saskaņas centrs. Un, protams, ekonomiskā iespiešanās Latvijā, kam tiek tērēti miljoni. Bet miljonus tāpat vien neviens netērē. Ne velti, komentējot Krievijas un Baltkrievijas nesenās militārās mācības, kurās tika imitēta Baltijas valstu sagrābšana, kāds Krievijas pārstāvis izteicās, ka Krievija nekad nesamierināsies ar Baltijas zaudējumu. Mums tiek gatavota neapskaužama loma - formāli paliekot it kā neatkarīgai Eiropas Savienības un NATO dalībvalstij, būsim spiesti šajās organizācijās lobēt Krievijas intereses. Arī iekšpolitikā daudz kas mainīsies, ja pie varas nonāks krievi. Vai mēs to gribam? Domāju, lielākā daļa teiks „nē”. Vai mēs to pieļausim? Tas atkarīgs no mums pašiem un mūsu turpmākās rīcības.

Dievs, svētī Latviju!

Līdzīgie raksti:

Nekas nav atrasts