01
Viņu dziesmas ir dēvētas par “velna mūziku”, viņiem nācies pārvarēt reliģisku ļaužu nosodījumu, sabiedrības neizpratni un neskaitāmas tehniskas problēmas. Tomēr viņi nepadevās, jo izturēt palīdzēja Dieva dotais redzējums, ka arī rokmūzikai ir sava loma Kristus vēsts izplatīšanā. Esiet pazīstami - zviedru kristīgā roka veterāni, grupa Jerusalem.
Stāsts par Jerusalem ir stāsts par tās dibinātāju un līderi Ulfu Kristiansonu. Viņš piedzima 1949. gada 27. decembrī Gēteborgā. “Es nenāku no reliģiozas vides, esmu cilvēks no ielas,” saka Ulfs. „Tēvs vēlējās, lai es būtu izglītots, taču skola mani interesēja maz. Tāpēc mēs ar tēvu dzīvojām vienā mājā kā ienaidnieki. Mēs pat nesarunājāmies.”
Trīspadsmit gadu vecumā Ulfs nodibināja savu pirmo grupu. „Lielāko daļu laika es pavadīju diskotēkās un klubos. Es gribēju būt rokzvaigzne.” Grupa Groove kļuva diezgan populāra Gēteborgas jauniešu vidū, tomēr mūzika nespēja aizpildīt tukšumu Ulfa dvēselē. „Es daudz dzēru un izsmēķēju 40 cigaretes dienā,” atceras Ulfs. „Man ļoti pietrūka tēva. Tajos gados cilvēki Zviedrijā vairāk dzīvoja naudas, auto un laba apģērba dēļ. Viss laiks tika veltīts naudas pelnīšanai, nevis pašu bērniem. Tēvam par mani bija maza interese.”
Taču debesu Tēvam Ulfa liktenis nebija vienaldzīgs. „Kādu nakti es galīgi piedzēries gāju uz mājām. Paskatījies debesīs, ieraudzīju spoži mirdzam zvaigznes un mēnesi. Teicu: „Dievs, ja Tu tur esi, es vēlos to zināt!” Sirdī jutu, ka iekšēji esmu netīrs un mana dzīve ir īsts juceklis. Es uzdevu jautājumu, un Dievs man atbildēja.”
Gadu vēlāk Ulfs tika uzaicināts uz kristīgu vakaru jauniešu klubā. Viņš tur devās nelabprāt, sacīdams, ka negrasās savu dzīvi aprakt reliģijā un sēdēt baznīcas solā kopā ar vecām tantēm. Taču klubā Ulfs sastapa garmatainus puišus no Jēzus ļaudīm, kas bija ieradušies tieši no Kalifornijas. „Viņi man teica, ka Jēzus ir reāls, ka Viņš nav viltojums vai reliģiska spēļmantiņa. Tas mani pārsteidza. Tovakar mana dzīve pilnībā pārmainījās. Man bija jāizvēlas starp rokzvaigznes karjeru, draugiem, savu lepnumu un Dievu. Es teicu: „Jēzu, es Tev dodu tikai vienu iespēju. Ja šis ir tikai reliģisks māns, es to neturpināšu. Bet, ja tā ir patiesība, es gribu Tevi iepazīt.”
Kad pārnācu mājās, tēvs sēdēja pie galda un spēlēja kārtis. Teicu: „Tēt, es esmu kristietis.” Viņš pat nepaskatījās uz mani, tikai norūca: „Labi.” Kopš šā vakara es mīlu savu tēvu. Dievs paņēma projām visu tumsu, kas bija manā sirdī. Savu cigarešu paciņu es iemetu ugunī. Man neviens to nelika darīt. Es neticu likumiem, es ticu sirds paklausībai. Kopš tā brīža katra tieksme pēc cigaretēm ir zudusi. Jutu, ka kaut kas ar mani ir noticis.”
Dažas dienas pirms tam Ulfa draudzene Elza Marija bija sarāvusi attiecības ar viņu. Viņa bija modele un vēlējās turpināt karjeru Amerikā. No draugiem uzzinājusi par pārmaiņām Ulfa dzīvē, Elza vēlējās aprunāties. „Viņa atnāca un teica: „Tu esi cits cilvēks. Es nekad neesmu redzējusi tādu mieru tavās acīs. Vai mēs nevarētu atkal būt kopā?” Es atbildēju: „Nē, jo mums nav viens Dievs! Jēzus tagad ir mans Dievs, padari Viņu arī par savējo!” Mēs aizgājām uz draudzi, kuras nosaukums skanēja amerikāniski. Tas bija briesmīgi - kāda sieviete stāvēja uz paaugstinājuma un falsetā spiedza: „Jēzus, Jēzus, Jēzus…” Domāju, ka viņa ir jukusi. Kad gājām projām, mana draudzene teica: „Tagad es esmu glābta!” Es protestēju: „Tu nevari būt glābta!” Viņa: „Es esmu glābta!” - „Nē, neesi!” Mēs sākām strīdēties, līdz kāds draugs man teica: „Ja viņa saka, ka ir glābta, tad tā arī ir, jo viņa saka to, kam tic.” Tad es padevos.” Pēc gada Ulfs un Elza Marija apprecējās. Dievs viņu ģimenei dāvājis piecus jaukus bērnus.
Četrus gadus Ulfs bija čakls un uzcītīgs draudzes loceklis. Tomēr sirdī joprojām dega redzējums par rokmūziķa karjeru, tagad jau Dieva godam. Šī vīzija īstenojās 1975. gadā, kad Ulfs kopā ar Danu Tibellu, Deniju Gansmo un Bertilu Sērensenu apvienojās kristīgā hārdroka grupā Jerusalem. Iegādājušies 15 gadus vecu autobusu, puiši nedēļas nogalēs koncertēja dažādās Zviedrijas draudzēs. Brīnums, ka viņi vispār spēja izbraukt no Gēteborgas, jo autobuss bieži salūza tieši ceļa vidū. Taču puiši neatlaidīgi turpināja savu misiju.
Jerusalem bija viena no pirmajām kristīgajām smagās mūzikas grupām Eiropā, tāpēc tās mūzikai netrūka pretinieku. Cilvēku apziņā smagais roks saistījās ar agresivitāti, narkotikām un sātanismu. Kādā senā fotogrāfijā redzams kā gotiskajā katedrālē dārd roks, bet solos sēdošie pensijas vecuma ļaudis aizspieduši ar rokām ausis. Grupa tika nopietni kritizēta un daudzu baznīcu durvis tā arī nekad netika atvērtas Jerusalem koncertiem. Skatuves dūmi, garie mati un ausis plosošā skaņa daudziem šķita nesavienojama ar puišu sludināto Evaņģēlija vēsti.
Arvien biežāk Ulfs starp dziesmām sludināja Dieva Vārdu un drīz vien koncerti pārvērtās par evaņģelizācijas dievkalpojumiem, kuros skanēja gan aicinājums uz grēku nožēlu, gan notika ļauno garu izdzīšana (eksorcisms). Dieva Gars uzrunāja ne vien jauniešus, bet arī cilvēkus gados. Ulfs atceras: „Kādu vakaru pēc koncerta pie mums pienāca vecāka kundze un lūdza piedošanu. Kad mēs sākām spēlēt, viņa bija kļuvusi ļoti dusmīga un gribējusi aiziet. Taču tad viņa ieraudzījusi, ka no skatuves nokāpj Jēzus un nāk tieši pie viņas. Viņš apsēdies kundzei priekšā, pagriezies un teicis: „Tie ir mani zēni!” Kad viņa to stāstīja, viņas acis bija pilnas asaru.”
Pēc dažiem gadiem par Jerusalem sāka interesēties ierakstu kompānijas. „Es teicu Dievam, ka mēs neklauvēsim pie katrām durvīm, bet gaidīsim, kad ierakstu kompānijas pašas piezvanīs”, saka Ulfs. Kristīgās mūzikas izdevniecība Prim noticēja puišu talantam un 1978. gadā laida klajā grupas pirmo albumu paralēli zviedru un angļu valodā. Pusgada laikā tika pārdotas 20 000 kopijas. Puišu profesionalitāti laikraksta Dagen slejās augstu novērtēja grupas ABBA menedžeris Stigs Andersons, bet Bjorns Ulveus par jauno albumu rakstīja mūzikas izdevumam Billboard. Jerusalem bija kļuvusi par zviedru kristīgās jaunatnes iemīļotāko grupu.
Viņi turpināja koncertēt visā Skandināvijā. 1980. gadā tika realizēts Jerusalem otrais albums Volym 2. Pie bungām bija Klāss Anderhels, basģitāru spēlēja Anders Mosbergs. Grupa kļuva populāra arī citviet Eiropā - puišu darba kalendārā parādījās koncerti Vācijā, Francijā, Anglijā, Beļģijā un Somijā. Pēc piedalīšanās Eiropas lielākajā kristīgās mūzikas festivālā Grīnbeltā Anglijā, Jerusalem ieraksti aizceļoja uz ASV, kur nonāca grupas REZ Band līdera Glena Kaizera rokās. Viņš tos nodeva pazīstamā aktiera un dziedātāja Peta Būna firmai Lamb & Lion, kura Jerusalem albumus realizēja ASV tirgū.
Trešais grupas albums Krigsman (Karavīrs) vēl vairāk nostiprināja Jerusalem popularitāti. Tam bija labi panākumi gan Eiropā, gan ASV un Kanādā. Bija pienācis laiks pamest vecos autobusus un pāriet uz modernākiem satiksmes līdzekļiem. 1981. gadā puiši sēdās lidmašīnā un devās iekarot Jauno Pasauli. Eiropeiskā, bet radikālā Jerusalem mūzika kā vētra brāzās pāri Amerikas kontinentam. Tolaik basģitāru spēlēja Peters Karlsons, bungas Mihaels Ulvsgards.
Tie bija gadi, kad kristīgās mūzikas pasaule mainījās. Komerciālie panākumi kļuva svarīgāki par Evaņģēlija pasludināšanu. Šis process ietekmēja arī Jerusalem ceturto albumu Vi kan inte stopas (Tagad mūs vairs neapturēs). Grupas mūzika kļuva melodiskāka, dziesmu teksti mazāk radikāli. Viņu dziesmu klipus sāka rādīt MTV, koncerts sekoja koncertam. Šajā laikā Ulfs Kristiansons izdeva arī savu pirmo soloprojektu I mina drömmar (Manos sapņos). No 1983. - 1985. gadam Jerusalem ar savu piecas tonnas smago aparatūru devās vairākās turnejās uz ASV, kur ierakstīja albumu In His Majesty Service: Live in USA (1985).
Pēc desmit intensīva darba gadiem puiši jutās noguruši. 1985. gadā tika pieņemts lēmums pārtraukt aktīvu muzikālo darbību. Kopā ar ģimenēm puiši pārcēlās uz Upsalu, lai sāktu mācības draudzes Dzīvības Vārds (Livets Ord) Bībeles skolā. 1987. gadā kā reakcija uz 80. gados pasaulē uzplaukstošo sātanisma kultu tika ierakstīts albums Dancing on the Head of the Serpent. Taustiņus spēlēja Reidars Paulsens. Plates apvāks ar armijas zābakos ieautām kājām, kas dejo uz dēmona galvas, šokēja zviedru sabiedrību. Mūzikas veikali šo albumu tirgoja zem letes.
Sekoja ilgstošs klusuma periods. 90. gadu sākumā Ulfs Kristiansons realizēja vēl divus soloalbumus, taču sirdī dzīvs joprojām bija reiz saņemtais redzējums. 1992. gadā Jerusalem dalībnieki atgriezās Gēteborgā un 1993. gada novembrī Ērebrū studijā tapa albums Prophet. Beidzot atkal kopā bija viss klasiskais Jerusalem sastāvs: Ulfs Kristiansons (ģitāra, vokāls), Klāss Anderhels (bungas), Anders Mosbergs (basģitāra) un Dans Tibells (taustiņinstrumenti). Atgriešanās izdevās negaidīti spoža. Kritika jauno albumu novērtēja kā grupas visu laiku labāko ierakstu.
1994. gadā Jerusalem devās lielā Eiropas tūrē kopā ar leģendāro grupu Petra, bet 1995. gada vasarā piedalījās festivālā Cornerstone ASV. Tā paša gada oktobrī festivālā Gospel Globe Stokholmā grupa atzīmēja savas pastāvēšanas 20 gadu jubileju. 1996. gadā dzima ideja ierakstīt no 1975. līdz 1983. gadam tapušās dziesmas, kuras nebija iekļautas iepriekšējos albumos. Tā radās Volym 3 (1996) un Volym 4 (1997). 1997. gadā Jerusalem koncertēja Ziemeļvalstīs, turneju noslēdzot ar diviem koncertiem Rīgas Sporta manēžā. Vasarā klajā nāca Volym 3 angļu versija Those Were the Days. Grupu uzaicināja piedalīties Jūras festivālā Norvēģijā un Flevo festivālā Holandē. 1998. gadā dubultalbumā Live: På ren svenska tika apkopots pirms gada Ziemeļvalstu tūrē ierakstītais materiāls.
„Mēs esam atgriezušies, taču daudz ko esam mācījušies gan no saviem panākumiem, gan kļūdām,” saka Ulfs. „Mēs zinām, ka runa nav par mūsu personisko karjeru, bet Dieva Valstību. Sākotnējais mērķis bija uzrunāt kristīgos jauniešus. Tagad mēs gribam uzrunāt gan viņus, gan visu pārējo jaunatni.” Visur, kur uzstājas Jerusalem, tās mērķis ir pasludināt radikālu Kristus Evaņģēliju. Ne kādu reliģiju, ne cilvēku mācības, bet Jēzu un vienīgi Viņu. Sabiedrībā joprojām turpinās diskusijas, vai rokmūzikai ir vieta kristīgajā kultūrā. Atbilde skan: „No viņu augļiem jums tos būs pazīt” (Mateja ev. 7:20). Jerusalem augļi ir redzami visiem - tie ir simtiem cilvēku, kuri par Jēzu pirmo reizi dzirdēja grupas koncertos un kuru dzīves tika radikāli pārmainītas.
Es vēlos dāvāt Tev ziedu. Es vēlos dāvāt mieru Tavām brūcēm un visu, lai Tava dzīve kļūtu laimīga. Es vēlos dziedāt Tev visskaistākās melodijas. Taču, ja mūzika ir viss, ko Tu vēlies, tad mūzika ir tikpat mirusi kā Tava sirds. Ja tam, ko Jēzus ir paveicis, nav jēgas, ja Viņa dzīvība nav nekā vērta, tad šie vārdi ir tikpat miruši kā Tavas jūtas un dzīve. Vai Tu vēlies šo ziedu no Jēzus? Tas ir asinssarkans, jo audzis krusta pakājē. Varbūt kāda asara noritēs pār Viņa vaigiem, kad Viņš redzēs Tevi to paņemam un sakām: es to vēlos!…(no Ulfa Kristiansona dziesmas)
Jerusalem albumi:
- 1978 Jerusalem (Volyme 1) / Volume 1 (zviedru / angļu valodā)
- 1980 Volym 2 / Volume 2 (zviedru/ angļu valodā)
- 1981 Krigsman / Warrior (zviedru / angļu valodā)
- 1983 Vi kan inte stoppas / Can’t Stop As Now (zviedru / angļu valodā)
- 1985 In His Majesty’s Service - Live in USA (koncertalbums; angļu valodā)
- 1987 Dancing on the Head of the Serpent (angļu valodā)
- 1988 10 Years After (izlase; angļu valodā)
- 1993 Klassiker 1 / Classics 1 (izlase; zviedru / angļu valodā)
- 1993 Klassiker 2 / Classics 2 (izlase; zviedru / angļu valodā)
- 1994 Prophet (angļu valodā)
- 1995 Classics 3 (izlase; angļu valodā)
- 1997 Volym 3 / Those Were The Days (Volume 3) (zviedru / angļu valodā)
- 1998 Volym 4 / R.A.D. (Volume 4) (zviedru / angļu valodā)
- 1999 Live - På ren svenska (koncertieraksts, 2 CD; zviedru valodā)
- 2006 Tretti (izlase, 2 CD; zviedru un angļu valodā)
- 2006 Greatest Hits (izlase; zviedru un angļu valodā)
Ulf Christiansson soloalbumi:
- 1982 I mina drömmar / In My Dreams (zviedru / angļu valodā)
- 1991 The Lifestyle From Above (zviedru / angļu valodā)
- 1992 Spring inte bort från sanningen (zviedru valodā)
- 1999 Svenska folkets psalmer (zviedru valodā)
- 2001 Himmelriket är nära (zviedru valodā)
- 2003 Mighty Wave (izlase; angļu valodā)
- 2003 Entertainers & Soldiers (angļu valodā)
- 2007 Öppnade ögon Herre oss giv (zviedru valodā)
- 2008 Julens psalmer (Ziemassvētku; zviedru valodā)
Reliģiski ļaudis - domāti tie, kas visu salīdzina ar Dieva Vārdu, kuri tic svētumam, šķīstībai.
Tā ir sātana mūzika, kuru izpilda cilvēki, kas nevēlas no tās atteikties, pasludina to par kristīgu un tā turpina. Cilvēki ir garīgi akli un to visu pieņem, jo negrib tak būt nemoderni.
Nē - reliģiski ļaudis ir tie, kas uzskata, ka visiem jāģērbjas, jāuzvedas, jārīkojas tā, kā par pareizu uzskata viņi, ka jāklausās tikai tā mūzika, ko viņi uzskata par svētu. Kas to nedara, ir grēcinieki un atkritēji. Reliģiski ļaudis ir tie, kas mēdz citus tiesāt pēc Bībeles burta, nevis gara, un bieži vien arī pašizdomātiem “svētuma” kritērijiem. Klasisks piemērs Bībelē - farizeji.
Runājot par Jerusalem - cik morāli un garīgi paklīdušu jauniešu, cik dzērāju un narkomānu nav atraduši Kristu pateicoties viņu mūzikai, gan Skandināvijā, gan ASV, gan citur.