08
Lācītis Pūks un Šaurā Bezizeja
Vinnijs Pūks varēja būt labs kristietis. Viņš vienmēr bija priecīgs, optimistisks, humora pilns, vienmēr staigāja uzvarā, gāja no spēka uz spēku, no medus poda uz medus podu. Reiz, saņēmis kārtējās svētības, Pūks devās pie brālīša Trusīša. Tā nu viņi abi tur sēdēja un ēda, ēda un runāja, runāja un atkal ēda… Kad Pūkam pienāca laiks doties mājās, viņš bija tā pārēdies, ka iesprūda alas caurumā. Tā nu mūsu draugam nācās pāris dienas pagavēt, līdz viņš atkal tika laukā.
****
Vai arī daži kristieši nav līdzīgi lācītim Pūkam? Viņi cītīgi apmeklē visas konferences, seminārus un dievkalpojumus, izlasa visas pieejamās kristīgās grāmatas un tad garīgi „pieēdušies” dodas pie kāda brālīša vai māsiņas, sēž, runā un apliecina, apliecina un atkal runā. Tā pļāpājot nereti tiek aizmirsts, ka kristieša galvenais uzdevums ir kalpošana Dievam un līdzcilvēkiem, nevis sevis „uztaisīšana”. Lielās zināšanas mums nepalīdzēs ne nieka, ja tās neizpaudīsies reālā ikdienas dzīvē un kalpošanā. Citādāk, tāpat kā lācītis Pūks, mēs varam nonākt Šaurajā Bezizejā.
****
Dieva aviorūpnīca
Debesu Valstība ir līdzīga lidmašīnu rūpnīcai. Katra strādnieku grupa montē kādu noteiktu lidmašīnas daļu. Daži liek klāt spārnus, citi šasiju. Rezultātā top jauna lidmašīna. Tieši tāpat dažādām draudzēm ir dažāds uzdevums Dieva Valstības celtniecībā. Viena draudze Dieva Valstībai „liek klāt riteņus”, cita „montē spārnus”. Ir gluži velti pūlēties pārveidot citus pēc sava ģīmja un līdzības. Dievs katrai draudzei, katrai konfesijai devis noteiktu uzdevumu lielā mērķa - Dieva Valstības būvniecības - īstenošanai. Svētīga tā draudze, kas uzticīgi un pacietīgi pilda uzdevumu, ko saņēmusi no Dieva. Tai sava alga nezudīs.
Dievs jau piespēlē dzīvē dažādas līdzības