Laikmeta zīmes

Ir jautājums - vai nebūtu pareizāk vienu reizi gadā Latvijā notiekošo sirds atmaidzināšanu Ziemassvētkos aizstāt ar reālu nabadzības izskaušanu? Lai Latvijā tādu badā mirstošu ģimeņu nebūtu vispār!

Tas ir reāli iespējams. Citās Eiropas zemēs tas jau ir panākts. Nepieciešams tikai mazumiņš - lai Latvijā cilvēki, tostarp kristieši, sanāktu kopā un nevis katrs atsevišķi, savrupi no citiem, bet visi kopā pateiktu: mēs vēlamies Latvijā izskaust nabadzību!

Ir izveidota iniciatīvas grupa, kas vēlas iedibināt atbalsta kustību Eiropas Sociālās hartas ieviešanai Latvijā. Hartā ir pateikts viss, kas Latvijas valdībai un tautai jādara, lai Latvija būtu taisnīga valsts. Tomēr Saeima šo hartu nevēlas ratificēt pilnībā.

Viena no tautas labklājības nodrošināšanas formām ir sociālā apdrošināšana bezdarba, slimības, invaliditātes, bērna piedzimšanas, vecuma gadījumā. Tā ne ar ko īpaši neatšķiras no citiem apdrošināšanas veidiem. Šī apdrošināšana ir saistīta ar iedzīvotāju ienākumu nodokļa, veselības aprūpes, ģimenes veicināšanas, nodarbinātības un izglītības koncepcijām.

Pašreizējā Saeima un valdība ziņo, ka miljardu kredīta aizdevēju interesēs veiks Latvijā vērienīgas sociālās reformas. Kā galvenais pasākums ir minēts pensionēšanās vecuma pacelšana jeb precīzāk - pensiju izmaksas laika saīsināšana par trim gadiem. Tas ir amorāli.

Nodarbinātības (bezdarba) problēmas risinājumu pašreizējos krīzes apstākļos Latvijas amatpersonas ciniski saskata darbaspējīgo iedzīvotāju, īpaši jauniešu, emigrācijā uz ārvalstīm. Taču tas draud ar katastrofālu valsts ienākumu samazināšanos un sociālo krīzi nākotnē. Kā izeju valdība piedāvā plašu darbaspēka ieceļošanu no Āzijas un Āfrikas. Pamatā tie ir musulmaņi. Amatpersonas atsaucas, ka arī citur Eiropā notiekot plaša imigrācija ar tai sekojošu islamizāciju. Tomēr, vai šie pasākumi ir tie, kas nodrošinās latviešu tautas uzplaukumu un tradicionālo vērtību saglabāšanu? Vai esam gatavi pieļaut, ka Bībeles vietā drīz šeit sāks sludināt Korānu!?

Tā ir tik kardināla Latvijas sabiedrības pamatu pārmaiņa, ka bez tautas nobalsošanas tāda nedrīkst notikt. Taču daudziem ir bailes pateikt: „Es nepiekrītu patvaļai, es gribu savas likumīgās tiesības!” Pašlaik reti kurš ir dzirdējis par Eiropas Sociālo hartu. Šķiet, valdība un partijas par to klusē apzināti - jo tad, ja ļaudis zinās savas tiesības, ko ES ir piešķīrusi arī latviešiem, nauda būs jāizlieto tautas labā, nevis partiju interesēs.

Eiropa Savienība 2010. gadu ir pasludinājusi par nabadzības izskaušanas gadu. Eiropas pēdējo 50 gadu sociālās politikas pamatā ir rūpes par nodarbinātību un saistošās garantijas - dzīvoklis, izglītība, medicīna. Latvijā šīs garantijas dažādi izvairās ieviest. Tikai ar lielu Eiropas spiedienu daļa no tām ir iekļauta Darba likumā un citos likumos, taču būtiskākās - invalīdu tiesības, bērnu tiesības nedzīvot badā, pensionāru tiesības uz cilvēcisku dzīvi - Latvija joprojām izvairās garantēt ar likumu.

2010.gadā Saeima paredzējusi ratificēt daļu no Eiropas Sociālās hartas, izmetot no tās svarīgāko - sociālās garantijas. Lūk, papildinātās Eiropas Sociālās hartas panti, kurus saeima NAV paredzējusi ratificēt:

• 4. Visiem strādājošajiem ir tiesības uz taisnīgu atalgojumu, kas ir pietiekams, lai nodrošinātu pienācīgus dzīves apstākļus sev un savai ģimenei.
• 7. Bērniem un jauniešiem ir tiesības uz speciālu aizsardzību pret fizisko un morālo kaitējumu, kādam tie pakļauti.
• 12. Visiem strādājošajiem un to apgādājamajiem ir tiesības uz sociālo drošību.
• 15. Invalīdiem ir tiesības uz neatkarību, sociālo integrāciju un līdzdalību sabiedriskajā dzīvē.
• 18. Ikvienas Līgumslēdzējas puses pilsoņiem ir tiesības uz apmaksātu nodarbošanos jebkuras citas Līgumslēdzējas puses teritorijā, pie vienlīdzīgiem nosacījumiem ar šīs citas Līgumslēdzējas puses pilsoņiem, ar ierobežojumiem, kas balstās uz pamatotiem ekonomiskiem vai sociāliem iemesliem.
• 19. Migrējošiem strādājošajiem, kas ir kādas Līgumslēdzējas puses pilsoņi, un to ģimenēm ir tiesības uz aizsardzību un palīdzību jebkuras citas Līgumslēdzējas puses teritorijā.
• 23. Katram vecam cilvēkam ir tiesības uz sociālo aizsardzību.
• 27. Visiem strādājošajiem, kam ir ģimenes saistības un kas strādā vai vēlas strādāt, ir tiesības to darīt, netiekot pakļautiem diskriminācijai un izvairoties no konfliktiem, kas rastos viņu darba un ģimenes saistību dēļ.
• 30. Ikvienam ir tiesības uz aizsardzību pret nabadzību un sociālo nevienlīdzību.
• 31. Ikvienam ir tiesības uz dzīvesvietu.

Eiropieši sniedz palīdzīgu roku Latvijai, vienīgi latviešiem pašiem jāgrib šo dāvanu pieņemt. Cilvēkiem ir jāgrib darīt un rīkoties pašiem sevis labā, jāgrib darīt labas lietas - nevis tikai cerēt, ka kāds cits visu izdarīs un sakārtos tavā vietā. Mums jāpalīdz popularizēt un iedzīvināt Eiropas Sociālo hartu Latvijā un līdz ar to jāpalīdz novērst nabadzību.

Tāpēc 2010. gada 20. februārī tiks dibināta Latvijas Sociālo reformu biedrība. Tā nebūs partija, bet nevalstiska organizācija - sabiedrisks centrs, kur varēs sanākt kopā cilvēki no dažādām sociālajām grupām. Prasīsim, lai partijas atbild - kāpēc tās vilcinās latviešiem piešķirt tiesības, kuras ir citiem eiropiešiem. Tas nebūs viegli. Bet es ceru, ka biedrībai būs stingri atbalstītāji, ka Dievs mūsu pulkā sūtīs pareizos cilvēkus.

Iecerētie Latvijas Sociālo reformu biedrības tuvākie darba virzieni:

• popularizēt ES pamattiesību hartu un Eiropas Sociālo hartu;
• prasīt, lai Saeima ratificē Eiropas Sociālo hartu pilnā apjomā;
• prasīt sociālās apdrošināšanas budžeta atdalīšanu no valsts budžeta;
• noskaidrot valsts sociālās apdrošināšanas fonda (pensiju fonda) patieso stāvokli, iemaksas tajā un naudas izlietojumu;
• pieprasīt referendumu jautājumā par pensionēšanās vecuma pacelšanu;
• prasīt, lai tiktu atjaunotas iemaksas pensiju 2. līmeņa koncepcijā paredzētajā 9% apmērā;
• prasīt, lai tiktu atjaunota 15% ienākuma nodokļa likme pašnodarbinātajām personām;
• iesniegt Satversmes tiesā pieteikumus par diskriminējošu normu atcelšanu sociālās apdrošināšanas jomā (aizliegumi strādājošiem invalīdiem, izdienas pensionāriem, u.c.);
• apkopot materiālus par Eiropas Sociālās hartas izpildi Latvijas teritorijā, iesniegšanai Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejā un Eiropas Komisijā.

Biedrības ilglaicīgais mērķis ir izstrādāt ieteikumus par sociālās apdrošināšanas sistēmas reformu un veselības aprūpes finansēšanu, ievērojot Latvijas intereses un Eiropas Savienības tiesību normas.

Sociālās lietas ir ļoti sarežģītas un vienkāršam cilvēkam grūti saprotamas, juridisku un finanšu formulējumu noslogotas. Tāpēc līdzdalība biedrībā būs iespējama divos veidos:
a) tie, kam Dievs devis tādas spējas, nodarbosies ar juridisku dokumentu rakstīšanu un dažādu variantu aprēķināšanu;
b) pārējie izplatīs sabiedrībā informāciju par Eiropas Sociālo hartu, izskaidrojot cilvēkiem, ka viņiem ir tiesības nedzīvot nabadzībā.

Biedrības dibināšanas sapulce notiks 2010. gada 20. februārī 12.00 Barikāžu muzejā Krāmu ielā 3 (ieeja no Jaunielas pie Doma baznīcas). Aicinām visus labas gribas cilvēkus, kas vēlas cīnīties pret nabadzību mūsu zemē, pievienoties mums! E-pasts informācijai: sociālas.reformas@gmail.com

Ivars Redisons,
iniciatīvas grupas koordinators
Tālr. 29444426

Līdzīgie raksti:

• Atgūsim tautai tiesības!