Delirious?: Ļauj, lai mūzika plūst

Ievietoja | Sadaļa Kristīgā mūzika pasaulē | Publicēts 26-07-2010

Ieteikt draugiemPačivini Share on Facebook Izprintē Nosūti draugam e-pastu

Delirious? lielākā problēma ir tā, ka, dzirdot grupas nosaukumu, cilvēki viņus iedomājas mazliet citādākus, nekā tas ir patiesībā. Varbūt nedaudz skaļākus, trakākus un „nepareizākus”. Taču viņi ir pieci jauki puiši, kas spēlē alternatīvu kristīgu ģitārmūziku un dara to ļoti labi.

Ja kāds vēlas zināt, kā no parastas amatieru grupas kļūt par kritiķu cienītām un publikas mīlētām zvaigznēm, tad Delirious? stāsts domāts jums. Tas ir stāsts par to, kā daži evaņģēliski orientēti jaunieši un visvarenais Dievs sacēla kājās mūzikas industrijas pasauli, liekot sarosīties daudziem šīs nozares profesionāļiem.

Viss sākās 1992. gadā, kad ierakstu studijas īpašnieks Tims Džaps (taustiņinstrumenti) un dizaineris Stjuarts Smits (bungas) uzaicināja producentu un inženieri Martinu Smitu (vokāls, ģitāra) vadīt slavēšanu ikmēneša jauniešu dievkalpojumos Arunas draudzē Litlhemptonā, Anglijā. Viņiem pievienojās Stjuarts Džerards (ģitāra) ar iesauku Stjū Džī un Džons Tačers (basģitāra). Pateicoties mūsdienīgām oriģinālmelodijām un Smita atklātajiem dziesmu tekstiem, kā arī puišu aizrautīgajam muzicēšanas stilam, šī dievkalpojumu sērijas ar kopējo nosaukumu Cutting Edge ieguva lielu popularitāti. Sākumā to apmeklēja kādi 70 cilvēki, taču jau pēc gada dalībnieku skaits bija pieaudzis līdz 300, bet pēc diviem gadiem sasniedza 1000.

Tā kā oficiāla nosaukuma grupai nebija, viņus, tāpat kā visu dievkalpojumu sēriju, nosauca par Cutting Edge. Lai puišu fani savas iemīļotās melodijas varētu klausīties ne vien dievkalpojumos, bet arī mājās, tika izdota grupas pirmā audiokasete. Visas 250 kopijas izpirka pusotras nedēļas laikā. Sekoja vēl trīs kasetes un koncerti dažādās valsts malās. Piedāvājumi bira kā no pārpilnības raga. „Mēs bijām šokēti redzot, ka itin visur tik daudz ļaužu klausās mūs”, stāsta Martins Smits. „Mēs redzējām simtus, pat tūkstošus, un viņi zināja visas mūsu dziesmas.”

Tomēr nebūtu pareizi uzskatīt, ka tas bija vienkārši cinisks biznesa plāns, lai, manipulējot ar cilvēku jūtām, ātri un bez pūlēm nokļūtu popularitātes virsotnēs. Nē, slavu un atzinību puiši nopelnīja smagā un neatlaidīgā darbā. Visi ieņēmumi no pārdotajām kasetēm tika ieguldīti nākamajos projektos. Grupa izdeva vairākus singlus, kas viens pēc otra iekaroja Lielbritānijas dziesmu tabulas.

1996. gadā grupa mainīja nosaukumu uz Delirious?. viņi spēlēja visur, kur vien tos aicināja - draudzēs, skolās, klubos, festivālos, pludmalēs - un viņu popularitāte turpināja augt. Drīz vien Delirious? kļuva pazīstama kā visaizrautīgākā kristīgā grupa Lielbritānijā. Cutting Edge projekta laikā par Delirious? izveidojās priekšstats kā par kārtējo kristiešu slavas un pielūgsmes grupu, taču viņu pirmais studijas albums King Of Fools (1997) pilnībā pārmainīja mūzikas industrijas domas par kristīgo mūziku. Pēc piedalīšanās Apvienotās Karalistes slavas un pielūgsmes festivālā Vemblija stadionā Londonā, kur viņos klausījās 45 000 cilvēku, grupu ievēroja britu raidorganizācija BBC. Viņu mūzika sāka skanēt pasaules lielākā radio programmās, divas grupas dziesmas iekļuva britu Top 20 tabulā, bet albums ieguva 13. vietu labāko britu mūzikas albumu tabulā. Radio 1 nosauca grupu par „popmūzikas līdz šim vislabāk glabāto noslēpumu”. Vārdu sakot - jaunā britpopa sensācija bija piedzimusi.

Puišu muzikālais talants tika novērtēts arī otrpus Atlantijas okeānam. Delirious? parakstīja kontraktu ar EMI koncernā ietilpstošo kristīgās mūzikas kompāniju Sparrow, kas 1998. gada sākumā apkopoja grupas pirmo piecu gadu darba augļus dubultalbumā Cutting Edge. Tajā tika iekļautas 25 slavas un pielūgsmes dziesmas, kuru stilistika mainījās no roka himnām līdz sirdi plosošām balādēm. Albums ātri vien ieguva zelta statusu.

1998. gada vasarā ASV no jauna tika realizēts pirms gada Anglijā izdotais projekts King Of Fools ar 13 labi nostrādātām dziesmām, kuru mērķauditorija bija jaunieši, kas meklē savas garīgās saknes. Paši puiši par šo albumu saka tā: „Šīs mūzikas gars un dziesmu vārdi ir ļoti spēcīgi. Te labi sajūtams grupas skanējuma rokraksts. Šī ir nopietna rokmūzika, tas ir Delirious?, taču klāt ir arī slavas un pielūgsmes gars”. King Of Fools tabulās noturējās 18 nedēļas un kopumā tika pārdotas 200 000 tā kopiju, savukārt singls Deeper no šā albuma tabulu virsotnes rotāja veselas sešas nedēļas.

Pēc šādiem panākumiem par jauno kristiešu grupa sāka interesēties arī lielā mūzikas biznesa pārstāvji. Ar pazīstamo mūzikas kompāniju Virgin Records tika noslēgts līgums par Delirious? albumu izplatīšanu sekulārajā mūzikas tirgū. Mārtins Smits to komentē šādi: „Mēs sevi neuzskatām tikai par kristīgās kultūras daļu, bet arī par daļu no rokkultūras.” Rakstot mūziku un realizējot albumus, grupa allaž centusies domāt ne vien par kristiešu, bet arī par savu neticīgo klausītāju jūtām. Viņu dziesmu tekstos nav atrodama pārspīlēti reliģiska frazeoloģija, tomēr tie ir dzīvu ticību un puišu personīgo pārliecību apliecinoši. Viņu mūzikas moto - neaizvainot Dieva bērnus, taču neatstumt arī grēciniekus.

„Daži ļaudis uz mūsu koncertiem nāk, lai klausītos mūziku, citi nāk uz šovu; bet ir tādi, kas nāk, lai paceltu rokas un pagodinātu Dievu. Visā šajā procesā Dievs ir klāt un var sastapties ar ļaudīm dažādās situācijās. Ielikt to rāmjos nebūtu pareizi, jo tās ir Dieva lietas. Mēs esam pilnībā nodevušies Dievam un, kad spēlējam, tad vairāk par visu vēlamies sastapties ar Viņu. Mēs vēlamies, lai ļaudis tiktu savienoti ar Dievu un sajustu to, ko jūtam mēs. Ir vienalga, vai viņi nāk no draudzēm, jeb nē. Rakstot dziesmas un spēlējot tās, klāt ir pietiekami daudz Dieva spēka un žēlastības, lai mūsu mūzika spētu aizraut. Mēs spēlējam ļoti intensīvi un darām to ar patiesu degsmi. Es domāju, ka cilvēki to jūt.”

Pēc King Of Fools iznākšanas puiši devās pasaules tūre, kuras laikā priecēja klausītājus ASV, Kanādā, Eiropā, Austrālijā un Jaunzēlandē. Grupas otrais studijas albums Mezzamorphis (1999) kļuva par vispāratzītu hitu visā pasaulē. Ja iepriekšējie Delirious? albumi bija vairāk orientēti uz slavas un pielūgsmes mūziku, tad jaunais projekts balstījās uz dziļākiem kristīgās pieredzes aspektiem. Džons Tačers: „Sākuma gados mēs ļaudis VADĪJĀM pielūgsmē. Tas, ko darām tagad, IR pielūgsme.” Albuma Mezzamorphis dziesmas runā par kristīgās dzīves cīņu un cilvēka tiekšanos uz debesīm. Žurnāls Q albumu nosauca par „blīvu, asprātīgu, plašu ģitārpopu”, bet Billboard slavēja albuma „agresīvo šķautni, neizpaliekot kaislīgiem, uzrunājošiem dziesmu tekstiem”. Lielbritānijā albums ierindojās 25 vietā, toties Amerikas mūsdienu kristīgās mūzikas aptaujās spēja pakāpties līdz pat pirmajai ailītei, bet indie mūzikas čārtos iegūt otro vietu. Ar singlu See The Star grupa vēl vairāk nostiprināja savu pasaules līmeņa statusu. Daudziem mūzikas industrijas varenajiem tas bija pārsteigums - mūsdienīga, nesakompromitējusies, Jēzum nodevusies pasaules līmeņa grupa!

1999. gads pagāja aktīvā koncertdarbībā - 12 mēnešu laikā Delirious? uzstājās vairāk nekā miljons klausītājiem visā pasaulē. Koncertu starplaikos viņi turpināja darbu pie sava nākamā albuma Glo (2000) - interesanta projekta, kas sākumā šķita kā atgriešanās pie grupas sākotnējā pielūgsmes stila, taču izrādījās īsta muzikāla pērle. Albums kļuva par interneta lielveikala Amazon.com gada pirktāko kristīgās/gospelmūzikas albumu, kā arī tika izvirzīts kristīgās mūzikas Dove balvai kā gada labākais slavas un pielūgsmes albums. Uz grupas koncertiem pulcējās 30 - 40 tūkstošu lieli skatītāju pūļi, bet lielajos mūzikas festivālos ASV klausītāju skaits sasniedza pat 80 000 cilvēku. 2001. gada oktobrī dienas gaismu ieraudzīja albums Deeper, kas tika reklamēts kā worship experience (pielūgsmes piedzīvojums - angļu. val.) un kurā bija apkopots grupas pirmo 10 gadu labākais muzikālais materiāls, kā arī vairāki rīmeiki un iepriekš neizdotas dziesmu versijas.

Nākamais albums bija nedaudz atšķirīgāks. Ja Glo mērķauditorija bija kristīgās un gospelmūzikas cienītāji, tad albuma Audio Lessonover? (2001) skanējums, pateicoties producenta Čaka Cvikija pieredzei, izstaroja daudz netveramākas garīgas vibrācijas. Lielbritānijas fani šo albumu sagaidīja ar sajūsmu, taču pārējai pasaulei nācās mazliet paciesties, kamēr Audio Lessonover? devās atpakaļ uz miksēšanas studiju, lai pārtaptu albumā Touch (2002). Tajā pašā gadā tika izdoti vēl divi Delirious? albumi. Pirmais bija Libertad ar grupas 12 labākajām dziesmām spāņu valodā, bet gada beigās dienas gaismu ieraudzīja dzīvā ieraksta dubultalbums Access:d, kas lieliski nodemonstrēja Delirious? mūziķiem piemītošo talantu uz skatuves izcelt viens otra labākās profesionālās īpašības.

Pēc turnejām kopā ar Bon Jovi (2001) un Braienu Adamsu (2002), kā arī 2003. gada sensacionālās ASV tūres, grupa bija gatava no jauna doties uz studiju, lai pabeigtu darbu pie albuma World Service. Jāteic, ka gads, kamēr albums tika gatavots, ļāva puišiem piedzīvot dzīves realitāti visā tās spilgtumā - jaunā piedzimšanu un zaudējuma smagumu, slavas virsotnes un grūtības, kas liek elpai aizrauties. Domājot par slavas spozmi, sāpju realitāti un iespēju visā tajā sadzirdēt Dieva balsi, Delirious? mūziķi lielu daļu sava laika pavadīja uz ceļiem žēlastības troņa priekšā. Tas jūtams arī World Service (2003) dziesmās, kuru episkās noskaņas ļauj klausītājam nostāties līdzās Delirious?, lai piedalītos kopējā Dieva pielūgsmē. Šī mūzika ir kā tilts pāri bezdibenim un liek klausītājiem justies daļai no globālās ģimenes, kur visi piedalās vienā kopējā dievkalpojumā.

Tas, kā notikumi risinājās tālāk, ir kaut kas daudz ievērojamāks, drosmīgāks un varenāks, nekā puiši jebkad varēja iedomāties. 2004. gadā Delirious? uzstājās pasaules līmeņa valstu vadītājiem Olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijā Atēnās, viņu dziesmas klausījās pats Romas pāvests 2005. gada Pasaules katoļu jaunatnes dienās Ķelnē, bet Draudzības festivālā Marokā tika spēlēts līdz šim lielākās musulmaņu auditorijas priekšā. Delirious? iekaroja publikas sirdis Indonēzijā, Indijā, Singapūrā, Malaizijā un citās Āzijas zemēs, viņu uzmanības lokā nokļuva arī klausītāji Austrālijā un Jaunzēlandē.

Grupa Delirious? ir nesusi Labo Vēsti tūkstošiem cilvēku, kas citādi to nekad, iespējams, nebūtu dzirdējuši. Puiši ir dziļi aizkustināti, kādā veidā Dievs viņus ir vadījis un svētījis viņu kalpošanu. Viņi ir sākuši grandiozu misiju, lai radītu modernas Dieva pielūgsmes himnas rokenrola laikmeta paaudzei. Viņi ir kā vīna trauks Dieva jaunajam vīnam. „Ir grūti definēt, kas grupu atšķir no citām”, saka Martins Smits. „Viena no atšķirībām varētu būt patiesums mūsu dziesmās.” Delirious? dziesmas runā gan par meliem politikā, gan garīgas intimitātes meklējumiem. Viņu koncerti ir kaut kas vairāk par parastu izklaides programmu. Par grupas galveno mērķi Stjū Džī saka; „Kad mēs sākām, mēs daudz eksperimentējām. Arī tagad mēs eksperimentējam, taču Dievs mums devis plašāku skatījumu uz ļaudīm, kurus Viņš vēlas uzrunāt caur mums.” Visur, kur uzstājas Delirious?, viņu mērķis ir viens - redzēt, kā mūsdienu paaudze kļūst dedzīga Dieva lietās.

„Jau kopš mūsu agrīnajiem gadiem”, Martins rezumē, „ar slavas un pielūgsmes mūziku esam laiduši dziļas saknes Draudzē. Taču ir kāda dziesma, kas saka: „Atver savas durvis un ļauj, lai mūzika skan.” Mēs gribam spēlēt vislabāko mūziku, kādu vien spējam. Vienlaikus mēs gribam atvērt baznīcu durvis un iznest ārpusē vēsti par to, ka cilvēcei ir cerība. Šai paaudzei tiek piedāvāta nedzīva reliģija, tā tiek turēta uz „nekā” diētas. Dodiet tai kaut ko dzīvu, lai tas plūstu ļaužu vēnās…Tā ir šīs paaudzes lielākā vajadzība.”

Savas muzikālās karjeras gados viņi ir paveikuši daudz, gozējušies neskaitāmu skatuves prožektoru gaismā, raudzījušies daudzu tūkstošu klausītāju sejās. Viņu muzikālā kalpošana laika gaitā ir kļuvusi personīgāka un dziļāka. Vairāk pazemības, vairāk dvēseles trausluma, ciešāka apņemšanās būt uz lūgšanu ceļiem kopā ar visiem svētajiem. Tāpēc, ka viņiem pieder mazliet talanta, mazliet veiksmes, bet pāri visam - liels un varens Dievs, kurš neiespējamo padara iespējamu. Vai jūs joprojām gribat zināt, kā no parastas amatieru grupas kļūt par zvaigznēm? Tādā gadījumā Delirious? stāsts domāts jums…
 
Delirious? albumi:

  • 1994 Cutting Edge (ASV - 1997. gadā)
  • 1996 Live & In the Can (koncertieraksts; ASV - 1998. gadā)
  • 1997 King of Fools
  • 1998 d-tour 1997 Live (koncertieraksts)
  • 1999 Mezzamorphis
  • 1999 Glo
  • 1999 Audio Lessonover?
  • 2001 Deeper (izlase)
  • 2002 Touch
  • 2002 Libertad (izlase spāņu valodā)
  • 2003 Access:d (koncertieraksts)
  • 2004 World Service
  • 2005 UP: Unified Praise (koncerts kopā ar Hillsong United)
  • 2005 The Mission Bell
  • 2006 Now Is the Time - Live at Willow Creek (CD + DVD; koncertieraksts)
  • 2008 Kingdom of Comfort
  • 2009 My Soul Sings (CD + DVD; koncertieraksts)
  • 2009 History Makers (izlase)
Delirious? video:

 

  • 1997 A View From The Terraces (koncerts)
  • 2000 Pro Mode (promocijas video)
  • 2003 Archive:d (A View From The Terraces + Pro Mode)
  • 2003 Unified:Praise (koncerts kopā ar Hillsong United)
  • 2006 Now Is the Time - Live at Willow Creek (DVD + CD; koncerts Vilovkrīkas draudzē)
  • 2009 My Soul Sings (DVD + CD; koncerts Bogotā, Kolumbijā)

  

Rakstā izmantotas publikācijas žurnāla “Tikšanās” 2000. gada augusta un 2006. gada jūnija numuros.
© Ervīns Jākobsons. Pārpublicēšanas vai citēšanas gadījumā atsauce uz autoru obligāta.

Līdzīgie raksti:

Komentāri (1)

  1. Paldies par rakstu, uzzināju daudz jauna par sen zināmo grupu.
    Dievs ir labs :)

Uzraksti komentāru