30
Kopš 1993. gada Latvijas Banka (LB) līdztekus apgrozības monētām laiž klajā arī jubilejas un piemiņas monētas. Pēc formas jubilejas monētas ir reāla nauda, ar kuru iespējams norēķināties jebkurā Latvijas veikalā, taču pēc būtības tās ir mākslas darbs un nav domātas lietošanai maksājumos, bet dāvināšanai, piemiņai, kolekcijām. Šādas monētas veltītas kādam ar valsts vai nācijas dzīvi saistītam būtiskam notikumam vai noteiktai tēmai. Parasti jubilejas monētas tiek izgatavotas no zelta, sudraba vai citiem dārgmetāliem īpaši augsta kaluma (proof) kvalitātē. Minēto iemeslu dēļ šādu monētu cena ievērojami pārsniedz to nominālvērtību.
Pirmās jubilejas monētas ar 2 , 10 un 100 latu nominālvērtību tika izlaistas 1993. gada novembrī, atzīmējot Latvijas Republikas 75. gadadienu. 1993. gadā tika sagatavots arī pirmais BU kvalitātē speciāli kalto 1992. gada apgrozības monētu komplekts suvenīriesaiņojumā. Vēlāk šādu komplektu izlaida arī speciālā Dziesmu svētkiem veltītā iesaiņojumā. BU kvalitātes apgrozības monētu komplekti izdoti arī 2001., 2003. (ar 1 lata monētu „Skudra” un 2003. gada 2 latu bimetāla monētu), 2004. (ar 1 lata monētu „Sprīdītis” un 2003. gada 2 latu bimetāla monētu) un 2005. (ar 1 lata monētu „Pētergailis” un 2003. gada 2 latu bimetāla monētu) gadā.
Latvijas Banka piemiņas monētas izlaiž vairāku monētu programmu ietvaros. Monētu programmas tiek dalītas starptautiskajās un nacionālajās. Starptautiskās monētu programmas realizē sadarbībā ar monētu kaltuvēm un ārzemju tirdzniecības firmām. Pirms izlemt, kurās programmās piedalīties, LB rūpīgi vērtē piedāvātās iespējas. Monētu sižeti stāsta vai nu par būtiskām sabiedriskām un politiskām norisēm vai kādu senu kuģi, saudzējamu dzīvnieku vai putnu sugu, vai arī Latvijai nozīmīgu sporta veidu. Pirmoreiz starptautiskajā monētu programmā LB piedalījās 1995. gadā, kad tika izkalta Atlantas olimpiskajām spēlēm veltīta piemiņas monēta. Starptautisko monētu programmu ietvaros iznākušas šādas monētas:
Olimpisko spēļu programma
- Atlanta 1996 - kanoe airētājs
- Sidneja 2000 - šķēpa metējs
- Sidneja 2000 - treka riteņbraucēji
- Soltleiksitija 2002 - hokejs
- Atēnas 2004 - grieķu-romiešu cīņa
- Turīna 2006 - bobslejs
Programma „Apdraudētā fauna”
Programma „Pasaules mazākās zelta monētas”
Programma „Kuģniecības vēsture”
- Fregate „Gekrönte Ehlendt”
- Gafelšoneris „Julia Maria” (sudrabs)
- Ledlauzis „Krišjānis Valdemārs”
- Rīgas kuģis
Programma „Hanzas pilsētas”
Programma “Eiropas mantojums” (Eiropas sudraba programma)
Citu starptautisko programmu ietvaros izlaistās monētas
- ANO 50 gadi
- UNICEF
- Latvija - ES
- Millennium. Poga
- FIFA Pasaules kauss 2006
- Zelta ābele
- Rīga 800 (zelts)
Atzīmējot Rīgas 800 gadu jubileju, LB izveidoja monētu sēriju, kurā katram Rīgas gadsimtam veltīta viena 10 latu monēta. To dizainu, balstoties uz vēsturiskiem materiāliem, veidojuši grafiķi Laimonis Šēnbergs un Gunārs Cilītis, kā arī tēlnieki Ligita Franckeviča un Jānis Strupulis. Šīs sērijas monētas kaltas Royal Mint un apgrozībā tika laistas 1996. - 1998. gadā.
- XIII gs. - bīskaps Alberts
- XIV gs. - Lielās ģildes ģerbonis
- XV gs. - Lielais Kristaps
- XVI gs. - Rīgas panorāma
- XVII gs - Rīgas nocietinājumi
- XVIII gs - Melngalvju nams
- XIX gs. - I Vispārējie latviešu dziesmu svētki
- XX gs. - Brīvības piemineklis
Rīgas astoņsimtgadei veltītās monētas varēja iegādāties gan atsevišķās etvijās katrai monētai, gan astoņu monētu komplektā vienā etvijā, gan arī īpašā blistera iepakojumā katrai monētai atsevišķi vai komplektā.
Nacionālo monētu programmu ietvaros izlaistas vēl šādas monētas:
Programma „Latvija. Laikmetu grieži un laikmetu vērtības”
- Sērija „Pamati” - Zeme
- Sērija „Pamati” - Debess
- Sērija „Pamati” - Liktenis
- Sērija „Laiks” - Kurzeme
- Sērija „Laiks” - Vidzeme
- Sērija „Laiks” - Latgale
- Sērija „Cilvēki” - Krišjānis Valdemārs
- Sērija „Cilvēki” - Krišjānis Barons
- Sērija „Cilvēki” - Rainis
- Sērija „Valsts” - Brīvības cīņas
- Sērija „Valsts” - Svešas varas
- Sērija „Valsts” - Valsts atdzimšana
Citas nacionālo programmu ietvaros izlaistās monētas:
- Likteņa monēta
- Laika monēta
- Laika monēta II
- Laika monēta III
- Ciparu monēta
- Dzīvības monēta
- Janvāris. 1991.
- Sigulda
- Latvijas Nacionālā bibliotēka
- Hokeja Pasaules čempionāts, Rīga 2006
- Barons Minhauzens
- Latvijas monēta
- Latvijai - 90
- Basketbols
- Laimes monēta
- Cūciņa
- Latvijas Universitāte
- Mērnieku laiki
- Ūdens monēta
- Hercogam Jēkabam - 400
- Neatkarības deklarācija
- Latviešu ābece
- Dzintara monēta
- Miglā asaro logs
- Rundāles pils
- Rīgas Doms
- Rīgas naudai - 800
- Dzelzceļš Latvijā
- Akmens monēta
- 100 gadu Olimpiskajās spēlēs
- Rīgas Zooloģiskajam dārzam - 100
- Rīgas Tehniskajai universitātei - 150
- Sudraba pieclatnieks 2012
- Sudraba lasis
- Šūpuļa monēta
- Rihardam Vāgneram - 200
- Jāzepam Vītolam - 150
- Ak, svētā Lestene!
- 365
Kolekcionāru vidū īpaši pieprasītas ir unikālo monētu sērijas monētas. Tās ir monētas ar netradicionālu sižetisko, māksliniecisko vai tehnisko risinājumu. Pirmā šāda monēta bija starptautiskās monētu programmas „Millennium” ietvaros 1999. gada nogalē izlaistā monēta pogas izskatā. Šīs monētas izveidei Latvijas Banka rīkoja īpašu ideju konkursu, kurā uzvarēja Taurenes pamatskolas matemātikas skolotāja Maija Bārzdiņa. Nākamā bija 2002. gadā izlaistā divkrāsu Likteņa monēta, kam averss bija apzeltīts, bet reverss sudrabots. Sekoja Laika monētas - unikālas bimetāla piemiņas monētas, kuru kalšanai izmantots niobijs. 2006. gadā tika izkalta septiņstūru Ciparu monēta, kuras tirāža bija tikai nieka 2007 eksemplāri. Katrs Ciparu monētas eksemplārs ir ar savu unikālo numuru. Savukārt Dzīvības monētai atsevišķas monētas zīmējuma detaļas pārklātas ar zeltījumu. Īstu ažiotāžu izsauca 2008. gada beigās izlaistā Laimes monēta, kas no LB kasēm pazuda dažu dienu laikā. Sēriju 2009. gadā turpināja četrstūrainā Ūdens monēta. Pie unikālajām monētām var pieskaitīt arī Minhauzena monētu, kas 2006. gadā monētu izstādē „Vicenza Numismatica” Itālijā saņēma galveno balvu kā 2005. gada izcilākā monēta. Tāpat Dzintara monēta, Akmens monēta, „Miglā asaro logs” un Tehniskajai universitātei veltītā divdaļīgā monēta. Unikālo monētu latu nomināla sēriju noslēdza monēta „365″ - pēdējais LB izlaistais jubilejas lats.
Lai piemiņas un jubilejas monētas varētu iegādāties ne tikai kolekcionāri un turīgi interesenti, LB praktizē atsevišķu monētu izdošanu divās versijās - sudrabā un vara/niķeļa (Cu/Ni) sakausējumā. Vara/niķeļa monētas ir mazākas pēc izmēra un ievietotas blistera iesaiņojumā. Iznākušas Dziesmu svētkiem un latviešu ābecei veltītas vara/niķeļa sakausējuma piemiņas monētas.
Vēl kāda LB aktivitāte, kas pirms Rīgas 800 gadu jubilejas risinājās veselu četru gadu garumā, bija senās naudas kalšanas akcija „Rīgas laiks monētās” , kuras ietvaros katru gadu tika kaltas Latvijas teritorijā dažādos laikos apgrozībā bijušu metāla naudas zīmju samazinātas kopijas. Četros gados - četru laikmetu, četru dažādu valdnieku monētas, kuru atveidus varā (ierobežotu skaitu arī sudrabā) gluži tādā pašā tehnikā kā senajā Rīgā kala Mārtiņš Mikāns no Mikāna zeltkaļu darbnīcas „Kalvis”.
Akcija sākās 1998. gadā, kad Dziesmu svētku laikā LB Doma laukumā ierīkoja informācijas stendu „Kalēja namiņš”. Tajā ikvienam garāmgājējam bija iespēja uzzināt par minēto monētu programmu un kā suvenīru iegūt uz vietas izkaltu 16. gadsimta Rīgas zelta guldeņa vara kopiju. Šādas suvenīrmonētas saņēma vairāk nekā 6000 interesentu. Pēc gada daudzviet bija iespēja tikt pie sava laimes vērdiņa - šo Rīgas brīvpilsētas (1565) naudiņu lielu kultūras pasākumu laikā kala Rīgā, Cēsīs, Zosēnos un Brīvdabas muzejā. Brīvdabas muzejā 2000. gada vasarā kala arī Kārļa XI laika dukāta (1681) kopijas. Bet 2001. gada vasarā Rīgā pasākuma „Rīgas laiks monētās” noslēgumā četrās dienās tika kaltas visas četras akcijas monētas - katru dienu cita. Tad bez jau iepriekš minētajām tapa arī četrkapeiku livonēza (1757) kopija.
Latvijas monētas to augstās kvalitātes dēļ iecienījuši gan pašmāju, gan ārvalstu kolekcionāri. Ņemot vērā, ka šo monētu vērtības kritēriji ir pavisam citi nekā apgrozības naudai, to vērtība nemazināsies arī pēc lata aizstāšanas ar eiro. LB turpinās izlaist jubilejas un piemiņas monētas ar valstij un nācijai nozīmīgiem sižetiem arī pēc eiro ieviešanas, tikai to nominālvērtība tad jau vairs nebūs latos, bet eiro.
