Karen Lafferty - Mūzikas misionāre

Ievietoja | Sadaļa Kristīgā mūzika pasaulē | Publicēts 06-09-2010

Ieteikt draugiemPačivini Share on Facebook Izprintē Nosūti draugam e-pastu

Arī Latvijā labi pazīstama viena no slavenākajām pielūgsmes dziesmām pasaulē „Pēc Dieva Valstības dzenieties jūs”. Taču reti kurš zina, kas ir šīs brīnišķīgās melodijas un vārdu autors. Tā ir viena no mūsdienu kristīgās mūzikas pionierēm, dziedātāja, komponiste, „Jaunatne ar Misiju” kalpotāja, misionāre Karena Lafertija. Par savu gandrīz 40 gadus ilgo ceļu mūzikā Karena vienā no savām ciemošanās reizēm Latvijā pastāstīja intervijā žurnālam „Tikšanās”.

****

Ar mūziku esmu saistīta lielāko savas dzīves daļu. Sāku ar klavierēm, vēlāk bija saksofons, oboja. Pusaudža gados spēlēju folkmūziku - dziedāju ģitāras pavadījumā. Pēc skolas iestājos universitātē un ieguvu akadēmisko grādu kora mūzikā.

Es uzaugu kristīgā ģimenē, taču universitātes laikā novērsos no Dieva. Spēlēju dažāda stila mūziku naktsklubos un citās izklaides vietās. Tad, pirmajā gadā pēc universitātes beigšanas, Dievs skubināja kādu draugu man liecināt par dzīvi Kristū. Pēc atgriešanās es domāju, ka Dievs mani izmantos kā Savu liecinieci tieši izklaides industrijā, taču notika citādāk. Es lūdzu pēc draudzes, un Tas Kungs mani aizveda uz spēcīgu draudzi, kas būvēta uz Bībeles principiem - Calvary Chapel Kostamesā, Kalifornijā. Kādus pāris mēnešus vēl darbojos izklaides industrijā, taču tad sajutu Dieva aicinājumu kalpot ar mūziku tikai Viņam. Tā es nokļuvu kristīgās mūzikas pasaulē. Tas bija 1971. gadā.

Tolaik mēs, protams, nenojautām, ka radām vēsturi, mēs vienkārši bijām bariņš hipiju, kas spēlēja mūziku. Es pati gan nebiju nekāds radikāls hipijs, vairāk tāda kantrimeitene. Tas bija ļoti aizraujošs laiks. Daudzi mani vienaudži lietoja narkotikas, bet tad atgriezās un nāca pie Jēzus. Cik radikāli viņi bija pasaulē - audzēja garus matus un nostājās pret sabiedrību, - tikpat radikāli viņi bija arī kā kristieši. Kalifornijā bija daudz mūziķu, kas atgriezās un sāka rakstīt dziesmas Jēzum, starp tiem arī vairāki profesionāļi, mūzikas pasaulē pazīstami cilvēki. Tas sekmēja kristīgās mūzikas ātru izaugsmi.

Mūsu draudze daudz darīja, lai palīdzētu mūziķiem. Mēs nebijām ierakstu mākslinieki, bet vairāk tāda mūziķu sadraudzības grupa. Uzsvaru nelikām uz albumu ierakstīšanu, bet Bībeles studijām. Draudzē bija īpaši mācītāji, kas kalpoja mūziķiem, īpašas Bībeles studijas. Arī izdevniecība Maranatha!Music radās kā atbalsts draudzes mūziķiem. Ierakstījām ne vien evaņģelizējoša rakstura dziesmas, bet arī slavas un pielūgsmes mūziku. Tāda, piemēram, bija mana populārākā dziesma Seek Ye First (Pēc Dieva Valstības dzenieties jūs), kas iekļauta manā pirmajā albumā. Es to uzrakstīju pāris mēnešus pēc tam, kad biju sākusi kalpošanu kristīgajā mūzikā. Ar laiku Maranatha!Music kļuva par kompāniju, kas specializējās tieši slavas un pielūgsmes mūzikā.

Sākumā mēs tā īsti neaptvērām, kāda nozīme ir noteiktu laiku veltīt slavai un pielūgsmei. Koncertos es dziedāju dažādas dziesmas, liecības dziesmas, dziesmas, kas stāstīja par manu dzīvi, un tajā pašā laikā arī Pēc Dieva Valstības. Tā bija daļa no koncerta. Tikai pēc laika mēs aptvērām, cik patīkami ir dziedāt tieši Tam Kungam. Tas radās dabīgi, Dievs pats mūs mācīja un ieveda slavēšanā.

Katru reizi, kad Maranatha!Music veidoja jaunu slavēšanas dziesmu albumu, viņi aicināja mūs - atsevišķus draudzes dziedātājus - iedziedāt šīs dziesmas. To visu vajadzēja kaut kā nosaukt un nosauca par Maranatha Singers. Patiesībā tādas grupas nemaz nebija. Bija grupiņa mākslinieku, kas sanāca kopā un dziedāja. Vēlāk, kad sāka pienākt uzaicinājumi koncertēt draudzēs, patiešām tika izveidota reāla grupa ar šādu nosaukumu. Es nekad neesmu bijusi grupā, ko sauc par Maranatha Singers, taču es biju klāt tās oriģinālajā pirmsākumā.

1978. gadā Maranatha!Music man piedāvāja doties trīs mēnešus ilgā koncertturnejā pa Eiropu. Tur es sapratu, ka mūzika var būt efektīva arī misijā. Gandrīz visur, kur uzstājos, tas bija pirmais mūsdienu kristīgās mūzikas koncerts. Viņi bija pieraduši pie ērģelēm un kora mūzikas. Es biju pārsteigta. Man bija tikai akustiskā ģitāra un balss un es domāju, ka ļaudīm būs garlaicīgi pusotru stundu klausīties vienkāršu dziedājumu, pie tam angļu valodā. Taču pēc atgriešanās Amerikā saņēmu vēstules no cilvēkiem, kas organizēja manus koncertus Eiropā. Viņi rakstīja, ka par šiem koncertiem joprojām runā, tiek izplatīti albumi un cilvēki atgriežas. Es nodomāju: ak, Dievs, tā taču esmu tikai es, bet ir vēl daudz citu kristīgu mūziķu. Kāpēc neizmantot viņus misijas darbā?

Šajā Eiropas turnejā es saņēmu vīziju, ko tagad sauc par Musicians for Missions. Holandē es sastapos ar organizāciju Jaunatne ar Misiju. Viņi nāca uz koncertiem, pēc tam uzaicināja mani pie sevis ciemos. 1981. gadā mēs nodibinājām Musicians for Missions. Mērķis bija radīt atbalsta organizāciju, kas palīdzētu mūziķiem ar aparatūru, ierakstiem, sniegtu visu nepieciešamo, lai viņi varētu doties kalpošanas darbā. Viss šis projekts sākās Amsterdamā, taču ideja bija izveidot mūziķu atbalsta tīklu arī citās pasaules daļās.

Pagājuši jau gandrīz 30 gadi, kopš esmu misijas darbā. Musicians for Missions kļuvusi par starptautisku misiju, kas darbojas Jaunatne ar Misiju projektu ietvaros. Tolaik es biju pirmā, kas no Amerikas ieradās Eiropā, tas bija kaut kas jauns. Tagad šādi apmaiņas braucieni notiek regulāri. Mūziķu grupas no Āfrikas brauc uz Ameriku un otrādi. Es cenšos organizēt, lai grupas no dažādām valstīm ceļotu un kalpotu ar mūziku. Tas ir svētīgi.

Esam izveidojuši skolu Music in Missions, kuras mērķis ir sagatavot mūziķus, lai tie varētu iziet misijas darbā. Tādā veidā mēs gribam paplašināt mūzikas izmantošanu misijā. Santa Lozinska (Pūpolberga) no grupas Xenos bija pirmā no Latvijas, kas beidza šo skolu Amerikā. Viņa man palīdzēja šādu skolu organizēt arī Indijā un Latvijā.

Esmu piedalījusies daudzu mūzikas albumu veidošanā, bet mani soloprojekti ir astoņi. Trīs no tiem radušies sadarbībā ar Maranatha!Music, kas man atdeva visas oriģinālās lentas ar ierakstiem, un tagad tie pieejami arī CD versijā. Tomēr vismīļākais man ir albums Multitudes, kas atspoguļos manu misionāres dzīvi 20 gadu laikā. Tās ir 11 dziesmas, kas ierakstītas Āfrikā, Indijā, Rumānijā, tur ir indiāņu un Latīņamerikas skaņas, kaut kas no ķeltu un īru mūzikas. Mēs centāmies salikt kopā šo etnisko skanējumu ar popmūzikas skaņām. Es to darīju ar mērķi atgādināt katram cilvēkam par viņa izcelsmi, saknēm, būtību, jo katrai tautai ir īpašs veids, kā viņa pateicas Dievam. Dievs vēlas, lai mēs viņam pienesam to, kas nāk no mūsu sirds. Tas var tikt pasniegts dažādos veidos ar dažādām skaņām. Piemēram, Āfrikā slavē pilnīgi citādāk, nekā to dara Āzijas tautas vai spānieši. Tas viss ir pieņemami, galvenais, lai tas nāktu no sirds.

Mēs dzīvojam pasaulē, kas ir ļoti daudzveidīga. Ja tu esi kristietis, tad vienalga, vai esi ārsts, skolotājs, mūziķis - galvenais, lai tu dzīvotu kristieša cienīgu dzīvi. Jebkurā gadījumā padoms ir jāprasa Dievam. Tas attiecas arī uz mūziķiem. Ne katrs ir saņēmis aicinājumu būt kalpošanā, iet pie draudzēm, uzmundrināt, stiprināt, kalpot ar mūziku. Ir mūziķi, kas vēlas, lai uz viņu koncertiem kristieši atvestu pēc iespējas vairāk nekristiešu, jo viņu mērķis ir evaņģelizācija. Slavēšanas grupu vadītāji ir tieši iesaistīti kalpošanā. Bet dažiem ir citādāka pieeja - viņi cenšas savienot pielūgsmi ar izklaidējošo daļu. Viņi izmanto izklaidējošo stilu, lai nekristieši gribētu klausīties šādu mūziku. Spēlējot kristīgu un tajā pašā laikā kvalitatīvu mūziku, viņi cenšas panākt, lai nekristieši sanāktu kopā un tad aizved tos Dieva tuvumā. Ir mūziķi, kas brīnišķīgi slavē Dievu, bet viņiem ir arī dziesmas, kas populāras sekulārajās radiostacijās. Tas vairāk ir pasaules uztveres jautājums - vai mēs šīs lietas saucam par svētām vai sekulārām.

Katram kristietim ir viens vienkāršs jautājums: kā es varu kalpot cilvēkiem un darīt to tā, lai pagodinātu Dievu? Līnijas, kuras mēs cenšamies novilkt - tas ir svēts, tas sekulārs, - ir pārāk izplūdušas. Kad es tiku glābta, bija dažas dziesmas, kuras es pārtraucu dziedāt, jo tās nebija Dievam patīkamas. Taču es turpināju dziedāt brīnišķīgas mīlas dziesmas par patiesu mīlestību. Dziesma, kas dzied par uzticīgu mīlestību - vai tā ir svēta vai sekulāra? Jeb, ja to dzied kristietis, tad tā ir svēta, ja nekristietis, tad sekulāra? Patiesība taču vienmēr ir patiesība. Ja kristieša aicinājums ir dziedāt, tad Dievs palīdzēs sasniegt vislabākos rezultātus. Es negribu novilkt striktas robežas, es vienkārši aicinu kristiešus visu darīt kā Tam Kungam. Tas nenozīmē, ka dziesmā vienmēr obligāti jāskan Dieva vārdam. Varbūt tur būs vārdi: tā ir brīnišķa, brīnišķa pasaule! Bet es šajā skaistajā pasaulē saskatu brīnišķu Dievu.

   

Karen Lafferty albumi:

  • 1975 Bird un a Golden Sky
  • 1978 Sweet Communion
  • 1980 Life Pages - Love of the Ages
  • 1983 Country to Country
  • 1989 Land of No Goodbyes
  • 1990 Double Portion (izlase)
  • 1995 Hymns from the Heart
  • 2002 Multitudes - The Sound of Many Nations
  • 2008 Singing My Heart Out

   

Raksts pirmoreiz publicēts žurnāla “Tikšanās” 2002. gada jūlija numurā.
© Ervīns Jākobsons. Pārpublicēšanas vai citēšanas gadījumā atsauce uz autoru un pirmpublikāciju obligāta.

Līdzīgie raksti:

Uzraksti komentāru