20
Latvijā darbojas divas kristīgas draudzes, kas sevi dēvē par apustuliskajām. Daudziem šis nosaukums varbūt nav īpaši pazīstams, taču šādas draudzes darbojas daudzās Eiropas valstīs un arī citviet pasaulē. Kustība veidojusies 20. gadsimta sākumā Velsas atmodas ietekmē. Šodien apustuliskās draudzes iekļāvusies pasaules vasarsvētku draudžu kopdarbā. Piedāvājam sarunu ar Ogres draudzes „Vārda Spēks” mācītāju Agri Ginko.
****
- Kā tu iepazini Dievu?
- Dievu iepazinu 1991. gada 7. novembrī. Nesen biju atgriezies no karadienesta un līdz ar to atsākās iepriekšējais dzīves ritms - izpriecas, dzeršana un tamlīdzīgi. Kādu dienu mēs ar draugu satikām pazīstamu puisi un bijām izbrīnīti - ar viņu bija notikušas acīmredzamas pārmaiņas. Tas bija kaut kas labs, taču tolaik mēs to vēl nesapratām. Es nekad iepriekš nebiju sastapis cilvēku, kas ar tik lielu pārliecību būtu man liecinājis par Jēzu Kristu. Mums radās vēlēšanās uzzināt kaut ko vairāk. Pavadījām kopā labu laiku un vēlāk piekritām apmeklēt draudzi „Prieka Vēsts”. Ienākot draudzē, biju pārsteigts - cilvēki šeit izskatījās laimīgi, viesmīlīgi un priecīgi. Dievkalpojumam sākoties, pacēlās balsis, kas slavēja Dievu. Šā dievkalpojuma laikā manā sirdī ienāca grēku nožēla un es sāku raudāt par savu dzīvi. Tovakar Dievs mani aicināja un es savu dzīvi atdevu Viņam. Atceros to kā šodien - pēc grēcinieka lūgšanas piedzīvoju lielu prieku tā, ka visu ceļu uz mājām priecājos, jo zināju, ka esmu jauns cilvēks. Es pateicos Dievam un tiem, kas mani veda pie Kristus.
- Vai tu kādreiz varēji iedomāties, ka būsi mācītājs?
- Es par to iepriekš nekad nebiju domājis. Vēlējos aktīvi iesaistīties draudzes dzīvē un būt vienkāršs ierindnieks.
- Kā tu atklāji savu aicinājumu?
- Par savu aicinājumu es uzzināju tikai 1993. gadā, kad no Rīgas atnācu uz draudzi „Vārda Spēks”. Dievs mūs ar draugu uzrunāja, ka mums jānāk atpakaļ uz savu pilsētu, un tā mēs atradām šo draudzi. Pēc kāda laika Dievs lika sirdī mācītājam Džerijam Broderikam, ka man jādodas uz „Jaunatne ar misiju” Kristus mācekļu skolu. Es, protams, piekritu. Tas bija brīnišķīgs laiks, kad varēju vairāk iepazīt Dievu personīgi. Kādā lūgšanu brīdī es dzirdēju Viņa balsi, kas runāja ar mani par manu kalpošanu nākotnē. Es vēl nekad to nebiju piedzīvojis šādā veidā, tas bija kaut kas jauns. Godīgi sakot, nedaudz iztrūkos par šo vārdu un ne ar vienu par to nerunāju. Biju dziļi pārliecināts, ka tas ir Dievs, kas man atklāja manu aicinājumu, un vēlāk, pēc sešiem gadiem, tas arī tika apstiprināts caur garīgajiem vadītājiem.
- Tev ir brīnišķīga sieva. Kā jūs iepazināties?
- Es patiešām varu pateikties Dievam par savu mīļo sieviņu Inetu, kuru Viņš ir man dāvinājis. Savu sieviņu pazinu jau iepriekš, jo bijām vienā draudzē un dziedājām slavēšanas grupā. Dievs mani uzrunāja, ka Ineta kļūs mana sieva, taču es to negribēju pieņemt, jo prātā man bija pavisam kas cits. Kādu laiku centos atrast sievu saviem spēkiem, taču tas neizdevās. Mana vēlēšanās bija apprecēt dievbijīgu un skaistu meiteni, bet es to vēlējos darīt pats, bez Dieva. Taču dzīvē pienāca brīdis, kad padevos Dievam un ļāvu Viņam atrisināt šo jautājumu. Pēc kāda laika, kad viss norima, Dievs man atgādināja par Inetu. Tas biju tālu prom no Latvijas - 1996. gadā Bībeles skolā Velsā. Pārbraucis mājās, Inetai atzinos, ka viņa man ļoti patīk un ka tā ir Dieva griba, lai mēs būtu kopā. Viņa to pieņēma. Tā mēs iepazināmies tuvāk un vēlāk apprecējāmies. Varu teikt, ka mums ir viena no tām laimīgajām ģimenēm, kas mīl Jēzu Kristu un kalpo Viņam. Dievs mūs ir svētījis ar trim brīnišķīgiem bērniem - Filipu, Annu un Robertu.
- Vai tu nepastāstītu, kāpēc jūsu draudze tika nosaukta par apustulisko draudzi?
- Sākšu ar to, ka Ogres draudze „Vārda Spēks” dibināta 1991. gada jūnijā, kad bija nepieciešams apvienot cilvēkus, kas tic dzīvajam Dievam un Viņa darbiem. Šīs draudzes izveidošanās un darbība ir viens no posmiem, kas veicinājis un veicina garīgo atmodu Latvijā. No 1991. līdz 1996. gadam mēs sevi dēvējām par autonomo kristiešu draudzi, taču sakarā ar pārreģistrāciju 1996. gadā, reģistrējāmies kā apustuliskā draudze, jo bijām nodibinājuši partnerattiecības ar Velsas apustuliskās draudzes vadību. Tā radās šis apzīmējums.
Apustuliskās draudzes sākums meklējams 1904. - 1905. gadā Velsā, garīgās atmodas laikā, kad Penigroes ciemā tika dibināta centrālā draudze. Šai atmodai bija raksturīga spēcīga Svētā Gara izliešanās ar līdzejošām dāvanām, kas no jauna ieņēma savu vietu draudzes dzīvē, lai gan pirms tam daudzi bija pārstājuši ticēt, ka tās darbojas vēl šodien. 1907. - 1908. gada garīgā atmoda Anglijā, Skotijā, un Velsā vadīja draudzi dziļākā patiesības atklāsmē un atjaunoja apustuļa un pravieša kalpošanu, kas darbojas kopā ar evaņģēlista, gana un skolotāja amatiem draudzes celšanai un stiprināšanai (Vēstule efeziešiem 4:11,13). Tieši šī apustuliskās mācības atklāsme piesaistīja pirmo draudzes vadītāju Danielu Povelu Viljamsu, kas 1913. gadā tika ordinēts apustuļa kalpošanai. Vēlāk viņš kļuva par Apustuliskās draudzes padomes pirmo prezidentu un tāds palika līdz pat savai aiziešanai Mūžībā 1947. gadā.
Līdzīgā veidā Svētais Gars darbojās citās ticīgo grupās. 1922. gadā notika divi svarīgi notikumi - visas Britu salu apustuliskās draudzes apvienojās Apustulisko draudžu savienībā un sākās misijas kustība. Misionāri tika izsūtīti uz Eiropu, Ziemeļameriku, Austrāliju, Jaunzēlandi, Āfriku, Indiju, Papua Jaungvineju, Šrilanku un Dienvidameriku. Šis darbs nepalika bez augļiem - viens no jaunatgrieztajiem vēlāk kļuva par ticības tēvu pasaulē pazīstamajam evaņģēlistam Luisam Palau. Šodien Apustuliskā draudze darbojās 70 pasaules valstīs un tās locekļu skaits pārsniedz 6 miljonus.
Latvijā Apustulisko draudžu kustība ienāca 20. gadsimta 20. gadu beigās, kad tika nodibinātas attiecības ar Latvijas Otro baptistu draudžu savienību un vienu no tās līderiem Viljamu Fetleru. Šo attiecību rezultātā uz Velsas Bībeles skolu tika nosūtīti divi brāļi no Latvijas - J. Bormanis un P. Gailis. Diemžēl tajos gados nebija iespējams izveidot draudzi ar apzīmējumu „apustuliskā”. Šodien Latvijā darbojas divas apustuliskās draudzes - draudžu centrs Platonē un Ogres draudze „Vārda Spēks”.
- Vai jums ir sadraudzība arī ar citām draudzēm?
- Protams! Esmu pateicīgs Dievam, ka Viņš mani ir mācījis pieņemt brāļus un māsas no citām konfesijām un brīvdraudzēm. Draudze ir piedalījusies dažādos pasākumos kopā ar citām draudzēm, pats esmu kalpojis dažādās Latvijas draudzēs. Mēs savās sapulcēs lūdzam par visām draudzēm savā pilsētā, Latvijā un pasaulē, lai Dievs stiprina, palīdz, pasargā un svētī. Mēs vēlamies, lai baznīcas ir pilnas un dedzīgas Tam Kungam. Patiesībā mums ir tik daudz kopīga, ko varētu darīt. Es ticu, ka Dievs priecātos un varētu vēl lielākā mērā darboties caur mums, ja mēs meklētu viens otrā labo, nevis slikto.
- Kāds ir jūsu draudzes redzējums?
- Tas ir misijas darbs. Jēzus pavēlēja iet un pasludināt Evaņģēliju, kristīt un mācīt. Viņš ir apsolījis pavadīt mūsu paklausību ar līdzejošām zīmēm un brīnumiem. Joprojām daudziem ir nepieciešams Kristus, daudzi ir saistīti sātana valgos, daudziem ir nepieciešama dziedināšana. Dievs apģērbj mūs ar spēku, lai mēs kalpotu. Mēs ticam, ka Viņš grib, lai draudze ienestu radikālas pārmaiņas cilvēku dzīvē un visur, kur valda tumsa. Mēs vēlamies būt tie, kas dod, jo Raksti saka: „Svētīgāk ir dot, nekā ņemt.” Ir arī citas lietas, ko mēs vēlētos redzēt, bet pagaidām mēs par tām lūdzam un zinām - Dievs atbildēs un mēs ieraudzīsim Viņa godību. Tā ir mana vislielākā vēlēšanās - redzēt Viņa godību!
