25
2005. gada nogalē kristīgās mūzikas cienītājus visā pasaulē sasniedza ziņa, ka savu ilggadējo kalpošanu beiguši kristīgā roka pionieri un vieni no mūsdienu kristīgās mūzikas pamatlicējiem, leģendārā grupa Petra. Vēl pēdējā atvadu turneja, pēdējais albums un muzikālais ceļojums 33 gadu garumā bija noslēdzies. Klausītājiem palika atmiņas un grupas bagātīgais muzikālais mantojums - 24 albumi un 15 dziesmu izlases, četras Grammy un desmit Dove balvas, vairāk nekā septiņi miljoni pārdotu ierakstu un neskaitāmi koncerti daudzās pasaules valstīs. Tas viss un nezūdoša ticība savam aicinājumam padarīja Petru par veiksmīgāko, ilggadējāko un pieprasītāko grupu kristīgās mūzikas vēsturē.
60. gadu beigās un 70. sākumā ASV piedzīvoja spēcīgu garīgu atmodu, kas īpaši izplatījās jaunatnes vidū. Draudzēs ienāca tūkstošiem bijušo hipiju, narkomānu un citu sabiedrības atstumto. Nereti šiem ļaudīm bija sava, no tradicionālajiem uzskatiem atšķirīga izpratne par to, kā jāģērbjas „pareizam” kristietim, kādam jābūt matu sakārtojumam, kādai mūzikai jāskan draudzēs. Šo jauno kristiešu paaudzi nosauca par Jēzus ļaudīm, dažkārt arī par Jēzus trakajiem, bet viņu mūziku - par Jēzus mūziku vai Jēzus roku.
1972. gadā Bībeles koledžā Fortveinā, Indianā, satikās četri puiši. Filozofijas bakalaurs Bobs Hartmans un Džons DeGrafs agrāk jau bija spēlējuši kopā kristīgajā grupā Rapture. Fortveinā viņi iepazinās ar Gregu Hogu un Bilu Gloveru, kas darbojās vietējā kristīgo jauniešu organizācijā. Pamazām visi četri nonāca pie atziņas, ka Dievs viņus aicina uz tiem laikiem jaunu un unikālu kalpošanu - pasludināt Kristus vēsti ar rokmūzikas starpniecību. Puiši nodibināja grupu un nosauca to grieķu vārdā Petra (Klints). Nosaukumam bija simboliska nozīme - tas ne vien norādīja uz grupas garīgo pamatu - Jēzu Kristu, bet atklāja arī muzicēšanas stilu - roku (rock - klints - angļu val.).
Grupas pirmo sastāvu veidoja Bobs Hartmans (vokāls, ģitāra), Gregs Hogs (vokāls, ģitāra), Džons DeGrafs (basģitāra) un Bils Glovers (bungas, perkusijas). Puišu mērķis bija vienkāršs - pasludināt Kristu gan uz skatuves, gan personīgās sarunās ar klausītājiem. Viņi uzstājās mūzikas kafejnīcās, vidusskolu un koledžu sarīkojumos, vietējo draudžu pasākumos un brīvdabas koncertos visā ASV Vidējo Rietumu reģionā. Laicīgās publikas un jauniešu acīs puiši ātri vien izpelnījās kārtīgu rokeru slavu, taču kristīgās sabiedrības konservatīvajā daļā viņu mūzika tika uzskatīta par pārāk radikālu. Neraugoties uz kritiku, grupa palika uzticīga savam aicinājumam un turpināja spēlēt gan kristiešiem, gan sekulārajai auditorijai.
1973. gadā Petra noslēdza līgumu ar firmu Myrrh un ar 900 dolāriem kabatā devās uz studiju, lai ierakstītu savu pirmo albumu. Kaut arī muzikāli albums Petra (1974) bija visai vājš, tomēr, pateicoties tolaik populārā Kalifornijas kantrīroka stilā ieturētajām Boba Hartmana dziesmām un mūziķu aizrautīgajai spēlei, tam bija labi panākumi. Sekoja albums Come And Join Us (1977), kurā kā viesis piedalījās Gregs Volcs. Tas bija sākums ilggadējai Hartmana un Volca radošajai sadarbībai, kas ar laiku izvirzīja grupu Petra kristīgās mūzikas avangardā. Tomēr tolaik viņiem vēl nācās respektēt dažādas ierakstu kompānijas prasības. Myrrh bosi uzskatīja, ka sākotnēji iecerētais nosaukums God Gave Rock & Roll To You daudziem kristiešiem nebūs pieņemams, tāpat sava radikālā nosaukuma dēļ albumā netika iekļauta dziesma Killing My Old Man. Taču tieši šīs dziesmas bija vienas no populārākajām grupas koncertos un vēlāk tika iekļautas citos Petra albumos. Ierakstu kompānijas skeptiskās attieksmes un daudzu kristiešu aizspriedumu dēļ pret rokmūziku albums nebija komerciāli veiksmīgs, un kompānija Myrrh līgumu ar grupu lauza.
Par spīti neveiksmei puiši turpināja aktīvi koncertēt un stāstīt ļaudīm par dzīvo Kristu. Pēc viena no šādiem koncertiem viņus uzrunāja jaunās ierakstu kompānijas StarSong pārstāvji. Viņi bija patiesi pārsteigti par grupas vērienīgajiem mērķiem un radošo potenciālu. Tomēr ierakstu kontrakts tika parakstīts tikai tad, kad kļuva pilnīgi skaidrs - turpmāk vairs nekādi kompromisi no grupas prasīti netiks. Albums Washes Whiter Than (1979) atnesa Petrai pirmo nacionāla mēroga panākumu - par populāru radiohitu kļuva dziesma Why Should the Father Bother?. Pēc albuma iznākšanas Petra pārcēlās uz Nešvilu, izmaiņas notika arī grupas sastāvā - viņiem pievienojās vokālists Gregs Volcs un ģitārists Robs Freizers, taustiņinstrumentus spēlēja Džons Sliks, basģitāru - Marks Kellijs.
Nākamais albums Never Say Die (1981) atnesa grupai ilgi gaidītos panākumus. Par to lielā mērā jāpateicas albuma producentam Džonatanam Deividam Braunam, kura vadībā ieskaņoti arī vairāki turpmākie Petras albumi. Uznesti popularitātes viļņa virsotnē, puiši atsāka intensīvu koncertdarbību - tikai 1982. gadā vien grupa sniedza 161 koncertu. Albums Never Say Die iesāka arī Petrai raksturīgo albumu vāku dizainu - krāsainas lidojošas ģitāras, dažādi dīvaini priekšmeti, kosmisko tehnoloģiju elementi.
Turpmāko pāris gadu laikā Petra ierakstīja dažus no saviem labākajiem albumiem - More Power To Ya (1982), Not Of This World (1983), Beat The System (1984). Pēdējais uzskatāms par grupas 80. gadu spēcīgāko veikumu. Šajā laika posmā Petras sastāvs tika atsvaidzināts ar jaunu bundzinieku Luī Vīveru, taču lielākais grupas ieguvums neapšaubāmi bija taustiņinstrumentālists Džons Lourijs, kura fascinējošā spēle lielā mērā sekmēja Beat The System fantastiskos panākumus.
Pēc koncertalbuma Captured in Time & Space (1986) Petra piedzīvoja vairākus smagus triecienus. No grupas šķīrās tās solists Gregs Volcs un vienlaikus par savu aiziešanu paziņoja producents Džonatans Deivids Brauns. Šis zaudējums bija līdzvērtīgs grupas izjukšanai, taču Dievam bija citi plāni. Grupai pievienojās cilvēks, kas to padarīja populārāku nekā jebkad agrāk. Hartmans atceras savu pirmo tikšanos ar Džonu Šlitu. Tolaik viņš vēl spēlēja kādā pasaulīgā grupā un bija pamatīgā narkotiku reibonī. Drīz vien Šlits tika izmests no grupas un palika uz ielas bez graša kabatā. Pazemots un satriekts viņš lūgšanā vērsās pie Dieva, un Dievs viņam atbildēja. Pusgadu viņš nostrādāja par apkopēju kādā rūpnīcā, vienlaikus mācoties konstruēt darbagaldus un veikt vienkāršus rasējumus. Vēl četri gadi pagāja, strādājot par kalnrūpniecības inženieri. Visu šo laiku Dievs veidoja Džonā pazemīgu sirdi, līdz viņš bija kļuvis par jaunu cilvēku - Dieva cilvēku. Pārsteigts par milzīgajām pārmaiņām, kas bija notikušas ar šo puisi, Hartmans piedāvāja viņam vietu grupā Petra. Tomēr Šlits nepiekrita uzreiz. Viņš lūdza Dievu un savu jāvārdu deva tikai tad, kad bija pilnībā pārliecināts - Dievs patiesi grib lietot viņa talantu šajā kalpošanā.
Atjaunotā sastāvā un kopā ar jauniem producentiem - brāļiem Džonu un Dino Elefantēm - puiši cerību pilni devās uz studiju, lai ierakstītu savu devīto albumu Back To The Street (1986). Pretēji Brauna iecienītajām hārdroka skaņām jaunie producenti izvēlējās modernāko poproka skanējumu. Šis bija arī pēdējais albums, kura noformējumā tika izmantota lidojošo ģitāru tēma. Albums nebija slikts, tomēr tā vairs nebija tā pati Petra, kas agrāk.
Taču jau ar nākamo albumu This Means War (1987) viss atkal nostājās savā vietā. Fani mūzikas ierakstu veikalos burtiski cīnījās, lai pirmie tiktu pie savas albuma kopijas. Tā atkal bija vecā labā Petra - tikai vēl daudz skaļāka un agresīvāka. Pavisam negaidot albums kļuva par katalizatoru kādas citas kristīgā darba formas uzplaukumam. Tās bija jauniešu vasaras nometnes, kurās Petras mūzikas iedvesmoti, tūkstošiem pusaudžu studēja Dieva Vārdu un mācījās garīgajā cīņā lietot Jēzus viņiem uzticēto garīgo autoritāti. Tas gan nebija gluži tas, par ko Hartmans bija sapņojis, dibinot grupu Petra, taču tas noteikti bija daudz vairāk, nekā viņš jebkad būtu iedrošinājies Dievam lūgt vai cerēt.
Ja albuma This Means War uzdevums bija pamudināt kristiešus uz garīgu cīņu, tad nākamais Petras albums On Fire! (1988) aizdedzināja klausītāju sirdis kalpošanai dzīvajam Dievam un vēstīja par Atmodas tuvošanos. Gandrīz visas albuma dziesmas šodien kļuvušas par kristīgā roka klasiku. Starp kārtīgiem rokenrola gabaliem te sastopamas arī lēnas un melodiskas kompozīcijas. Ieraksta laikā notika kārtējās izmaiņas Petra sastāvā - grupu pameta basists Marks Kellijs, viņa vietā stājās Ronijs Keits. Albumam sekoja kārtējā koncertturneja un kārtējo reizi visas zāles un sporta arēnas, kur uzstājās Petra, bija ļaužu pārpildītas. Grupas uzvaras gājiens turpinājās.
1989. gadā beidzās Petras sadarbība ar StarSong un par grupas jauno izdevēju kļuva kompānija Word. Kā pirmo puiši nolēma īstenot senu sapni - ierakstīt slavas un pielūgsmes albumu. No jauniešu mācītājiem uzzinājuši, kādas slavēšanas dziesmas tobrīd ir vispopulārākās, viņi uzrakstīja tām aranžējumus roka stilā un devās uz studiju. Albums Petra Praise: The Rock Cries Out (1989) jau tūlīt pēc iznākšanas kļuva par atzītu bestselleru un ar labām sekmēm tiek pārdots joprojām. Šis bija pirmais Petra albums, kas ieguva zelta statusu.
Kaut arī Petras dalībnieki jau sen bija kļuvuši par nekronētiem kristīgā roka karaļiem, viņi nebeidza sapņot par jaunām muzikālām virsotnēm. 1990. gadā veikalu plauktos parādījās brīnišķīgu rokdziesmu kolekcija Beyond Belief , kas neatstāja vienaldzīgu nevienu. Grupa saņēma Grammy balvu, albuma dziesmas tika izmantotas arī īsfilmā Beyond Belief, kas stāsta par jaunu sportistu, kurš uzskata, ka Dievs viņu ir nodevis. Viņa vecāki izšķiras, brālim konstatē vēzi. Tomēr galu galā puisis atrod ceļu atpakaļ pie Dieva un gūst uzvaru ne vien sporta arēnā, bet arī garīgās cīņas laukā.
1991. gadā iznāca Petras 14. studijas albums Unseen Power, kas ievadīja kārtējās pārmaiņas grupas muzikālajā stilā - tika īstenota kompānijas Word koncepcija par „pakāpenisku agresivitātes samazināšanu mūzikā.” Daudziem grupas faniem gan šādas pārmaiņas nebija īsti pa prātam. Neskatoties uz to, albumam bija itin labi panākumi kā kristīgajā, tā sekulārajā tirgū, un arī šis albums tika nominēts Grammy balvai.
1992. gadā klajā nāca Petras slavēšanas albums spāņu valodā En Alabanza, bet pēc gada studijas albums Wake Up Call (1993), kas grupai atnesa kārtējo Grammy. Grupā atgriezās tās ilggadējais producents Brauns Bannisters. Kritiķi salīdzināja Petru ar labi nostāvējušos vīnu - jo tas vecāks, jo labāks. Tajā pašā laikā Petru vajāja dažādi pārbaudījumi. Lai vairāk veltītu laiku ģimenei, no aktīvas līdzdalības grupā atteicās tās dibinātājs un galvenais dziesmu autors Bobs Hartmans: „Daudzus gadus mana dzīve bija nebeidzama dziesmu rakstīšana, ieraksti, koncerti. Atkal un atkal, un tā bez apstājas. Galu galā es no tā visa jutos noguris.” Par aiziešanu paziņoja arī taustiņinstrumentālists Džons Lourijs. Fani bija izmisumā - vai pēc tik dramatiskām pārmaiņām grupa spēs atgūties? Galu galā tika atrasts zelta vidusceļš - Hartmans joprojām palika grupas izpildproducents un dziesmu autors, bet koncertos viņa vietā stājās Deivids Līčens. Džonu Louriju nomainīja Džims Kupers.
Šādā sastāvā Petra ierakstīja savu nākamo albumu No Doubt! (1995). Albumā ir daudz saulainu poproka melodiju, klausītājiem tas patika, un pārdošanas apjomi strauji auga. 1996. gadā grupu pameta tās ilggadējais basģitārists Ronijs Keits, viņa vietā stājās Lonijs Čapins. Slavas un pielūgsmes albums Petra Praise 2: We Need Jesus (1997) atnesa grupai kārtējo Dove balvu, šoreiz nominācijā „Gada labākais slavēšanas albums”. Taču turpinājās arī nepatikšanas - par savu aiziešanu paziņoja Deivids Līčens, sākās nesaskaņas ar kompāniju Word. Tomēr grupas veterāni Hartmans, Šlits un Vīvers bija pārliecināti, ka Petra vēl nav paveikusi visu, ko Dievs tai paredzējis. Viņi dedzīgi lūdza Dievu, un drīz vien Petra ieguva jaunu papildinājumu - grupai pievienojās taustiņinstrumentālists Kevins Brandovs un ģitārists Pīts Orta.
Kārtējā sastāva maiņa atnesa arī kārtējās jaunās vēsmas grupas mūzikā. Albums God Fixation (1998) bija Petra pirmais mēģinājums alternatīvā roka jomā. Sekoja koncerttūre, kas kuplināja grupas jau tā raženo fanu pulku. 2000. gadā klajā nāca akustiskais albums Double Take ar 10 klasiskām Petras melodijām un divām jaunām dziesmām. Par šo albumu Petra saņēma savu ceturto Grammy. Tas tomēr nespēja izlīdzināt arvien pieaugošās nesaskaņas ar firmu Word un, līgumam beidzoties, grupa atkal atradās uz ielas.
Pēc ilgiem meklējumiem 2001. gadā Petra noslēdza līgumu ar Inpop Records un laida klajā albumu Revival. Tā bija atgriešanās pie grupas muzikālajām saknēm, tomēr jauno producentu Džeisona Halberta un Dvaina Laringa vadībā Petra skanējums bija kļuvis pilnīgi citādāks. Grupā bija atgriezies tās dibinātājs Bobs Hartmans, ģitāru spēlēja Kvintons Gibsons, basģitāru Gregs Bailejs. Kad speciāli izraudzītiem klausītājiem ļāva noklausīties jaunā albuma demomateriālu, neviens nespēja uzminēt, kas tā par grupu. Uzzinājuši, ka tā ir Petra, ļaudis bija šokēti. Zibens ātrumā vēsts par jauno albumu izplatījās visā Amerikā - kristīgā roka krusttēvi ir atgriezušies!
2003. gadā klajā nāca pēdējais Petra studijas albums Jekyll & Hyde, pēc gada arī tā spāņu versija. Vēl pirms šī albuma grupa pārdzīvoja kārtējo sastāva maiņu - ilggadējais bundzinieks Luī Vīvers tika nomainīts ar Polu Saimonu. Albuma producēšanu uzņēmās bijušais grupas Newsboys līderis Pīters Furlers. Šis bija agresīvākais un skaļākais grupas albums pēdējo 10 gadu laikā. Tam sekoja virkne koncertu visā pasaulē.
Gadu gaitā fani ne reizi vien pauduši neapmierinātību ar biežajām pārmaiņām grupas sastāvā. No 1972. līdz 2005. gadam grupā īsāku vai garāku laiku muzicējuši 28 mūziķi. Taču Bobs Hartmans uzsver, ka grupu Petra nedrīkst uztver tikai kā muzikālu kolektīvu - tā ir kalpošana, lai uzrunātu ļaudis ar Evaņģēlija vēsti un iedrošinātu kristiešus garīgajai cīņai. Garajos darba gados Petra nekad nav pazaudējusi savas misijas pamatmērķi - kalpot Jēzum Kristum un vest pie Viņa pazudušos cilvēkus. „Mēs sākām ar šo sajūtu, ka Dievs mūs aicina lietot mūsu talantus, lai uzrunātu savus vienaudžus un vestu tos pie Kristus. Tas nebija ne romantiski, ne finansiāli izdevīgi, tomēr mēs zinājām, ka mums tas jādara,” teic Hartmans.
1972. gadā, kad Petra sāka savu kalpošanu, kristīgas rokmūzikas ierakstus nevarēja nopirkt veikalos, to neatskaņoja baznīcu pasākumos. Par šo mūzikas stilu bija daudz strīdu un Petra koncertus nereti pavadīja sašutušo baznīcēnu piketi. Par grupu interesējās tikai ielu evaņģēlisti, kas šāda veida mūziku uzskatīja par lielisku evaņģelizācijas instrumentu. Tāpēc savos agrīnajos gados Petra spēlēja galvenokārt evaņģelizācijas koncertus. Bobs atceras: „Mēs spēlējām, lai piesaistītu klausītājus, un tad pasludinājām tiem Evaņģēliju.” Raksturīga Petra koncertu iezīme bija aicinājums uz grēku nožēlu. Grupas mūziķi teic, ka nespējot saprast tās jaunās kristīgās grupas, kas saka: „Mēs neesam kalpotāji, mēs gribam tikai spēlēt!” - „Tad kāpēc viņi neizvēlējās sekulāro mūziku?”, jautā Bobs un turpina: „Man ir tāda sajūta, ka šodien kristīgie mūziķi vairāk domā par naudu un slavu. Taču Dievs spēj lietot cilvēka pūles arī tad, ja viņa motivācija nav pareiza. Paldies Dievam, ka ir pietiekami daudz mākslinieku, kas izdod patiešām lielisku kristīgu mūziku.”
80. gadu vidū vairāki pazīstami evaņģēlisti sāka kampaņu pret kristīgo rokmūziku, apgalvojot, ka tā ir sātaniska. Petras kalpošanai šis bija smags laiks. Negaidīti par grupas un visas kristīgās rokmūzikas aizstāvi kļuva pazīstamais mācītājs, rakstnieks un evaņģēlists Džošs Makdauels. „Kad mēs devāmies uz koncertiem kādā pilsētā, mums bija arī pusdienas kopā ar vietējiem mācītājiem. Šādās reizēs Džošs vienmēr teica dažus vārdus kristīgās rokmūzikas aizstāvībai. Iespējams, tieši viņa teiktais ir pārmainījis ļaužu domas par šo mūzikas stilu daudz vairāk nekā jebkas cits,” domā Bobs Hartmans. Petra un Makdauela kopdarbs nesa pozitīvus augļus arī citās kristīgās kalpošanas nozarēs. Jau minētajās vasaras nometnēs jaunieši aktīvi izmantoja gan grupas mūziku un videoierakstus, gan novatoriskos Bībeles studiju materiālus, grāmatas un citus palīglīdzekļus. Šai kalpošanai bija arī milzīga nozīme pirmslaulību seksuālās atturības kustības veicināšanā jaunatnes vidū.
Petra mūziķi ir gandarīti par grupas 33 gadus ilgo patiesi fantastisko vēsturi. Līdz pat pēdējam mirklim Petra bija vispieprasītākā rokgrupa kristīgās mūzikas vēsturē, un, iespējams, šie panākumi tā arī nekad netiks pārspēti. Savā radošajā mūžā grupa izbaudījusi gan slavas virsotnes, gan arī to, ko nozīmē būt visu atstātiem un nevajadzīgiem. Tomēr viņi ir spējuši izturēt un savu skrējienu pabeigt ar uzvaras vainagu, jo viņu garīgais pamats vienmēr bijusi Dzīvā Klints - Jēzus Kristus.
****
P.S. 2007. gadā divi no „Petra” bijušajiem dalībniekiem Džons Slits un Bobs Hartmans apvienojās kolektīvā ar nosaukumu „II Guys from Petra” un izdeva albumu „Vertical Expressions” ar deviņām pielūgsmes dziesmām jaunā aranžējumā, kā arī divām dziesmām no albuma „Farewell” koncertieraksta. Visa grupa no jauna kopā sanāca 2007. gada nogalē, lai spēlētu 90 minūtes garu koncertu Pasaules AIDS dienai veltītajā festivālā „Rock & Vida” Buenosairesā, Argentīnā. 2010. gada sākumā „Petra” spēlēja vairākos festivālos ASV un koncertēja arī Brazīlijā. Sākās darbs pie jauna albuma ieraksta un tam sekojošās pasaules tūres sagatavošanas. Albums „Back to the Rock” nāks klajā 2010. gada nogalē. Vēlāk paredzēts izdot arī DVD.
****
Petra diskogrāfija:
- 1974 Petra
- 1977 Come and Join Us
- 1979 Washes Whiter Than
- 1981 Never Say Die
- 1982 More Power To Ya
- 1983 Not of this World
- 1984 Beat the System
- 1985 Captured In Time & Space (koncertieraksts)
- 1986 Back to the Street
- 1987 This Means War!
- 1988 On Fire!
- 1989 Petra Means Rock (izlase)
- 1989 Petra Praise: The Rock Cries Out (pielūgsmes albums)
- 1990 Beyond Belief
- 1990 War & Remembrance (2 CD, izlase)
- 1991 Unseen Power
- 1991 Petrafied: The Best of Petra (izlase)
- 1992 Petra en Alabanza (spāņu val., pielūgsmes albums)
- 1992 Petraphonics (izlase)
- 1993 Wake-Up Call
- 1993 Power Praise (izlase)
- 1995 No Doubt
- 1995 Rock Block (izlase)
- 1996 The Early Years (izlase)
- 1997 Petra Praise 2: We Need Jesus (pielūgsmes albums)
- 1998 God Fixation
- 1999 The Coloring Song (izlase)
- 2000 Double Take (akustiskais albums)
- 2001 Revival (pielūgsmes albums)
- 2001 Greatest Hits Vol. 1 (izlase, Brazīlijas izdevums)
- 2002 Still Means War (izlase)
- 2003 Jekyll & Hyde
- 2003 The Power of Praise (izlase)
- 2004 Jekyll & Hyde en Español (spāņu val.)
- 2005 Petra Farewell (koncertieraksts)
- 2006 The Praise Collection (izlase)
- 2006 The Ultimate Collection (2 CD; izlase)
- 2006 Praise Collection (2 CD; izlase)
- 2006 The Early Years (izlase, jauns vāka noformējums)
- 2007 The Definitive Collection (izlase)
Petra video:
- 1986 Captured In Time & Space (Videokasete)
- 1989 On Fire! Video Event
- 1990 Beyond Beliefe Video Album
- 1992 Backstage Pass
- 1993 Wake-Up Call Video Collection
- 2001 Revival
- 2006 Farewell
- 2006 Captured In Time & Space (DVD)
