20
„Laikmeta zīmēs” jau esam stāstījuši, kā radusies pasaulē vispopulārākā garīgā himna „Amazing Grace”. Šoreiz mūsu stāsts par vēl kādu dziesmu, ko pazīst visā pasaulē un kura tūlīt pēc „Amazing Grace” ierindojas otrajā vietā populārāko baznīcas himnu sarakstā. Tā ir pazīstamā zviedru dziesma „O Store Gud” jeb, kā to pazīstam latviski, „Ak, lielais Dievs”.
Dziesmas vārdu autors ir zviedru sludinātājs Kārlis Gustavs Bobergs, kas 1885. gadā sarakstīja poēmu „O Store Gud”. Par iedvesmas avotu kalpoja kāds notikums, kad Bobergs kopā ar vēl dažiem draugiem atgriezās no dievkalpojuma Monsterasā, Smolandē, Dienvidzviedrijā. Bija vēla pēcpusdiena. Pēkšņi apvārsni aizklāja melni negaisa mākoņi, starp kuriem vietu vietām uzplaiksnīja saules stari. Spēcīgs vējš brāzās pāri pļavām un labības laukiem. Bija dzirdama pērkona duna. Zemi slacīja vēsa, atspirdzinoša lietus šaltis. Tomēr jau pēc brīža vētra beidzās un debesīs iemirdzējās spoža varavīksne.
Atgriezies mājās, Bobergs atvēra logu un raudzījās uz Monsterasas līci, kas gluds kā spogulis pavērās viņa acu skatam. No līča pretējā krasta mežiem varēja saklausīt brīnišķīgas putnu dziesmas. Vakara klusumu pāršķēla vietējās baznīcas zvani. Šī skata savaldzināts Bobergs sēdās pie rakstāmgalda un uzrakstīja slavas dziesmu visvarenajam Dievam, kas visu šo skaistumu radījis.
Pats Bobergs vēlāk šo notikumu aprakstīja tā: „Tas bija laiks, kad dabā redzama bagātīga krāsu palete, bet kokos skan nebeidzamas putnu dziesmas. Bija silts, negaisa mākoņi aizsedza apvārsni, un drīz vien sāka plaiksnīt zibens un dārdēja pērkons. Taču vētra ātri beidzās un parādījās skaidra debess. Kad nonācu mājās, es atvēru logu ar skatu uz jūru. Acīmredzot pilsētā notika kādas bēres un baznīcas zvani zvanīja dziesmas „Kad Mūžības zvans aicinās manu atpestīto dvēseli sabata mierā” melodiju. Tovakar es uzrakstīju dziesmu „O Store Gud”.” Saskaņā ar citu versiju, poēma ir parafrāze par 8. Psalma tēmu un rakstīta pagrīdes draudzēm, jo tolaik baptistu un misijas draudzes Zviedrijā vēl tikai cīnījās par oficiālu atzīšanu.
Poēma tika publicēta 1886. gada 13. martā avīzē „Mönsterås Tidningen”. Bobergs nebija paredzējis, ka viņa poētiskais darbs jelkad kļūs par dziesmu, tāpēc bija pārsteigts, kad 1888. gadā, apmeklējot kādu dievkalpojumu Varmlandes provincē, dzirdēja atskanam senu zviedru melodiju, kam bija pievienoti viņa poēmas vārdi. 1890. gadā „O Store Gud” nepilna versija tika publicēta dziesmu krājumā „Sions Harpan”. Tajā pašā gadā Bobergs kļuva par Zviedrijas Misijas draudžu apvienības laikraksta „Sanningsvittnet” redaktoru, kas 1891. gadā izdeva dziesmu grāmatu, kurā tad arī tika publicēta dziesmas pilna versija. Aranžējumu klavierēm un ģitārai veidoja mūzikas skolotājs un ērģelnieks Ādolfs Edgrēns.
Vispirms dziesmu iztulkoja vācu valodā. To paveica vācbaltu muižnieks Manfrēds fon Glēns, kurš ar dziesmu iepazinās savā dzimtenē Igaunijā kādā zviedru minoritātes dievkalpojumā. 1907. gadā tā tika publicēta dziesmu krājumā „Blankenburger Lieder”. Vēlāk dziesmas vācu versija nokļuva Krievijā, kur 1912. gadā to krievu valodā pārtulkoja „Krievijas Mārtiņš Luters” Ivans Prohanovs, kurš uzskatāms par ražīgāko protestantu dziesmu autoru un tulkotāju Krievijas vēsturē. Dziesma „Veļikij Bog” iekļauta Pēterburgā izdotajā krievu protestantu dziesmu grāmatā „Kimvali”.
Tomēr visnozīmīgākā loma dziesmas izplatīšanā pasaules tautu starpā bija tās angļu tulkojumam. Pirmais dziesmu 1925. gadā iztulkoja Ilinoisas štata Nortpārkas koledžas profesors E. Gustavs Džonsons. No deviņiem dziesmas pantiem viņš izvēlējās piecus un iekļāva tos dziesmu krājumā „Covenant Hymnals”. Tomēr par šo tulkojumu daudz pazīstamāks kļuva britu metodistu misionāra Stjuarta Veslija Kīna Haina tulkojums.
Bērnībā Hains kopā ar vecākiem apmeklēja Pestīšanas armijas dievkalpojumus. Pie Kristus viņš nāca 1914. gadā un drīz pēc tam tika kristīts. Lielu ietekmi uz jaunekli atstāja ievērojamā britu evaņģēlista Čārlza Sperdžena svētrunas. Pēc dienesta armijā Hains sāka misionāra gaitas Polijā un Čehoslovākijā. Pirmoreiz dziesmas krievu versiju viņš dzirdēja 1931. gadā savā misijas ceļojumā Karpatu kalnos Ukrainā. Hains sāka šo dziesmu izmantot savos evaņģelizācijas dievkalpojumos. Kā iedvesma ķerties pie dziesmas tulkošanas kalpoja barga vētra, kuru viņš reiz piedzīvoja kalnos. Zibens strēles, kas plaiksnīja virs kalnu virsotnēm, atsauca atmiņā viņa tik iemīļoto himnu. Hains pārveidoja vairākus dziesmas pantus un uzrakstīja divus jaunus. Arī melodija tika pārmainīta. 1933. gadā Hains atstāja Ukrainu, lai turpinātu misionāra gaitas kaimiņzemēs. Sākoties Otrajam Pasaules karam, viņš atgriezās Anglijā, kur kalpoja kā evaņģēlists poļu bēgļu vidū.
1949. gadā Hains pabeidza dziesmas galīgo tulkojumu angļu valodā. No dziesmas oriģināla deviņiem pantiem bija palikuši tikai četri, pie tam divi no tiem bija viņa paša sarakstīti. Dziesmas angļu versija tika publicēta evaņģēliskajā žurnālā „Grace and Peace”, kas tika izplatīts krievu bēgļu vidū vairāk nekā 50 pasaules valstīs. Tā dziesma „How Great Thou Art” kļuva populāra it visur, kur vien nonāca žurnāls. Angļu misionāri to aizveda arī uz britu kolonijām Āfrikā un Indijā.
Dr. J. Edvīns Ors no Fullera Teoloģijas semināra ar dziesmu iepazinās nelielā ciematiņā Indijā. 1954. gada vasarā viņš ar to iepazīstināja kādas kristīgas konferences dalībniekus Kalifornijā. Konferencē piedalījās arī pazīstamā amerikāņu dziesmu autora un izdevēja Tima Spencera dēls un meita, kas palūdza Oram dziesmas kopiju un, atgriezušies mājās, parādīja to tēvam. Spencers un viņa izdevniecība „Manna Music” tūlīt sāka sarunas ar Hainu par autortiesību iegādi. Tomēr tas nebija parasts biznesa darījums. Spencers vēlējās, lai dziesma būtu brīvi pieejama visiem. Rezultātā dažu gadu laikā „How Great Thou Art” kļuva par vienu no populārākajām garīgajām himnām pasaulē.
Taču par vislielāko dziesmas popularizētāju uzskatāms evaņģēlists Billijs Grehems. Pirmoreiz Grehema komanda ar dziesmu iepazinās 1954. gadā Londonā. Pols Maiklsons aranžēja dziesmas melodiju Grehema evaņģelizācijas kampaņu vajadzībām, un 1955. gadā tā skanēja Toronto kampaņas laikā. Tomēr nedalītu popularitāti dziesma ieguva 1957. gadā evaņģelizācijas dievkalpojumos Ņujorkā. Grehema mūzikas direktors Klifs Barovs atceras, ka šīs kampaņas laikā viņi dziedājuši šo dziesmu vismaz 100 reizes, jo ļaudis gluži vienkārši nav ļāvuši viņiem apstāties. 1959. gadā dziesma sāka skanēt arī Billija Grehema iknedēļas radioraidījumos.
1957. gadā Džozefs T. Beilijs veica jaunu tulkojumu no Boberga zviedru oriģināla, tomēr atstājot tekstā arī dažas Haina frāzes. 1982. gadā britu himnologs Ēriks Routlijs uzrakstīja dziesmai jaunas harmonijas un tekstu. Bet 1995. gadā Kristus Apvienotā baznīca izdeva dziesmu krājumu „New Century Hymnal”, kurā pilnībā atjaunota dziesmas oriģinālā versija.
Pēc tam, kad dziesmas angļu versija bija ieguvusi popularitāti visā pasaulē, tā kļuva populārāka arī tās dzimtenē Zviedrijā. Zviedru kristīgais mūziķis Pērs Ēriks Halīns uzskata, ka tieši Elvisa Preslija iedziedātajam himnas variantam jāpateicas par dziesmas atdzimšanu Zviedrijā. Dziesma tulkota daudzu pasaules tautu valodās, tostarp esperanto. Pārsteidzoša ir šīs garīgās dziesmas popularitāte maoru valodā. Pirmoreiz tā tika izpildīta 1981. gadā karalienes Elizabetes II viesošanās laikā Jaunzēlandē. Vēlāk maoru dziedātājs Hovards Morisons ierakstīja šo dziesmu un tā veselus sešus mēnešus noturējās Jaunzēlandes nacionālajā dziesmu aptaujā, piecas nedēļas būdama pirmajā vietā.
„How Great Thou Art” ir visvairāk ierakstītā garīgā dziesma mūzikas industrijas vēsturē, to izpildījuši daudzi kristīgie un sekulārie mākslinieki. Pēc Amerikas Autortiesību aģentūras ASCAP ziņām, šī dziesma ir viena no visu laiku populārākajām garīgajām himnām ASV. Tā bijusi dziesmu tabulu virsotnēs arī citās zemēs. Ir ziņas par vairāk nekā 700 oficiāli dokumentētiem šīs himnas ierakstiem, tā saņēmusi divas „Grammy” balvas, skanējusi neskaitāmos TV raidījumos, mākslas filmās un bijusi vairāku ASV prezidentu iemīļotākā dziesma. Šī majestātiskā slavas un pielūgsmes himna atgādina ikvienam, kas to klausās, par visvareno Radītāju, kas radījis visu skaisto, ko redzam visapkārt.
Ak, lielais Dievs, kad redzu, ka Tu esi
Tik skaistu, krāšņu dabu radījis
Un dzīvībai ikkatrai gaismu nesi,
To Savā mīlestībā audzējis.
Tad līksmo sirds un sauc Tev pretī, Dievs:
Tu esi liels, Tu esi liels!
Tad līksmo sirds un sauc Tev pretī, Dievs:
Tu esi liels, Tu esi liels!
Kad ziedonī no miega daba raisās
Un zaļās birzīs putnu dziesmas skan,
Kad visur prieks un puķu smarža kaisās,
Kas atnes laimi sirdī arī man.
Tad līksmo sirds…
Kad aicināts no žēlastības tieku
Un debess gaismas starus ieraugu,
Tad cerības uz dzīvo Dievu lieku
Un Viņa visspēcību atzīstu.
Tad līksmo sirds…
Un, kad reiz beidzot mājās aizsaukts kļūšu,
Kad ietērpts Viņa vaiga spožumā,
Pie troņa pakrītot, it pārsteigts būšu,
To Kungu redzot Viņa skaistumā.
Tad līksmo sirds un sauc Tev pretī, Dievs:
Tu esi liels, Tu esi liels!
Tad līksmo sirds un sauc Tev pretī, Dievs:
Tu esi liels, Tu esi liels!
Loti skaisti vardi. Es noteikti norakstisu vardus un iemacisos no galvas. Sava brivaja laika pec darba tas man noder. Tadus rakstus es lasu un pardomaju katru vardu.