05
2008. gadā pāragri mūžībā aizgājušā priestera, Rīgas Sv. Franciska draudzes vikāra, Rīgas Metropolijas Garīgā semināra garīgā tēva, Laterāna Pontifikālās Universitātes Rīgas Teoloģijas institūta un Rīgas Augstākā reliģijas zinātņu institūta docētāja,Mag. hist Artura Krištapoviča pārdomas par Potera fenomenu un tā ietekmi uz mūsu bērnu psihi. Publicējam saīsinātu.
****
Džoanas Ketlīnas Roulingas grāmatām par Hariju Poteru ir miljoniem piekritēju visā pasaulē kā bērnu, tā pieaugušo vidū. Šī literārā darba izdošana un ekranizācija neapšaubāmi jāuzskata par lielāko komerciālo veiksmi pēdējo gadu laikā. Internetā varam atrast tūkstošiem Harijam Poteram veltītu mājas lapu. Arvien pieaug Potera fanu klubu skaits, daudzviet var iegādāties suvenīrus un rotaļlietas ar attiecīgajiem atribūtiem. Līdz ar to radies jauns mūsdienu fenomens, ko apzīmējam ar vārdu „poteromānija”.
Kādi ir Potera panākumu iemesli? Viens no izplatītākajiem skaidrojumiem ir, ka šīs grāmatas piedāvā pārdzīvojumus, kuri trūkst mūsdienu pusaudžiem. Televizors, internets, dators un cita tehnika ir kļuvusi par bērnu ikdienas neatņemamu sastāvdaļu. Tāpēc krāšņais stāsts ar burvestības un maģijas elementiem varēja aizpildīt nišu, rosinot iztēli, kad visapkārt valda racionālā elektronika. Ar iepriekšējām paaudzēm tomēr bija citādāk - tika uzskatīts, ka dzīve norit atpalicībā un sapņots par moderniem laikiem ar attiecīgām mašīnām un mehānismiem. Tādēļ tik iecienīti bija Žils Verns un Herberts Velss ar savām nākotnes vīzijām.
Cits Roulingas grāmatu panākumu iemesls ir galvenā varoņa Harija Potera tēls, kurš, protams, ir pozitīvs. Nokļūstot burvju skolā, viņam ar saviem jaunajiem draugiem jāpiedzīvo daudzas bīstamas situācijas. Pateicoties zēna drosmei un pareizajām ētiskajām izvēlēm, dēmoniskie spēki tiek uzvarēti. Komentētāji autores panākumus saskata arī tanī, ka viņa prasmīgi pievēršas tādām aktuālām tīņu dzīves problēmām kā bailes, nemiers, konflikti, draudzība, šaubas, godīgums un tamlīdzīgi. Veiksmīgi izvēlētais fantasy žanrs dod iespēju uz maģijas un mistikas fona saistoši aprakstīt pusaudžu ikdienas dzīvi.
Ažiotāža ap Roulingas grāmatām un poteromānija izpelnījusies ievērojamas kristiešu daļas asus pārmetumus. Roulinga tiek pasludināta par sātanisti, bet viņas grāmatas - par okultisma rokasgrāmatām, jo miljoniem jauno cilvēku Potera atraktivitātes dēļ mācās ģērbties un darboties kā burvji. Dažās vietās pat sarīkota šo grāmatu publiska sadedzināšana. Protams, šāda rīcība sekulāri domājošos cilvēkos izraisa labākajā gadījumā neizpratni, bet bieži vien kristieši tiek apsūdzēti tumsonībā, neiecietībā un tieksmē uz patiesības monopolu visās jomās.
Šā raksta uzdevums nav pievērsties “poteromānijas” fenomenam - kāpēc fanātiskie Harija Potera mīlētāji šturmē veikalus un zibens ātrumā izķer no plauktiem iekārotās grāmatas. Raksta mērķis ir palīdzēt orientēties iespējamajās šo grāmatu interpretācijās un uzskatu dažādībā, kā arī izvēlēties pareizāko interpretāciju. Tāpat tiks sniegtas dažas praktiskas rekomendācijas vecākiem, kā rīkoties, ja bērns jau ir izlasījis, lasa vai, sekojot modei, gatavojas lasīt šīs grāmatas.
Dažkārt Roulingas darbi tiek salīdzināti ar citu fantasy žanra klasiķu, īpaši Dž. R. R. Tolkīna darbiem, kas Roulingai par labu nenāk. Tomēr objektivitātes labad jāatceras, ka Poters rakstīts nedaudz citai vecuma kategorijai. Tolkīna “Gredzenu brālība” domāta pieaugušajiem un to jāsāk lasīt ne ātrāk par 14 - 17 gadiem, tas ir vecumā, kad Poteru visbiežāk jau beidz lasīt. Cita lieta ir atšķirīgās ētiskās paradigmas Roulingas un citu fantasy žanra korifeju darbos. No Roulingas grāmatām ir grūti secināt, kāda ētiskā paradigma ir viņas radītās pasaules pamatā. Kas ir globālā ļaunuma avots? Kāpēc visi mierīgi noraugās, ka pasaulē pastāv ļaunums, un kādi vispār ir ļaunuma kritēriji? Kāpēc tiek tolerēta viena no koledžām - Slizerina, kurā mācās potenciālie melnie magi? Diezgan simboliski, ka grāmatas varoņiem Ziemassvētki, Lieldienas un Helovīns ir līdzvērtīgi svētki. Tāpēc daudziem lasītājiem rodas iespaids par globālu labā un ļaunā sajaukšanu.
Šādu iespaidu nespēj mainīt arī Harija Potera it kā labie darbi. Jāatzīmē, ka Harijs nemaz nav tik pozitīvs personāžs. Viņš ne vienmēr spēj savaldīties, reizēm ir nežēlīgs, pašpārliecināts un atriebīgs. Visai bieži viņam sanāk balansēt uz labā un ļaunā robežas, kaut arī beigu beigās viņa izvēle vienmēr ir šķietami tikumiska, jo kad jāizvēlas starp vieglo un pareizo, viņš vienmēr prot izvēlēties pareizo. Vissaistošākie fragmenti Poterā ir līdz pat didaktikai ētiski. Ir uzticīgi draugi, tikumiska rīcība, viltīgi ienaidnieki. Personīgās attiecības starp varoņiem tiek attēlotas pareizi un emocionāli. Aprakstītās patiesības ir, var sacīt, banālas un garlaicīgas. Tāpēc, lai par tām rakstītu, bija vajadzīgas negarlaicīgas grāmatas.
Kāpēc kristīgi domājošiem cilvēkiem Potera sērijas grāmatas tomēr šķiet bīstamas? Visnopietnākais pārmetums ir par okultisma un maģijas prakses pasniegšanu ārēji pievilcīgā formā, slēptu sātanisma propagandu, bērnu kultūras paganizāciju, New Age ideoloģijas indoktrināciju. Maģija ir veids kā nokļūt līdz īstenības apslēptajam mehānismam, kontakts ar pārdabiskiem, garīgiem spēkiem un, pateicoties šim kontaktam, spēja veikt neiespējamas lietas. Labie un ļaunie spēki nav saistīti ar laiku, telpu un citiem matērijas atribūtiem, tādēļ stāv pāri mums zināmajai dabai. Kontaktu ar šiem spēkiem cilvēks var arī neapzināties. Viņam var šķist, ka ar savu auru, koncentrēšanos, biostrāvu vai vēl ko citu tiek panākts pozitīvs efekts - atjaunota veselība, remdētas sāpes. Tomēr, neesot garīgi atdzimušam kristietim (kristietis lūgšanā vēršas tikai un vienīgi pie Dieva) un atverot sevi garīgajai pasaulei, cilvēks var nonākt saskarsmē ar sfērām, ar kurām labāk nesaistīties. Ļaunie gari var kārdināt cilvēku un līdz zināmam laikam pat palīdzēt panākt it kā pozitīvu rezultātu.
Kādēļ cilvēki vispār pievēršas maģijai? Tā ir fundamentālā neuzticēšanās Dievam, grēka un sātana ietekme. Šāda maģijas interpretācija tiek pamatota Svētajos Rakstos un Baznīcas dokumentos. Maģija nav pieņemama vairāku iemeslu dēļ. Vispirms tas ir ļauno subjektīvo motīvu dēļ - vēlmi iegūt varu pār vēstures gaitu un cilvēkiem, centieni piesaistīt sev apslēptos garīgos spēkus. Otrkārt, maģisko rituālu un līdzekļu objektīvās struktūras dēļ, kad rīcības iedarbīgums netiek saistīts ar iekšējo nostāju. Nepieņemama ir ticība rituāla spēkam ārpus Dieva spēka un, kas vēl sliktāk, ārpus Dieva gribas. Maģijā tieši vai netieši izpaužas dēmonisko spēku ietekme un tai ir ļauni augļi - grēcīgi (elkdievība) un dēmoniski.
No kristīgā viedokļa raugoties, apsūdzība buršanas, maģijas un okultisma propagandēšanā ir vissmagākā. No Potera teksta redzams, ka Roulingai patiešām ir zināšanas par okultisma pagātni - pieminēts XIV gadsimta alķīmiķis N. Flamels, kurš nodarbojās ar Dzīvības Eleksīra radīšanu. Burvju skolā audzēkņi cītīgi mācās, apgūstot speciālās zināšanas un formulas, lai pēc tam tās varētu izmantot un panākt vajadzīgo efektu. Harijs mācās sastādīt horoskopus, kopā ar draugiem izsauc mirušo garus. Nāve tiek nosaukta par kārtējo brīnišķīgo piedzīvojumu (alūzija uz reinkarnāciju?), grāmatās tiek apjūsmota astroloģija un kristalomantija.
Par maģijas ļaunumu nav jāšaubās. Tomēr Poteru nevar uzskatīt par reālu maģijas rokasgrāmatu. Buršanas receptes balstās uz Fēniksa spalvu vai vienradža raga izmantošanu. Šīs vielas nav iespējams iegādāties veikalos. Lidošana ar slotu un manevrēšana ar burvju nūjiņu ir parasti līdzekļi pasaku varoņu arsenālā, bet Roulingas grāmatas ir pasakas. Cita lieta, kad, piemēram, J. Blavatska saka, ka dieviete Izīda atnesa kviešus uz Zemi no Venēras un visā nopietnībā apgalvo, ka šo faktu apstiprina botāniķu pētījumi, kuri neatrada uz Zemes kviešu priekštečus. Tā ir negodīga mītu un realitātes sajaukšana, bet Poters vērtējams pasaku žanra ietvaros.
Tomēr Potera ietekme uz jauno lasītāju nenobriedušajiem prātiem var atstāt arī negatīvu ietekmi. Mūsdienu apstākļos, kad kristīgā kultūra vairs nedominē, Poters kļuvis par vēl vienu pilienu neopagānisma jūrā. Atšķirībā no Luisa Nārnijas hronikām, Roulinga nerakstīja apoloģētisku pasaku. Tāpēc lasītājs, kas iegrimis Potera pasaulē, var nemanāmi pāriet no pasaku pasaules uz reālu pagānismu. Dažādi mācību līdzekļi iesācējiem ezotērikā, astroloģijā vai zīlēšanā, kā arī maģiskie amuleti, buramvārdu krājumi un aromātiskās vielas ir diezgan pieprasīta prece arī mūsdienu Latvijā. Poters daudzus nezinošus un lētticīgus cilvēkus var vēl vairāk dezorientēt. Starptautiskās eksorcistu asociācijas vadītājs G. Amorts norādījis, ka Poters ir īpaši bīstams ar to, ka satur sadalījumu „baltajā” un „melnajā” maģijā, kas ir aplami, jo maģija vienmēr nes sevī iekšējo ļaunumu. Tāpat Poterā aprakstītās maģiskās prakses un tehnikas, iedarbojoties uz iztēli, nevar neiespiesties zemapziņā. Šajā ziņā Poters var nelabvēlīgi ietekmēt lasītāju ar savu ārkārtīgi spēcīgo, suģestīvo okultisma vīziju.
Šodien sekulārā pasaule dažādos veidos cenšas ietekmēt cilvēku, tostarp bērnu domāšanu un pasaules uztveri. Tiek ražotas skaistas lelles Bārbijas, kas potenciāli var ieaudzināt pieķeršanos ārišķībai un patērētāja psiholoģiju (kleitas, frizūras un tamlīdzīgi). Tiek rādīti seriāli, kuros praktiski neparādās nopietnas vērtības. Šīs filmas ar mākslīgi radītiem konfliktiem abstrahē no morāles un ģimenes vērtībām, veicinot ilgas pēc bagātas dzīves, kurā dažādību ievieš tikai finansiālās un erotiskās intrigas. Savukārt nenopietna attieksme pret maģiju var novest pie domas, ka maģija ir ilūzija, māņticība vai nevainīga spēle, ka tā ir tikai pasakās. Tāpēc mums jābūt uzmanīgiem. Mēs nedrīkstam atgriezties pagānismā, aizmirstot Kristus žēlastību, ne arī kļūt lētticīgi, neņemot vērā Svētajos Rakstos, kas ir Dieva Vārds cilvēcei, pausto bezkompromisa vēršanos pret maģiju.
Ko tad mums darīt ar Hariju Poteru? Vecākiem un audzinātājiem jābūt uzmanīgiem. Ja bērns kādas lasāmvielas iespaidā sāk interesēties par maģiju un izpildīt kaut kādus rituālus - tas ir bīstams signāls. Tādēļ ideāli būtu, ja vecāki kontrolētu, ko un kā lasa viņu bērni. Uz vecākiem gulstas atbildība būt nomodā par to, kādu ietekmi uz bērniem atstās izlasītā grāmata. Liela nelaime un ļaunums ir tad, ja bērnam netiek nodotas nepieciešamās zināšanas, uz kurām balstoties bērns varētu izveidot savu viedokli, kas būtu pareizs un adekvāts. Potera gadījumā vecāku, skolotāju un mācītāju uzdevums būtu nodot pareizas zināšanas par pasaku un buršanas pasauli; izskaidrot simboliku un jēdzienus, kas Poterā parādās; palīdzēt veidot pareizu vērtību sistēmu.
Bērns var smagi ciest, kad viņa vienaudži runā vai diskutē par Poteru, kad sastapsies ar Poteru bērnudārzā, skolā, televīzijā, iepērkoties veikalā, bet vecāki viņam to aizliegs, nepaskaidrojot vai nepietiekami labi pamatojot, kāpēc par to interesēties nav vēlams. Tas tikai izraisīs bērnā „aizliegtā augļa” refleksu. Jo spēcīgāk bērnam kaut ko aizliedz bez pietiekamas izskaidrošanas vai pareizo zināšanu nodošanas, jo vairāk bērns to vēlas. Ja bērnam nesniegsim šīs zināšanas un zem mūsu kontroles neiepazīstināsim viņu ar šo lietu, to mūsu vietā un bez mūsu ziņas var izdarīt kāds cits. Ja kristieši koncentrēsies vienīgi uz negatīvo, tas, ņemot vērā modernos apstākļus, tikai nostiprinās antikristīgo noskaņojumu sekulārajā sabiedrībā. Cilvēciskā loģika ir saprotama: ja man šīs grāmatas patīk, bet kristieši piesaka tām karu un dedzina, tad tiešām ar viņiem kaut kas nav kārtībā. Tāpēc ir jāmācās izskaidrot sabiedrībai, kur slēpjas šo grāmatu bīstamība un kāpēc kristiešu nostāja pret tām ir tik noliedzoša.
Attiecībā uz bērniem no pedagoģiskā viedokļa, bet uz pieaugušajiem no misionāru viedokļa, pareizi būtu atrast Poterā aspektus, kuru kristīgā interpretācija palīdzētu tiem ceļā pie Dieva. Kristīgais pedagogs īpaši var pievērst uzmanību tam, ka ļaunuma acīmredzamā varenība un piedāvātās priekšrocības nekādos apstākļos nevar kļūt par iemeslu, lai mēs nostātos tā pusē. No ļauniem gariem un burvestībām mūs pasargā mīlestība. Augstākais mīlestības veids ir Dieva mīlestība pret cilvēkiem, kura tika apliecināta pie krusta. Katrs var baudīt šo mīlestību. Mums jāuzticas Dievam un jālūdz Viņa palīdzība. Lūgšana pasargās no burvjiem. Kāpēc lūgšana ir stiprāka? Tāpēc, ka burvis pavēl gariem, kurus viņš ir pakļāvis ar savas burvestības palīdzību. Bet tur, kur ir pavēles, nav mīlestības. Turpretim lūgšana ir lūgums, tā ir brīva griešanās pie Tā, no kura ceram, ka Viņš brīvi savā mīlestībā atsauksies. Mīlestības hierarhijā lūdzējs stāv augstāk par burvi.
Pazīstamais amerikāņu evaņģēlija sludinātājs un eksorcists Bobs Larsons par Potera grāmatu sēriju teicis: „Tās ir burvestības, un Bībele saka - tas ir ļaunums, ko Dievs aizliedz. Harija Potera grāmatas atver durvis uz okulto pasauli. Ir nepareizi to mācīt bērniem, pat, ja tā ir tikai fantāzija.” Viņa praksē ne reizi vien bijuši bērni, kas aizrāvušies ar Potera stāstu un „aizbūrušies” līdz nopietnām problēmām. Kristieši nedrīkst sēdēt pie kopēja galda ar dēmoniem (1. Kor. 10:21), pat ja tas ir tikai „literārais garīgais mielasts”. Līdz ar to diskusijas turpināšana par šo tēmu, šķiet, būtu visai auglīga.
“kristietis lūgšanā vēršas tikai un vienīgi pie Dieva”
—————————
Tātad katoļi neskaitās kristieši, jo savās lūgšanās vēršas pie Marijas…
Uldi, nav tik vienkārši, kā šķiet. Tas ir jautājums, par kuru var daudz bļaustīties, izpratni nemaz nevairojot. Vien piebildīšu, ka adorācija un pielūgsme nav viens un tas pats.
Adorācija no angļu valodas vārda “adoration” tulkojas kā pielūgsme, pielūgšana, sajūsma, dievināšana, apbrīnošana. No svētajiem, īpaši jau tik svaidītiem, kā Marija, ir jāmācās un jāņem piemērs, kā to norāda arī apustulis Pāvils. Taču viņiem nav jākļūst par mūsu apbrīnas un sajūsmas objektiem. Ir gan pareizi godāt Dieva svaidītos un pieminēt viņus ar godbijību, taču tas, ko dara katoļu konfesija, robežojas ar elkdievību. Marija nevar būt nedz patvērums, nedz starpnieks. Mums ir tikai viens patvērums un starpnieks - Jēzus Kristus.
Kristietim - āmen.