Laikmeta zīmes

Latvijas politikās dzīves īpatnība ir tā, ka laiku pa laikam uz politiskās skatuves parādās pa kādam “nācijas glābējam”. Vienpadsmitās Saeimas vēlēšanās šo “mesijas” lomu uzņēmies Valdis Zatlers. Viņa diezgan savtīgais, tomēr tautā ārkārtīgi populārais lēmums par 10. Saeimas atlaišanu vēl pirms oficiālās dibināšanas uznesa Zatlera reformu partiju reitingu augšgalā, gandrīz apsteidzot pēdējo gadu nemainīgos popularitātes līderus Saskaņas centru.

Nav šaubu par Zatleru kā labu ārstu. Lielākas šaubas par Zatleru bija kā prezidentu, tomēr dažu gadu laikā viņš spēja kļūt ja ne par gluži teicamu, tad pietiekami normālu valsts galvu. Taču neviens kaut cik nopietns politologs vai politikas analītiķis nelolo lielas cerības par Zatleru kā izcilu politiķi, partijas vadītāju vai premjera amata kandidātu. Tieši tāpēc ir ārkārtīgi svarīgi, kādu komandu ap sevi pulcē bijušais valsts prezidents. Un te nu rodas pamatotas bažas gan par ideoloģiju, gan vērtībām, ko pārstāv Zatlera cilvēki, vismaz tie, kas atrodas partijas galvgalī.

Pārdomām piedāvāju divu sabiedrībā pazīstamu cilvēku domas par jauno “nācijas glābēju” un viņa “reformu” patieso būtību. Viens ir dziesminieks Kaspars Dimiters, otrs - padomju laika disidents un politieslodzītais, Triju zvaigžņu ordeņa lielvirsnieks Jānis Rožkalns. Šis raksts domāts visiem, kam nepietiek ar ārēji redzamo, bet kas cenšas saprast lietu dziļāko būtību un jēgu.

****  

Zatlera sarkanie strēlnieki

Bijušais LV prezidents, izmantodams savas pilnvaras un atrodoties politiķa karjeras kārdinājuma stāvoklī, atlaida Saeimu. Zatlera maigo maijpuķīšu tuvumā spietoja ne tikai “Delna”, bet visu kalibru sorosītu aģentūras. Tas bija plānots vēl nedibinātās ZRP pīāra jaunais vilnis. Jau saknē tas viss sametināts kopā gan ar Dūles “izglītības apokalipsi” un Sorosa šlipsi, gan varavīksnes krāsas party busiņa masu uzbraucienu oligarhātam. Arī Likteņdārza vēsts bija nevis “uz redzēšanos un paldies”, bet “labdien un aiz manis”.

Pārsteigums Likteņdārzā - Māras Zālītes dzejiskais mauciens pa ķeizaru, kas septiņas reizes tika nodēvēts par “maitu”. Kāpēc? Tāpēc, ka arī latviešu sarkanie strēlnieki piedalījās bendes Iļjiča apsargāšanā un Krievijas imperatora Nikolaja un viņa ģimenes noslepkavošanā? Lai kā šie manai tautai kaunu sarūpējušie slepkavas rūpējās nogalināto ķeizaru visu nākamo paaudžu atmiņā iemūžināt kā “maitu”, ortodoksā baznīca imperatora Nikolaja ģimeni iecēla svētmocekļu kārtā.

ZRP domāta tiem, kas guļ dziļas komas miegā un kam ex-traumatologa mīksto apvērsumu paredzēts rādīt kā zili rozā sapni. Tāpēc arī šo partiju dibināja ”Sapņu fabrikā”. Bet ne jau Zatlers ir reformators. Tas ir partijas pamatā iedzītais Ķīlis R. Publiskos ZRP tekstus jālasa uzmanīgi, jo tajos izmantots ķīļraksts. Bija arī partijas nosaukumam piekabinātais Zatlera uzvārds. Nupat sprauslāja un putoja pret trim konkrētiem oligarhu uzvārdiem, taču savu anštalti nekautrējās iniciēt ar savējo, tātad, kā au-to-ri-tā-ru. Vai izcilais ārsts Zatlers tik neatgriezeniski sasapņojies kļūt par Ulmani reloaded?

Infantili bija arī asociēt Zatleru ar sarkano krustu tikai tāpēc, ka viņš ir izbijis dakteris, vēl infantilāk - ka Zatlers ar tādu mediķa stāžu šo nosperto zīmolu nenoraidīja zibenīgi. Zīmīgi arī, ka viens no Zatlera sapņu fabrikas atbalstītājiem ir “satori.lv” līderis Reinis Tukišs. Ja tuvumā R. Tukišs, tad jālūko pēc vēl kāda satorieša. Kad daktera Zatlera ātrās palīdzības projekts ierūcās, pavisam drīz atausa arī ZRP logo, ko darinājis Dagnis Skurbe - ne tikai “Dinamo” un “Positivus” logo autors, bet arī R. Tukiša cieša drauga, “Sātana bībeles” tulka un izdevēja Nila Saksa divu grāmatu noformētājs. Vienai no N. Saksa grāmatām R. Tukišs bija arī redaktors - grāmatai “Nopietnie nolūki”, par kuru “nobody.lv” rakstīts: “Pamatā visos stāstos ir ietverta intīmi seksuālā tēma: sieviete grib vīrieti; vīrietis drāž vīrieti; sieviete sūkā savam dēlam; tēvu apsūdz par meitas drātēšanu; sieviete masturbē vairāku vīriešu kompānijā. Protams, neiztikt arī bez kaut kā relatīvi pretīga: cilvēka ēšana; zīdaiņa nogalināšana; diršana blakus vīrietim, kas lūdz Dievu un līdzīgi.”

N. Saksa klātbūtnes dēļ pirms iepriekšējām vēlēšanām asi kritizēju PLL. Par iespējamām sekām brīdināju tekstā “Par labu Latviju vai par sātana bībeli?”: “2010. gada 14. jūnijā N. Sakss oficiāli kļuva par politiskās apvienības Par Labu Latviju (PLL) portāla redaktoru. 17. jūnijā pēkšņā nāvē mira šīs apvienības idejas tēvs un, kā izteicās paši apvienības ļaudis, šīs idejas „motors” Georgs Lansmanis.” Brīdināju tāpēc, ka “mācītājpartija” bija vienīgā konkurētspējīgā formācija, kas radīta uz kristīgas politiskās idejas bāzes. Lai kāds bija tās politaprēķins, sorosītu un sodomītu norietais Šlesers & Co visdažādākajā veidā atbalstīja Latvijas kristiešus un cīņu pret mūsu zemes homoseksualizāciju. Tāpēc arī PLL uz sava kupra saņēma ne tikai N. Saksu kā redaktoru, bet arī visu to jezgu, ko pār trim oligarhiem kā reālu ļauna novēlējumu nesen nogāza minētie ļaudis, kosmiskākam atspērienam izmantojot Rīkojumu Nr2.

N. Saksa kā tumšās literatūras profesionāļa līdzāsesamība visu PLL kampaņu padarīja reāli CIETU, vēstījumā aukstu, bez sirsnības, nodrošinot PLL kampaņai fiasko jeb vēlāko oligarhu kapusvētku pirmo daļu. Viņa “radošās” piestāšanās augļi bija tūkstošiem kristiešu piesmiešana, kas ar vislabākajiem nolūkiem atbalstīja šo apvienību. Kas arī ir viņa “literārās” ņemšanās mērķis.

Uzzinot par N. Saksa pietuvošanos ZRP, PLL fiasko kļūst saprotamāks, jo tāds bija saksafonistu plāns. Ticamības prove tam, ko rakstu, ir N. Saksa 28.07.2011 Twitterī ierakstītais: “Kad Dimiters uzzinās, ka Zatlera krusta logotipu taisījis tas pats cilvēks, kas arī manas grāmatas - diskusija varētu ieņemt jaunu dimensiju.” Diskusija nesanāks. Dimensijā, kurā hronisko reformu nodzītos latviešus grib iestūrēt ZRP, ar inteliģentus atdarinošo zatlerjugendu priekšgalā, nav nekā jauna. Mērķis ir paķert, nožmiegt tautas pēdējās tradicionālisma atliekas un iemest vēstures lielajā kloākā. Līdzīgi, kā Romas antīkās kanalizācijas sistēmā Cloaca Maxima iemeta bultu caururbto, akmeņiem nosisto svētmocekli Sebastianu.

Zatlera sarkano strēlnieku atļaušanās iešaut bultu krustā nozīmē tikai vienu - Kristus nogalināšanu latviešu tautas ticībā, tikumā, mīlestībā uz Dievu, tuvāko un Tēvzemi. Āmen.

Kaspars Dimiters

30.07.2011

****

Jāņa Rožkalna komentārs Kaspara Dimitera rakstam

Kaspars raksta skarbi, bet patiesi. Kā gribētos teikt - apmelojums, bet fakti to neļauj, pārāk daudzas lietas sakrīt.

29.07.2011 “Dienā” bija intervija ar V. Zatleru, biedējoši tukša, kā kādam kosmopolītiskam komunistam, kam neeksistē nekādas vērtības - ne garīgās, ne latviešu nacionālās intereses. Tur arī skaidri izskan, ka Likteņdārza patronam visi pašreiz Latvijā dzīvojošie ir viena kategorija, neatkarīgi no tā, vai tas ir latvietis vai mūsu valsti nicinošs krievs, kādu ir desmitiem tūkstoši.

Satikos ar kādu savu darba kolēģi, kurš ir no Zatleru ģimenes draugu loka, viņš vairākkārt runājis ar eksprezidentu un cita starpā prasījis: tev viss bija nodrošināts - laba pensija, izcils dzīvoklis, atzinība sabiedrībā, mierīga dzīve, priekš kam tev vajag tagad atkal iet politikā? Atbilde skanējusi: es jau neietu, bet ļoti gribas atmaksāt visiem tiem, kas man lika šķēršļus.  Darbabiedrs piepilda: tipiski Lilitas vārdi…

Vai ik dienu parādās informācija, kas liecina, ka šis kādreiz slavenais ārsts strādā kosmopolītisko liberāļu labā, pulcinādams ap sevi patiešām bīstamu komandu. Manuprāt, ir jābūt ļoti naivam, lai cerētu, ka iestājoties tur ar gaišiem mērķiem var cerēt šo destruktīvo partiju vest pie prāta, ja pat pašam Patronam nav skaidru vērtību un principu. Tādēļ Zatleram kungam arī nav ne mazākās neērtības personīgās sarunās katram pilināt ausīs tādu medu, kādu tas sagaida. Arī es daudzās sarunās ar Zatlera kungu esmu bagātīgi dzirdējis tādu demagoģiju.

Vismaz man nu ir pilnīgi skaidrs, ka jebkādas cerības uz ZRP ir ilūzijas, kurām lemts sabrukt ļoti, ļoti ātri. Manuprāt, atbalstāma paliek tikai VL/TB, īpaši tādēļ, ka sarakstos sagaidāms ieraudzīt mācītāja Gunta Kalmes vārdu.

Visiem vēlot redzīgas acis un vēsu prātu,

Jānis Rožkalns

****

Varbūt kādam arī šķiet, ka augstākminētie vērtējumi ir pārāk radikāli, bet tāds nu reiz ir Kaspara Dimitera stils. Viņa viedoklim var piekrist vai nepiekrist, tomēr tas vismaz ir godīgs un skaidrs. Diemžēl lielākajai daļai mūsu vēlētāju maz interesē partiju ideoloģija un mērķi, īpaši, ja tie tiek slēpti. Mums pietiek ar smuku frizūru un solījumiem. Man, protams, nav lielu ilūziju, ka zatlerieši varētu nesaņemt pietiekami lielu vēlētāju atbalstu, jo cilvēkiem ir vājš priekšstats, cik graujoša patiesībā ir liberālā ideoloģija, kaut arī daudzās mūsu šodienas nelaimēs vainojams tieši 90. gados piekoptais „Latvijas ceļa” ekonomiskais un politiskais liberālisms. Tomēr nacionāli domājošiem ļaudīm vajadzētu kļūt uzmanīgiem, dzirdot Zatlera reformistu spriedelējumus par nacionālo un vēstures jautājumu nolikšanu malā, visai neslēpto gatavību veidot koalīciju ar Saskaņas centru, kā arī divdomīgo nostāju viendzimuma laulību jautājumā.

Vēl pirms ZRP dibināšanas kāds no žurnālistiem TV raidījumā “100 panta preses klubs” Zatleram teica viedus vārdus: ja arī šoreiz skaistie solījumi izrādīsies tikai tukši vārdi, tautas vilšanās būs tik liela, ka daudzi ne vien aizbrauks no Latvijas, bet sāks ienīst šo valsti. Diemžēl izskatās, ka Zatlers īsti neapzinās šo milzīgo atbildību. Partijas priekšvēlēšanu retorikā atkal skan tikai vispārīgas frāzes. Taču dziļākajā būtībā Zatlera partijas liberālā ideoloģija ir drauds Latvijai kā nacionālai valstij un tradicionālām konservatīvām vērtībām kā vienīgajam stabilajam nācijas pamatam. Tāpēc arī man, tāpat kā J. Rožkalnam un daudziem citiem Latvijas patriotiem, vienīgā izvēle šajās vēlēšanās būs “Visu Latvijai!/TB-LNNK”. Varat uzskatīt to par priekšvēlēšanu aģitāciju, taču tā šobrīd šķiet vienīgā alternatīva, lai Latvija arī turpmāk varētu palikt nacionāla valsts, nevis kosmopolītisma, multikulturālisma un liberālās ideoloģijas piesārņota atkritumu bedrē.

Līdzīgie raksti:

• Tie paši vēži…
• Krievi nāk!