27
Jau astoņus gadus Saldus novada „Jaunsēļās” darbojas organizācijas „Teen Challenge Latvija” rehabilitācijas centrs atkarīgajiem. Šajā laikā pilnu rehabilitācijas programmu beiguši desmit cilvēki, bet vairāki to izgājuši daļēji. Tas nav daudz, taču jāņem vērā, ka visu šo laiku turpinās centra celtniecības darbi un darbs ar atkarīgajiem norit pielāgotās telpās, kas ierobežo cilvēku skaitu. Par programmā piedzīvoto stāsta četri tās absolventi - Vilnis, Oskars, Vladimirs un Mārtiņš.
****
Mārtiņš Ogle
- Pirms iesaistīšanās programmā nenodarbojos praktiski ne ar ko. Mans dzīvesveids bija pirkt un pārdot visu, ko vien varēja, un tajā laikā man tas šķita ļoti labi. Dzīvojot šādu dzīvi, vispirms sāku lietot alkoholu, tad sekoja narkotikas un tad šajā kokteilī tika iejauktas arī azartspēles. Kādu dienu attapos, ka esmu pazaudējis visu, bez tam par iepriekšējiem nodarījumiem mani jau kādu laiku meklēja policija. Domās pāršķirstot savas dzīves lappuses, sapratu, ka man nekā nav un, ja tā turpināšu, nekā arī nebūs. Pirmā vieta, kur meklēju patvērumu, bija vecāku mājas. Mamma bija dzirdējusi par „Teen Challenge”, sazvanīja centra vadību, un jau pēc nedēļas, kuru pavadīju neizejot no mājas, es devos uz „Jaunsēļām”.
Rehabilitācijas programmas laikā bija vairākas reizes, kad biju gatavs sakravāt mantas un braukt projām gan no centra, gan valsts. Taču Dievs deva izturību un pacietību. Par iepriekšējiem nodarījumiem mani gaidīja tiesa, tomēr piespriestais sods bija mazāks nekā pienāktos pēc likuma. Tas bija Dieva brīnums, kas notika bez advokātu palīdzības. Pēc tiesas man konstatēja diezgan lielas problēmas ar aknām, kas bija radušās alkohola un narkotisko vielu lietošanas dēļ. Ārsti neko labu nesolīja, taču rehabilitācijas programmas otrajā posmā Valdemārpilī, bez zāļu lietošanas, tikai ar lūgšanām un paļaušanos uz To Kungu manas aknas atkal kļuva veselas.
Paldies Dievam un visiem, kas tajā laikā rūpējās un lūdza par mani. Centrā pavadītais laiks un dzīve pēc tā ir labākais, ko savā mūžā esmu pieredzējis. Tagad kalpoju Talsu vasarsvētku draudzē, palīdzot rehabilitācijas programmas otrajā posmā, kas domāta, lai cilvēks pēc pirmajā posmā pavadīta gada varētu labāk integrēties sabiedrībā.
Vladimirs Černovs
- Pirms iestāšanās rehabilitācijas programmā dzīvoju izlaidīgu dzīvi - biju atkarīgs no narkotikām un alkohola. Mana dzīve bija bezmērķīga, un es domāju: kaut ātrāk tas viss beigtos! Man ir krimināla pagātne, daudzus gadus esmu pavadījis cietumā. Kādu dienu, atradoties trankvilizatoru reibumā, es tikko nesadegu savā dzīvoklī. Gāja bojā viss - mēbeles, iedzīve, bet es brīnumainā kārtā paliku dzīvs. Sapratu, ka Dievs mani glābj un dod vēl vienu iespēju.
Devos uz Liepājas vasarsvētku draudzi „Imanuēls”. Cietumā es jau biju nožēlojis grēkus, taču, iznācis brīvībā, atgriezos pie iepriekšējā dzīvesveida un nemeklēju ne draudzi, ne garīgu palīdzību. Mācītājs Daniēls Pedraza pastāstīja par „Teen Challenge” un aizveda mani uz centru. Izgāju pilnu rehabilitācijas programmu pusotra gada garumā. Protams, bija dažādas grūtības, kārdinājums pamest centru, taču Dievs mani stiprināja ar vārdu no Bībeles, ka, ja paļaušos uz Viņu, Viņš mani izvedīs cauri visām grūtībām. Pirms vēl aizbraucu uz „Jaunsēļām”, biju apsūdzēts pēc diviem kriminālkodeksa pantiem, un labākajā gadījumā man draudēja trīs gadi cietumā, taču tiesa piesprieda minimālo sodu - 200 stundas sabiedriski derīga darba, ko Saldus probācijas dienests atļāva nostrādāt turpat rehabilitācijas centrā. Tā bija Dieva roka. Dzīve centrā man palīdzēja atkal nostāties uz kājām.
Pēc programmas beigšanas Dievs mani atveda uz Bībeles koledžu Ozolniekos. Lūdzu Dievam padomu, ko darīt tālāk, un Dievs ļoti konkrēti pateica, ka man jāstāsta ļaudīm par to, ko Viņš darījis manā dzīvē. Pēc koledžas atgriezos centrā, jo Dievs man ielika sirdī vēlmi kalpot tādiem pat ļaudīm, kāds es agrāk biju. Tagad dzīvoju un strādāju rehabilitācijas centrā kā brīvprātīgais. Liecinu puišiem, kā Dievs palīdzēja manās problēmās, iedvesmoju un uzmundrinu viņus. Esmu dzīva liecība Dieva varenajiem darbiem.
Oskars Blūms
- Pirms satiku Jēzu Kristu, mana dzīve bija kā Ēzavam, kurš savu pirmdzimtību apmainīja pret zupas šķīvi. Es savus jaunības sapņus apmainīju pret cietumu, savu ģimeni pret alkoholu. Dievu iepazinu „Jaunatne ar misiju” atkarīgo nometnē 2002. gadā, taču, atgriezies no nometnes, no jauna iekritu atkarībās, līdz sapratu, ka jāmaina vide. Man piedāvāja braukt uz „Teen Challange” rehabilitācijas centru. Tur nebija pat elektrības un Bībeli nācās lasīt sveces gaismā, taču es biju iededzies par Dievu un sirdī apņēmies kļūt par īstu Dieva vīru, kalpot Viņam ar visu sirdi, dvēseli, prātu un spēku. Mans garīgais vadītājs bija 20 gadus jaunāks par mani, tādēļ nācās mācīties paklausīt. Dievs mani darīja brīvu no visām atkarībām - smēķēšanas, alkohola, narkotikām. Centrā es iemācījos dzīvot ar šo brīvību, kļuvu stiprāks Dieva Vārdā. Mācījos arī būt patstāvīgs, uzticams. Tieši šeit, rehabilitācijas centrā, Dievs atjaunoja un no jauna izveidoja manu raksturu.
Saku paldies saviem vadītājiem, īpaši Jānim Pētersonam, kas man deva cerību un drosmi paļauties uz Dievu, ejot cauri visiem pārbaudījumiem un grūtībām. Rehabilitācijas centrs patiesi ir vieta, kur iemācās dzīvot pēc Dieva principiem. Pēc programmas beigšanas mācījos „JAM” Kristus mācekļu skolā un Bībeles skolā. Šodien esmu pilna laika kalpotājs „Jaunatnē ar misiju”, kur darbojos apmācību komandā, strādāju ar skolām un nometnēm. Esmu Kuldīgas vasarsvētku draudzes padomes loceklis, vadu Bībeles studijas un vīru vakarus. Palīdzu arī cilvēkiem rehabilitācijas centrā. Pasaulē saka: gods kalpot Latvijai!; es saku: gods kalpot Dievam un Latvijai!
Vilnis Bergkinds
- 2006. gada sākumā pēc ilgstoša „plosta” un nemaņā pavadītiem gadumijas pasākumiem, iztukšots un piedzīvojis pilnīgu savas dzīves bankrotu, atrados izvēles priekšā. Iekšēji jutu, ka atrodos uz robežas, aiz kuras dzīves turpinājums nebūs ilgs. Neskatoties uz šo apjausmu, lēmuma pieņemšana par iesaistīšanos „Teen Challenge” programmā nebija viegla. Tā bija sirdi plosoša iekšēja cīņa, kad nācās pieņemt smagu lēmumu.
Alkohols manā dzīvē ienāca jau jaunībā, mērķtiecīgi sagraujot sapņus, ieceres, attiecības ģimenē. Pēc profesijas esmu mediķis. Jau no agras bērnības vienmēr esmu gribējis palīdzēt cilvēkiem un ticu, ka bērnības un jaunības sapņos Dievs mums ļauj nojaust to gaišo sūtību, kuru Viņš mums paredzējis šajā dzīvē. Grēka pievilts, es šīm gaišajām, man paredzētajām lietām biju pārvilcis svītru un atmetis tās kā neiespējamas. Mana pēdējā nodarbošanās pirms iesaistīšanās programmā bija lopu kaušana - kaut kas gluži pretējs tam, kas bija manā sirdī. Aiz muguras bija dažāda pieredze - dzīve „pritonā”, neveiksmīgi mēģinājumi izrauties no atkarības važām, kodēšanās, bēgšana no sevis, mainot neskaitāmas dzīvesvietas, pazaudētas darba iespējas, sagrautas attiecības ar tuviem cilvēkiem. Man vairs negribējās dzīvot.
Pirmais spilgtais personīgais piedzīvojums ar Dievu bija atbrīvošana no pašnosodījuma. Līdz tam tā bija kā smaga nasta. Dievs lietoja brāli Oskaru, kurš tajā laikā bija mūsu garīgais audzinātājs un vecākais centrā. Sarunā ar viņu saņēmu Dieva piedošanas atklāsmi, kas ienāca manī tik spēcīgi, ka pašnosodījuma un mazvērtības nasta fiziski sajūtami novēlās no maniem pleciem. Es kā mazs bērns varēju staigāt un priecāties par visu kas bija ap mani, - kokiem, sauli un zaļo zāli, cilvēkiem, ar kuriem biju kopā. Protams, bija arī garīgās cīņas periodi ar asarām un izmisīgiem saucieniem uz Dievu, bet Viņš jau neuzliek vairāk, kā varam panest.
Programmas otrajā posmā, kad deviņus mēnešus pavadīju draudzē „Talsu Kristīgā Sadraudzība”, no mācītāja saņēmu pamudinājumu lūgt par savu nākotni. Nebija jau tā, ka trūktu iespēju, taču svarīga bija Dieva griba. Pēc mēnesi ilgām lūgšanām, Tas Kungs runāja konkrēti un nepārprotami. Tas bija aicinājums atgriezties centrā un kalpot programmas ietvaros. Tagad esmu kalpotājs „Teen Challenge” programmā, mani pienākumi saistīti ar centra iekšējās dzīves organizēšanu, apmācību procesu, individuālo darbu un saimnieciskajiem jautājumiem.
Šodien mēs jau esam četri. Esmu svētīts ar dzīvesbiedri un diviem dēliem. Tagad manai dzīvei ir atjaunots saturs. Redzu, ka lietas, par kurām jaunībā sapņoju, šodien piepildās. Tas Kungs mūs vada pretī jaunām uzvarām, dodams savu spēku mūsu nespēkā. Reiz Dievs izveda Ābrahāmu laukā un lika palūkoties naksnīgajās debesīs. Tas, ko viņš ieraudzīja, bija neskaitāmas zvaigznes. Tas Kungs paskaidroja, ka šis skats saistīts ar Ābrahāma nākotni. Vai mēs redzam savas zvaigznes, kuras Debesu Tēvs grib mums parādīt? Es savējās esmu ieraudzījis un tas ir vareni. Novēlu šo atklāsmi piedzīvot katram. Ticu, ka Dieva prāts ir mums to atklāt un vadīt šajā atklāsmē.
