Laikmeta zīmes

Kīts Grīns - viens no mūsdienu kristīgās mūzikas pionieriem, cilvēks, kura mūzika un pravietiskais vārds uzrunājuši tūkstošiem cilvēku visā pasaulē un atvedis tos Kristus krusta priekšā. Cilvēks - mūziķis un sludinātājs. Cilvēks ar kalpotāja sirdi. Cilvēks - leģenda.

Kīts Gordons Grīns piedzima 1953. gada 21. oktobrī Ņujorkā. Viņa māte bija dziedātāja, tēvs - skolotājs. Kad puikam bija trīs gadi, ģimene pārcēlās uz Kaliforniju un apmetās Sanfernando ielejā netālu no Holivudas. Jau agrā bērnībā māte pamanīja, ka dziedot Kīts spēj gandrīz perfekti noturēt toni. Trīs gadu vecumā zēns iemācījās spēlēt havajiešu ģitāru, piecu gadu vecumā - parasto ģitāru, bet septiņu gadu vecumā - klavieres. Drīz par jauno talantu sāka rakstīt Losandželosas prese, viņš tika uzaicināts piedalīties vairākos TV šovos, bet desmit gadu vecumā nospēlēja Kurta fon Trapa lomu vietējā teātra iestudētajā mūziklā „Mūzikas skaņas”.

1965. gadā Kīts noslēdza piecu gadu ierakstu līgumu ar kompāniju „Decca”. Viņa tēvs kļuva par zēna menedžeri. Tobrīd Kīts jau bija sarakstījis vairākas dziesmas un bija visjaunākā persona, kas jebkad uzņemta Amerikas Komponistu, dziesmu autoru un izdevēju apvienībā ASCAP. „Decca” plānoja no Grīna izveidot pusaudžu elku. Intervijas un raksti par viņu regulāri parādījās pusaudžiem domātajos preses izdevumos, pusaudžu auditorijai viņš uzstājās arī televīzijā. Kīta lielākais sapnis bija kļūt par rokenrola zvaigzni.

Piecpadsmit gadu vecumā Kīts atstāja vecāku mājas un devās pasaulē. Tas bija muzikālo un garīgo meklējumu laiks. Kaut arī būdams ebrejs, Kīts bērnībā daudz bija lasījis Jauno Derību. Kā viņš pats vēlāk izteicās, tā bija visai „mulsinoša kombinācija”, kas nespēja apmierināt viņa garīgās vajadzības. Kīts sāka lietot narkotikas, aizrāvās ar austrumu misticismu un brīvo mīlu. Pēc kāda laika viņš atskārta, ka arī šīs lietas nesniedz cerēto apmierinājumu, un jutās dziļi vīlies gan kristīgajā teoloģijā, gan austrumu filozofiskajās sistēmās.

Deviņpadsmit gadu vecumā Kīts satika meiteni ar neparastu vārdu - Melodija. Pēc gada viņi apprecējās un Melodija kļuva par Kīta garīgo meklējumu partneri. Brīdī, kad viņš jau gandrīz bija atmetis cerību atrast patiesību, Dievs beidzot izlauzās līdz viņa skepticisma pilnajai un nocietinātajai sirdij. Kopā ar Melodiju viņi nolēma savu dzīvi ielikt Kristus rokās un pievienojās vietējai „Vineyard” draudzei. Tagad Kīts sevi lepni sauca par jūdu kristieti.

1975. gadā Grīnu pāris savās mājās Kalifornijā sāka evaņģelizācijas programmu, kas pulcēja galvenokārt bezpajumtniekus, prostitūtas un jauniešus, kuri vēlējās kļūt brīvi no narkotikām. Ikviens, kam bija vajadzība, varēja šeit atrast atbalstu un patvērumu, tāpēc Grīnu namu sāka mīļi dēvēt par „The Greenhouse” (angliski „Grīnu nams”, bet arī „Siltumnīca”). 1977. gadā šī mājas kalpošana pārtapa misijas organizācijā „Last Days Ministries”.

Iepazīšanās ar Kristu radikāli mainīja ne tikai Kīta dzīvi, bet arī mūziku. Viņa kādreizējie sapņi par popmūzikas zvaigznes karjeru bija izsapņoti, tagad Kīta dziesmas atspoguļoja viņa jauno dzīvi Kristū. 1976. gadā viņš kopā ar citiem kristīgās mūzikas māksliniekiem ierakstīja albumu „Firewind”, bet 1977. gadā dienas gaismu ieraudzīja Kīta debijas albums „For Him Who Has Ears to Hear”. Pēc gada sekoja nākamais - „No Compromise”.

1979. gadā Kīts un Melodija nonāca pie atziņas, ka viņu Dieva godam veltītā mūzika nedrīkst būt peļņas avots. Kīts gribēja būt pārliecināts, ka viņa mūziku varēs klausīties arī tie, kas nevar atļauties nopirkt albumu. Lai iegūtu līdzekļus nākamā albuma izdošanai, viņi pat ieķīlāja savu māju. Albumu „So You Wanna Go Back To Egypt” varēja iegādāties pasūtot vai arī koncertos, un cenu noteica pats pircējs. Turpmākajos gados šādā veidā Kīts izplatīja vairāk nekā 200 000 savu albumu kopiju, no tiem 61 000 tika uzdāvināti bez maksas. Kristīgajos grāmatu veikalos katram Kīta albuma pircējam bija iespēja otru kopiju iegūt bez maksas, lai to kādam uzdāvinātu un tādejādi Evaņģēlija vēsts varētu izplatīties.

Līdzīgi notika arī ar Kīta koncertiem. Kopā ar Melodiju viņi apsvēra dažādus koncertu finansēšanas modeļus, līdz nonāca pie atziņas, ka arī koncertiem jābūt bez maksas. Šāds lēmums izraisīja īstu šoku kristīgās mūzikas industrijā un radīja daudz minējumu par patiesajiem Kīta rīcības motīviem. Daži domāja, ka Kīts izplata savu mūziku par zemāku cenu tāpēc, lai to pirktu vairāk un tādejādi tiktu gūta lielāka peļņa. Taču Kītam rūpēja vienīgi Evaņģēlija izplatīšana, un viņš cerēja, ka ar laiku kolēģi viņa rīcību sapratīs.

Kīts Grīns nebija tikai mūziķis - katrs viņa koncerts bija kā dievkalpojums. Tajos viņš aicināja klausītājus atgriezties no grēkiem un veltīt sevi Jēzum. Kīts asi nosodīja kristiešus, kas dzīvo dubultu dzīvi: „Ja jūs ar savu muti slavējat un pielūdzat Jēzu, bet jūsu dzīve neslavē un nepielūdz Viņu, tas nav pareizi. Mūsu pamatuzdevums ir mīlēt Jēzu. Viņš var dot mums daudzas pavēles, taču nevar piespiest mūs mīlēt Sevi. Tas jādara mums pašiem. Jebkas cits ir tikai kristietības imitācija.”

Kīta Grīna kalpošana bija Dieva svētīta - klausīties viņa dziesmās un sludināšanā nāca tūkstoši. Koncertu noslēgumā Kīts vienmēr aicināja klausītājus atdot savu dzīvi Kristum. Viņš daudz piedalījās arī TV un radioraidījumos, kur stāstīja par dzīvi ar Dievu. Kīts mēdza teikt: „Vienīgais, ko es vēlos, ir piedalīties Dieva Valstības veidošanā un redzēt tās izaugsmi. Ja kāds ir uzrakstījis lielisku dzeju, neviens taču neslavē zīmuli, ar ko tas uzrakstīts, bet autoru. Es esmu tikai zīmulis Tā Kunga rokās. Tāpēc neslavējiet mani, slavējiet vienīgi Viņu!”

1979. gadā Grīnu ģimene pārcēlās uz Teksasu. Šeit viņi nodibināja komūnu, kur sapulcināja 70 jauniešus, kurus Kīts un Melodija mācīja būt labiem Kristus mācekļiem. Kītam bija milzīgas slāpes pēc svētas dzīves, un tādēļ reizēm viņam pat radās šaubas par savu pestīšanu. Dievs viņu vadīja dziļākā izpratnē par Kristus upura nozīmi, un viņš saprata, ka šis upuris ir pietiekams gan viņa pestīšanai, gan taisnošanai. Tas bija kā akmens, kas novēlās no Kīta pleciem. Viņa attieksme pret svētdzīvi tāpēc nekļuva mazāk nopietna, taču tagad viņš bija brīvs no bailēm un varēja baudīt pilnīgu Dieva žēlastību un klātnību.

1982. gadā Kīts un Melodija koncertēja Eiropā. Amsterdamā Sarkano lukturu rajonā viņus satrieca šeit valdošā netiklība un narkomānija, tāpēc Kīts kopā ar vietējiem kristiešu vadītājiem sāka plānot, kā ar Evaņģēlija vēsti uzrunāt šos bojā ejošos ļaudis. Atgriezies ASV, viņš sāka gatavot koncertu sēriju, kurā gribēja aicināt amerikāņu kristiešus pamest savu „komforta zonu” un doties pasaulē, lai palīdzētu grēka saistītajiem. Melodija uzrakstīja vairākas evaņģelizācijas dziesmas, sludināt dievkalpojumos tika uzaicināts „Jaunatne ar misiju” vadītājs Lorens Kaninghems. Viss, ko Kīts tagad vēlējās, bija doties uz ielām un cietumiem, braukt misijas ceļojumos un uzrunāt cilvēkus klubos.

Taču tam nebija lemts piepildīties. 1982. gada 28. jūlijā lidmašīna, ar ko lidoja Kīts, cieta avārijā. Kopā ar Kītu Mūžībā aizgāja viņa trīs gadus vecais dēls Džošua un divus gadus vecā meitiņa Betānija. Melodija tobrīd atradās mājās kopā ar gadu veco meitiņu Rebeku, bet zem sirds nesa Grīnu ceturto bērnu - Reičelu. Kītam bija tikai 28 gadi.

Pēc Kīta aiziešanas pie sava Kunga tika izdoti vēl divi albumi ar viņa ierakstītajām, bet līdz tam neizdotām dziesmām - „The Prodigal Son” (1983) un „Jesus Commands Us To Go” (1984). Vēlāk visas Kīta ierakstītās dziesmas tika apkopotas divās izlasēs „The Ministry Years”. 2008. gadā „Sparrow Records” laida klajā CD/DVD komplektu „The Live Experience”, kurā iekļautas 16 Kīta koncertos ierakstītās dziesmas un četru stundu garš videomateriāls. Kīts Grīns sarakstījis arī vairākas grāmatas. 2001. gadā viņa vārds tika ierakstīts Gospelmūzikas Slavas zālē.

Kaut arī Kīta Grīna vairs nav mūsu vidū, viņa dzīve un kalpošana joprojām uzrunā neskaitāmus cilvēkus visā pasaulē. Viņa dziesmas un dedzīgā nodošanās Kristum ir pārmainījusi daudzu dzīves. Savulaik Kīts teica: „Kad nomiršu, es gribētu, lai mani atceras kā kristieti”. Šo mērķi viņš ir sasniedzis ar uzviju. Par savu dzīvi un kalpošanu Kīts reiz teica tā: „Vienīgais mūziķis, kam Tas Kungs sacīs: tu godīgais un uzticamais kalps! - ir tāds, kura dzīve saskan ar to, par ko runā viņa dziesmas. Es nožēlotu katru savu ierakstīto dziesmu un nospēlēto koncertu, ja mana mūzika, un vēl svarīgāk - mana dzīve -, nemudinātu ļaudis atdot sevi Kristus rokās vairāk un vairāk. Pagodināt To, kurš vienīgais ir visa goda cienīgs, - tas ir katra mūzikas kalpotāja svarīgākais uzdevums.”

Keith Green albumi:

• 1977  For Him Who Has Ears to Hear
• 1978  No Compromise
• 1980  So You Wanna Go Back to Egypt
• 1981  The Keith Green Collection (izlase)
• 1982  Songs for the Shepherd
• 1983  I Only Want to See You There (izlase)
• 1983  The Prodigal Son
• 1984  Jesus Commands Us to Go!
• 1987  The Ministry Years 1977-1979 (2CD; izlase)
• 1988  The Ministry Years 1980-1982 (2 CD; izlase)
• 1996  The Early Years (izlase)
• 1996  Best of Keith Green: Asleep in the Light (izlase)
• 1998  Because of You: Songs of Testimony (izlase)
• 1998  Here Am I, Send Me: Songs of Evangelism (izlase)
• 1998  Make My Life a Prayer to You: Songs of Devotion (izlase)
• 1998  Oh Lord, You’re Beautiful: Songs of Worship (izlase)
• 2002  The Ultimate Collection (CD + DVD; izlase + dok. filma)
• 2008  Live Experience (koncertieraksts, izlase; CD +DVD)
• 2008  Greatest Hits (izlase)

Līdzīgie raksti:

• Scott Wesley Brown. Soli Deo Gloria