Laikmeta zīmes

Dzimtenē Viljams Fetlers atgriezās 1923. gadā. Latvija bija kļuvusi par neatkarīgu valsti un te valdīja ticības un sludināšanas brīvība. Tāpēc vēsti par glābšanu Jēzū Kristū Fetlers varēja sludināt visās iespējamās vietās - radio, kinoteātros, pilsētas parkos, upju kuģīšu piestātnēs, cietumos, kapsētās, kāzās. Tagad visa viņa sirds degsme tika veltīta latviešu un vietējo krievu garīgajai atmodai.

Sākumā Fetlers pulcēja ļaudis Golgātas baznīcā Hospitāļu ielā. 1922. gadā lielās Brazīlijas izceļošanas dēļ Golgātas draudze bija zaudējusi vairākumu savu locekļu, tostarp mācītāju. Atlikušais nelielais ticīgo pulciņš bija garīgi nomākts, draudzē valdīja uzskats, ka atmodas laiks ir pagājis un drīzumā Antikrists pārņems varu pār pasauli. Fetlera ierašanās radikāli pārmainīja situāciju. Kopā ar kanādiešu evaņģēlistu Osvaldu Smitu no Toronto Tautas baznīcas Fetlers sarīkoja vairāku nedēļu evaņģelizācijas dievkalpojumu sēriju un drīz vien Golgātas baznīca bija pārpildīta līdz pēdējai iespējai.

Golgātas Nams Rīgā, Hospitāļu ielā.

Novārtā netika atstāti arī krievu ļaudis. Iepazinis vietējo krievu bēdīgo sociālo un garīgo stāvokli, Fetlers kopā ar uzticamu līdzstrādnieku grupu atvēra Atmodas Namu Katoļu ielā Maskavas forštatē - Rīgas priekšpilsētā, kur dzīvoja ļoti daudz krievu un citu slāvu tautību cilvēki. Šis solis atnesa garīgās dzīves pārmaiņu un piepildījumu šo ļaužu dzīvē. Atmodas Nama ēka līdz tam bija kalpojusi kā kinoteātris, tajā bija 500 sēdvietas un apmēram 100 stāvvietas. Šeit izveidojās divas draudzes - Atmodas krievu un Atmodas latviešu draudze. Atmodas Namā atradās arī grāmatu veikals un izdevniecība, kur tika sagatavoti un izdoti kristīgi žurnāli - atjaunotie „Kristīgs Vēstnesis” un „Гость” („Viesis”).

Atmodas Nams Maskavas forštatē, Katoļu ielā.

Drīz vien Fetlers atkal devās uz ASV - šoreiz, lai savāktu naudu Bībeles skolas atvēršanai Rīgā. Atgriezies Latvijā, viņš nodibināja Misiones un Bībeles skolu. Skola bija reģistrēta Izglītības ministrijā kā arodskola ar trīsgadīgu mācību programmu, kas audzēkņiem norošināja vidējo teoloģisko izglītību. Arī skolas pasniedzēji bija Izglītības ministrijas akreditēti. Studenti nāca no vietējām baptistu draudzēm, bija arī studentu grupa no Polijas. Fetlers izveidoja skolas filiāli Londonā, kur mācījās studenti no Latvijas un Polijas. Šeit mācības notika angļu valodā. Misiones un Bībeles skolas teoloģiskā un vispārējā kvalifikācija bija augsta. Tā pasniedzējiem bija labāko pasaules universitāšu diplomi. Par skolas pasniedzēju kādu laiku strādāja arī Sperdžena koledžas prezidents Dr. E. Makkeigs. Skolas darbu finansēja Fetlera dibinātā Angļu - amerikāņu misiones biedrība, kā arī privātpersonas. Savas darbības gados (1925 - 1929) Misiones un Bībeles skola apmācīja vairāk nekā 50 kristīgos kalpotājus.

Misiones un Bībeles skolas 1925./26. mācību gada audzēkņi, vidū - skolas direktors Viljams Fetlers.

Fetlers mudināja savus studentus iegūt zināšanas arī ārzemju skolās. Ar viņa rekomendāciju un finansiālu atbalstu studenti no Latvijas un citām Austrumeiropas valstīm mācījās gan Sperdžena koledžā un Visu nāciju Bībeles koledžā Londonā, gan Velsas Bībeles koledžā Svansī un Bībeles koledžā Portā, gan Glazgovas Bībeles institūtā Skotijā un Emanuēla Bībeles koledžā Birkenhēdē. Šo skolu beidzēji vēlāk kalpoja draudzēs Brazīlijā, Argentīnā, Urugvajā, Paragvajā, ASV, Kanādā, Beļģijā, Francijā, Lielbritānijā, Vācijā, Zviedrijā un nelegāli arī Padomju Savienībā.

Pieaugot apmeklētāju skaitam, radās nepieciešamība pēc lielākas dievnama ēkas. 1925. gada 12. jūlijā tika ielikts pamatakmens lielākajai baptistu baznīcai Rīgā. Divu gadu laikā dievnama celtniecība bija pabeigta un 1927. gada 7. augustā Lāčplēša ielā 117 apmeklētājiem durvis vēra Pestīšanas Templis. Tā celtniecība izmaksāja 100 000 ASV dolāru, naudu ar Angļu - amerikāņu misiones biedrības starpniecību saziedoja amerikāņu un angļu kristieši. Anglijas karaļnams jaunajam dievnamam dāvināja lielās zāles lustru. Pestīšanas Tempļa atklāšanā piedalījās daudzi prominenti viesi, tostarp ASV un Lielbritānijas vēstnieki Latvijā. Sveicienu atsūtīja arī Latvijas valsts prezidents Gustavs Zemgals.

Pestīšanas Templis Rīgā, Lāčplēša ielā 117. Attēlā augšā kreisajā pusē - nama pamatakmens ielikšanas dievkalpojums; labajā pusē - nama celtniecība. Attēlā apakšā pa kreisi - jaunuzceltais Pestīšanas Templis; labajā pusē - dievkalpojums Tempļa Lielajā zālē.

Pestīšanas Templī bija vairākas zāles, no kurām lielākajā varēja sapulcēties vairāk nekā 2000 cilvēku. Tādejādi dievkalpojumu apmeklētāju skaits svētdienās svārstījās no 2000 līdz 4000 cilvēkiem. Dievkalpojumi notika četrās valodās - latviešu, krievu, vācu un poļu, tie ilga trīs līdz sešas stundas, taču Svētā Gara uguns vienmēr bija tik jūtama, ka laiks pagāja nemanāmi un cilvēki bija gatavi Dieva tuvumā pavadīt ilgu laiku. Nozīmīga iniciatīva bija tā sauktā lūgšanu sardze Pestīšanas Tempļa torņa mazajā augšistabiņā, kur sapulcējās ļaudis, lai 24 stundas diennaktī lūgtu par atmodu Latvijā. Templī norisinājās aktīvs mūziķu darbs. Te muzicēja vairāki orķestri, kas bija apvienoti Pestīšanas Tempļa Mūzikas apvienībā. Ar Pestīšanas Templi saistītas arī izdevniecības „Derīgu rakstu apgāds” un „Atmoda”, kas izdeva kristīgus žurnālus, grāmatas un brošūras. Fetlera redakcijā no 1923. līdz 1939. gadam tika izdots arī „Atmodas kalendārs” un no 1923. līdz 1940. gadam - „Brīvības kalendārs”.

Fetleru ģimenes orķestris.

Viljama Fetlera aktīvā darbība nereti noveda pie konfliktiem ar Latvijas Baptistu draudžu savienības (LBDS) mērenajiem vadītājiem. Šos konfliktus labi raksturo viens no Fetlera dzejoļiem: Es nederu jums ceļa biedros / Jo kamēr tauriņspārni jums / Man jāstrādā ir vaiga sviedros / Lai izdeldēts tiek netikums. Šajos centienos Fetlers nebija viens - viņa domubiedri bija labs skaits baptistu mācītāju un draudžu. Tāpēc 1926. gadā tika izveidota vēl viena baptistu savienība Latvijā - Otrā baptistu draudžu savienība (OBDS), ap kuru pulcējās tā sauktie atmodas baptisti. Fetlers bija viens no OBDS organizētājiem, padomes loceklis, dažus gadus arī priekšsēdētāja vietnieks.

OBDS kalpošanas pamatā bija aktīvs evaņģelizācijas darbs. Rīgā un Liepājā tika sarīkoti lieli Bībeles gājieni. Piemēram, 1927. gada 26. jūnijā notika brīvdabas dievkalpojums Viestura dārzā, bet 1930. gada septembrī garandiozs Bībeles gājiens ar lozungu „Par Dievu un Bībeli”. Evaņģēlija sludināšanai izmantoja visdažādākās vietas - kinozāles, krogus, tautas namus un citas. Kristības notika publiskās vietās - peldvietās gan jūras malā, gan ezeru un upju krastos. Tika izvietota reklāma dienas laikrakstos, izdota periodika, grāmatas, traktāti. Uz dievkalpojumiem aicināja ārzemju viesus, tostarp Dr. O. Smitu no Kanādas, R. Kaupu no Igaunijas, melnādaino sludinātājus no ASV, zviedru baptistu mācītājus, skotu evaņģēlistus G. Bellu un F. Klarku, vēl citus.

Kreisajā pusē - evaņģelizācijas gājiens “Par Dievu un Bībeli”, kurā pēc avīžu ziņām piedalījušies
30 000 cilvēku; labajā pusē - Viljams Fetlers sludina.

Tika atvērti vairāki jauni dievnami - Ventspils Tabora dievnams, Paplakas draudzes dievnams, Daugavpils draudzes Baltā baznīca. Līdz 1934. gadam, kad OBDS atkal apvienojās ar LBDS vienotā savienībā, tika izveidotas 42 jaunas draudzes Latvijā un piecas Brazīlijā. Lielu uzmanību OBDS un Fetlers personīgi pievērsa misijas darbam Latgalē. Tika nodibināta Latgales misione. 1927. gadā, pēc viesošanās Latgalē, kanādiešu evaņģēlists O. Smits un viņa Tautu baznīcas misijas biedrība sāka finansiāli atbalstīt Latgales misioni. Tika organizēti dažādi kursi, piemēram, trīs mēnešu Bībeles kurss 1929. gada rudenī misijas darbinieku sagatavošanai. Sludināšana Latgalē notika tirgus laukumos, kino zālēs, tautas namos, personīgu apmeklējumu laikā. Piemēram, tikai 1937. gadā vien Latgales misiones darbinieki izplatīja 5000 Bībeļu vai tās daļu, 3120 garīgas grāmatas un 36 000 traktātu. Par centru darbam Latgalē kļuva Daugavpils draudze.

Fetlera aktivitāšu lokā bija arī cīņa pret alkoholismu. Jau 1914. gada 7. jūlijā viņš noorganizēja pretalkohola sapulci Liepājas cirkū. Vēl Fetlers darbojās Cietumu misionē.1936. gadā pēc viņa ierosinājuma tika atvērta „Cerības oāze” - patversme sodu izcietušajiem. Cits Fetlera lolojums bija ekumeniskā kustība „Latvijas Ticīgo apvienība”. Tā dibināta 1930. gadā, un tās darbā piedalījās sešu konfesiju pārstāvji. Ticīgo apvienība sarīkoja vairākus masu dievkalpojumus Pestīšanas Templī, Esplanādē un citur. No Rīgas Fetlers regulāri devās uz vietām, kur viņa vadībā reiz bija sākts garīgais darbs. Viņa aprūpē bija vairāk nekā 150 misionāru, kas kalpoja dažādos kontinentos. Tos visus vajadzēja atbalstīt gan morāli, gan materiāli. Fetlers nekad neaizmirsa arī kalpošanu krievu tautai, bet 1937. gadā lielā ticīgo kongresā Luckā deva svinīgu solījumu,ka sava mūža atlikušos gadus veltīs ukraiņu garīgajai atmodai.

Fetlera Evaņģelizācijas telts Pestīšanas Tempļa pagalmā.

1939. gada vasarā Viljams Fetlers kopā ar ģimeni devās uz ASV, lai piedalītos Vispasaules baptistu savienības kongresā Atlantā. Dzimtenē viņš tā arī vairs neatgriezās. 1940. gada 17. jūnijā Latviju okupēja padomju karaspēks. Fetlers tika iekļauts to padomju varai bīstamo personu sarakstā, kas aktīvi cīnījušies pret ateistisko komunismu. Jau pirmajā okupācijas dienā čekisti ieradās Pestīšanas Templī, lai arestētu Fetleru. Padomju vara uzskatīja, ka Fetlers darbojies kā Rietumu izlūkdienestu aģents un iesūtījis Padomju Savienībā spiegus. Šādā situācijā ASV valdība sniedza Fetlera ģimenei patvērumu un pēc dažiem gadiem viņš kļuva par Amerikas pilsoni. Ne tik veiksmīgi klājās Fetlera brālim un ilggadējam līdzstrādniekam Robertam Fetleram. Viņu kopā ar ģimeni 1941. gada 14. jūnijā izsūtīja uz Sibīriju, kur pēc divu nedēļu pārcilvēciska darba ogļu šahtā viņš nomira. Sava mūža laikā Roberts Fetlers kalpojis krievu draudzēs Pēterburgā, Omskā, Vladivostokā, Harbinā, kā arī Rīgas Golgātas latviešu un Rīgas Atmodas krievu draudzē.

Pēc Otrā Pasaules kara Viljams Fetlers turpināja aktīvu evaņģēlista kalpošanu krievu - ukraiņu diasporā Amerikā. Viņš organizēja garīgu un materiālu palīdzību daudzajiem slāvu bēgļiem, kas atradās Eiropā. Daudziem no tiem viņš palīdzēja pārcelties uz dzīvi ASV un Kanādā. Fetlera vadībā tika atjaunota Krievu Bībeles biedrība, kas bija darbojusies vēl cariskās Krievijas laikā. Biedrība veica jaunu Bībeles tulkojumu mūsdienīgā krievu valodā, kam tika pievienots 200 lappušu biezs pielikums, kurā skaidrota Svēto Rakstu izcelsme un attīstība, kā arī galvenās kristietības doktrīnas. Pielikumā bija arī 75 kristīgas himnas ar notīm un vārdiem. Biedrības iespiestās Bībeles dažādos veidos nelegāli tika iesūtītas Padomju Savienībā. Šajā sakarībā Fetlers piedzīvoja kādu interesantu gadījumu. Vēl neatkarīgajā Latvijā bija iespiestas 60 000 krievu Bībeles, kas neiesietas glabājās Pestīšanas Templī. Pēc padomju okupācijas Fetlers vairs necerēja jelkad šīs Bībeles atgūt. Taču 1955. gadā viņš saņēma vēstuli no Vissavienības evaņģēlisko kristiešu - baptistu savienības ģenerālsekretāra Aleksandra Kareva, kurā tas rakstīja, ka 8500 no šīm Bībelēm tomēr nonākušas Krievijā un kalpo Labās Vēsts izplatīšanai.

Attēlā augšā - Fetlers dāvina jaunizdotās krievu Bībeles eksemplārus prezidentam Eizenhaueram un ģenerālim Makarturam, attēlā apakšā - Viljams Fetlers ar krievu Bībeļu kravu, kas paredzēta nosūtīšanai uz bēgļu nometnēm Eiropā. Attēlā pa labi - tolaik vēl viceprezidenta Ričarda Niksona pateicības vēstule par krievu Bībeles dāvinājuma saņemšanu

1957. gada vasarā Fetlers piedalījās evaņģelizācijas dievkalpojumu sērijā slāvu ļaudīm Kanādā. Savu pēdējo sprediķi viņš teica 12. augustā lielā anglikāņu baznīcā Vinipegā. Tobrīd viņš jau bija smagi slims un ārsts aizliedza viņam turpināt sludināt dievkalpojumos. Fetlers devās atpakaļ uz savām mājām Berklijā, Kalifornijā, taču ceļā viņa stāvoklis ar katru brīdi pasliktinājās. Berklijā viņš tika steidzami hospitalizēts un pēc dažām stundām Dievs Viljamu Fetleru 74 gadu vecumā aizsauca Mūžībā. Pēc tēva nāves vairāki no viņa 13 bērniem kļuva par kalpotājiem Pestīšanas Armijā.

Attēlā kreisajā pusē - Jaunais evaņģēlists Billijs Grehems tiekas ar Fetleru.
Attēlā pa labi - Fetleru ģimenes brīvdabas dievkalpojums Maiami, Floridā.

Fetlers bija viens no ievērojamākajiem atmodas darbiniekiem Latvijā, Krievijā un Austrumeiropā 20. gadsimtā. Viņš vienmēr bija lielu ideju pārņemts, vienmēr gatavs atsaukties jebkuram darba aicinājumam jebkurā vietā, gatavs visas diennakts stundas ziedot Dieva Valstības darbam. Par savējo Fetleru uzskata gan Latvijas baptistu, gan vasarsvētku draudžu saime. Tas tāpēc, ka viņa vadītajos dievkalpojumos vienmēr bija jūtama Svētā Gara klātnība. Fetlers gan neprasīja no saviem līdzstrādniekiem un draudzes locekļiem obligātu runāšanu mēlēs vai pravietošanu, bet vienu gan - 100% priekš Kristus. Fetlers bija liels lūgšanu vīrs, kuram sekot un līdzināties vēlējās daudzi. Viņa dzīve bija piemērs kā sevi pilnībā nodot kalpošanai un dzīvot ticībā. Fetlers bija kā Dieva dāvana sava laika paaudzei: godīgums, labestība, mīlestība, dāsnums, plaša sirds - tās bija īpašības, kas raksturoja šo personību.

Savās daudzajās draudzēs Fetlers bija galvenais mācītājs, taču ikdienas darbā viņam palīdzēja vairāki citi mācītāji. Viņš bija ugunīgs un harizmātisks sludinātājs, kura dedzīgo sprediķu laikā cilvēki izplūda asarās, nožēloja grēkus un pieņēma Kristu par savas dzīves Glābēju un Kungu. Savā grāmatā „Working with God” („Strādājot ar Dievu”) kanādiešu evaņģēlists Osvalds Smits raksta: „Man bija iespēja ceļot kopā ar Fetleru pa Latviju, Lietuvu, Poliju, Vāciju un labi viņu iepazīt. [..] Kad mācītājs Fetlers ņem dievkalpojumu savās rokās, viss tūdaļ pārmainās. Tas var ilgt pat trīs stundas, bet nebūs neviena garlaicīga momenta. [..] Dažreiz viņš saka tikai dažus vārdus vai lūdz pēc sevišķa Gara spēka, un ļaudis jau krīt uz ceļiem, skaļi šņukstēdami un raudādami, pusbalsī vaidēdami zem grēka atzīšanas sajūtas”.

Viljams Fetlers 1939. gadā.

Viljams Fetlers bija ļoti apdāvināta personība. Viņš pārzināja deviņas valodas - latviešu, krievu, vācu, angļu, ukraiņu, poļu, senebreju, sengrieķu un latīņu. Tas ļāva viņam būt brīnišķīgam tulkam gan dievkalpojumos, gan tulkojot garīgo literatūru. Līdztekus evaņģēlista dāvanai, Dievs bija dāvājis Fetleram lielisku organizatora talantu. Viņš nerimtīgi organizēja dažādus kursus, lielus ticīgo kongresus, rūpējās par izdevniecību darbu, dažādiem fondiem, misijām un organizācijām. Viņš uzturēja 75 sludinātājus Ukrainā un Krievijā, aptuveni 100 misionārus Polijā, Rumānijā, Bulgārijā, Latvijā un Dienvidamerikā. Savā kalpošanā Fetlers sadarbojās ar daudziem ievērojamiem kristīgiem kalpotājiem, piemēram, poļu mācītāju un teologu B. Geci, Sperdžena koledžas prezidentu Dr. E. Makkeigu, Anglijas baptistu vadītāju Dr. F.B. Meijeru, Kanādas evaņģēlistu Dr. O. Smitu un citiem.

Fetlers bija spējīgs mūziķis. Viņam bija lielisks baritons un ļoti patika dziesmās slavēt savu Kungu. Dievkalpojumos viņš bieži vien noveda dievlūdzējus līdz īstam skaņu „sprādzienam”, ka šķita - dievnama jumts tūdaļ pacelsies gaisā un ticības himnu varenās skaņas aizsniegs debesis. Fetlers bija arī ražīgs komponists un dziesmu vārdu autors. 1923. gadā viņa redakcijā iznāca dziesmu krājums „Lācars”, bet 1924. un 1926. gadā „Derīgu rakstu apgāds” izdeva Fetlera sastādīto dziesmu krājumu „Atmodas dziesmas” - kopā 626 dziesmas, daudzas no tām paša Fetlera sarakstītas. Daudzas no Fetlera dziesmām joprojām dzied gan latviešu, gan krievu draudzēs visā pasaulē. Fetlers nereti vadīja arī savu draudžu mūzikas orķestru darbu, bet viņa paša ģimenes koris un orķestris atbalstīja vīru un tēvu kalpošanā.

Fetleru ģimene ar dziesmu un Dieva Vārdu - Bībeli.

Viljams Fetlers rakstīja arī dzeju. Viņš dzejoja vairākās valodās. Fetlera dzeja apkopota krājumā „Dzejas un raksti” (1913), bet dziesmu krājumā „Atmodas dziesmas” ir 97 viņa teksti un daudzi tulkojumi. Fetlers publicēja teoloģiskus rakstus presē, viņš sarakstījis vairākas teoloģiska satura grāmatas, viņa spalvai pieder daudzi 19. un 20. gadsimta pasaules ievērojamāko evaņģēlistu un mācītāju darbu tulkojumi. Dažus savus darbus Fetlers publicēja ar pseidonīmiem Hugenots vai Pāvils Hugenots. Viljams Fetlers bija ražīgs izdevējs - viņa dibinātās izdevniecības izdeva kristīgus žurnālus, grāmatas, brošūras, traktātus, kalendārus un citu kristīgu literatūru.

Mēs nekad nespēsim līdz galam saprast un novērtēt Viljama Fetlera mūža devumu, ja neņemsim vērā viņa neizmērojamo mīlestību uz Dievu un Tā svētumu. Fetlers pazina savu Dievu un turpināja Viņu iepazīt visu mūžu. Viņš savu dzīvi pilnībā nodeva kalpošanai Dievam un nepārtraukti tiecās pēc Dieva taisnības. Lūk, Fetlera garīgie principi, kurus viņš izteicis vārdos: „Dzīve bez svētuma ir nāve. Katrs jaunpiedzimis Dieva bērns savā sirdī dzird nepārtrauktu aicinājumu: „Negrēko! Negrēko!” Tas ir arī mans sauciens, dienu un nakti. Būt svētam un patikt Dievam itin visā! Tā ir mana lielākā vēlēšanās - esmu gatavs par to maksāt, cik būs nepieciešams. Piespied mani, ak, Dievs, būt patiesi svētam! Lai zūd kaut visas lietas, ja vien Tu paliec. Mēs varam būt Dieva līdzstrādnieki tikai tādā gadījumā, ja mūsu dzīve ir svēta. Līdzdalība jebkurā lietā, kas nav gaisma, ir grēcīga, jo viss, kas nav gaisma, ir grēks.”

Līdzīgie raksti:

• Viljams Fetlers (I). Jaunības gadi un darbs Krievijā