24
Tie, kas interesējas par džeza un gospelmūziku, noteikti būs dzirdējuši Meheilijas Džeksones vārdu. Viņas fascinējošais kontralts paliek atmiņā katram, kas kaut reizi klausījies šajā debešķīgajā balsī. Meheilija Džeksone ir dižākā 20. gadsimta gospelmūzikas dziedātāja, kas pelnīti ieguvusi Gospelmūzikas Karalienes titulu.
Viņas īstais vārds ir Mehela Džeksone, un bērnībā visi viņu sauca par Heiliju. Meitene piedzima 1911. gada 26. oktobrī Ņūorleānas piepilsētā Keroltonā. Mehelas tēvs Džons bija baptistu sludinātājs, kas savu iztiku pelnīja kā frizieris un ostas strādnieks, bet māte Čeritija bija istabene un veļas mazgātāja. Ģimenes trīsistabu dzīvoklītī bez Heilijas, viņas brāļa Pītera un vecākiem mitinājās vēl vesels pulks radinieku - kopā 13 cilvēki un suns. Bērnībā Heilijai atklāja fizisku defektu - tā sauktās lokveida kājas. Šis apstāklis gan netraucēja meitenei dejot baltajai kundzei, kuras māju uzkopa viņas māte.
Māte nomira, kad Heilijai bija četri gadi. Tēvs rūpes par bērniem uzticēja krustmātei Djukai, kas lika tiem strādāt no saules lēkta līdz rietam. Darba kvalitāti krustmāte pārbaudīja ar tā saukto baltā cimda metodi, un, ja kaut kas nebija kārtībā, Heilija saņēma pērienu. Viegli meitenei neklājās arī skolā. Vislabāk viņai patika dziedāt, īpaši baznīcā. Krustmātes mājās skanēja vienīgi kristīga mūzika, un meitene jau agri iemācījās dziedāt baznīcas himnas un gospeļus. Heilijas tante Bella reiz teica, ka kādu dienu meitene dziedās daudzu ļaužu priekšā. Dziedātājas kalpošanu Mehela sāka vietējā baptistu draudzē, kur centās apvienot gospelmūzikas brīvības un spēka garu ar striktajām baptistu dziedāšanas tradīcijām.
1927. gadā 16 gadu vecumā Mehela devās uz Čikāgu. Pēc kāda dievkalpojuma, kurā viņai negaidīti radās izdevība parādīt savas izcilās balss dotības, meiteni uzaicināja pievienoties lielajam Salemas baptistu draudzes korim. Ar kori viņa uzstājās dievkalpojumos un bēru ceremonijās, bet vēlāk sāka koncertēt kopā ar vienu no pirmajām profesionālajām gospelgrupām „Prince Johnson Singers”. 1929. gadā Džeksone iepazinās ar komponistu Tomasu Dorsiju, sauktu arī par Gospelmūzikas Tēvu. Sākumā Dorsijs palīdzēja Mehelai kā muzikālais konsultants, bet 30. gadu vidū, kad „Johnson Singers” beidza savu darbību, sākās viņu 14 gadus ilgā sadarbība, Mehelai izpildot Dorsija dziesmas draudzēs, evaņģelizācijas dievkalpojumos un kristīgās konferencēs. Vispazīstamākais šīs sadarbības auglis ir populārais gospelis „Take My Hand, Precious Lord”.
1931. gadā Džeksone ierakstīja savu pirmo gospeli „You Better Run, Run, Run”. Diemžēl šis ieraksts nav saglabājies. Šajā laikā dziedātāja mainīja savu vārdu un no Mehelas kļuva par Meheiliju. 1936. gadā Džeksone apprecējās. Viņas vīrs Aiks gribēja, lai Meheilija turpmāk dziedātu sekulāras dziesmas. Viņa kategoriski atteicās, jo vēlējās dziedāt vienīgi Dieva godam. No šīs apņemšanās dziedātāja neatkāpās visu savu mākslinieces mūžu, atsakoties no lielām naudas summām, kas viņai tika piedāvātas. Pienāca laiks, kad Meheilija nespēja vairs ilgāk paciest vīra despotisko raksturu, kurš turklāt visu ģimenes naudu tērēja zirgu skriešanās sacīkstēm, un 1941. gadā viņas un Aika ceļi šķīrās.
1937. gadā Džeksone noslēdza kontraktu ar ierakstu kompāniju „Decca Coral”, kam ierakstīja četras dziesmas. Diemžēl ieraksts nebija finansiāli veiksmīgs un „Decca” sadarbību ar dziedātāju pārtrauca. Nākamais mēģinājums ierakstu studijā notika tikai pēc 10 gadiem 1947. gadā, kad Meheilija parakstīja līgumu ar „Apollo Records”. Jau pirmā šai kompānijai ierakstītā dziesma „Move On Up A Little Higher” kļuva tik populāra, ka mūzikas veikali nespēja apmierināt pieprasījumu pēc tās ieraksta. Kopumā tika pārdoti astoņi miljoni ieraksta kopiju. Dziesmas milzīgie panākumi padarīja Džeksoni pazīstamu gan ASV, gan Eiropā. Šajā laikā viņa sāka uzstāties vairāk kā koncertmāksliniece, mazāk veltot laiku dziedāšanai baznīcās.
Džeksone bija pirmā gospeldziedātāja, kas 1950. gadā uzstājās slavenajā Kārnegī koncertzālē Ņujorkā. 1949. gadā viņas iedziedātā dziesma „Let the Power of the Holy Ghost Fall on Me” bija ieguvusi Francijas Šarla Krosa akadēmijas balvu „Grand Prix du Disque”. Šo panākumu Meheilija atkārtoja arī 1952. gadā ar dziesmu „I Can Put My Trust in Jesus”. Viņas koncerti pulcēja pārpildītas zāles visā Eiropā. Pazīstamā Ziemassvētku dziesma „Silent Night, Holy Night” Džeksones izpildījumā kļuva par vispārdotāko singlu Norvēģijas mūzikas industrijas vēsturē, bet vairāk nekā 20 000 Dānijas nacionālā radio klausītāji pēc dziesmas atskaņošanas ēterā pasūtīja tās ieraksta kopiju.
1954. gadā Džeksone izveidoja gospelmūzikai veltītu iknedēļas raidījumu CBS radio, parakstīja jaunu ierakstu kontraktu ar „Columbia Records” un ierakstīja savu debijas albumu „The World’s Greatest Gospel Singer”, kam 1956. gadā sekoja „Bless This House”. Pēc piedalīšanās slavenajā Eda Salivana TV šovā Meheilija kļuva populāra arī sekulārās auditorijas vidū. Viņas popularitāte auga no dienas dienā. 50. gadu nogale un 60. gadu sākums bija Meheilijas Džeksones muzikālās karjeras ziedu laiks. Viņas balss skanēja radio, televīzijā un koncertzālēs visā pasaulē.
1957. un 1958. gadā Meheilija kļuva par galveno zvaigzni slavenajā Ņūportas džeza festivālā, kur uzstājās ar īpašu gospelmūzikas programmu. Vairākas viņas dziesmas tika iekļautas filmā „St. Louis Blues”, bet filmā „Imitation of Life” skanēja dziesma „Trouble of the World”, ko Meheilija ieskaņoja kopā ar komponistu un diriģentu Persiju Feitu. Sadarbībā ar Feita orķestri Džeksone ierakstīja arī albumu „Power and Glory”. Savulaik viņa bija dziedājusi ASV prezidentam Dvaitam Eizenhaueram un 1961. gadā tika uzaicināta piedalīties arī Džona Kenedija inaugurācijas ceremonijā. Šajā laikā Džeksone kļuva plaši pazīstama Lielbritānijā, jo telekanāli bieži demonstrēja klipus no viņas koncertiem. Vēsturnieks Noels Serano rakstīja: „Dievs ir pieskāries šīs lieliskās sievietes balss saitēm un apveltījis viņu ar īpašu spēju dziedāt Viņa godam un slavai!”
60. gados Džeksone devās piecās lielās koncertturnejās pa Eiropu, ierakstīja vairākus albumus, piedalījās 1964. gada Pasaules izstādē Ņujorkā. 1969. gadā iznāca dziedātājas pēdējais albums „What The World Needs Now”. Savu muzikālo karjeru Meheilija noslēdza 1971. gadā ar koncertiem Minhenē, Vācijā.
Meheilija Džeksone tika aizsaukta Mūžībā 1972. gada 27. janvārī. Viņas piemiņas pasākums Čikāgā pulcēja 50 000 dziedātājas talanta cienītāju. Nākamajā dienā vairāk nekā 6000 piedalījās bēru dievkalpojumā Čikāgas lielākajā koncertzālē. Atdot pēdējo godu dziedātājai bija ieradies ASV Nacionālā baptistu konventa prezidents Dr. Džozefs Džeksons, Čikāgas mērs Ričards Dalejs, dziedātāji Semijs Deivis un Areta Frenklina, džeza dīva Ella Fidžeralda un citas prominences. Vairāki piemiņas pasākumi notika arī Džeksones dzimtajā pilsētā Ņūorleānā.
Savas dzīves laikā Meheilija Džeksone ierakstījusi 35 albumus, kas pārdoti miljoniem lielās tirāžās. Džeksones unikālās balss dēļ Nacionālā ierakstu un zinātnes akadēmija pat izveidoja īpašu „Grammy” balvas nomināciju gospelmūzikā. Savas dziedātājas karjeras laikā Meheilija ieguvusi sešas „Grammy” balvas, bet 1973. gadā viņas vārds ierakstīts „Grammy” Slavas zālē. Džeksones vārds lasāms arī Rokenrola, Gospelmūzikas, Holivudas un Luiziānas Slavas zālēs.
Meheilija Džeksone bija aktīva ASV pilsoņtiesību kustības dalībniece. Viņa piedalījās daudzos mācītāja un pilsoņtiesību cīnītāja Dr. Martina Lutera Kinga rīkotajos pasākumos, arī slavenajā gājienā uz Vašingtonu 1963. gadā, kur dziedāja 250 000 lielas auditorijas priekšā. Daudz laika un līdzekļu māksliniece veltīja palīdzot citiem. Viņa izveidoja Meheilijas Džeksones Stipendiju fondu, lai atbalstītu talantīgus, bet nabadzīgus jauniešus, kas vēlējās iegūt augstāko izglītību. Šī viņas kalpošana novērtēta ar starptautisko Sudraba Dūjas balvu. Par Meheilijas naudu radīts arī Skaistuma salons un floristikas veikals Čikāgā, bet dzimtajā Ņūorleānā darbojas Meheilijas Džeksones Izpildītājmākslas teātris. Šīs apbrīnojamās sievietes devumu mākslā un mūzikā vislabāk raksturo viņas drauga Dr. Martina Lutera Kinga teiktais: „Tāda balss, kā Meheilijai, tiek dota tikai reizi tūkstoš gados.” Un mēs, viņas talanta cienītāji, varam teikt: „Āmen!”
