George Beverly Shea - Gospelmūzikas vectētiņš

Ievietoja | Sadaļa Kristīgā mūzika pasaulē | Publicēts 25-03-2013

Ieteikt draugiemPačivini Share on Facebook Izprintē Nosūti draugam e-pastu

2011. gada februārī savu otro „Grammy” balvu 102 gadu vecumā saņēma Amerikas iemīļotākais gospeldziedātājs Džordžs Beverlijs Šī, tādejādi kļūdams par vecāko mūziķi, kas jebkad saņēmis šo balvu. Viņa vārds ierakstīts arī Ginesa rekordu grāmatā kā mūziķim, kura klausītāju skaits muzikālās karjeras gados pārsniedzis 220 miljonus cilvēku.

Šās pasaules gaismu Džordžs ieraudzīja 1909. gada 1. februārī Vinčesterā, Ontario pavalstī Kanādā. Ģimenē viņš bija ceturtais no astoņiem bērniem. Džordža tēvs Ādams Šī kalpoja kā metodistu mācītājs vairākās draudzēs vispirms Kanādā, pēc tam ASV. Pie Kristus Džordžs nāca sešu gadu vecumā un drīz vien atklājās arī viņa muzikālais talants - no tēva puika iemācījās vijoles, no mātes - klavieru un ērģeļu spēli. Vēlāk parādījās arī viņa izcilās balss dotības, un Džordža dziļais, rezonējošais baritons kļuva par tēva vadītās draudzes kora lepnumu.

Astoņpadsmit gadu vecumā Džordžs nāca pie Kristus atkārtoti. Pats viņš to vēlāk aprakstīja tā: „Bija laiks, kad man vajadzēja atjaunot savu dzīvi Kristū. Mans tēvs tolaik kalpoja draudzē Otavā, bet mana dzīve nebija pārāk garīga. Tad draudze sarīkoja īpašus dievkalpojumus nedēļas garumā. Atceros, kā piektdienas vakarā tēvs nokāpa no kanceles un maigi uzlika roku man uz pleca. Viņš teica: „Es domāju, ka šis varētu būt vakars, kad tu nāksi atpakaļ pie Tā Kunga.” Un patiesi - šis bija vakars, kad es atgriezos pie Kristus.”

Džordžs sāka studijas Aneslijas koledžā Otavā, bet 1928. gadā pārgāja uz Hjūtonas koledžu Ņujorkas pavalstī. Studiju gados viņš daudz uzstājās koledžas studentu klubā un guva labus panākumus. Tomēr finansiālās grūtības spieda jaunekli 1929. gadā studijas pārtraukt. Pēc aiziešanas no koledžas nākamos deviņus gadus Džordžs strādāja par ierēdni Ņujorkas pilsētas Dzīvības apdrošināšanas sabiedrības Medicīnas departamentā.

1929. gadā pēc operas baritona Džona Čārlza Tomasa ieteikuma par Džordža vokālo pedagogu kļuva Džino Monako. Džordžs nolēma izmēģināt laimi NBC radio „amatieru stundā” un ieguva otro vietu jodelēšanas prasmē. Pamazām viņš sāka piedalīties dažādās radiopārraidēs kā populārās mūzikas izpildītājs, iegūdams gan kritiķu atzinību, gan kuplu fanu pulku. Tomēr tolaik dziedāšana vēl nekļuva par Džordža dzīves sūtību.

1933. gadā Džordža unikālo balsi pamanīja NBC direktors un aranžēja viņam vairākas populāras laicīgas dziesmas raidījumam „Your Hit Parade”. Tomēr Džordžs atteicās no turpmākās sadarbības, jo nevēlējās dziedāt sekulāru mūziku. Viņa balss sāka skanēt vairāku citu radiostaciju kristīgajās programmās dažādās Amerikas pilsētās. Drīz vien kompānijas „Decca Records” ASV filiāles direktors Džeks Kaps Džordžam piedāvāja ierakstīt dažas dziesmas, sacīdams: „Ja jūs būsiet labs dziedātājs, mēs noslēgsim ar jums līgumu. Ja nē, jums pašam būs jāmaksā par ierakstiem.” Tā Džordžs ierakstīja vairākas kristīgās himnas. Pārdoti tika 7000 šo ierakstu kopiju.

1939. gadā Džordžs saņēma Mūdija Bībeles institūta prezidenta Dr. Vila Hjūtona piedāvājums kļūt par WMBI radio štata darbinieku. WMBI bija pirmā nekomerciālā kristīgā radiostacija ASV, kas darbojās Mūdija Bībeles institūta paspārnē Čikāgā. Džordža pienākumos ietilpa itin viss - intervijas, ziņu lasīšana, programmas sastādīšana, administrēšana, mūzikas ierakstu noklausīšanās un, protams, dziedāšana. 1940. gadā Džordžs izveidoja savu raidījumu „Miracles and Melodies”, kas skanēja 67 radiostacijās visā ASV un 187 radiostacijās citur pasaulē.

Vasaras atvaļinājuma laikā 1942. gadā Džordžs piedalījās evaņģēlista Džeka Virtzena dievkalpojumos Ņujorkas apkārtnē, kā arī ceļoja pa Ņūdžersijas, Ņujorkas un Konektikutas pavalstīm, dziedādams jauniešu dievkalpojumos. Kad septembrī Šī atgriezās Čikāgā, viņš runāja ar mācītāju Toreju Džonsonu par iespēju piedalīties jauniešu dievkalpojumos šeit. Drīz Čikāgas Orķestra hallē tika organizēts dievkalpojums, kurā runāja Billijs Grehems, bet Džordžs dziedāja. No šī pirmā dievkalpojuma vēlāk izauga starptautiskā kristīgā organizācija „Youth for Christ”, bet Džordžs kļuva par šīs organizācijas rīkoto dievkalpojumu muzikālo kalpotāju.

1944. gada janvārī Šī sāka savu kalpošanu Billija Grehema iknedēļas radioraidījumos „Songs in the Night”. Dziedātāja popularitāte palīdzēja nostiprināt iepriekš finansiāli ne visai veiksmīgo raidījumu, un tā reitingi strauji cēlās. Tajā pašā laikā Šī kļuva arī par vadītāju radio WCFL programmā „Club Time”, kas bija otra vecākā baznīcas himnu radioprogramma komerciālajās radiostacijās. Tieši šeit Džordžs Šī kļuva par Džordžu Beverliju Šī. Un tieši šis raidījums padarīja Šī slavenu nacionālajā līmenī, ļaudams jau 1951. gadā kļūt par populārāko gospelmūzikas solistu Amerikā.

Sākās arī pirmie ieraksti skaņuplatēs. 1947. gadā Šī noslēdza kontraktu ar mūzikas izdevniecību „Singspiration Sacred Recordings”, kurai ierakstīja vairākus gospelmūzikas albumus. Taču jau 1952. gadā viņš pameta darbu gan radio, gan „Singspiration”, lai kļūtu par pilna laika Billija Grehema Evaņģelizācijas asociācijas (BGEA) kalpotāju.

Ar Billiju Grehemu Džordžs sadarbojās kopš 1947. gada. Vairāki reliģiju pētnieki uzskata, ka tieši šie divi vīri pēc 2. Pasaules kara padarīja evaņģēlisko kustību par vienu no kristietības pamatvirzieniem, līdz tam tā bija vairāk tāda „amerikāņu ticība”. 1948. gadā Šī kopā ar Billiju Grehemu, Klifu Berovu un Grediju Vilsonu izstrādāja ētikas kodeksu, kas vēlāk kļuva pazīstams ar nosaukumu Modesto manifests un ir BGEA darbības pamatā. Šī līdztekus Grehemam, Berovam, Gredijam Vilsonam un Džordžam Vilsonam kļuva arī par vienu no pieciem BGEA direktoriem.

Jau kopš paša sākuma Džordžs Beverlijs Šī un Klifs Berovs bijuši Grehema muzikālās komandas kodols. Kā evaņģelizācijas kampaņu muzikālais balsts Šī drīz vien ieguva Amerikas iemīļotākā gospeldziedātāja titulu. Katrā dievkalpojumā viņš dziedāja tieši pirms Grehema svētrunas un viņa solo kļuva par vienojošo posmu starp dziesmu un Evaņģēlija vēsti. Bija pat tā, ka Šī dziesmas noteica toni sekojošajam sprediķim. Viņa spēcīgais baritons fascinēja klausītājus un sagatavoja sirdis Evaņģēlija vēstij. Billijs Grehems reiz kādā intervijā izteicies, ka Šī dziedātās dziesmas nereti bijušas pat iespaidīgākas par sprediķi. Tieši Džordžs Beverlijs Šī bija tas, kurš ierosināja dievkalpojumu muzikālajā daļā izmantot kori. Viņš ir arī autors slavenajam Grehema altāra aicinājumam dievkalpojumu noslēgumā: „Tiklīdz koris sāks dziedāt, jūs nāciet!”

Kopš 1952. gada Šī regulāri piedalījās arī Grehema radioprogrammā „Hour of Decision”, ko pārraidīja 150 radiostacijas un kam bija lielākais klausītāju skaits reliģisko programmu vēsturē. Tādejādi viņa balss kļuva pazīstama ne tikai Ziemeļamerikā, bet arī citur pasaulē. Turpinājās arī Šī ierakstu karjera. Kopumā savas muzikālās kalpošanas gados Džordžs Beverlijs Šī ierakstījis vairāk nekā 500 dziesmu un 70 albumus. Šajā darbā viņš sadarbojies ar labākajiem aranžētājiem, orķestru diriģentiem un producentiem. Arī pats Šī sarakstījis vairākus iemīļotus gospelmūzikas skaņdarbus.

Draudzība mūža garumā - Billijs Grehems un viņa evaņģelizācijas dievkalpojumu pastāvīgs dalībnieks Džordžs Beverlijs Šī.

Džordžs Beverlijs Šī piedalījies arī daudzās filmās un TV raidījumos. Viņš ir arī vairāku grāmatu autors. Šī saņēmis divas „Grammy” balvas - 1966. gadā par albumu „Southland Favorites” un 2011. gadā par mūža ieguldījumu mūzikā. Viņš ieguvis arī daudzas citas mūzikas balvas. 1978. gadā viņa vārds ierakstīts Gospelmūzikas Slavas zālē, bet 1996. gadā Reliģisko raidījumu Slavas zālē. 1956. gadā viņš ieguvis mākslas doktora grādu, bet 1972. gadā doktora grādu baznīcas mūzikā.

Arī sirmā vecumā Džordžs Beverlijs Šī joprojām ir ierindā. Vēl 99 gadu vecumā viņš kāpa uz skatuves Frenklina Grehema evaņģelizācijas dievkalpojumos. Nedalītu publikas simpātijas viņš ieguvis ar savu vienkāršību un nelokāmo ticību, stāstot par „Kristu, kurš nomira manis dēļ”. Par viņa mūža devumu evaņģēliskajā mūzikā liecina Billija Grehema teiktais: „Es dažreiz justos pilnīgi pazudis, ja nebūtu Džordža dziedātās dziesmas pirms svētrunas. Es viņam esmu mūžam pateicīgs ne vien par viņa ieguldījumu mūsu evaņģelizācijas kampaņās, bet arī par viņa mīlošo garu un personīgo draudzību daudzu gadu garumā.”

 

Džordža Beverlija Šī albumi:

  • 1956 Inspirational Songs
  • 1957 A Billy Graham Crusade In Song
  • 1957 An Evening Prayer: Favorite Hymns For The Day’s End
  • 1959 Christmas Hymns (Ziemassvētku)
  • 1959 The Love Of God
  • 1960 George Beverly Shea
  • 1961 Tenderly He Watches
  • 1961 George Beverly Shea Sings Hymns That Have Lived 100 Years
  • 1962 In Times Like These: Songs That Lift The Heart
  • 1963 The Earth Is The Lord’s
  • 1964 George Beverly Shea Sings Hymns Of Sunrise And Sunset
  • 1964 Christmas With George Beverly Shea (Ziemassvētku)
  • 1965 Southland Favorites
  • 1965 Crusade Soloist George Beverly Shea Sings Billy Graham’s Favorites
  • 1965 The Best Of George Beverly Shea (izlase)
  • 1966 The Ten Commandments And The Wonderful Life Of Moses In Story And Song
  • 1966 George Beverly Shea Sings Fireside Hymns
  • 1967 Take My Hand
  • 1967 Ivory Palaces
  • 1968 Take My Hand Precious Lord
  • 1971 I’d Rather Have Jesus
  • 1972 Silent Night (Ziemassvētku)
  • 1973 Ten Favorites From George Beverly Shea
  • 1975 The Longer I Serve Him
  • 1976 Angels Shall Keep Thee
  • 1980 Christmas Hymns (Ziemassvētku)
  • 1981 Precious Memories
  • 1994 Songs from My Heart (2 CD; izlase)
  • 1995 Rock of Ages (izlase)
  • 1996 Moments (izlase)
  • 1996 Our Recollections (izlase)
  • 1998 Echoes of My Soul (izlase)
  • 2001 Christmas (Ziemassvētku; izlase)
  • 2004 How Sweet the Sound: My All-Time Favorites
  • 2005 If That Isn’t Love
  • 2006 I’d Rather Have Jesus (2 CD; izlase)
  • 2006 I’d Rather Have Jesus: A 20 Song Treasury
  • 2010 Wonder of it All (2 CD; izlase)
  • 2012 Ultimate Collection (izlase)

P.S.Šī ir tikai daļa no Džordža Beverlija Šī albumiem. Kā jau vecmeistaram, viņa ierakstīto albumu un izdoto dziesmu izlašu skaits ir ļoti liels un viena raksta ietvaros grūti publicējams.

  

Džordža Beverlija Šī video:

  • 2008 Then Sings My Soul

  

Raksts pirmoreiz publicēts žurnāla „Tikšanās” 2011. gada jūnijaa numurā.
© Ervīns Jākobsons. Pārpublicēšanas vai citēšanas gadījumā atsauce uz autoru un pirmpublikāciju obligāta.

Līdzīgie raksti:

Uzraksti komentāru