19
Vai mums vajadzīgs “kristīgais blats”?
Ievietoja | Sadaļa Kristīgas diskusijas | Publicēts 19-08-2013
Laiku pa laikam kristīgajā sabiedrībā aktualizējas doma, ka kristiešiem arī laicīgajā dzīvē būtu jāatbalsta pirmkārt citu kristiešu profesionālā darbība un bizness, cik vien iespējams preces un pakalpojumos iegādājoties tieši no viņiem. Savulaik Kristīgais radio pat izdeva speciālu kristīgo uzņēmumu katalogu, lai ikviens varētu uzzināt, kuru brāli vai māsu atbalstīt viņa ekonomiskajās aktivitātēs. Tagad internetā izveidots Kristiešu globālais biznesa tīkls (Christian Global Business Network) ar līdzīgu mērķi un vīziju.
Arī man savulaik ļoti patika ideja par šādu savstarpēju kristiešu sadarbību. Tāpēc manis veidotajā un rediģētajā Latvijas Vasarsvētku draudžu apvienības žurnāla “Dzīvības Avots” otrajā numurā 1998.gadā tika publicēts mana kolēģa Aivara Alkšņa aicinājums kristiešiem “Svētī savu brāli”:
“Kāda ASV socioloģiskā dienesta dati liecina, ka katrs dolārs valsts melnādaino iedzīvotāju vidū tiek apgrozīts vidēji 2,5 reizes, bet ebreju vidū - 7 reizes. Šī atšķirība norāda uz Dieva tautas ekonomisko gudrību, un sekas tam ir ebreju finansiālā ietekme pasaulē. Katra ebreja ekonomiskie panākumi tiek uzskatīti par visas tautas nacionālo bagātību. Ikviens ebrejs vispirms atbalsta savus tautiešus. Veikala īpašnieks ebrejs, naudu nopelnījis, uzvalku pasūtīt dodas pie drēbnieka ebreja. Tas, savukārt, zobus labo tikai pie sava tautieša, nevis kāda, iespējams, lētāka zobārsta.
Būtu apsveicami, ja arī kristieši pārņemtu šādu sadarbības veidu. Dieva bērniem taču būtu jābūt vislabākajiem sava darba veicējiem. Visu, ko darāt, dariet no sirds, it kā savam Kungam, un ne cilvēkiem. (Kolosiešiem 3:23) Kristiešiem būtu jābūt vislabākajiem ārstiem, inženieriem, advokātiem, ministriem, frizieriem, tirgotājiem, strādniekiem. Savs darbs kristietim būtu jāveic īpaši kvalitatīvi. Ekonomiskā darbība mums jāizmanto, lai celtu Dieva bērnu labklājību. Atbalsti biznesu, kurā darbojas tavs brālis vai māsa. Tā tu būsi svētījis gan viņu, gan celsi visas draudzes finansiālo labklājību, jo uzņēmēji taču arī maksā desmito tiesu no saviem ienākumiem.
Šis nav aicinājums uz “kristīga blata” sistēmas radīšanu, bet uz likumīgā biznesa atbalstīšanu. Kādēļ atbalstīt pasaules cilvēku biznesu, kas ne vienmēr ir tīrs un likumīgs? Labāk atbalsti Dieva bērnu darbu, kas paveikts taisniem un likumīgiem līdzekļiem. Sāc svētīt savus brāļus un māsas un Dievs svētīs tevi. Tā tu varēsi palīdzēt arī tiem, kas trūkumā, jo Dieva Valstībā nav nabago.
Tad nu, kamēr mums ir laiks, darīsim labu visiem, bet SEVIŠĶI TICĪBAS BIEDRIEM.
(Galatiešiem 6:10)“
Pirmajā mirklī šķiet, ka doma par šādu kristiešu savstarpēju palīdzību ir laba un apsveicama. Dievs taču mūs aicina darīt labu un svētīt īpaši savus ticības biedrus. Tomēr, runājot par šo tēmu ar kristīgiem uzņēmējiem un vienkāršiem cilvēkiem, tāpat izvērtējot savu personīgo un ģimenes, draugu un paziņu pieredzi, nākas secināt, ka praksē ne vienmēr viss ir tik viennozīmīgi.
Vispirms - vai patiesi vienmēr ir tā, ka kristiešu uzņēmumi piedāvā vislabāko un kvalitatīvāko produktu vai pakalpojumu? Diemžēl ne vienmēr. Reizēm arī kristiešu uzņēmumi savu darbu veic viduvēji vai pat nekvalitatīvi. Tāpēc, ja man ir svarīga augsta pakalpojuma vai preces kvalitāte, es tomēr izvēlēšos labāko pakalpojuma sniedzēju, kaut arī viņš nebūtu kristietis. Viņš var būt kaut ateists, budists vai musulmanis, heteroseksuālis vai gejs - šajā gadījumā tam nav nekādas nozīmes.
Otrkārt, pieredze liecina, ka kristiešu pakalpojumu un preču cenas nereti mēdz būt virs vidējām. Nezinu, kāpēc, bet tā mēdz būt pat gadījumos, kad kvalitāte nav pati augstākā. Šo fenomenu esmu novērojis arī ārvalstīs, vismaz Eiropā. Kristīgas tematikas preču jomā tas varētu būt saistīts ar salīdzinoši nelielo tirgu, jo Amerikā cenu starpība starp sekulāram un kristīgam tirgum domātu produkciju tomēr nav tik jūtama. Bet, atvainojiet - kāpēc man būtu jāpārmaksā kāda pakalpojuma jeb preces reālā vērtība? Tikai tāpēc, ka to piedāvā kristietis? Ja tie ir pāris desmiti santīmu - varbūt, taču, ja vairāk… Tad jāsāk domāt, vai šāda “kristīgā blata” filozofija nav negodīga pret mani kā klientu.
Nākamā pretruna. Tie, kam gadījies strādāt kristiešu kolektīvā, vairumā gadījumu šādu iespēju augstu novērtē. Tomēr arī kristīgos kolektīvos darba devēju un ņēmēju attiecībās mēdz rasties problēmas. Ne vienmēr darba devējs ir godīgs pret padotajiem - nesamaksājot izmanto tos virsstundu vai līgumā neparedzētos darbos, daļu algas izmaksā aploksnē, tā samazinot darbinieku sociālās garantijas. Ir dzirdēts arī par citām nelikumībām. Daudzi kristieši spiesti piedzīvot morālu diskomfortu, redzot, ka darba devējs krāpjas ar nodokļiem vai kā citādi pārkāpj likumu, taču nekādi nespējot to novērst. Vēl vairāk - nereti visa atbildība tiek uzvelta pašam darbiniekam: es jau varu maksāt par tevi nodokļus, bet tas tiks atskaitīts no tavas pašreizējās algas, tāpēc izvēlies pats! Vistraģiskākais, ja šādas lietas notiek uzņēmumā, kura īpašnieks visur sevi reklamē kā dievbijīgu kristieti.
Tomēr akmens nav metams darba devēju dārziņā vien. Arī kristieši darba ņēmēji mēdz būt negodīgi, slinki, savu darbu veikt pavirši, reizēm pat apzogot darba devēju. Kāds kristīgs uzņēmējs man reiz sarūgtināts teica: “Līdz šim es centos darbā pieņemt tikai kristiešus, ja vien bija tāda iespēja. Taču, kad redzēju, ka daži no viņiem ar to nekaunīgi spekulē - priekšniek, tev taču man jāpiedod, jo tu esi kristietis!, - sapratu, ka labāk paņemt darbā godīgus un čaklus nekristiešus, nekā slinkus un negodīgus kristiešus!” Kurš gan šim uzņēmējam varētu ko pārmest?
Kamēr vēl dzīvojam materiālajā pasaulē, cilvēku rīcību nosaka no Ādama mantotā grēcīgā daba, kas ir pamatā visam negatīvajām tendencēm sabiedrībā, ekonomikā un privātajā dzīvē. Kaut arī Kristus mūsu “veco Ādamu” jeb iedzimto grēcīgo dabu ir uzvarējis un saviem sekotājiem devis varu “apģērbt jauno cilvēku”, daudzi kristieši vai tie, kas sevi par tādiem sauc, diemžēl uzvedas, it kā joprojām atrastos grēka varā. Problēma ir tā, ka šie ļaudis nespēj pilnībā uzticēties Dieva apsolījumiem. Ja viņi to spētu, atrisinātos vairums problēmu gan viņu personīgajā dzīvē, gan biznesā. Atkristu arī visi aizbildinājumi, ar kuriem cilvēki cenšas attaisnot savu nepareizo rīcību. Ja tu savā darbā vai biznesā paļaujies uz Dieva vadību un svētību, visi argumenti, ka, ievērojot likumu, tavs bizness nespēs izdzīvot, kļūst vienkārši smieklīgi. Tā nerunā ticība, bet tavs miesas prāts.
Protams, ja man vajadzīga kāda prece vai pakalpojums, es kā kristietis vispirms raudzīšos, vai to nepiedāvā kāds mans brālis vai māsa. Ja šī prece vai pakalpojums būs kvalitatīvi un par atbilstošu cenu, es visticamāk to pasūtīšu pie kristieša nevis neticīgā. Jo arī es vēlos svētīt savu brāli vai māsu. Domāju, tā rīkotos vairums cilvēku gan laicīgajā, gan kristīgajā sabiedrībā - ja kāds no tavas ģimenes vai radu pulka nodarbojas ar biznesu, tu taču centīsies piedāvāto preci vai pakalpojumu iegādāties pirmkārt pie viņa. Taču, ja prece vai pakalpojums neatbilst kvalitātes prasībām vai tam ir neadekvāti augsta cena, tad diez vai tu iegādāsies šo preci tikai tādēļ, ka to piedāvā tavs radinieks. Viss ir ļoti vienkārši - esi labākais un tavu preci visi gribēs paši. Esi labākais un tev nebūs jāizdomā dažādi knifi, lai tavu preci vai pakalpojumu pirktu. Un, pat ja neesi vislabākais, bet vienkārši labs savu iespēju robežās, Dievs svētīs tavu darbu un tev nebūs vajadzīgs “kristīgais blats”, lai izdzīvotu.
Uzskatu, ka biznesa jomā nevajag jaukt garīgo ar personīgo. Ekonomiskajās attiecībās ne vienmēr darbojas tas kristiešu savstarpējās palīdzības modelis, kāds tas ir garīgajā sfērā. Garīgajā jomā mēs vienmēr centīsimies palīdzēt saviem brāļiem un māsām, aizlūgsim par viņu labklājību, palīdzēsim nest dzīves nastas, svētīsim un iedrošināsim. Tieši tāpat mēs varam lūgt un svētīt savu brāļu un māsu biznesu, lai Dievs tiem dotu spēku uzticēties Viņa vadībai un savu darbu veikt likumīgām un taisnīgām metodēm. Pazīstu kristīgos uzņēmējus, kuru bizness nenes milzīgu peļņu, tomēr visi rēķini vienmēr ir apmaksāti, nodokļi samaksāti, darbiniekiem algas izmaksātas. Viņi savu uzņēmējdarbību ir pilnībā nodevuši Dieva rokās un Dievs viņus svētī. Taču, ja esi paviršs, nolaidīgs, turklāt vēl pārkāp likumu, krāpdams valsti un savus darbiniekus - Dievs nekad nesvētīs nelikumību un netaisnību. Uztici savu biznesu Dievam, tad tu piedzīvosi svētību un izaugsmi, jo, ja Dievs ir ar tevi, kas stāsies tev pretī?
Kā domājat jūs?
Līdzīgie raksti:
- Nekas nav atrasts
Esmu ievērojis, ka “kristīgais biznesmenis” ĻOTI bieži kristieti patērētāju uzskata par neaptēstu (vientiesīgu) un mēģina visādos iespējamos variantos likt pārmaksāt, iesmērēt.
Jo īpaši tas manifestējas, kad tiek uzsvērts vārds “kristīgais”…
Izcili gudrs raksts! Diemžēl maz ir tik viedu biznesa cilvēku, kāds ir Ervīns. Realitāte ir tāda, ka viena kategorija kristiešu ir labi praktiķi, centīgi darbarūķi, un viņiem ir ko parādīt - sava darba augļus. Taču viņiem “trūkst teorijas”, viņi neprot sevi aizstāvēt pret skaudīgiem konkurentiem, pret paļātājiem. Viņi lūdz Dievu, bet “nesadzird” Viņa atbildi kā padomu - kā vajag rīkoties. It kā gaida, ka “laiks visu saliks pa plauktiņiem”. Kā tādiem var iemācīt radikālu drosmi rīkoties pašiem?
No diskusijām sociālajos tīklos.
****
Dace Bruvere, 20.aug. 21:16
Man shkiet, taada situaacija vispaar ir nereaala, taapeec diez vai iipashas apsprieshanas veerta.
Ervīns Jākobsons, 21.aug. 10:44
Dace,
tāda situācija ir reāla. Problēma ir tā, ka mēs nemaz nezinām, kuri uzņēmumi vai pakalpojumi pieder kristiešiem, bet tādu ir daudz. Šādu savstarpēju palīdzību aktīvi atbalsta Kristīgais radio, tagad nodibināts arī speciāls Kristīgo biznesmeņu interneta tīkls. Tā, ka nesaki vis…
Andis Atvars, 21.aug. 23:25
- Problēma ir tā, ka mēs nemaz nezinām, kuri uzņēmumi vai pakalpojumi pieder kristiešiem.
Ja ieejot veikalā, kurš pieder kristietim, es nejūtu nekādu atšķirību ar nekristiešu veikalu, tad nafig man jāatbalsta tāds “kristietis”.
Jānis Daksis, 30.aug. 21:01
Tās platformas/zīmolus virza tirgū, veidojot unikālu PR, un tur nu ir redzams, kādus pasākumus viņi sponsorē, atbalsta, kādus ne. Nav grūti uzzināt, kas atbalsta, piemēram, praidu, bet kas samet, piemēram, kaut vai tiem pašiem apzeltītajiem kupoliem. Man ir gadījies atteikties no izdevīgas kārotas preces iegādes tikai pārdevēja reputācijas dēļ.
Vienmēr sagaidu, ka kristīgā sabiedrība savus viedokļus pamatos ar Rakstu vārdu. Man šķiet, ka šoreiz varētu pievērst uzmanību tam, ko Jēzus, stāstīdams par netaisno namzini, saka par šīs pasaules bērnu pārākumu savās lietās pār gaismas bērniem.
Labdien!
Nejauši “uzdūros” šim rakstam, pārdomājot un interesējoties, ko citi domā vai saka šajā sakarā. Pašos pamatos atbalstu kristīgu uzņēmēju sadarbību, jo, kā jau iepriekš minēts - 10% un vairāk tiek maksāti Dieva darbam, tāpat arī atbalsts kristīgam uzņēmējam. Izraēla tam ir piemērs, kāpēc tik maza valsts ir sasniegusi tik fascinējošus rezultātus visās jomās!
10% - tas ir pats par sevi saprotams kristietim, kas mīl Jēzu un ir izpratis šīs daļas nozīmi. Bet gribētos ne mazāk uzsvērt to, ka atbalsts, it sevišķi darbības sākumā, ir ļoti svarīgs! Kad dibināju savu uzņēmumu, saskāros ar jautājumu, kāpēc kristiešu uzņēmēji, kas ir jau kaut ko sasnieguši, ne visai vēlas sadarboties, pirkt tavas preces vai uzticēties tev. Un tad, viens brālis - uzņēmējs teica: “Iegūsti atsauksmes no klientiem, no pazīstamiem klientiem, iegūsti pasūtījumus no lieliem klientiem. Es to pieņēmu kā sadarbību, uzklausīju un ņēmu vērā. Vēlāk sapratu, ka, ja manu ceļu pašā sākumā padarītu vieglāku, piespēlējot vieglus klientus, iedodot zivi nevis makšķeri, es nemācētu cīnīties, es neprastu karot, ja nepaceltu zobenu un ar to pats nerīkotos. Esmu pateicīgs savas draudzes uzņēmējiem, kas lēni, bet pacietīgi mācīja, ar savu piemēru un darbiem apliecinot, ka labāk ir pacietīgais, kas ir kungs pār savu sirdi un garu, nevis stiprais, kas iekaro pilsētas (Sal.pam.16:32). Esmu pateicīgs par brāļiem, kas tīri praktiski palīdzēja iesākt uzņēmumu, kas palīdzēja noticēt pašam sev un noticēt tam, ko Dievs iedevis. Šis pirmais grūdiens bija ļoti svarīgs.
Tāpēc atbalstu sadarbību. Piekrītu arī tam, ka kvalitātei un cenām ir jābūt saprātīgām. Jau pašā darbības sākumā sapratu, ka, ja radīju savā darbā problēmas savas neprofesionalitātes dēļ, vai kāda cita iemesla dēļ, tad klients nav vainīgs. Man pašam ir jārisina problēmsituācijas, kaut vai uz sava paša rēķina. Tas norūdīs mani, darīs stiprāku un gudrāku. Nesaku, ka esmu tādā veidā sasniedzis ļoti lielas virsotnes uzņēmējdarbībā. Process ir ļoti lēns, bet efektīvs!!! Kāpēc? Tāpēc, ka kad kristietis, kas pazīst Jēzu, kļūst nobriedušāks attiecībās ar Dievu un piepildās ar gudrību un atziņu, kas pie Dieva ir pilnīga (tādas gudrības nav pasaulē), kad drosmīgi izmanto iespējas un izdevības, kas tiek piedāvātas, tad bizness sāk uzņemt citus apgriezienus. Tad parādās starpība starp tiem, kas Dievam kalpo, un tiem, kas Dievam nekalpo.(Malahija 3:18). Šobrīd esmu šajā brīnumā, esmu procesā, un kad paskatos it kā no malas uz sevi, tad varu apgalvot, ka bez mana debesu Tēva ietekmes tas nebūtu iespējams.
Es joprojām ticu un ticēšu, ka kristietis var mainīties un pat tad, ja uzreiz tas nenotiek, tad tas var notikt, jo taisnais 7 reizes krīt, bet vienmēr ceļas augšā un nepadodas (Sal.pam.24:16). Tas attiecas uz garīgām lietām, uz personīgām lietām, uz biznesu, uz visu…
Tomēr nesaprotu - kā cilvēks, kas piedzimis no augšienes, nav labāks darbinieks par neticīgo? Tam tā nevajadzētu būt! Kā ateists, kura morālās vērtības ir varbūt ne galīgi amorālas, bet ne jau arī kristīgas, ir strādīgāks? Kaut kas nav kartībā ar to. Esmu ievērojusi no savas pieredzes, ka ticīgie ir atšķirīgi labā nozīmē, tādēļ līdz galam nevaru piekrist rakstītajam! Bet šis blogs ir ļoti interesants, tik tagad to atradu, daudz kas interesants un daudz arī jautājumu rodas.
Rozālija,
ir dažādi. Protams, kristietim visās lietās VAJADZĒTU būt labākajam, ja vien izpildām dievišķo likumu visu darīt kā Tam Kungam nevis cilvēkiem. Diemžēl tas ne vienmēr ir tā. Man to ar sarūgtinājumu ir teikuši kristīgi uzņēmēji un ne viens vien. Jāņem arī vērā, ka ne visi, kas sevi sauc par kristiešiem, patiesi arī ir jaunpiedzimuši Dieva bērni. Dažkārt ir tikai nosaukums.
Man liekas, ka ebrejiem un kristiešiem ir dažādi aicinājumi: ebrejus Dievs izaudzēja par savu tautu un ļoti rūpējās par viņu nošķiršanu no citām tautām - liela daļa no Toras aizliegumiem ir domāta, lai ebreji atšķirtos no citām tautām. Piemēram, ebrejiem nebija atļauts ar cittautiešiem saradoties: “Nesaradojies ar tām: savas meitas nedod viņu dēliem, un viņu meitas neņem saviem dēliem” (5.Moz. 7:3)
Kristiešiem ir cits aicinājums - tiem nav jānorobežojas slēgtā kopībā, bet jābūt svētībai visiem cilvēkiem: “Jūs esat pasaules gaišums; pilsēta, kas stāv kalnā, nevar būt apslēpta. Sveci iededzinājis, neviens to neliek zem pūra, bet lukturī; tad tā spīd visiem, kas ir namā. Tāpat lai jūsu gaisma spīd ļaužu priekšā, ka tie ierauga jūsu labos darbus un godā jūsu Tēvu, kas ir debesīs.” (Mt.5:14-16) Tāpēc domāju, ka tā ideja, ka kristiešiem būtu īpaši jāatbalsta citus kristiešus, nav īpaši ģeldīga.
Man arī liekas, ka nav ne bibliska, ne pieredzē balstīta pamatojuma pieņēmumam, ka kristietim visās lietās vajadzētu būt labākajam. Jo būt labākajam kādā arodā, tas nav tikai morāles vērtību, bet galvenokārt prasmju un iemaņu jautājums. Un, jā, arī talanta/dāvanu. Piemēram es, neskatoties uz to, ka esmu kristietis, diez vai varētu būt labs dziedātājs - nav “dziedamās rīkles” (kā mēdza mana vecmāmiņa sacīt). Bet tas mani nekavē pie nepieciešamības un vēlēšanās drusku padziedāt, teiksim - dievkalpojumā.
Ēvald,
ar to, ka kristietim visās lietās jābūt labākajam, nav domāts, ka VISIEM VISĀS lietās būtu jābūt labākajiem. Runa jau bija par jomām, kurā katrs konkrēts cilvēks strādā vai kalpo. Protams, kāds arī konkrētā jomā var būt labāks par tevi, bet ideja ir tāda, ka katram savs darbs jādara pēc labākās sirdsapziņas, jāatdod no sevis labākais, ko tu spēj. Sekulāri cilvēki teikt: “Jādara, it kā darītu pats sev”, bet Bībele māca visu darīt “kā Tam Kungam nevis cilvēkiem”. Citiem vārdiem - nehalturē, neesi slinks un nolaidīgs.
Kas attiecas uz kristiešu atbalstu citam kristietim, tad ir tikai normāli, ka tu atbalsti savu brāli vai māsu. Tā tu viņu vari svētīt. Kāpēc atdot savu naudu pasaules cilvēkiem, ja vari svētīt brāli? Bet tikai ar noteikumu, ja viņa pakalpojums ir tikpat kvalitatīvs un adekvāts cenā.
Par kristiešu atbalstu citiem kristiešiem - tam nav nekādas vainas, ja vien tādā veidā netiek veidota noslēgta kopiena. Līdzšinējos gadsimtos tā nenotika, jo kristieši bija gandrīz visi, bet mūslaikos tāds kārdinājums var parādīties. Ebreju tirgotājs, pie kura iepērkas ebreji, un kas savukārt pasūta uzvalkus tikai pie ebreju drēbnieka un lasa tikai ebreju autoru grāmatas, ir labs piemērs, kā, manuprāt, nevajadzētu rīkoties kristiešiem. “Un, kad jūs sveicināt tikai savus brāļus, ko sevišķu jūs darāt? Vai muitnieki nedara tāpat?” (Mt. 5:47)