Laikmeta zīmes

Apsveikumu kartiņu tradīcijas pirmsākumi meklējami pirms apmēram 1000 gadiem Ķīnā, kur pēc tā laika etiķetes viesiem, kas kaut kāda iemesla dēļ nevarēja ierasties uz svinībām, bija jānosūta speciāli šim nolūkam paredzēta kartiņa sarkanā krāsā ar laba vēlējumiem saimniekam. Pēc ciemošanās līdzīgas kartiņas saimnieks nosūtīja saviem viesiem, norādot kā savu, tā viesa vārdu, un pievienojot veselības, ilga mūža, laimes un labklājības vēlējumus. Vēlāk šādus vēlējumus kā pavadvārdus sāka pievienot arī dāvanām.

Eiropā pirmās ziņas par kaut ko apsveikuma kartiņām līdzīgu atrodamas sākot ar 15.gadsimtu, kad vācieši cits citam Jaungadā mēdza dāvināt tā sauktās dievvārdu bildes - gravīras ar kristīgu saturu. Visbiežāk uz šīm gravīrām bija attēlots bērns Jēzus un uzraksts „Labu un svētīgu gadu!” Līdztekus Adventa laikā Vācijā un tuvējās zemēs izmantoja arī tā sauktās Svētā Nikolaja ‘kartiņas’. Līdzīgas gravīras dāvināja arī uz Lieldienām, ar tām izdaiļoja mājas. Šādu savdabīgu apsveikuma kartīšu cena bija ļoti augsta. Ar laiku uz gravīrām sāka attēlot visdažādākās tematikas zīmējumus un tās izmantoja kā ielūgumus uz svinībām.

Ziemassvētku apsveikumu kartiņas mūsdienu izpratnē parādījās 19. gadsimta sākumā Lielbritānijā. Tolaik tās vēl nebija drukātas atklātnītes, bet tika rakstītas un zīmētas ar roku. Ar to nodarbojās galvenokārt skolnieki, kas šādus apsveikumus gatavoja saviem vecākiem un citiem tuviniekiem. Kartiņas tika veidotas uz rakstāmpapīra, kura malas rotāja iespiesti grafiski ornamenti. Pēc 1820. gada, kad rakstāmpapīra grafiskais dekors ieguva krāsas, arī apsveikumu kartiņas kļuva krāšņākas. Šajā laikā parādījās arī speciāli dekorētas svētku aploksnes ar tām pieskaņotu rakstāmpapīru.

Par Ziemassvētku atklātnīšu tēvu uzskata Britu karaliskās akadēmijas locekli Džonu Kalkotu Horsliju (1817 - 1903). Pirmo Ziemassvētku kartiņu viņš uzzīmēja 1843. gadā pēc sava drauga, Dienvidkensingtonas muzeja izveidotāja un pirmā direktora Henrija Kola pasūtījuma. Ziemassvētku laikā Kolam bija paradums sūtīt sveicienus un laba vēlējumus ģimenei, draugiem, paziņām un darījumu partneriem, taču nereti viņam pietrūka laika, lai ar roku uzrakstītu tik daudz sveicienu. Tāpēc Kols pasūtīja Horslijam svētku kartiņu ar standarta apsveikuma tekstu, ko tad varētu pavairot un nosūtīt visiem, kas atradās viņa apsveicamo personu sarakstā.

Ziemassvētku kartiņas tēvi - Henrijs Kols un Džons Kalkots Horslijs.

Kartiņas pirmā tirāža tika izgatavota litogrāfijas tehnikā uz cieta kartona un izkrāsota ar roku. Uz tās bija attēlota turīga ģimene pie svētku galda un uzraksts „Priecīgus Ziemassvētkus un laimīgu Jauno gadu Jums!”. Attēlu ietvēra rāmis ar efeju, vīnogu un vīnstīgu ornamentu. Eksemplāri, kas Henrijam Kolam palika pāri, tika tirgoti par šiliņu gabalā. Daudzi gan kritizēja atklātnītē redzamo vīna glāžu cilāšanu un uzskatīja, ka šāda kartīte mudina uz alkohola lietošanu, tomēr no pirmās tirāžas tika pārdots vairāk nekā 1000 kopiju. Šodien saglabājies vien ducis šādu kartiņu un izsolēs to cena svārstās no 3000 līdz 9000 latiem. 2001. gadā izsolē tika pārdota paša Henrija Kola parakstīta kartiņa, ko viņš savulaik sūtījis savai vecmāmiņai. Tās cena pārsniedza 22 000 latu.

Pasaulē pirmā drukātā Ziemassvētku apsveikumu pastkarte.

Pirmajam izdevumam drīz sekoja citi. 1844. gadā Ziemassvētku kartiņu izveidoja Birmingemas mākslas skolas direktors V.Dobsons. 1848. gadā Horslija kartiņai līdzīgu radīja angļu mākslinieks Viljams Īglijs. Arī tā bija rotāta ar koku zaru un efejas ornamentu, taču šajā kartiņā pirmoreiz parādījās arī tradicionālie Ziemassvētku augi āmuļi un akvifolijas. Agrīnās svētku apsveikumu kartiņas tika izgatavotas litogrāfijas tehnikā, tās kolorēja tā laika populāri mākslinieki. 19. gadsimta 50. gados uzlabojās drukas tehnika, kas ļāva iespiest arī krāsainas kartiņas. Palielinājās apsveikuma kartiņu daudzveidība un pārdošanas apjomi. No 1851. līdz 1859. gadam britu firma „Casell, Petter and Galpin” izdeva mazas Ziemassvētku atklātnīšu sērijas, kas vairs nekopēja Horslija kartiņas stilu. Uz tām bija attēloti eņģeļi un zvani.

1860. gadā firma „Charles Goodall & Sons” iespieda pirmās Ziemassvētku kartiņas masu tirāžā. Tās bija krāšņas, visbiežāk puķu groza formā. Puķu groza vaļējā mala bija aizsieta ar aukliņu, ko atraisot varēja kartiņu atvērt un izlasīt veselības, laimes un laba vēlējumu. Kartiņām bija piestiprināta vēl viena aukliņa, lai tās varētu piekārt apskatei. Citas kartiņas bija ievietotas greznā rāmītī. Visbeidzot „Goodall & Son” sāka izdot kartiņas arī tādā formātā, kādas tās pazīstam šodien. Viņu piemēram sekoja daudzi citi izdevēji, sacenzdamies Ziemassvētku kartiņu zīmējumu dažādībā un oriģinalitātē. Firma „Goodall & Sons” drukāja arī vēstuļpapīru ar Ziemassvētku noformējumu un Ziemassvētku ielūgumu kartītes.

Populārākie tā laika Ziemassvētku kartiņu sižeti bija ģimenes svētku mielasts, baznīcas zvani, sniegā ieputināta pasta kariete, cepts tītars vai plūmju pudiņš. Paradoksāli, bet Ziemassvētku apsveikums varēja būt arī ar pavasarīgu vai vasarīgu sižetu - vijolītēm, neaizmirstulītēm, atraitnītēm, starp kviešu vārpām lidojošiem taureņiem, pa nobriedušām kazeņogām rāpojošiem kukainīšiem, putniem un tamlīdzīgām lietām. Vēlāk tik populārā sarkankrūtīša attēls pirmoreiz parādījās 19. gadsimta 50. gados.

Viktorijas laikmeta Ziemassvētku atklātnītes.

Atklātnīšu formas bija visdažādākās - kvadrātveida, taisnstūra, ovālas, apaļas vai pusmēness veida. Citas tika veidotas kā zvani, kurpes vai vēdekļi. Kartiņas bija salocītas, bārkstainas, gofrētas vai tā sauktajā īrisspiedumā. Apsveikuma tekstā varēja būt dzejolis, Bībeles pants, korālis vai vienkārši kāda sentimentāla rindiņa. Materiāli, uz kā tika drukātas Ziemassvētku kartiņas, bija tikpat daudzveidīgi kā to forma, dizains un teksts. Bez parastā papīra tika izmantots arī atlass, zīds, plīšs un brokāts. Kartiņu dizainā izmantoja lentas, mežģīnes un izšuvumus. Zelta rotājums pirmoreiz tika lietots 1858. gadā, ar spīguļiem dekorētas kartiņas parādījās 19. gadsimta 70. gados, ar zīda bārkstīm - 80. gados.

19. gadsimta nogales Ziemassvētku kartiņu formu daudzveidība.

Tā kā pasta sūtījumi tolaik bija dārgi, atļauties sūtīt apsveikumus Ziemassvētkos varēja tikai augstāko šķiru pārstāvji. Taču, kad tika reformēta Viktorijas laikmeta pasta sistēma un izveidots dzelzceļa tīkls, 1870. gadā tika ieviests tā sauktais viena penija pasts un svētku apsveikumu sūtīšana kļuva pieejama plašam iedzīvotāju lokam. Jau 19. gadsimta 80. gados kartiņu tirāža pārsniedza miljons eksemplāru. Svētku atklātnītes kļuva tik populāras, ka pasta priekšniekam pat nācās brīdināt pilsoņus apsveikumus uz svētkiem nosūtīt laicīgi.

Šajā laikā popularitāti ieguva arī Ziemassvētku vecīša tēls. Svētais Nikolajs uz svētku atklātnītēm pirmoreiz parādījās 19. gadsimta 50. gados, bet 20. gadsimtā šis tēls pārtapa mums visiem pazīstamajā Santaklausā. 19. gadsimta 60. un 70. gados populāri bija uz kartītēm attēlot arī mazus bērnus vai pusaudžus dažādās situācijās. Kartiņu sižetos nereti tika apvienots bērnišķīgs kautrīgums un pieaugušo viltība. Viktorijas laikmeta cilvēkiem patika arī sižeti, kas attēloja nabadzīgus bērnus vai bāreņus. Citi populāri svētku atklātnīšu temati šajā laikmetā bija dažādas ainavas, dabasskati visos gadalaikos, puķes, dzīvnieki, jūras skati, pasaku motīvi. Savukārt šodien tik populārā Ziemassvētku eglīte uz apsveikuma kartiņām parādījās tikai pašās 19. gadsimta beigās.

Populārs svētku kartīšu paveids bija kartiņas ar tām pievienotu sauso smaržu maisiņu. E.Rimmela parfimērijas firma tolaik bija lielākā šādu kartīšu ražotāja. Sauso smaržu maisiņš parasti bija elegants, izgatavots no satīna, zīda vai zeltīta papīra mežģīnēm. Tas tika piepildīts ar audumveida papīru vai kokvilnu, kurā iepilināja dažus pilienus parfīma. 1876. gadā Markusa Vorda firma sāka izgatavot arī vienkāršas atklātnītes ar tām pievienotu smaržu maisiņu, kurā atradās pulverveida smaržas.

19. gadsimta 80. gados svētku kartiņas kļuva arvien izsmalcinātākas un sarežģītākas. Parādījās agrāk neredzētas kartiņas ar zīda vai spalvu bārkstīm, spīguļu rotājumiem, dažādiem vizuļiem, mežģīņu un samta izgreznojumiem. Par sensāciju kļuva mehāniskās kartītes ar kustīgām daļām, kuras varēja pārvietot un atklāt zem tām paslēptos novēlējumus. Bija arī tā sauktās ‘noķer gaismu’ kartiņas, ko vajadzēja pagriezt pret gaismu noteiktā leņķī, lai parādītos apslēptais attēls. Šādas kartītes kolekcionāru aprindās šodien ir ļoti lielā vērtē.

19. gadsimtā svētku kartiņās izmantotie dekori.

Kamēr Ziemassvētku apsveikumu kartiņas veica savu uzvaras gājienu Eiropā, Amerikas kontinentā tās bija mazpazīstamas. Pirmo oficiāli zināmo ASV Ziemassvētku atklātnīti izgatavoja Ņujorkas gravieris Ričards Peiss 1851. gadā. Tajā bija attēlots maziņš rūķim līdzīgs Santaklauss ar kažokādas cepuri un kamanās iejūgtu ziemeļbriedi. Kartītes četros stūros greznojās deju zāle ar dejotājiem, par Fantāzijas Templi nosaukta ēka, svētku dāvanas un Ziemassvētku ēdieni. Kartītes centrā bija attēlota jauna ģimene ar trim bērniem, fonā redzams melnādains kalpotājs, kas klāj svētku galdu. Tas viss tika papildināts ar uzrakstu: „Priecīgus Ziemassvētkus un laimīgu Jauno gadu!” Līdz šai dienai saglabājies tikai viens šīs kartītes eksemplārs.

Tomēr šādas atklātnītes Amerikā neieguva popularitāti līdz pat 1875. gadam, kad Luiss Prangs no Bostonas sāka tās izgatavot masveidā. Prangs bija imigrants no Breslavas Silēzijā (tagad Vroclava Polijā), kas 1950. gadā ieradās ASV un sāka poligrāfijas biznesu. Kopā ar partneri viņš nodibināja firmu „Prang and Mayer”, bet vēlāk kļuva par vienīgo kompānijas īpašnieku. Izstādē Vīnē 1873. gadā Prangs izplatīja 20 000 nelielas kartītes ar puķu dekoru uz melna fona un lentveida rotājumu. Pranga Londonas aģenta sievai radās ideja, ka vajadzētu izgatavot arī atklātnītes ar lentas vai ruļļveida dekoru, kurā būtu ietverts Ziemassvētku apsveikums.

Pirmās Pranga Ziemassvētku kartiņas tirdzniecībā parādījās 1873. gadā Anglijā, bet ASV tirgū tās laida 1875. gadā. ASV ieviestā viena centa pasta sūtījumu apmaksa agrāko trīs centu vietā veicināja strauju pastkaršu sūtīšanas tradīcijas izplatīšanos, tāpēc Pranga kartiņas acumirklī kļuva tik populāras, ka viņa uzņēmums nespēja apmierināt visu pieprasījumu. Vēlāk, 1882. gadā, ASV valdība pat bija spiesta izdot noteikumus, kas svētku laikā ierobežoja pasta sūtījumus no viena sūtītāja, jo pasta darbinieki nespēja tikt galā ar milzīgo darba apjomu.

Luiss Prangs - amerikāņu Ziemassvētku atklātnīšu tēvs.

Pirmā „L.Prang Company” Ziemassvētku kartiņa ASV tirgum bija ar vienkāršu ziedu dekoru un uzrakstu „Priecīgus Ziemassvētkus!” Tā Luiss Prangs ieguva ‘Amerikāņu Ziemassvētku atklātnīšu tēva’ titulu. Strādājot savā veikalā Roksburijā, Masačūsetas pavalstī, viņš turpmāk visus spēkus veltīja visaugstākās kvalitātes svētku apsveikuma kartīšu ražošanai. Savas darbības ziedu laikos Pranga firma izgatavoja 5 miljonus Ziemassvētku atklātnīšu gadā un šajā jomā ASV tirgū dominēja līdz pat 1890. gadam.

Prangs kļuva pazīstams arī kā Ziemassvētku atklātnīšu sižetu konkursa rīkotājs jaunajiem māksliniekiem. Pirmo 1000 dolāru balvu saņēma mākslas studente Rosina Emmeta 1880. gadā. Nākamajos gados konkurss kļuva atvērts jebkuram māksliniekam un balvas lielums divkāršots. Tādejādi Prangs kļuva par neapšaubāmu industrijas līderi, piedāvājot māksliniekiem vērā ņemamas naudas balvas par labāko kartiņu dizainu. Daudzas no konkursā uzvarējušām atklātnītēm bija ar Kristus dzimšanas vai citu Bībeles sižetu. Tas veicināja reliģisku sižetu parādīšanos apsveikumu kartiņu tematikā, kas pirms tam nebija ierasts.

Pranga kompānijas radītās Ziemassvētku kartiņas.

1885. un 1886. gadā Prangs radīja pirmās kartiņas ar Santaklausa tēlu. Viņa firma izgatavoja ne vien Ziemassvētku, bet arī Lieldienu, Pateicības dienas un Valentīna dienas apsveikuma kartiņas. Dizaina un tehnoloģijas ziņā Prangs sekoja klasiskajām britu svētku atklātņu izgatavošanas tradīcijām. Viņa kartiņas rotāja zīda bārkstis, zīda aukliņas, pušķīši un citi tikpat izsmalcināti dekori. Atklātnītes nebija lētas - to cena svārstījās no 0,75 līdz 1,25 dolāriem, kas bija tiem laikiem ievērojama summa. Tomēr Prangs piedāvāja arī vienkāršākas kartiņas par demokrātiskāku cenu, kāpēc viņa produkcija drīz vien nonāca miljoniem amerikāņu mājās. Pranga firma bija ASV populārākā svētku atklātnīšu izgatavotāja vairāk nekā 20 gadu garumā.

Gadsimtu mijā svētku atklātnīšu izgatavošana ieguva starptautisku raksturu. Šajā laikā vieni no populārākajiem Ziemassvētku atklātnīšu ražotājiem bija firma „Raphael Tuck & Sons”, tāpat „International Art Publishing Company”. Talantīgi mākslinieki radīja brīnišķīgas svētku kartiņas, ko iespieda Anglijā un Vācijā ar košu tinti uz laba papīra. Īpaši grezns dizains bija vācu kartiņām ar zelta un sudraba gaismēnām un želatīna apdari. Ļoti augstas mākslinieciskās un poligrāfiskās kvalitātes atklātnītes izdeva arī amerikāņu izdevējs Džons Vinšs no Ņujorkas.

20. gadsimta sākumā dažādās zemēs izdotās Ziemassvētku atklātnītes.

Ar laiku apsveikumu kartīšu popularitāte kļuva tik liela, ka tirgū parādījās arvien vairāk ražotāju un arī populārāko firmu kartīšu pakaļdarinātāji. Līdz ar to zuda kvalitāte, toties kartiņas kļuva lētākas un varēja lepoties ar bagātīgāku sižetu daudzveidību. No Anglijas un ASV tradīcija svētkos nosūtīt apsveikuma kartiņas nonāca citās pasaules valstīs, tostarp Krievijā. Pēc vienas versijas par pirmās krievu Ziemassvētku atklātnītes autoru uzskatāms Nikolajs Karazins, kas to uzzīmējis 1901. gadā, pēc citas - Pēterburgas Mākslas akadēmijas bibliotekārs Fjodors Berenštams 1912. gadā. Pirmās krievu Ziemassvētku kartiņas bija ļoti greznas, taču pēc boļševiku apvērsuma un padomju varas nodibināšanas no tām pazuda krāšņais zeltījums un eņģeļu attēli. Ziemassvētku svinēšana tika aizliegta, to vietā nāca Jaunais gads, bet uz atklātnītēm parādījās Kremļa zvaigzne un citi politiska rakstura simboli.

Padomju ideoloģijas stilā veidotās Jaungada kartītes.

20. gadsimtā svētku kartīšu ražošana kļuva par ienesīgu daudzmiljonu biznesu. Attīstoties drukas tehnoloģijām un dizaina tendencēm, veikalu stendos parādījās arvien jauna veida un tematikas svētku atklātnītes. Abu pasaules karu iespaidā parādījās kartiņas ar patriotisku tematiku. 50. gados populāras kļuva apsveikumu kartītes ar animācijas filmu un komiksu varoņiem, tāpat humoristiskas kartiņas ar karikatūru zīmējumiem. Un joprojām kuplā skaitā bija pieejamas arī kartiņas ar nostalģisku, sentimentālu vai reliģisku tematiku.

Amerikāņu un padomju patriotiskās svētku kartiņas.
Augšā labajā pusē - kartiņa amerikāņu karavīriem Parīzē 1944. gadā; apakšā kreisajā pusē - padomju karavīrs Otrajā pasaules karā, pa labi - apsveikums darba frontes cīnītājiem.

Bez tradicionālajām Ziemassvētku apsveikumu kartiņām ir arī vairākas īpašas svētku atklātnīšu kategorijas. Oficiālo Ziemassvētku apsveikumu kartiņu tradīciju sāka Anglijas karaliene Viktorija 19. gadsimta 40. gados. Britu karaļnama svētku kartītes parasti ir ar karalienes (karaļa) vai karaliskās ģimenes locekļu portretiem. 1953. gadā ASV prezidents Dvaits Eizenhauers izdeva pirmo oficiālo Baltā Nama svētku kartiņu. Uz prezidenta kartiņām parasti tiek attēlotas ainas no Baltā Nama dzīves, ko zīmējuši ievērojami amerikāņu mākslinieki. Saņēmēju skaits svārstās no 2 tūkstošiem 1961. gadā līdz 1,4 miljoniem 2005. gadā.

Baltā Nama Ziemassvētku atklātnītes.

Cits Ziemassvētku kartiņu veids ir biznesa atklātnes, ko saviem klientiem un partneriem izsūta gan mazi uzņēmumi, gan lielas multinacionālas kompānijas. Tas ir veids kā parādīt labvēlību, veicināt zīmola prestižu un stiprināt sociālās saites ar saviem klientiem un biznesa kolēģiem. Biznesa kartiņas parasti ir atturīga dizaina, nereliģiska satura, tajās nav pieņemts ietvert reklāmu vai uzkrītoši izcelt nosūtītāja logotipu. Šādu apsveikuma kartiņu priekštecis ir 18. gadsimtā pazīstamās ‘aroda kartes’, ko tā laika uzņēmēji sūtīja saviem klientiem un partneriem.

Daudzas sabiedriskās organizācijas izdod īpašas apsveikumu kartiņas, par kurām iegūtie līdzekļi tiek izlietoti labdarībai. Slavenākās no šīs kategorijas apsveikumu kartiņām ir ANO Bērnu fonda UNICEF Ziemassvētku atklātnīšu programma, ko sāka 1949. gadā. Fonds noslēdzis līgumus ar starptautiski pazīstamiem māksliniekiem par viņu darbu reproducēšanu. Līdzīgas svētku kartiņas izdod arī citi labdarības fondi un organizācijas visā pasaulē.

UNICEF svētku kartiņas.

Sākot jau ar 19. gadsimtu daļa cilvēku izvēlas saviem draugiem un mīļajiem nosūtīt nevis rūpnieciski drukātas, bet pašu izgatavotas Ziemassvētku kartiņas. Pašdarinātas apsveikumu kartiņas izceļas ar augstu personisku ieguldījumu un ir kaut kas vairāk nekā tikai vienkāršs Ziemassvētku apsveikums. Daudzas ģimenes ieliek lielas pūles un darbu šādu personisku apsveikumu radīšanā. Šādas kartiņas tiek veidotas dažādās krāsās un tehnikās, izmantojot papīru, fotogrāfijas, kolāžas un citu tehnoloģiju. Milzīgas iespējas personīgu atklātnīšu veidošanā devusi drukas un datortehnoloģiju straujā attīstība, kas ļauj katram izveidot savu īpašu svētku kartiņu. Interneta iespējas ļāvušas arī lielam skaitam grafisko dizaineru - profesionāļu un amatieru - radīt savas Ziemassvētku atklātnītes un bez maksas piedāvāt tās tīmekļa lietotājiem visā pasaulē.

Pašdarinātas Ziemassvētku kartītes.

Kopš laikiem, kad Ziemassvētku apsveikumu kartiņas tikai radās un pamazām izveidojās par populāru sabiedrības komunikācijas formu, svētku atklātnītes piedzīvojušas vien nebūtiskas izmaiņas. Arī šodien mēs lielā mērā izmantojam tās pašas tēmas, tos pašus dizaina un noformējuma veidus, kā pirms 100 un vairāk gadiem. Arī 21. gadsimtā iespējams iegādāties Ziemassvētku apsveikumu kartiņas ar Viktorijas laikmeta atklātnīšu sižetiem. Un cilvēki joprojām turpina sūtīt Ziemassvētku apsveikumus saviem mīļajiem. Šodien gan tas vairāk notiek virtuālā formā, taču veikalos joprojām lielā skaitā pieejamas arī drukātas kartiņas. Ražotāji gan mainījušies - lielu tirgus daļu aizņem tādi industrijas milži kā „American Greetings”, „Hallmark” un citi.

Lai gan jauno tehnoloģija dēļ svētku kartiņu sūtīšana pa pastu ar katru gadu samazinās, tomēr ASV, piemēram, 2005. gadā tika nosūtītas 1,9 miljardi svētku pastkaršu. Daudzi kartiņu ražotāji savā piedāvājumā nemaz neiekļauj e-pastkartes. Bet Lielbritānijā savukārt puse no visām gada laikā pārdotajām atklātnītēm ir tieši Ziemassvētku kartiņas. Tā 2008. gada svētku periodā britu salās tika pārdots vairāk nekā 668,9 miljoni Ziemassvētku pastkaršu. Cerams, ka arī Latvijā šī jaukā tradīcija saglabāsies, jo saņemt svētkos apsveikumu ar personīgu vēstījumu, attieksmi un ieguldījumu tā radīšanā tomēr ir daudz patīkamāk nekā tikai virtuālu sūtījumu.

PRIECĪGUS ZIEMASSVĒTKUS UN LAIMĪGU JAUNO GADU!

• Lietuviešu - Linksmų šventų Kalėdų ir laimingų Naujųjų metų!
• Igauņu - Häid jõule ja head uut aastat!
• Somu - Hyvää joulua ja onnellista uutta vuotta!
• Zviedru - God Jul och Gott Nytt År!
• Norvēģu - God jul og godt nyttår!
• Dāņu - Glædelig jul og godt nytår!
• Īslandiešu - Gleðileg jól og farsælt nýtt ár!
• Vācu - Fröhliche Weihnachten und ein glückliches Neues Jahr!
• Holandiešu - Prettige kerstdagen en een gelukkig nieuwjaar!
• Angļu - Merry Christmas and a Happy New Year!
• Īru - Nollaig Shona Duit! Bliain úr faoi shéan is faoi mhaise dui!
• Poļu - Wesołych Świąt i Szczęśliwego Nowego Roku!
• Čehu - Veselé vánoce a šťastný nový rok!
• Slovāku - Veselé Vianoce a Štastný Nový rok!
• Rumāņu - Crăciun Fericit și La mulți ani!
• Ungāru - Kellemes Karácsonyi Ünnepeket és Boldog Új Évet!
• Bulgāru - Весела Коледа и Честита Нова Година!
• Ukraiņu - Веселих свят! З Новим роком і Різдвом!
• Krievu - С Новым Годом и Рождеством Христовым!
• Baltkrievu - Шчаслівых Калядаў! З Новым годам!
• Grieķu - Καλά Χριστούγεννα και ευτυχισμένος ο Καινούριος Χρόνος!
• Serbu - Христос се роди! Срећна Нова Година!
• Slovēņu - Vesel božič in srečno novo leto!
• Horvātu - Čestit Božić i sretna Nova Godina!
• Bosniešu - Sretan Bozic i sretna nova godina!
• Maķedoniešu - Среќна Нова Година и честит Божиќ!
• Albāņu - Gëzuar Krishtlindjet dhe Vitin e Ri!
• Itāļu - Buon Natale e Felice Anno Nuovo!
• Franču - Joyeux Noël et Bonne Année!
• Spāņu - Feliz Navidad y próspero Año Nuevo!
• Portugāļu - Feliz Natal e um Feliz Ano Novo!
• Maltiešu - Il-Milied Hieni u s-Sena t-Tajba!
• Gruzīnu - გილოცავთ შობა-ახალ წელს
• Armēņu - Շնորհաւոր Նոր Տարի եւ Սուրբ Ծնունդ
• Azerbaidžāņu - Yeni Iliniz Mübarək! Təzə iliniz yaxşı olsun!
• Turku - İyi Noeller ve Mutlu Yıllar!
• Mongoļu - Зул сар болон Шинэ жилийн баярын мэнд хүргье!
• Ķīniešu -圣誔快乐，新年进步
• Japāņu - メリークリスマス! 明けましておめでとうございます!
• Korejiešu - 즐거운 성탄절 보내시고 새해 복 많이 받으세요
• Vjetnamiešu - Chúc mừng Giáng Sinh và chúc mừng năm mơi!
• Malajiešu - Selamat Hari Krismas dan Tahun Baru!
• Indonēziešu - Selamat Hari Natal dan Tahun Baru!
• Filipīniešu - Maligayang Pasko at Manigong Bagong Taon!
• Taizemieši - สุขสันต์วันคริสต์มาส และสวัสดีปีใหม่
• Hindi - शुभ क्रिसमस! नये साल की हार्दिक शुभकामनायें!
• Persiešu - کریسمس و سال نو مبارک
• Arābu - أجمل التهاني بمناسبة الميلاد و حلول السنة الجديد
• Ebreju - חג מולד שמח ושנה אזרחית טובה

Līdzīgie raksti:

Nekas nav atrasts