06
Kā “Eirovīzija” par geju pasākumu kļuva
Ievietoja Interesanti par šo un to | Publicēts 06-05-2014
| Sadaļa
„Eirovīzijas” dziesmu konkurss, ko „vecajās” Eiropas valstīs nereti uzskata par muzikāli diezgan maznozīmīgu pasākumu, kas vairāk domāts tiem, kuri vēl tikai sāk savu ceļu uz skatuves, Austrumeiropā un Skandināvijā izpelnījies teju kulta statusu. Ik gadu tiek rīkotas valstu nacionālās atlases, dažkārt pat vairākās kārtās, kurās piedalās gandrīz visi attiecīgās valsts labākie estrādes mākslinieki. Pasākumam ir plašs fanu loks, par konkursu raksta prese, to atspoguļo TV un citi plašsaziņas līdzekļi. Tomēr tikai retais aizdomājas, kāpēc par „Eirovīziju” mūsdienās runā ne vien kā muzikālu konkursu, bet arī… kā pasaules „geju čempionātu”.
Jau gadiem „Eirovīziju” mēdz saukt arī par „geju nacionālajiem dziesmu svētkiem”. Ar pašiem mūziķiem tam gan ir tikai pakārtots sakars. Protams, daži „Eirovīzijas” mākslinieki ir geji, lesbietes vai transseksuāļi, īpaši starp dejotājiem, tomēr lielākā daļa homoseksuāļu, kas apmeklē „Eirovīziju”, ir pasākuma fani. Kad konkursu rīkoja Somijā, valsts lielākais laikraksts „Helsingin Sanomat” pat izdeva ceļvedi ārzemju faniem ar daiļskanīgu nosaukumu - „Eirovīzijas un geju ceļvedis Helsinkos”. Kad konkurss notika Azerbaidžānā, Irāna bija gatava no Baku atsaukt savus diplomātus, pamatojot šādu soli ar bažām, ka konkurss uz pilsētu atvedīs praidu.
Geju ceļvedis “Eirovīzijas” konkursam 2007. gadā Helsinkos;
labajā pusē - līdzīgs ceļvedis 2014. gada konkursam Kopenhāgenā.
Taču tā nav bijis vienmēr. Dublinas universitātes (Īrija) profesors Braians Singletons kopā ar Karenu Frikeru un Elenu Moreo 2007.gadā par šo fenomenu veikuši pētījumu „Performing the queer network. Fans and families at the Eurovision Song Contest”. Viņš teic: „Eirovīzija” nav geju pasākums. Bet geju kopiena jau vairākus gadu desmitus pauž piederību šim pasākumam”.
Savā pētījumā profesors turpina: „Kad homoseksuālisms Īrijā vēl bija nelegāls, „Eirovīzija” piedāvāja vietu, kur geju kultūrai izpausties. Kamēr citi skatītāji „Eirovīziju” saprata kā jaunākās populārās mūzikas šovu, geju kopiena dziesmas par apspiešanu un izdzīvošanu interpretēja kā geju identitātes izpausmi. „Eirovīzija” ir saistoša cilvēkiem, kuriem patīk tā sauktā ekstremālā camp (kaut kas pārspīlēts, bezgaumīgs, pasniegts ironiskā manierē) kultūra, kas gan nereprezentē visu geju kultūru. Kad sabiedrība kļuva liberālāka, geju kultūra sāka sevi atklāti pieteikt „Eirovīzijā”.”
Homoseksuāļu estētika un izdarības uz “Eirovīzijas” skatuves nu jau kļuvuši par ikdienu.
Pirmoreiz „Eirovīzijā” homoseksuāļi atklāti parādījās1984.gadā, kad tika nodibināts Eirovīzijas fanklubu tīkls (OGAE). Lielākā daļa OGAE biedru ir geji un lesbietes. Laikmetā, kad vēl nebija interneta, šis sakaru tīkls ļāva homoseksuāļiem - „Eirovīzijas” faniem no visas Eiropas - veidot kontaktus un savstarpēji komunicēt. Kad šo fanu tīklu atzina arī Eiropas Raidorganizāciju apvienība (EBU), ap „Eirovīziju” izveidojās savdabīga homoseksuāļu kultūra. Mūsdienās koncerti un citas aktivitātes geju klubos, līdztekus oficiāli organizētajiem pasākumiem, tāpat daudzie žurnālisti homoseksuāļi, ir „Eirovīzijas” pašsaprotama daļa.
Homoseksuāļu invāzija „Eirovīzijā” turpinājās arī vēlāk. Skaļākais notikums bija transpersonas, Izraēlas dziedātājas (-ja?) Dana International uzvara 1998.gadā. Geju kopiena apgalvo, ka tas bijis iznākums plašai propagandas kampaņai. Tās laikā homoseksuāļi un viņu atbalstītāji aicināja skatītājus balsot tieši par Dana International. Bet 2002.gadā sekoja pirmā drag queen (vīrieši, kas uzstājas pārģērbušies par sievietēm) uzstāšanās. Tas bija ’stjuaršu’ trio „Sestre” no Slovēnijas, kas ierindojās 13.vietā. Savukārt 2006.gadā rezultātu paziņošanas laikā Holandes televīzijas diktors atklāti flirtēja ar „Eirovīzijas” konkursa vadītāju vīrieti: „Vai jūs pierakstīsiet manu mobilā tālruņa numuru tagad, vai pēc tam, kad mēs izdalīsim 12 punktus?”
Pirmais transvestīts, “Eirovīzijas” uzvarētājs - Dana International no Izraēlas;
attēlā pa labi - transvestītu trio “Sestre” no Slovēnijas.
2007.gadā konkursā jau bija pieteiktas divas drag queen dziesmas - Dānijas pārstāve DQ, kas nepārvarēja pusfinālu, un Ukrainas pārstāve (- is) Verka Serdjučka (Andrijs Daņilko), kas ierindojās 2.vietā, turklāt arī daudzas citas dziesmas bija ar nepārprotamu homoseksuāļu estētiku, kaut vai konkursa uzvarētāja Marija Šerifoviča no Serbijas. Tādejādi queer kultūra kļuva par daļu no „Eirovīzijas” konkursa vērtības. Šobrīd, ja priekšnesumā saskata ko homoseksuālu, to redz kā papildu vērtību un tam iespējami lielāki panākumi. „Eirovīzijas” eksperti uzskata, ka arī Latvijas 2013.gada pārstāvju - grupas „PER” - skatuves tērpi bijuši nepārprotami camp stilā, tāpat viņu dziesma bija par izdzīvošanu. Tiesa, tas nepalīdzēja puišiem tikt ārā no pusfināla, jo dziesmai bija arī tāda kā ‘futbola dziesmas’ sajūta un to varēja interpretēt dažādi.
“Camp” subkultūras izpausmes uz “Eirovīzijas” skatuves.
Augšā kreisajā pusē - transeksuālis DQ no Dānijas, labajā pusē - Verka Serdjučka no Ukrainas;
attēlos apakšā - Latvijas grupa “PER”.
Oficiālajās intervijās un prezentācijās tas netiek uzsvērts, tomēr dažādi homoseksuāļu tusiņi nu jau kļuvuši par neatņemamu „Eirovīzijas” fonu. Īpaši spilgti tas atklājas tā sauktajās āfterpārtijās. Homoseksuālu personu klātbūtne „Eirovīzijas” konkursa dienās ir tik acīmredzama, ka neviļus rodas sajūta - šis pasākums lielā mērā tiek organizēts tāpēc , lai homoseksuāļi no visas Eiropas varētu satikties, iepazīties, dibināt jaunus kontaktus un vienkārši izpriecāties. Daudzās zemēs praidiem ir slikta slava, tāpēc arvien vairāk homoseksuāļu izvēlas „Eirovīziju”. Arī valstu oficiālajās delegācijās aptuveni puse ir homoseksuāļi.
Šāda homoseksuāļu koncentrācija „Eirovīzijas” dienās nereti izraisa šoku to pilsētu un valstu iedzīvotājos, kur konkurss notiek. Kad „Eirovīzija” 2012.gadā notika Azerbaidžānas galvaspilsētā Baku, žurnālistu aptaujātie pilsētas iedzīvotāji tik daudz homoseksuālu pāru vienkopus vēl nekad dzīvē nebija redzējuši. Pat no vides reklāmu plakātiem ielās pretī raudzījās divi „saldie zēni”. Lai gan azerbaidžāņi centās būt iecietīgi pret konkursa viesiem, tomēr sašutums reizēm izlauzās intervijās ar žurnālistiem. Tā kāds augsta ranga policijas darbinieks pastāstīja, ka viņam kā musulmanim nav saprotama tik perversa mīlināšanās. „Ieraudzīju plakātu, un man palika šķērmi. Viņi ir slimi cilvēki. Allāhs taču ir radījis sievieti un vīrieti, lai viņi baudītu mīlas priekus, nevis otrādi. Es nesaprotu, kā spēcīgs vīrietis var negribēt sievieti,” policists nespēja valdīt emocijas.
Seksuālo minoritāšu organizācijas „Eirovīzijas” laikā vēlējās Azerbaidžānā sarīkot arī praidu, taču valsts vadība kategoriski noraidīja homoseksuāļu vēlmi tik klaji afišēt savas attiecības. Līdzīgi pirms tam rīkojās Krievija, kad konkurss 2009.gadā notika Maskavā. Tomēr citur Rietumeiropā homoseksuāļu naktsdzīve „Eirovīzijas” laikā sit augstu vilni. Katru nakti „Eirovīzijas” klubā notiek ballītes līdz pat saules lēktam. Klubiņā tikai retais vīrietis dejo ar sievieti - visi pārējie ir geju vai lesbiešu pāri, kas nevairās publiski apkampties, skūpstīties un maigoties. Uz skatuves redzami glamūrīgi vīrieši dziedam „saldās” balstiņās un nekaunoties savas neķītrās izdarības izrādīt gan uz skatuves, gan aizkulisēs. Savukārt geju un lesbiešu organizācijas ik gadu konkursa laikā veic dažādas akcijas, lai atbalstītu savējos.
Homoseksuāļu uzdzīve “Eirovīzijas” āfterpārtijās un naktsklubos.
Bet kāpēc homoseksuāļi „Eirovīziju” tik ļoti iecienījuši? Uz šo jautājumu nespēj atbildēt neviens, pieņemot, ka tā vienkārši ir. Kāds fans izteicies, ka viņa dzīves laikā „Eirovīzija” mainījusies līdz nepazīšanai - kādreiz neviens nedomāja, ka šis dziesmu konkurss ir geju pasākums, bet tagad tā uzskata teju visi. Geji un lesbietes uz „Eirovīziju” pucējas kā uz maskarādi. Ar katru gadu arī uz skatuves arvien vairāk redzami seksuāli perversi personāži un izdarības. Turklāt tie kļūst aizvien izaicinošāki un sabiedrību provocējošāki.
Tā 2013.gadā Somijas pārstāve „Eirovīzijā” Krista Zigfrīda ar savu „brūtes kleitu” un rozā zābakiem īpašu interesi neradīja līdz brīdim, kad savas dziesmas noslēgumā sniedza kaislu lesbietes skūpstu vienai no baleta grupas dejotājām. Tā bija daļa no homoseksuāļu rīkotas akcijas par homoseksuālu laulību legalizāciju Somijā. Par šādu dziedātājas iespējamu rīcību homoseksuāļu aprindās runāja jau pirms konkursa, tāpēc, piemēram, Turcijas televīzija togad atteicās rādīt gan pusfinālu, kurā piedalījās Zigfrīda, gan pēc tam arī finālu. Bet Ķīnas televīzija, kas „Eirovīzijas” konkursu parādīja dažus mēnešus vēlāk, Zigfrīdas priekšnesumu gan iekļāva, taču „izgrieza” visas lesbiskās izdarības, ar to pamatīgi sadusmojot vietējos homoseksuāļus.
Pretrunīgu reakciju izraisījušais Kristas Zigfrīdas lesbiskais skūpsts “Eirovīzijas” 2013. gada finālā.
Līdzīgi uzvedās 2013.gada konkursa fināla vadītāja, zviedru komiķe un TV zvaigzne Petra Mede. Uz skatuves šova laikā viņa iejutās mācītāja lomā un „salaulāja” divus homoseksuālus vīriešus, ar to nokaitinot Grieķijas un Turcijas sabiedriskās televīzijas, kas pieprasīja šīs epizodes no priekšnesuma izņemt. Šādi incidenti „Eirovīzijā” notiek arvien biežāk, jo ne visas valstis un to iedzīvotāji ir gatavi aizmirst tradicionālos morāles kritērijus un akceptēt publisku izlaidību un seksuālu vaļību uz skatuves. Tāpat jāšaubās, vai šādas agresīvas un cilvēkus kaitinošas akcijas veicina eiropiešu toleranci pret homoseksuāļiem, taču uzmanība tiek pievērsta, kas ir galvenais homoseksuāļu mērķis. Arī 2014.gada konkursā Kopenhāgenā būs sava homoseksuāļu „zvaigzne” - Austrijas pārstāvis (-e), transvestīts Končita Vursta.
2014. gada “Eirovīzijas” konkursa pārstāvis no Austrijas - bārdainais transvestīts Končita Vursta.
Ņemot vērā, ka „Eirovīzija” no dziesmu konkursa gadu gaitā pārvērtusies homoseksuāļu pulcēšanās un izrādīšanās šovā, Latvijā, tāpat kā daudzviet Austrumeiropā, šī pasākuma nozīmīgums šķiet krietni pārvērtēts. Mums vajadzētu izbeigt sūroties, ka „Eiropa mūs nesaprot”, un pārvērst nacionāla mēroga traģēdijā to, ka Latvijas pārstāvji neizcīna augstu vietu vai vispār nepārvar pusfināla barjeru. Protams, Latvijā neviens par „Eirovīziju” nedomā kā homoseksuāļu pasākumu, un tomēr - šī pasākuma morālais prestižs daudzviet pasaulē ir apšaubāms un diez vai Latvijai būtu īpaši jālepojas ar panākumiem tajā.
Ik gadu pirms konkursa Latvijas pārstāvji reprezentācijas nolūkos uzstājas citās Eiropas valstīs un nereti šie koncerti notiek geju klubos - gan populārajā Amsterdamas „Air”, gan citos. Tamlīdzīgos klubos uzstājušies Valters & Kaža, „Musiqq”, „PER” un citi dalībnieki no Latvijas. Tieši šīs puišu grupas un solisti ir gards kumosiņš starptautiskajai geju publikai. Tāpēc padomāsim, vai patiesi vēlamies, ka dažādu tautību pederasti slienājas gar mūsu zēniem un izteic tiem neķītrus piedāvājumus? Ja domājam par to no šāda skatu punkta, lielākā daļa Latvijas sabiedrības droši vien pateiktu nepārprotamu „nē” šādam konkursam.
„Prāta vētras” puišiem savulaik pietika vīrišķīgas drosmes atteikt geju lobistiem, kas piedāvāja grupai spožus starptautiskus panākumus, ja tie padosies homoseksuāļu netīrajām iegribām. Arī Marija N bija sieviete ar stingru mugurkaulu, un kā upuris nebija interesanta lesbiešu aktīvistēm. Tāpat par 2014.gada dalībniekiem - grupu „Aarzemnieki” - mums laikam nebūtu jāuztraucas. Ja viņiem veiksies, mēz vismaz būsim droši, ka tas sasniegts bez morāli apšaubāmiem kompromisiem. Lai „Aarzemniekiem” izdodas uzrunāt Eiropas skatītājus ar savu aizrautību un dzīvesprieku nevis homoseksuāļiem tīkamām izdarībām uz skatuves. Turam īkšķus par Latviju!
Līdzīgie raksti:
- Nekas nav atrasts
Tik aprobežotu un intelektuāli seklu, rasistisku, atpalikušu un vienvirziena domāšanas veida pilnu rakstu sen neesmu iesākusi un nepabeigusi lasīt! Sākot ar seksualitātes daudzveidības ierobežošanu, vulgāri necienīgiem apvainojumiem un beidzot ar farsa idealizēšanu, kas kvalitātes ziņā tik vien ir kā muzikāla miskaste.
Labs raksts. Es nebiju tik tālu aizdomājies. Laikam tāpēc, ka tas viss maz interesē. Tomēr rakstu izlasīju. Jāsaka, ka ar Jevropu ir cauri jau sen! Šī homo propoganda ir apzināta, jo to eliti pamazām pārņem Mozaīkai līdzīgie! Senajos vēdiskajos pareģojumos ir teikts, ka civilizācijas beigu posmā nebūs vairs ģimenisku attiecību un sadalījums dzimumos. Pat mūsdienās jau šmotku veikalos parādās uzraksti unisex!
Autor, kas baidās nosaukt savu vārdu!
Tiem, kas kaut mazliet uzdrošinās nepiekrist homoseksuāļu daudzās Rietumu zemēs burtiski ar varu uzspiestajai ideoloģijai, vairs nenākas pierast pie tamlīdzīgiem uzbrukumiem un apsaukāšanas par homofobiem, rasistiem, fašistiem un kā tik vēl ne. Arī intelektuālo potenciālu tagad izrādās mēra navis ar prāta spējām, zināšanu bagāžu un spēju to lietot argumentējot un diskutējot, bet gan ar to, vai tu esi pietiekami “tolerants” homoseksuāļu izdarībām. Zini, miljoniem cilvēku visā pasaulē labāk izvēlas būt “atpalikuši”, “aprobežoti” un “sekli”, nekā nomest pie kājām “Mozaīkai” un tamlīdzīgam LGBT lobijam sabradāšanai gadsimtu gaitā izveidotos tautas tikumiskos pamatus un morālās vērtības.
Bet par “muzikālo miskasti” piekrītu. Tāpēc jau arī šis raksts, ka daļa sabiedrības pārāk nopietni uztver šo pasākumu, kuru homoseksuāļu izteiktā klātbūtne turklāt padarījusi arī morāli apšaubāmu.
Arī intelektuālo potenciālu tagad izrādās mēra navis ar prāta spējām, zināšanu bagāžu un spēju to lietot argumentējot un diskutējot, bet gan ar to, vai tu esi pietiekami “tolerants” homoseksuāļu izdarībām.
Vai tad intelektuālais potenciāls tiek mērīts ar toleranci pret heteroseksuāļiem? Raksts būtu labs, ja netiktu noniecināta viena sabiedrības daļa. Visādi citādi paldies par aizraujošu faktu izklāstu. Intelektuālās spējas patiešām ir saistītas ar argumentāciju un spēju diskutēt, bet galīgi nav saistīta ar spēju noniecināt citus cilvēkus, lai arī kāda dzīve un izvēles viņiem būtu.
MLS,
ko tavuprāt nozīmē “noniecināt citus”? Man nav nekas pret homoseksuāļiem kā cilvēkiem, profesionāļiem, māksliniekiem. Ja vien viņi neiznes savu seksuālo izvēli publiskai aplūkošanai uz ielas vai skatuves. Gluži tāpat man nepatīk, ja to dara heteroseksuāļi. Seksualā dzīve, manuprāt, ir privāta lieta, kas nav izliekama publiskai apskatei. Taču pret agresīvo gejisma lobiju, kas par katru cenu cenšas uzspiest visai sabiedrībai savu ačgārno skatījumu uz seksualitāti, gan es neesmu un negribu būt tolerants. Starp citu, lielākā daļa Latvijas homoseksuāļu ir citādi gluži normāli cilvēki, kas nemaz negrib pievērst sev nevajadzīgu uzmanību un provocēt sabiedrību. To dara daži aktīvisti, kas ar importētu homoseksuāļu aktīvu atbalstu un par ārzemju naudu rīko visus šos tračus.
Kas attiecas uz transvestītiem, manuprāt tas ir apvainojums Dievam pateikt, ka Viņš, redz, ir kļūdījies, piešķirot katram savu dzimumu un identitāti. Bet, lai nu būtu - kā tu pareizi teici, katrs dzīvē izdara savu izvēli. Tomēr katrai izvēlei ir sekas un tas šiem ļaudīm būtu jāzina, pirms viņi šo izvēli izdara. Tomēr, runājot par šā gada Eirovīzijas “zvaigzni” Končitu (nepieklājīgs apzīmējums dzimumaktam dažās Latīņamerikas zemēs) Vurstu (sardele, desiņa vācu zemēs), man tas tomēr šķiet perversi - īstas transpersonas, kas cieš no sava “nepareizā” dzimuma, parasti cenšas mainīt dzimumu kā vien iespējams, kaut vai tikai ārēji, lai tikai neizskatītos pēc ienīstā iepriekšējā dzimuma, bet šeit čalis tīšām uzsver savu vīrišķo pusi, audzēdams bārdu. Manuprāt, tā ir apzināta sabiedrības tracināšana un, iespējams, norāda uz “sardeles” morāli psihiskām novirzēm.
Es te tā pārdomāju pirmo komentāru un nonācu pie šādiem secinājumiem:
1. Aprobežoti un intelektuāli sekli ir tie cilvēki, kuri apmelo un sagroza cita teikto. Piemēram, šajā rakstā vispār ne miņas, ne ziņas par jebko, kas saistīts ar rasēm un tautībām.
2. “Seksualitātes daudzveidība” vienmēr visos laikos ir bijis aprobežotības, sekluma un atpalicības likumsakarīgs rezultāts.
3. Rakstā ir nosodītas netiklības izpausmes, nevis kurināts naids pret pašiem slimajiem un apsēstajiem. Jēzus arī ienīda grēku, bet mīlēja pašu grēcinieku. Viņš netiklo sievieti nepazudināja, bet pacēla viņu un atbrīvoja no netiklības grēka. Tāpat arī Viņa sekotāji ne ar naidu pret pašiem netikļiem vēršas, bet gan pret viņu bezkaunību.
Domāju, problēma tāda, ka arī mūsu valdībā ļoti daudz “desiņu - končitu” atbalstītaju un “gultas biedru”,
Būs atkal kauns, ja nākošgad sūtīsim mūsu mūziķus uz šo kaku stumdītaju šovu.
Diemžēl paklausoties 2015.gada pāris dziesmas, es pasekoju vārdiem. Viena bija dziesma sauciens no elles, ka kāds ellē atrodoties netaisni; dziesma par dēmoniem - dejosim ar dēmoniem; dziesma par viltus mieru, kas būšot pasaulē, bet Dieva Vārds saka 1.Kor. 5:3: “Kad sacīs: nu ir miers un drošība, - tad pēkšņi pār viņiem nāks posts, kā dzemdību sāpes pār grūtnieci, un viņi nevarēs izbēgt. Bet jūs, brāļi, nedzīvojat tumsībā, ka šī diena jūs varētu pārsteigt kā kāds zaglis”. Visas dziesma bija par tumsonību, bija dziesma, kur dziedāja, ka cilvēkiem nav jābaidās par rītdienu un drīkst mirt, atsakoties no atbildības par to, kā dzīvots.
Skatāmies subtitrus, ko dzied, tam visam ir nozīme, jo dziesma nes ziņu! Ar katru gadu būs arvien šausmīgāk, arvien trakāk - visi dzied par mīlestību, par viltus mīlestību. Starp citu, Latvijas pārstāve dziedāja par injicētu mīlestību! Bet pasaule nezina un negrib zināt, kas ir Mīlestība, Patiesība, Dzīvība -Jēzus Kristus.
Eirovīzija ir ne tikai geju un lezbiešu popularizēšana, bet šis būs pausaules vērienīgākais pasākums, kas sagatavo ceļu Antikristam, jo visu dziesmu saturs ir sacelšanās pret Dievu!