Laikmeta zīmes

2014.gadā Latvija atzīmē 10 gadus kopš pievienošanās Eiropas Savienībai. Lai kāda būtu mūsu attieksme pret šo ģeopolitisko veidojumu un Latvijas līdzdalību tajā, ir svarīgi apzināties, ko šajos gados esam ieguvuši un zaudējuši, kādā situācijā atrodamies šobrīd, un, kas mūs sagaida nākotnē. Īpaši nozīmīgi tas ir gatavojoties Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Šajā rakstā izmantotas tēzes no Romas katoļu baznīcas arhibīskapa - metropolīta Zbigņeva Stankeviča runas ekumēniskajā dievkalpojumā par godu Neatkarības deklarācijas gadadienai 4.maijā un katoļu bīskapu konferences atklātās vēstules Latvijas sabiedrībai „Par Latvijas nākotni domājot”.

****

2014.gada 1.maijā apritēja 10 gadi, kopš Latvija pievienojusies Eiropas Savienībai. 24.maijā mūs sagaida Eiroparlamenta vēlēšanas. Tāpēc šis ir piemērots brīdis, lai atskatītos uz noieto ceļu. Attieksmē pret ES Latvijas sabiedrībā vērojami krasi pretstati. Vieni šo savienību nekritiski idealizē, citi uzskata par izvirtības perēkli. Tomēr, ja atceramies, kāda bija ES dibinātāju patiesā iecere, tad redzam, ka ideja par vienotu Eiropu radusies dziļi ticīgu cilvēku prātos. Robērs Šūmans, Konrāds Adenauers un Alčide de Gasperi bija praktizējoši kristieši un ir pat izskanējusi doma par Šūmana iespējamo beatifikāciju un izsludināšanu par Romas katoļu baznīcas svētīgo. Par viņu mēdz teikt: svētais biznesa uzvalkā, kura dzīves jēga bija kalpot tautai.

Šie vienotās Eiropas iniciatori uzskatīja, ka tieši kristīgās vērtības ir tās, kas dod Eiropai viengabalainību un ir tās vienotības pamats. Bez tām Eiropa izšķīdīs. Ko nozīmē būt eiropietim? Eiropas kristīgās saknes ir nenoliedzamas, tomēr šodien ES ideja lielā mērā ir nolaupīta, sagrābta no pretēju uzskatu puses. Labi iecerētās struktūras vairākās jomās ir pārņemtas un piepildītas ar radikāli atšķirīgu saturu. Tāpēc kristieši un ne tikai viņi nereti uzskata ES par visu ļaunumu sakni. Tomēr ir svarīgi atrast līdzsvarotu un objektīvu skatījumu uz notiekošo Eiropas Savienībā.

Pēckara Eiropas apvienošanās process neapšaubāmi ir ieguvumus tajā iesaistītajām tautām - tās pārstājušas karot savā starpā un lielā mērā ir nojaukti naida un atsvešinātības mūri starp mūžsenajiem pretiniekiem, dodot vietu konstruktīvai sadarbībai. Tomēr sākotnējais Eiropas apvienošanās projekts, kas bija balstīts ne tikai uz ekonomisko sadarbību, bet arī uz kopīgām vērtībām, šobrīd ir nopietni apdraudēts. ES atrodas krustpunktā un piedzīvo nopietnu identitātes krīzi. Nav vienprātības par Eiropas integrācijas projekta ilgtermiņa prioritātēm. Ekonomiskā krīze, kas sākās 2008.gadā, ir vājinājusi ES valstu savstarpējo uzticēšanos un veicinājusi nabadzības līmeņa pieaugumu. Demogrāfiskie rādītāji Eiropā kopumā un arī Latvijā ir traģiski.

Situācijā, kad nav skaidra redzējuma par apvienotās Eiropas nākotni, atsevišķām interešu grupām ir daudz vieglāk ietekmēt procesus, piepildot Eiropas identitātei tik svarīgos brīvības, demokrātijas un tolerances jēdzienus ar sev vēlamu saturu un izskaidrojot tos veidā, kas draud pārvērsties par savu pretstatu. Rodas iespaids, ka tas tiek darīts mērķtiecīgi, saskaņā ar noteiktu plānu. Viens no šādiem interešu grupu ietekmes un ideoloģiskās cīņas laukiem ir cilvēka seksualitātes sfēra.

Patēriņa sabiedrībā izpratne par seksualitāti ir strauji mainījusies - tā arvien vairāk tiek atrauta no cilvēka personības viengabalainības un uzskatīta par vienkāršu baudas instrumentu. Pēc tam tiek pieprasīta viendzimuma savienību legalizācija, piešķirot tām tādas pašas tiesības kā normālām ģimenēm. Nākamais solis ir prasība, lai viendzimuma pāriem atļauj adoptēt bērnus. Paralēli tam notiek dabiskās seksuālās identitātes apstrīdēšanas process, ko veicina tā sauktā gender ideoloģija, apgalvojot, ka cilvēka dzimums nav nemainīgs, bet sociāli nosacīts, un, ka katrs pats to var brīvi izvēlēties un veidot. Tiek izvirzīts arī jautājums par eitanāzijas legalizēšanu, tostarp bērniem. Tie, kas pretojas šo interešu grupu uzspiestajam viedoklim, tiek pasludināti par cilvēknīdējiem homofobiem, brīvības un demokrātijas pretiniekiem.

Visi šie procesi tiek virzīti pamazām. Attiecīgās pārmaiņas likumdošanā sākumā tiek ieviestas dažās dalībvalstīs, pēc tam to mēģina panākt visas Eiropas mērogā, jo ES pastāv spēcīgi lobiji, kas ieinteresēti šo jautājumu tālākvirzīšanā. Eiropas Parlamentā tiek pieņemtas atbilstošas rezolūcijas, kas nostiprina šāda veida domāšanu un sagatavo augsni izmaiņām likumdošanā. Nesen bijām liecinieki, kā notika balsojums par tā sauktajām Estrellas un Lunačekas rezolūcijām (lasiet ŠEIT un ŠEIT), kas ir tipiski piemēri šajā procesā. Nākamais solis ir mēģinājums panākt likumdošanas izmaiņas atsevišķās valstīs, kas nereti ir pretrunā ar tautas vairākuma gribu un tās tradīcijām. Vienlaikus tiek apgalvots, ka tā ir Eiropa, kas to pieprasa, nevis attiecīgās interešu grupas. Ikviens šāds mēģinājums noved pie arvien lielāka eiroskepticisma sabiedrībā, kā dēļ gan politiķi, gan ES struktūras zaudē tautas uzticību. Par dārgu cenu iegūto brīvību jaunas ideoloģijas vārdā mēģina norobežot no izpratnes par to, kas ir labs un ļauns, mudinot to izmantot cilvēka tuvredzīgo iegribu apmierināšanai. Ilgtermiņā tas kļūst postoši. Par to liecina narkotiku, tostarp spaisa lietošanas pieaugums, daudzie atkarīgie, arvien lielāka ģimeņu nestabilitāte un katastrofālā demogrāfiskā situācija.

Tādēļ pirms 24.maijā gaidāmajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām visiem labas gribas cilvēkiem - gan kristiešiem, gan nekristiešiem - jāapzinās daži principi, kuru ievērošana ir būtiski svarīga Latvijas nākotnei. Jānis Pāvils II neilgi pirms savas aiziešanas Mūžībā norādīja, ka lielākās briesmas, kas draud austrumeiropiešiem, ir savas identitātes saduļķošana. Viņa skatījumā mūsu reģiona tautu būtiskākais devums mūsdienu apvienotajā Eiropā ir savas identitātes nosargāšana. Tā nav iedomājama bez patriotisma, kas nav nekas cits kā mīlestība uz Tēvzemi - tās vēsturi un tradīcijām, valodu un daiļradi, pat dzimtās zemes dabu. Tāpēc tautas kultūras un vēsturiskās identitātes saglabāšanā tik būtiska loma ir vēstures un literatūras mācīšanai skolās - īpaši to daiļdarbu, kas veido tā saukto tautas kultūras kodu.

Savukārt pārspīlēts, destruktīvs nacionālisms, kas atzīst tikai savas tautas labumu, bet neņem vērā citu cilvēku tiesības, apdraud vienotās Eiropas nākotni. Īstens patriots, mīlot savu Tēvzemi, vienlaicīgi atzīst, ka arī citām tautām ir tiesības. Tā īstens patriotisms kļūst par ceļu uz harmonisku sabiedrības attīstību. Latvija var lepoties, ka tai raksturīga gadsimtiem ilga konfesiju, kultūru un tautību mierīga līdzāspastāvēšana un radoša mijiedarbība. Izlīgums sabiedrībā nav iespējams bez pagātnes nodarījumu savstarpējas piedošanas. Ticība krustā sistajam un augšāmceltajam Kristum mudina mūs uz piedošanu un dod spēku to īstenot dzīvē. Piedošana nenozīmē izlikties, ka nekas ļauns nav noticis, bet tā ļauj mums pašiem atbrīvoties no pārciestā ļaunuma sekām un pārtraukt naida un atriebības spirāli. Ukrainas notikumu gaismā redzam, cik starpnacionālie jautājumi ir jūtīgi un viegli manipulējami, ātri kļūstot sprādzienbīstami un izraisot neparedzamas sekas. Patiesa integrācija iespējama vienīgi tad, ja ikvienai šeit dzīvojošajai tautai ļauj saglabāt tās identitāti, vienlaikus padarot viņus par Latvijas patriotiem. Ir svarīgi, lai katrs, kurš uzskata sevi par Latvijas patriotu un vēlas strādāt tās labā, atrastu šeit savu vietu un justos kā mājās.

Mums priekšā ir izaicinājums ne vien saglabāt, bet arī tālāk attīstīt savas tradīcijas un identitāti vienotā Eiropā. Savukārt skolas un visas izglītības sistēmas uzdevums ir ne vien dot izglītību, bet arī audzināt, sagatavojot jauno paaudzi patstāvīgas dzīves uzsākšanai. Viens no galvenajiem rādītājiem, vai cilvēks tam nobriedis, ir gatavība nodibināt ģimeni un radīt bērnus. Tieši uz to jābūt vērstai seksuālajai audzināšanai skolās. Ir svarīgi, lai skolēnam sniegtā informācija to netraumētu, bet respektētu viņa vecumam raksturīgo uztveri un neapsteigtu viņa attīstību. Prioritāte ir sagatavot jaunieti dzīvei ģimenē, tāpat svarīgi ir arī parādīt pāragru dzimumattiecību postošo ietekmi uz cilvēka personību un spēju vēlāk izveidot stabilu ģimeni. Šķirto laulību skaits ar katru gadu pieaug, taču 70% Latvijas iedzīvotāju kopdzīvi bez laulības joprojām uzskata par pieņemamu. Arvien aktuālāks kļūst jautājums par audzināšanu seksuālās identitātes jomā. Par lielu apdraudējumu jaunam un nenobriedušam cilvēkam kļūst jau minētā gender ideoloģija, kas var ļoti viegli novest pie viņa identitātes sašūpošanas un draud ar neparedzamām sekām visa mūža garumā. Bērnam un jaunietim nepieciešams nevis piedāvājums eksperimentēt ar savu seksuālo identitāti, bet palīdzība viņam dabiski dotās identitātes izprašanā un nostiprināšanā. Arvien lielāks sajukums šajā jomā liecina ne tikai par to, ka piesārņotā vide ietekmē cilvēka dabisko hormonālo sistēmu, bet pirmkārt par to, ka Eiropā sākusi šķobīties līdzšinējā izpratne par būtiskākajiem cilvēka un ģimenes identitātes jautājumiem.

Eiropas Savienības dibinātāju mērķis, kā teicis Robērs Šūmans, bija izveidot ne vien ekonomisku vai aizsardzības aliansi, bet arī kultūras kopienu. Runājot par Eiropas kultūru, ir svarīgi apzināties, ka tieši kristīgās ticības izplatīšanās veicinājusi daudzu Eiropas tautu izveidošanos. Kad Izraēla tautai dotā bibliskā atklāsme ar tās piepildījumu Kristū nonāca līdz Eiropai un sāka mijiedarboties ar Senās Grieķijas un Romas kultūras mantojumu, radās tas, ko mēs šodien saucam par Rietumu civilizāciju. Katrai Eiropas tautai ir sava kultūra, bet visām kopīga ir vērtību sistēma, kas sakņojas Evaņģēlijā. Pateicoties šīm kopējām pamatvērtībām, Eiropa ir spējusi būt vienota, vienlaikus ļaujot attīstīties nacionālo kultūru daudzveidībai. Šī sintēze tad arī ir pamatā tā sauktajam eiropeiskumam.

Kā redzam, dievišķajai atklāsmei bijusi izšķiroša loma mūsdienu Eiropas tapšanā - tā ienesusi radikālu pārmaiņu sabiedrības pamatvērtību izpratnē. Dievišķās atklāsmes centrā ir derība, kas tiek noslēgta starp cilvēku vai konkrētu tautu un Dievu. Līdz ar to tiek atzīta arī Dekaloga jeb Dieva atklāto 10 baušļu autoritāte. Tas ir Likums, kurā ietverti galvenie cilvēka uzvedības principi. Desmit baušļi ir ikvienas cilvēku kopienas, tautas vai starptautiskās sabiedrības pamatā, jo tie apbrīnojamā veidā ierakstīti katra cilvēka sirdī. Tāpēc to mēdz saukt par Dabisko likumu, kas saistošs ne tikai ticīgajiem, bet ikvienam cilvēkam. Ikviens ir spējīgs šo likumu atklāt un ievērot, ja vien nav kādas ideoloģijas pārņemts un manipulēts. Ja arī valsts likumi respektē Dieva doto Dabisko likumu, tas veicina sabiedrības uzplaukumu. Tādejādi cilvēku izdotos likumus ierobežo dievišķais likums, kuru pārkāpjot notiek kopējo pamatvērtību erozija un tiek izšķīdināts tas, kas veidojis mūsu eiropeisko identitāti. No tā izriet, ka demokrātisko valstu parlamentu kompetencei ir robežas, kuras nedrīkst pārkāpt - to pienākums ir respektēt Dieva un Dabisko likumu.

Kad Dievs vairs netiek uztverts kā objektīva realitāte, tiek noliegta arī Viņa atklāsme, un cilvēks pats sāk izlemt, kas labs un ļauns. Arī jautājumus par savu un ģimenes identitāti un sūtību. Ideoloģizētu apsvērumu dēļ tiek noraidīta patiesība par cilvēka dabu kā objektīvi pastāvošu. Dabiskais likums, kas ierakstīts cilvēka sirdī, tiek aizstāts ar brīvi veidotas un apstākļu izmainītas domāšanas sekām. Tas noved pie pilsonisko tikumu zuduma sabiedrībā un tad jau par patiesu demokrātiju un tiesiskumu grūti runāt. Tā visa dēļ 20.gadsimtā tika piedzīvots divu totalitāru režīmu uzplaukums un īsts ļaunuma izvirdums. Lai tas neatkārtotos arī 21.gadsimtā, Latvijas un Eiropas nākotnes vārdā politiķiem jānoliek malā partiju intereses un jāmeklē sabiedrības kopējais labums, likumdošanas procesā respektējot Dekaloga un Dabiskā likuma principus. Tas, vai politiķi to darīs, atkarīgs arī no mums - vēlētājiem. Tāpēc ikviena balsstiesīga Latvijas pilsoņa pienākums ir piedalīties Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Aicinām balsot par kandidātiem, kas gatavi rūpēties par visas sabiedrības kopējo labumu, sargāt Latvijas identitāti un atbalstīt dabīgu ģimeni. Politiķiem nebūs atcelt to, ko Dievs iedibinājis un ierakstījis cilvēka sirds dziļumos!

****

Eiropas Savienības Parlamentā Latvijai atvēlētas vien astoņas vietas. Tādēļ ir ārkārtīgi svarīgi, lai šajā likumdošanas institūcijā tiktu ievēlēti politiķi, kas patiesi rūpēsies par Latvijas un visas Eiropas kopīgajām, nevis personīgajām vai dažādu lobiju interesēm. Kā jau augstāk minēts, vispirms tiem jābūt patiesiem Latvijas patriotiem. Mēs nedrīkstam pieļaut, ka mūsu zemi ES arī turpmāk pārstāv Latvijai naidīgi spēki, kas nomelno mūsu valsti, sējot naidu un nesaticību. Lai gan eirodeputātu galvenais uzdevums ir rūpēties par Eiropas kopējām interesēm, tomēr ir pietiekami daudz iespēju aizstāvēt arī savas valsts intereses. Ievēlēsim cilvēkus, kas to grib un spēj. Otrkārt, mums jābalso par kandidātiem, kas iestājas par Eiropas kultūrai tradicionālām vērtībām, aizstāv stipru, tradicionālu ģimeni un Eiropas tautu nacionālo identitāti. Latvijai nav vajadzīgi deputāti, kas gatavi atbalstīt Eiropas morālu degradāciju un tradicionālo sabiedrības institūciju graušanu. Šādi cilvēki nepārstāv Latvijas tautu, jo tautas lielākā daļa ir par tradicionālo vērtību saglabāšanu.

Izdarīsim pārdomātu un atbildīgu izvēli!

© Zbigņevs Stankevičs; Ervīns Jākobsons (ievads un nobeigums, teksta redakcija). Pārpublicēšanas vai citēšanas gadījumā atsauce uz autoru un interneta vietni www.laikmetazimes.lv obligāta.

Līdzīgie raksti:

• Par bēgļiem un patvēruma meklētājiem
• Vēlreiz par Stambulas konvenciju…
• Stambulas konvencija – vilki avju ādās