30
Nātans Moriss (Nathan Morris) ir pretrunīgi vērtēts evaņģēlists, kas nevienu neatstāj vienaldzīgu. Kādi ir sajūsmināti par viņa kalpošanu, citi to bargi kritizē un nosoda, vēl kādi nesaprot, ko īsti domāt par šo sludinātāju. Viņa dievkalpojumi ir emocionāli un skaļi. Reizēm cilvēki, kas nekad nav bijuši tamlīdzīgos dievkalpojumos, ir šokēti par tur redzēto. Tomēr par kādu cilvēku grūti spriest tikai no tā, ko redzam šādos emocionāli piesātinātos pasākumos. Daudz labāk to varam izdarīt mierīgā gaisotnē aci pret aci pie kafijas tases. Šādā sarunā vislabāk atklājas, kas patiesībā ir cilvēka sirdī - viņa domas, sajūtas, motīvi. Pērn publicējām interviju ar Nātanu Morisu (lasiet ŠEIT), kuru viņš sniedza Kristīgajam radio. Arī šogad evaņģēlists tikās ar LKR programmas direktori Mairu Ošenieci un pastāstīja par savu kalpošanu Latvijā un pasaulē.
****
- Kādēļ jūs piekritāt ierasties Latvijā atkal? Jums taču tā noteikti ir liela slodze - piedalīties tik daudzos dievkalpojumos un uzrunāt tik lielu auditoriju?
- Pērn, kad atbraucu uz šejieni, mana sirds burtiski dega sludināt Evaņģēliju Eiropai. Braucot uz Latviju, es nezināju, ko sagaidīt - vai cilvēki te būs atvērti dzirdēt Evaņģēliju. Kad redzēju, ka cilvēki ir garīgi izsalkuši un atsaucas Evaņģēlijam, mana sirds tika aizskarta. Katru vakaru cilvēki nāca pie altāra, atvēra sirdi un atdeva savu dzīvi Jēzum Kristum. Es redzēju kā Dieva klātbūtne pieskaras jauniešiem, redzēju, kā pieskaras veciem cilvēkiem. Svētajam Garam nav vecuma ierobežojumu. Kad esam garīgi izsalkuši un atveram sirdi, Evaņģēlija spēks atnes dzīvību ikvienam.
Latvijā atgriezos tāpēc, ka ticu - Dievs grib pamodināt latviešu sirdis! Es to saku no visas sirds nevis tikai prāta. Latvija būs glābta! Es ticu, ka Dievs te darbosies īpašā, spēcīgā veidā. Ar Dieva žēlastību esmu atgriezies, lai turpinātu sludināt Evaņģēliju. Es ticu, ka latvieši ir izsalkuši pēc Dieva un grib piedzīvot kaut ko reālu, īstu. Es ticu, ka tas ir iemesls, kāpēc Kungs mani atsūtīja uz šejieni. Es neesmu atbilde Latvijai, bet esmu atbraucis kalpot un sludināt Evaņģēliju.
- Jūs teicāt, ka redzējāt, kā Dieva Gars pieskaras cilvēkiem. Kā to var redzēt?
- Mūsu dievkalpojumos notiek daudzas lietas. Cilvēki raud, burtiski izlej savu sirdi asarās, saņem dziedināšanu, nāk, lai atdotu dzīvi Kristum. Jēzus teica, ka Evaņģēliju pavadīs zīmes, kas norāda uz Kristu. Cilvēki tiek atbrīvoti, dziedināti, atjaunoti - tos, kurus velns nomācis, kļūst brīvi. Tās ir zīmes. Jēzus teica: manā vārdā jūs uzliksiet rokas slimajiem un tie būs veseli. Jūs izdzīsiet ļaunos garus, sludināsiet nabagiem. Tā ir Evaņģēlija vēsts - zīmes, kas seko Vārda sludināšanai. Lūk, kā es to zinu - kad redzu cilvēkus liecinot, ko Dievs darījis viņu dzīvē. Ne to, ko sludinātājs darījis, bet ko Dievs ir darījis. Tā ir liecība, ka Dievs Latvijā dara ko īpašu.
- Jā, zīmes patiesi ir redzamas! Vai jūs to redzat visā pasaulē, kur sludiniet?
- Jā, taču es nedomāju, ka tam ir kāds sakars ar konkrētu sludinātāju. Tam ir sakars ar Jēzu Kristu. Bībele skaidri saka, ka Evaņģēlijs ir Dieva spēks glābšanai. Ja sludinām pilnu Evaņģēliju, mēs sludinām glābšanu, dziedināšanu, atjaunošanu un Dieva žēlastību. Mēs sludinām Svētā Gara kristību. Visas zīmes, kas pavada Evaņģēliju, ir Dieva spēks. Dievs Savu Vārdu apstiprina ar zīmēm un brīnumiem. Cilvēkiem ir jādzird Evaņģēlijs, un, kad viņi to dzird, Svētais Gars nāk ar spēku, lai apstiprinātu nevis sludinātāja teikto, bet Dieva Vārdu. Lūk, kāpēc es ticu, ka pasaules tautas šajās pēdējās dienās tiks satricinātas Dieva spēkā. Es neticu, ka Kristus Draudzei jāaiziet no šīs pasaules čukstot. Es ticu, ka Kristus atgriežas pēc Draudzes, kas mirdz godībā, ka mēs atstāsim šo zemi kā nevainojama Kristus līgava - uzvarā.
Šodien Eiropā ir vērojams nemiers, kari, politiska bezspēcība, satricinājumi ekonomikā. Jēzus teica, ka pēdējās dienās būs kari un karu daudzināšana, ka tauta celsies pret tautu un valsts pret valsti. Es runāju par nemieru, kas vēl tikai būs. Būs tumsa, kas nonāks pār pasauli, bet Jēzus ir teicis: šis Evaņģēlijs tiks sludināts par liecība visām tautām un tad nāk gals. Jēzus teica, ka vistumšākajā laikā atspīdēs gaisma. Kad cilvēki ir izmisumā, Evaņģēlijam jātiek pasludinātam. Jēzus saka ļoti konkrēti: ŠIS Evaņģēlijs. Viens Evaņģēlijs - Jēzus Kristus Evaņģēlijs visā tā pilnībā. Es ticu, ka pat vistumšākajos brīžos Evaņģēlija gaisma mirdzēs spoži Latvijai, Eiropai un visām pasaules tautām. Mums ir bijusi privilēģija sludināt lieliem cilvēku pūļiem visā pasaulē. Esam redzējuši, kā cilvēki nāk pie Kristus, kā aklie redz, kurlie dzird, kroplie staigā. Tas ir Jēzus Kristus Evaņģēlijs.
- Jūs esat teicis, ka žēlastība, kas izlējusies pār jums, ir pateicoties jūsu vecāku lūgšanām. Viņi ir kopā ar jums arī Ķīpsalas hallē. Kāda ir sajūta, kad vecāki ir tur, kur jūs sludināt?
- Kad pērn pārbraucu no Latvijas, teicu saviem vecākiem, ka Latvija ir brīnišķīga zeme. Šai nācijai ir ne vien skaistas vietas, ko drukāt uz pastkartēm, bet cilvēki, kas izsalkuši pēc Dieva klātbūtnes. Teicu: ja mēs vēl kādreiz atgriezīsimies Latvijā, jums jābrauc līdzi. Viņi atlidoja uz šo lielo evaņģelizāciju un man ir prieks, ka mans tēvs un māte, kuri visus šos gadus ir lūguši - ka tā viņiem ir liecība, kā Dievs darbojas Latvijā. Viņi tik daudzus gadus ir lūguši, lai Eiropa būtu glābta. Es esmu no Anglijas un esmu daļa no Eiropas. Mana sirds deg , kad Dievs kaut ko dara Eiropā. Dažas no šīm aizmirstajām vietām, par kurām cilvēki saka, ka Dievs tur nekad neko nedarīs, ir tieši tās vietas, kuras Dievs pacels, atjaunos un dziedinās pagātnes rētas. Es pateicos Dievam, ka mans tēvs un māte ir šeit ticot, ka Latvija būs glābta.
- Dievs jūs lieto un jūs noteikti apzināties šos Pāvila vārdus: tad nu nedzīvoju vairs es, bet manī dzīvo Kristus. Tas nozīmē visu dzīvi veltīt Viņam…
- Kristus Evaņģēlijs nav kas tāds, par ko varētu ar Dievu diskutēt. Mēs neslēdzam ar Dievu darījumus. Jēzus Kristus nāca kā Dieva upura jērs - Viņš paņēma cilvēces grēkus uz sevi, samaksāja ar savām asinīm, lai mēs varētu būt Dieva taisnība. Dievs ir teicis: lai tu varētu Man sekot, tev jāņem savs krusts un jāseko Man. Tev jānošķiras no pasaules, jānošķiras no grēka. Es esmu devis tev žēlastību, lai tu varētu uzvarēt grēku savā dzīvē. Esmu tev devis pieeju, lai tu varētu nākt žēlastības troņa priekšā ar savām nastām un dzīves rētām, ar savu nedrošību un grēku, un Es tev piedošu. Taču Man vajag visu tavu dzīvi, visu tevi. Tu nevari dzīvot pa daļai pasaulē, pa daļai Kristū. Jēzus teica: ja tu mīli šo pasauli, ja tu mīli šīs pasaules lietas, šīs pasaules grēkus, tu neesi Manis cienīgs. Kad mēs savu dzīvi atdodam Jēzum, mēs sakām: ņem visu manu dzīvi un esi manas dzīves Kungs - visaugstākais manā dzīvē. Visi mani sapņi ir tavi, mana dzīve ir tava. Kur tu liksi man iet, es iešu, ko tu liksi man darīt, es darīšu, neatkarīgi no tā, ko tas man maksās. Esmu pilnīgi tavs.
Pāvils teica: Kristus manī - apskaidrošanas cerība. Kad Kristus ir tevī, Viņš paņem tevi visu, lai tu varētu uzvarēt šo pasauli. Ja tu pa daļai dzīvo pasaulē un pieļauj grēku savā dzīvē, ja tu ļauj, lai miesas kārība iegūst savu daļu, lai tā pārņem tevi, tu vienmēr dzīvosi dzīvi, kurā ir sakāve. Bet, ja atdodam Dievam visu, tad, pat ja kļūdāmies, pat ja savā miesā esam vāji, Kristus dod spēku uzvarēt ienaidnieku, uzvarēt grēku. Jēzus teica Atklāsmes grāmatā, ka mūsu apsūdzētājs sātans apsūdz cilvēkus dienu un nakti. Viņš norāda uz viņu kļūdām un vājībām, bet Bībele saka, ka viņi ir sātanu uzvarējuši ar Jēra asinīm un ar liecības vārdu. Ja Kristus ir mūsos, Viņš dod mums spēku un stiprumu, lai mēs dzīvotu uzvarošu dzīvi.
- Ir viegli cilvēkiem teikt pacilājošas un patīkamas lietas, bet kā ir, kad Dievs liek iet pie cilvēka un teikt: ja tu neatgriezīsies, tad varbūt šī ir tava pēdējā iespēja? Vai nebaidāties no cilvēku reakcijas?
- Cilvēki iespējams saka: kas tu tāds esi, lai man tā teiktu? Mana atbilde ir: es neesmu tas, kas tev to saka. Tas nav mans darbs - norādīt uz tavu grēku. Mans darbs ir norādīt uz To, kurš samaksāja par tavu grēku. Es norādu tev ceļu pie Kristus. Dieva Vārdā 2.Vēstulē korintiešiem 5.nodaļā teikts, ka Kristus mīlestība mūs burtiski spiež, velk, ved no tumsas pie Dieva, kur ir dzīvība. Jo, ja viens ir nomiris par visiem, tad visi ir miruši, lai tie, kas dzīvo, vairs nedzīvotu sev, bet Tam, kas nomira par viņiem un uzcēlās no mirušajiem. Tas neesmu es, kas norāda uz tavu grēku un saka, kas tev jādara - tas ir Kristus, tā ir Viņa mīlestība, cena, ko Viņš samaksāja. Kristus saka: Es nomiru par tevi, lai tu dzīvotu. Bet, lai tu varētu dzīvot, Es tevi velku, spiežu tevi dzīvot priekš manis. Nedzīvo sev, nedzīvo šai pasaulei. Dzīvo man un Es tev došu dzīvību, prieku un mieru. Tā ir varena vēsts! Sludinātāja darbs ir nevis nosodīt, bet norādīt uz To, kurš samaksāja cenu, lai mēs būtu brīvi. Aleluja!
- Tā bija atbilde visiem skeptiskajiem viedokļiem, kas pagājušajā gadā izskanēja. Daži teica, ka Dievs nekad nerīkotos kā Nātans Moriss - neietu pie cilvēkiem un neteiktu: ja tu neatgriezīsies, tev notiks tas un tas. Bet, tā ir Dieva mīlestība, kas tā darīja. Bīskaps Jānis Ozolinkevičs reiz teica: Dievs nevienu tā uzreiz publiski neapkaunos. Viņš runā tavā sirdī vienreiz un otrreiz, bet, ja tu spītīgi neklausi, tad var pienākt arī tava pēdējā žēlastības iespēja. Tāpēc, ja tu esi kristietis, nožēlo savus grēkus mājās un vari būt drošs, ka neviens tevi neuzrunās un kājās nepiecels.
- Bet tagad parunāsim par Evaņģēlija kustību Eiropā. Dzirdēju, ka jūs nemaz nebijāt šādus Eiropas braucienus plānojuši. Dievs pārplānoja?
- 2014.gada janvārī es lūdzu Kungu: Dievs, ko Tu esi mums sagatavojis šajā gadā? Man bija sajūta, ka Svētais Gars uz mani runā un saka: šis gads būs atvērto durvju gads. Sapratu, ka šis vārds domāts kaut kam vairāk nekā tikai man. Vēlāk uzzināju, ka jūdu kalendārā 2014.gads burtiski nozīmē „atvērtas durvis”. Svētais Gars man teica, ka šajā gadā notiks lietas, kas daudzus šokēs. Viņš aizvērs kādas durvis un notiks lietas, kas šokēs cilvēku sirdis. Pat Draudze būs šokēta. Viņi uzdos jautājumu: kā tas varēja notikt? Tajā pašā laikā Dievs saka: kad vienas durvis aizveras, būs durvis, kuras Es atvēršu un kuras neviens nevar aizvērt.
Es neesmu politiķis, bet ir acīmredzams, ka pasaulē radies liels nemiers - gan tas, kas notiek Ukrainā, gan lietas, kas daudzās zemēs pagājušajā gadā notikušas ekonomikas jomā. Tās ir zīmes. Cilvēku sirdīs Eiropā ir liels nemiers. Cilvēki nav droši, dzīvo bailēs, ka viss palēnām jūk un brūk. Tajā pašā laikā es ticu, ka Dievs atver žēlastības durvis, ka būs liela atmoda, kas pāršalks Eiropu. Es teicu Kungam: Kungs, ved mani uz vietām, kur Tava sirds grib, lai es būtu, lai varētu darboties Tavs spēks! Es ticu, ka Dievs mani ir atvedis uz Latviju ne dievkalpojumu dēļ, ne arī tādēļ, lai mums būtu laba sadraudzība. Ir kāds dziļāks mērķis - lai Draudze atmostos, lai Svētais Gars mūs pamodinātu, lai Dieva klātbūtne nonāktu mūsu vidū, ka ne tikai pazudušie tiek glābti, bet arī mēs paši tiekam atjaunoti un atgriežamies pie pirmās mīlestības, lai Dieva uguns deg mūsu sirdīs un Latvija pieredz milzīgu dvēseļu pļauju.
Mums ir jāsāk tagad. Šis ir atvērto durvju laiks. Evaņģēlists Stīvs Hils reiz teica: iespēja ir jāizmanto, kamēr tā ir dzīva. Kad durvis ir vaļā, ir jāiet tām cauri. Nav runa par konfesijām, par to, kurā nometnē tu atrodies - runa ir par to, ka pazudušajiem jābūt glābtiem. Es neesmu atbraucis naudas dēļ, slavas dēļ. Esmu atbraucis Dieva Valstības dēļ, lai mēs varētu izmest glābšanas riņķi. Mums jāsludina Latvijai, ka Kristus ir ceļš, patiesība un dzīvība. Par teoloģiju varēsim strīdēties vēlāk, bet, kamēr uz Latvijas ielām ir pazuduši cilvēki, mēs sludināsim par Kristus asinīm. Dosim viņiem šo glābšanas riņķi. Es jūs aicinu skaļā balsī - ja tu tici, ka Dieva griba ir atvērt durvis, pievienojies un esi kopā ar mums. Vediet pazudušos, vediet slimos, vediet tos, kas salauzti, tos, kuriem sāp, lai viņi dzird, lai viņi redz, ka Jēzus Kristus var darīt viņus brīvus. Tā ir mana sirds un es ticu - tā ir arī Dieva sirds Latvijas cilvēkiem.
- Nātans Moriss patiešām sauc skaļi. Cilvēki ir jautājuši, kādēļ šī dinamiskā sludināšana ir tik skaļa? Vai to pašu nevar pateikt klusāk? Taču, redzot viņu sludinām, šķiet, ka viņš varētu pat savu sirdi izraut un atdot, lai tikai cilvēki saprastu Dieva vēsti. Nātan, vai pirms savas atgriešanās jūs bijāt tikpat enerģisks un skaļš, vai arī Svētais Gars jūs padarīja tādu?
- Kad Dievs mūs izglābj, Viņš maina mūsu raksturu, nogludina visus asos stūrus, taču Viņš lieto to personību, ko izglābis. Pēteris bija drosmīgs māceklis, arī runāja viņš skaļi. Reizēm Jēzum pat vajadzēja teikt: Pēteri, patiesībā tu vēl neko nesaproti. Taču Dievs lietoja viņa drosmi. Viņš bija tas, kas izkāpa no laivas un gāja pa ūdens virsu. Tāds bija viņa raksturs. Jā, arī viņš klupa, kā ikviens no mums klūp, bet viņš bija drosmīgs. Arī es visu daru no sirds. Es biju grēcinieks un grēkoju no sirds. Bet, kad Jēzus paņēma manu dzīvi, Viņš ielika man sirdī uguni. Es nesaku, ka visiem jābūt tādiem - Dievs lieto arī cilvēkus, kas mierīgi māca Viņa Vārdu. Bet, ja tu ej uz misijas laukiem Āfrikā un citur, kur reizēm jāsludina 30 000 cilvēku, tad jāapzinās, ka viņi nenāks nožēlot grēkus tikai tāpēc, ka tu viņiem patīc. Ja tu viņiem Evaņģēlija vēsti čukstēsi, viņi papļāpās savā starpā un aizies. Dievs ir ielicis manī drosmi sludināt Jēzus Kristus Evaņģēliju. Es nesaku, ka šis ir vienīgais veids, kā to darīt, bet tas ir veids, kā Dievs mani lieto.
Vienmēr esmu bijis cilvēks, kurš tad, kad citi saka: tas nevar būt!, atbild: es tomēr mēģināšu! Tāds es esmu. Cilvēki saka: Dievs vairs nedara brīnumus, Eiropa ir garīgi sausa, Eiropā vairs netic šīm lietām. Bet es esmu drosmīgs teikt, ka Bībele saka - Dievs dziedina un glābj! Bībele saka, ka Dieva Valstībā burtiski ar varu laužas iekšā. Mums jābūt drosmīgiem, lai pasludinātu patiesību. Dažiem tas patiks, citiem nepatiks, taču es esmu tāds, kāds esmu. Ir bijuši laiki, kad mēģināju mainīties un jutu, ka Dieva svaidījums no manis aiziet. It kā Dievs teiktu: Es tevi tādu radīju un gribu, lai tu esi tas, kādu Es tevi esmu izveidojis. Nemēģini būt kā citi - esi tas, kas esi. Es to nevaru izmainīt, bet es lūdzu, lai cilvēki skatītos nevis uz metodi, kā es sludinu, bet redzētu sirdi un varētu sajust svaidījumu tajā, ko Dievs dara. Vai mēs kliedzam, vai esam klusi - ne jau tas ir svarīgi. Svarīgi ir, ko Dievs dara. Es vienmēr saku: daudzi cilvēki ir klusi, taču mēs pārāk ilgi esam bijuši klusi. Es ticu, ka ir pienācis laiks skaļi pasludināt - Jēzus Kristus ir Kungs pār visiem! Āmen!
- Vai jūs vienmēr iepriekš zināt, ko katru reizi sludināsiet, vai arī Dievs dod vārdu īsu brīdi pirms sludināšanas?
- Es daudz laika pavadu lūdzot Dievu, lai varētu dzirdēt Viņa Vārdu. Tad es eju cilvēku priekšā ar to, ko jūtu savā sirdī, taču bieži vien varu būt jau dievkalpojuma telpā, kad Svētais Gars saka: runā to, dari tā. Un man ir jāpaklausa, jo, kad mēs paklausām, Kungs atbrīvo svaidījumu, spēku, dod brīvību. Mums ir jāgatavojas dievkalpojumam, jādara viss, ko varam, taču, kad nonākam vietā, kur Dievs darbojas, paklausība Svētajam Garam mūs vada uz stāvokli, kad Dievs var darīt neiespējamo.
- Šajos dievkalpojumos cilvēki arī nokrīt uz grīdas. Vai varat to komentēt?
- Es par to varētu stāstīt daudz, taču gribētu, lai cilvēki nepievērstu tik daudz uzmanības tam, ka kāds nokrīt. Cilvēki dažreiz ir šokēti, kad kāds nokrīt. Taču mani tas nešokē. Bībele saka, ka kalni drebēja no Dieva klātbūtnes. Vasarsvētku dienā visa vieta, kur mācekļi bija sapulcējušies, tika satricināta. Vai tu domā, ka cilvēki, kas tur bija, netrīcēja? Kad karavīri atnāca arestēt Jēzu Ģetzemanes dārzā, tikko vārds izskanēja no Jēzus mutes, cilvēki nokrita. Es jautāju: vai patiešām tas šķiet tik neiespējami? Kad Dieva klātbūtne ienāk telpā, vai var būt, ka cilvēkus tas neskar? Daži cilvēki var drebēt, citi nokrīt uz sava vaiga, citi uz ceļiem. Taču, ja mērķis būtu, lai kāds nokrīt, tad kāpēc visiem vienkārši neapgulties uz grīdas? Ne jau par to mēs cīnāmies. Godīgi sakot, man ir vienalga. Esmu redzējis kā cilvēki krīt, esmu redzējis kā cilvēki dreb, esmu redzējis cilvēkus raudam, redzējis cilvēkus saucam uz Dievu - tas viss ir tikai miesas rekcija, kas veidota no pīšļiem. Ir apbrīnojami, ka šo veidojumu pārņem Dieva Gars, Dieva godība, Dieva klātbūtne. Es nebaidos no šīm lietām. Svarīgi ir, ka cilvēki piedzīvo Dieva klātnību, ka Dievs kaut ko izdara viņu sirdī, viņu garā. Ja cilvēki mēģina to darīt miesā, ja viņi to dara tikai tāpēc, lai citi to redzētu, es viņus apturu. Bet, kad Svētais Gars pieskaras, man nav bail, ja viņi guļ uz grīdas. Kad Dieva Gars nonāk, viņi vienkārši nevar nostāvēt kājās.
Cilvēki strīdas par daudzām lietām. Paaudze pirms mums strīdējās par to, vai mēles ir no Dieva, vai vajag runāt mēlēs. Mūsu paaudze strīdas par krišanu Dieva klātbūtnē. Taču izlasiet Bībeli un paskatieties, kas notika, sākot no 1.Mozus grāmatas līdz pat Atklāsmei - kad cilvēki piedzīvoja Dievu, daudzi gandrīz nomira. Ne jau burtiski bija beigti, bet nokrita zemē Dieva varenības priekšā. Viņi bija Dieva godības pārņemti. Vai šodien kaut kas ir mainījies? Es ticu, ka nē. Es ticu, ka tā notiek arī šodien, kad Dieva klātbūtne tev pieskaras. Vai mērķis ir nokrist? Nē, tavai sirdij ir jāmainās. Es negrasos apturēt cilvēkus un neteikšu viņiem: tas nav no Dieva! Neskatieties uz metodi, skatieties uz Gara augli. Daudziem šodien ir jāzina - kad atnāk Svētais Gars, tevi pārņem Dieva godība. Vai tu nokritīsi uz ceļiem, uz savu vaigu vai uz muguras - tur nav nekādas atšķirības. Tava sirds, tavs gars tiek atjaunoti. Aleluja!
- Mēs esam tie, kam jāraksta šodienas „Apustuļu darbi”, vai ne? Ko jūs sagaidiet no dievkalpojumiem Latvijā?
- Es sagaidu, ka Dievs joprojām būs Dievs, ka Svētajam Garam tiks dota vieta. Es zinu - kad mēs uzaicinām Svēto Garu, tad cilvēki tiek glābti, dziedināti, atjaunoti un piepildīti ar Svēto Garu. Tur, kur bija nāve, atnāk dzīvība, kur bija tumsa, atnāk gaisma. Es ticu, ka jebkur, kur sludina Evaņģēliju, tie, kas to dzird, tiek glābti. Bieži vien Dievam nav problēmu glābt pazudušos, bet ir problēma ar Draudzi, kas nenāk kopā, neapvienojas. Mēs domājam: viņi nav no manas nometnes, nav no manas baznīcas. Mana sirds Latvijai ir, ka draudzes, to vadītāji, Dieva cilvēki nojauktu savus mūrus un ieklausītos sirdī, kas saka, ka mēs esam šeit, lai glābtu pazudušos. Dzirdēt Dieva Vārdu, ieklausieties Svētā Gara balsī - durvis ir atvērtas. Jēzus mīlestība tevi velk un es saucu: nāc Jēzus vārdā! Būsim kopā, jo, kur ir vienotība, Dievs pavēl savai svētībai atnākt. Un, kad tas notiek, tad vēl ilgi pēc tam, kad evaņģēlists aizbraucis, Dievs turpina izliet Savu Garu. Tāpēc nojauksim mūrus. Varbūt ir atšķirība veidā, kā mēs pielūdzam, veidā, kā sludinām, zināmās teoloģiskās lietās. Taču runa ir par Dieva Valstību. Mēs sludinām Kristu krustā sisto, lai cilvēki varētu būt glābti, dziedināti un atjaunoti. Lūk, kam es ticu.
- Cilvēki jautā: vai tad mums jāiet uz visiem dievkalpojumiem? Pietiek, ja atnākam uz vienu.
- Tas būtu tas pats, kā pateikt: ja esi izslāpis - iedzer tikai vienu ūdens malku. Taču, ja tu turpināsi dzert, visa tava miesa tiks atjaunota. Bieži vien mums šķiet, ka mums jau ir gana. Bet tā ir cilvēciska lepnība. Ja tu turpināsi nākt Dieva klātbūtnē, Dievs turpinās lauzties iekšā daudzās mūsu sirds lietās un mūsu dzīvē. Bībele teic: topiet Gara pilni. Tev jābūt piepildītam nepārtraukti. Apustuļu darbu grāmatas 2.nodaļā viņi tiek piepildīti ar Svēto Garu, bet 4.nodaļā viņi lūdz atkal. Ēka, kur tie atrodas, atkal sakustas un viņi atkal tiek piepildīti ar Svēto Garu. Un nākamajās nodaļās Bībele teic, ka ar lielu drosmi viņi sludina Evaņģēliju. Te redzama viņu sirds izaugsme. Tie, kas dievkalpojumus apmeklē regulāri, būs Gara pilni līdz pašiem dziļumiem, un es ticu, ka viņi nekad vairs nebūs tādi kā agrāk. Tā notiek, kad noliekam malā savus plānus un dodam vietu Dievam. Vai nesaka, ka apustuļi apgrieza pasauli kājām gaisā? Es ticu, ka Dievs pacels un lietos cilvēkus no Latvijas, kas apgriezīs pasauli kājām gaisā. Dievs darbosies visā Latvijā un Latvija nekad vairs nebūs tāda kā agrāk. Aleluja!
Nātana Morisa Latvijas dievkalpojumu videoierakstus varat skatīt ŠEIT.
Līdzīgie raksti:
- Nekas nav atrasts
Kad beidzot tie “pravietojumi” par Latvijas “glābšanu”, “kristīgu” valdību utt, u.tml sāks piepildīties?
Izteicieni par “kristīgu valdību” vai “Latvijas glābšanu” nav īsti korekti, jo tad jājautā, ko nozīmē, piemēram, kristīga valdība - vai tāda, kur visi ir kristieši, kas diezin vai ir iespējams, vai tāda, kas ievēro kristīgas vērtības un morāles normas, un tāda, manuprāt, ir iespējama. Tāpat, vai glābta Latvija nozīmē to, ka visi iedzīvotāji piedzīvos pestīšanu un kļūs par atdzimušiem kristiešiem? Diez vai. Bet atmoda, līdzīga tai, kādu Latvija jau ir piedzīvojusi Brāļu draudžu Lielajā atmodā Vidzemē, kad kristīga atmoda skar visus sabiedrības slāņus no “augšas” līdz “apakšai” un tas izmaina sabiedrību kopumā, gan ir iespējama. Tieši par tādu atmodu jau gadu desmitiem pravieto gandrīz visi kristīgi viesi no dažādām zemēm un tautām, kas apciemo Latviju. Vai tāpēc, ka šī atmoda vēl kavējas, mēs tai vairs neticēsim? Nē, mēs ticēsim, lūgsim un joprojām to gaidīsim. Par ticību, Dieva laiku kādiem notikumiem un un svētību tiem, kuri tic, kaut arī vēl neredz, lasi Bībelē grāmatā Ebrejiem 11.nodaļā. Un esi ticīgs nevis neticīgs.
Cik daudzus cilvēkus pieviļ un sarūgtina šie ceļojošie aktieri. Viņi arī grib tapt dziedināti, bet pie viņiem šie ticības ”titāniki” ar traktoru nav atvelkami. Mācītājs Uldis Rožkalns vairākkārt publiski ir aicinājis šos ticības varoņus, lai atnāk līdzi uz pansionātu un dziedina cilvēkus ar patiesi smagām veselības problēmam. Nu nav neviena, kas atsauktos. Tikai masu pasākumi. Laikam viņu varenajam ”dievam” nav laika krāmēties ar tādiem sīkumiem, jo brauc tik vareni vīri un sievas un sola debesmannu Latvijai. Tikai ticiet mums un sametiet naudiņu. Kā Pāvils raksta: ”Tādi cilvēki nekalpo mūsu Kungam Kristum, bet savam vēderam un ar saviem saldajiem vārdiem un skaistajām runām pieviļ vientiesīgo sirdis.” Kāda atšķirība starp Kašpirovski, Grabavoju vai Nātanu, Ošineci? Visi sola un ir sekotāju pulki.
Vakar bija baznīcas lielais pasākums Aglonā, kur cilvēki tika vesti prom no Kristus un arī manas konfesijas divi bīskapi tur lepni soļoja - Alpe, Brūvers. Lasot Dieva Vārdu nav grūti saprast, kurš ir viņu dievs. Šiem bīskapiem Dieva Vārds Jņ.14:6: ”Es Esmu ceļš, patiesība un dzīvība; neviens netiek pie Tēva,kā vien caur Mani…” ir svešs. Šie gani iet uz bezdibeni un ved savas avis pretī bojāejai. Dievs glābj tos, kuri ļauj sevi glābt. Pāvils precīzi ir noformulējis vienīgo mācītāja uzdevumu - pievest mūs Kristum un nekas cits! Nekļūstiet brāļi daudzi par mācītājiem, jūs nevarēsit attaisnoties… Kungs, vairo mums ticību! Andris
Andri,
es redzu Jūs rūgtuma pilnu. Nezinu, kāds tam iemesls, varbūt tā ir sāpe par Kristus Miesā notiekošiem procesiem, kuri Jums šķiet nepareizi. Taču rūgtums nekad nav devis pozitīvu rezultātu, tieši pretēji - tas garīgi sagrauj, un ne jau tos, kuru rīcība vai vārdi Jums šķiet nepareizi, bet Jūs pašu. Savukārt piedošana un mīleastība dziedina un atjauno. Ja jums kaut kas šķiet nepareizs kādā draudzē vai Baznīcā kopumā, ja Jūs sāpina vai sadusmo kāda konkrēta kalpotāja vārdi vai rīcība, tad ne jau Jūs esat tas, kurš tiesās un izteiks spriedumu, ne jau Jūs noteiksit, kurš iet uz bezdibeni un pretī bojāejai. To nosaka tikai Dieva Vārda standarts un Dieva spriedums, kurš ir taisns Tiesnesis. Jūsu daļa ir aizlūgt par tiem, kas Jūs kaitina vai sāpina, jo tikai lūgšanas un Svētais Gars nevis Jūsu uzbraucieni spēs kādu atgriezt uz patiesības ceļa. Taču tā ir Jūsu izvēle - palikt rūgtumā vai arī mīlestībā aizlūgt par Jūsuprāt “maldošiem brāļiem”.
Ticības “titāniki” neejot uz pansionātiem? Bet ko dara tie kristieši, kas tur kalpo? Cik zinu, Latvijā gandrīz nav neviena pansionāta, kurā nekalpotu kāda draudze vai individuāli kristieši. Kāpēc viņi neaizlūdz par slimajiem? Evaņģēlija pasludināšana un aizlūgšana par cilvēkiem taču ir viņu kā kristiešu pienākums. Kāpēc Rožkalns sauc kādus citus kalpotājus, varbūt pat no citas konfesijas, bet neaizlūdz pats? Kāpēc neaicina draudzes vecajus, lai svaidītu slimos ar eļļu un lūgtu par tiem, kā rakstīts Bībelē Jēkaba vēstulē 5:14? Vai tad Rožkalnam, kam ir mācītāja svaidījums, tāpat citiem draudzes kalpotājiem būtu mazāk Svētā Gara spēka nekā jebkuram citam jaunpiedzimušam kristietim? Kur problēma? Jāsaprot, ka nevar atsaukt kādu no malas uz pansionātu vai slimnīcu un tad sarīkot dziedināšanas “paraugstundas”. Vispirms cilvēkiem ir jātic, bet lai to varētu, tiem jābūt dzirdējušiem Evaņģēliju, kas rosina ticību, kas savukārt pamazām rada pārliecību, ka Dieva Vārds ir patiess. Tāpēc par slimajiem jāaizlūdz tiem kristiešiem, kas pastāvīgi kalpo pansionātos un slimnīcās. Vienkārši viņiem pašiem ir jānotic, ka Dievs nav mainījies, ka Viņš dziedina arī šodien nevis tikai Bībeles laikos, galu galā viņiem vienkārši jāpilda Kristus pavēle saviem mācekļiem - iet un sludināt, aizlūgt, dziedināt, atbrīvot un darīt lielākas lietas par tām, ko Kristus darīja (Jāņa 14:12).
Par to “naudiņas samešanu” Jūs smagi kļūdāties. Tas ir viens no stereotipiem, ka liela mēroga evaņģēlisti, sludinātāji un citi kristīgie kalpotāji ir plēsīgi vilki, kas visu dara tikai naudas dēļ. Kas ieinteresēts šādu melu izplatīšanā un liek tiem noticēt, mums labi zināms. Tas ir “brāļu apūdzētājs” sātans. Protams, Kristus draudzē vienmēr ir bijuši un arī tagad ir ļaudis, kas savu kalpošanu izmanto veikalam, kas kalpo ne tik daudz Dievam kā savam vēderam. Taču šādi ļaudis nebūt nav tā saukto jauno draudžu prerogatīva - domāju, ka tādi atradīsies arī vecajās konfesijās un varbūt pat vairāk, nekā jaunajās. Tomēr es ticu, ka ikvienā konfesijā vairums kalpotāju Dievam kalpo no sirds. Jā, arī Nātana Morisa vai Ošenieces dievkalpojumos tiek vākti ziedojumi kā jebkurā citā dievkalpojumā. Tomēr katrs taču ziedo no brīvas sirds, cik spēj un ir apņēmies, jo “priecīgu devēju Dievs mīl” (2.Kor. 9:7). Šādu dievkalpojumu sarīkošana prasa zināmus līdzekļus, kuri jānosedz. Un, ja kalpotājs ir pilna laika strādnieks, tad, saskaņā ar Evaņģēliju, tādam “sava alga pienākas”. Bībele teic, ka sludinātājam būs “pārtikt no Evaņģēlija” (1.Kor. 9:14). Bet Nātans, starp citu, ne pērn, ne šogad negribēja ņemt ne santīma, ne eirocenta, vienīgi, lai viņam nosedz ceļa un naktsmāju izdevumus. Pērn cilvēku ziedojumi bija pietiekami, lai mēs viņu tomēr varētu svētīt ar zināmu honorāru. Taču tā bija mūsu pašu izvēle. Šogad viņš nepaņēma ne kapeikas. Tāpēc nevajag maldināt ne sevi, ne cilvēkus ar briesmu stāstiem par sektantiem - naudas izspiedējiem. Tas lai paliek dzeltenās preses lauciņš.
Man patiesi ir Jūsu žēl, Andri, ja nespējat ieraudzīt atšķirību starp Kašpirovski, Grabavoju un Nātanu, Ošenieci. Gribētu jautāt: bet kāda Jūsuprāt ir atšķirība starp, piemēram, Jūsu draudzes mācītāju un kādu musulmaņu jeb budistu sludinātāju? Atbildiet sev uz šo jautājumu un Jūs atradīsiet atbildi arī uz iepriekšējo. Svētais Gars rada atšķirību. Par dziedināšanu runājot, Nātana Morisa dievkalpojumos gan pērn, gan šogad bija pietiekami daudz spilgtu reālas dziedināšanas gadījumu. Zinu, ka arī Ošenieces dievkalpojumos tādi ir. Arī medicīniski apstiprināti. Kāpēc jūs, skeptiķi, nekad nestāstiet cilvēkiem par šādiem gadījumiem, bet skaļi vaimanājiet par tiem, kas šoreiz dziedināšanu nesaņēma? Vai Jūs vispār ticat, ka Dievs dziedina, jeb Bībeli lasāt kā tādu pasaku grāmatu, kur supermens Jēzus aiz trejdeviņām jūrām, tejdeviņiem kalniem, tāltālos laikos tādus brīnumus esot darījis? Pieņemiet taču beidzot Dieva Vārdā teikto par patieso dzīves realitāti nevis uzticaties šīs pasaules neticības cauraustajai “realitātei”.
Par Aglonu un luterāņu bīskapu piedalīšanos šajā pasākumā negribu daudz komentēt. Teikšu vien to, ka manuprāt šajos katoļu svētkos nebūtu jāpiedalās nevienam protestantu vai evaņģēlisko draudžu cilvēkam. Jo Aglonā galvenā godināmā persona ir nevis Dievs vai Kristus, bet cilvēks - Jēzus māte Marija. Taču, saskaņā ar Evaņģēliju, viss gods, slava, pateicība un pielūgsme pienākas vienīgi Dievam. Katoļi jums teiks, ka viņu jau nepielūdz Mariju, tikai godina, taču ikviens, kurš mazliet pārzina Romas baznīcas vēsturi un ir bijis 15.augusta svētkos Aglonā, labi redz, ka šī godināšana visbiežāk ir īsta pielūgsme. Tāpēc nevienam, kurš grib kalpot dzīvajam Evaņģēlijam, tur nav ko meklēt. Tāds ir mans uzskats. Ne jau Marija, svētie vai eņģeļi glābs cilvēku - to ir izdarījis krustā sistais un augšāmceltais Kristus. Tikai dzīvas attiecības ar Viņu ir pestīšanas cerības pamats. Marija tur nepalīdzēs…
Sakiet, kādās mērvienībās pie Jums šo svēto garu var dabūt? Es kādu tonnu labprāt iegādātos, ja vēl ir palicis. Esmu vērojis šos šovmeņus gan tieši, gan internetā, un viņu nereti dēmoniskās izdarības, kas izraisa krišanu, neadekvātu skaņu izdošanu, ko jūs saucat par runāšanu mēlēs. Tam nav nekāda sakara ar lūgšanu un Svēto Garu, par ko māca Bībele, bet ar garu, kas pazudina. Tiesāt nevienu netaisos, bet brīdināt par garīgajiem blēžiem ir mans pienākums. Izvēle jāizdara katram pašam.
Vislabāk izvairīties no atbildes ir uzdot pretjautājumu. Kā var nesolīt? Dziedināšanu, atmodu, kurš tad teiks “negribu” un par velti, tikai spainītī iemetiet, dabūsiet garu, dziedināšanu. Nu nesanāk tam Rožkalnam, nāciet tak brāļi palīgā no citas konfesijas, jo Jums tā lieta padodas. Vai tad Jums grūti mīlestībā un garā izpalīdzēt. Piedodiet brāļi, nu nav viņam tā svaidījuma un gara. Nav ne Evaņģēlija, ne ticības, nabadziņiem. Pamācīt jau mēs visi mākam, atnāciet un parādiet mums tiem ļaunajiem nejēgām no malas. Var jau daudz stāstīt par saviem ticības vadoņiem, vai nav prātīgāk aiziet un izdarīt, tad skeptiķus būsit izglābuši. Dievs taču priecājas par katru izglābtu grēcinieku. Citādi tāda miglas pūsšana acīs vien iznāk. Andris
Andri,
Jūs pārmetat, ka izvairos no atbildes ar pretjautājumiem? No kādām atbildēm es esmu izvairījies? Manuprāt tieši Jūs izvairāties no maniem iepriekšējos komentāros uzdotajiem diezgan pamatotajiem jautājumiem un uzbrūkat ar sarkasma un neiecietības pilniem komentāriem. Jūs sakāt, ka nevienu netiesājat, tomēr citus kristiešus saucat par blēžiem, tātat izsakāt konkrētu spriedumu - tiesājat. Blēdis ir cilvēks, kas apzināti melo vai veic kādas darbības ar nolūku pievilt citus. Cik daudz Jūs pazīstat cilvēkus, kurus atļaujaties šādi nosaukt, lai izteiktu tik apvainojošu spriedumu? Varbūt viņi gluži vienkārši ir nomaldījušies no patiesības. Ja uzskatāt, ka šo cilvēku sludinātais vai rīcība ir maldīga, labāk lūdziet, lai Dievs dod viņiem atkal nonākt uz patiesības ceļa. Bet, ja gribat brīdināt citus no tā, kas Jūsuprāt ir maldi, tad dariet to korekti - ar konkrētām Rakstu vietām pierādīdams, kas tad īsti nesaskan ar Dieva Vārdu.
Un kāpēc Jūs apkaunojat mācītāju Rožkalnu, parādīdams viņu kā galīgi neticīgu un garīgi nespējīgu cilvēku? Cik pazīstu šo Dieva kalpu, viņam no Dieva ir dots viss sekmīgai kalpošanai, tāpat kā jebkuram citam kristietim. Turklāt, kā Dieva aicinātam kalpotājam viņam ir īpašs svaidījums. Tikai jāliek to visu lietā. Patiešām nespēju iedomāties, ka kāds Garā atdzimis kristietis ticībā regulāri lūgtu par slimajiem un visu savu kalpotāja mūžu nebūtu redzējis nevienu izdziedināto. Tas vienkārši nav iespējams. Ko Dievs ir apsolījis, to Viņš arī izdara. Un ticīgajiem Dievs ir apsolījis: “Neveseliem viņi rokas uzliks, un tie kļūs veseli” (Marka 16:18).
Jūsu necienīgo sarkasmu par Svētā Gara pirkšanu negribu pat apspriest. Jums kā kristietim vajadzētu zināt, ka Svētais Gars ir klātesošs katrā Dieva bērnā. Kas attiecas uz Svētā Gara dāvanām, tad, lūdzu, paskaidrojiet, kāpēc Jūs vienu no tām - runāšanu mēlēs - saucat par “dēmoniskām izdarībām”? Citādi sanāk, ka jebkurš var izteikt kādu nicinošu apgalvojumu, bet pierādījumus nesniedz un atbildību par saviem vārdiem neuzņemas.
Ak šī naivā vientiesība, kurai nav ne gala ne malas, Kungs, glāb tos, kas ļauj sevi glābt! Dievs nevienam nav apsolijis dziedināšanu, bet ērkškainu un grūtu ceļu gan. To apstiprina visi pravieši un apustuļi. Dievs savam mīļajam bērnam Pāvilam teica: Es tevi nedziedināšu. Ne pravieši, ne apustuļi, neskrēja un nerīkoja dziedināšanas pasākumus, bet brīdināja no tādiem nātaniem un ošeniecēm gan. Dievs ir apsolījis tikai vienu - glābt mūs no grēka un nāves varas ticībā vienīgi caur Jēzu Kristu un neko citu. Visi šie pasākumi ved prom no Kristus, jo viņiem nav nekāda sakara ar Dieva Vārdu. Mūsu Pestītājs nelēkāja, neapplaudēja, nebļaustijās, bet lūdza Dievu uz ceļiem. Šīs izdarības - lēkšana, vicina rokas, murmina, krīt zemē - ir raksturīga sātaniskiem kultiem. Nātans trakoja pa skatuvi un es jutu velnu. Mani uzklausija, paklausija, bet vai tas bija Dievs, vai tur nestāvēja sātans? “Mazgājaties un šķīsties mīļie Kistus Golgātas asinīs un tad nāciet turēsim tiesu” - saka Dievs, “Lai jūsu grēki būtu sarkani kā asinis, Es tos darīšu baltus kā sniegs.” Andris
Šie cilvēki nesludina Dieva Vārda patiesību, bet sludina melus, kas izklausās ļoti labi. Sātans vienmēr darīs visu, lai meli izklausītos pēc patiesības, jo maldi piesaista miesu un liek justies ļoti labi. Tā sātans panāk, ka cilvēki pamazām attālinās no patiesības, jo nevēlas pādomāt Dieva Vārdu pēc būtības. Sludiniet mums patīkamas lietas tā, ka ausis niez… Atmodas, dziedināšanas, evnģelizācijas, kristīgas valdības, protams, piemeklējot derīgās Rakstu vietas. Sātans Rakstus zina ļoti labi, pat Pestītāju kārdinādams ne ar pašizdomātām pasakām, bet precīzi citēdams Dieva Vārdu, piedāvādams miesai patīkamas lietas, ko Dievs nav solījis. Tas tika ļoti pārliecinoši darīts arī Ēdenē runājot ar Ievu. Dieva Gars pavisam pretēji mums māca Dieva ceļus, kas mūsu miesai nemaz nepatīk, bet tikai pa tiem ejot mēs varam saņemt patiesu Svētību, arī nereti paliekot uzticīgi Kristum slimībās, asarās, ciešanās šaurajā ceļā, jo, kā raksta Pāvils, tikai mūsu nespēkā Viņa spēks varens parādās. Pāvilam tā nebija teorija, bet prakse. Andris
Andri,
nu tu gan esi sašūmējies. Laikam dikti ķeras pie sirds tā dziedināšanas tēma. Tikai, es varētu atbildēt ar to pašu, ko tu pārmet citiem - tu raksti daudzas pareizas lietas un citē Rakstus, tomēr es redzu, ka līdzās patiesībai ir arī maldi. Varbūt konfesionālās doktrīnas diktēti, varbūt vienkārši nespējot saskatīt visu Evaņģēlija vēsti kopumā kā vienotu veselumu. Kāpēc tu iedomājies, ka sātans arī tevi nevarētu pievilt un aizmiglot skatu uz patiesībām, par kurām runā Dieva Vārds?
Bet tagad konkrēti. Tu apgalvo, ka Dievs nav solījis dziedināt. Bībele saka:
Teiksi, ka runa ir vienīgi par gara dziedināšanu no grēka? Protams, taču Dieva Vārds - Vecā un Jaunā Derība - skaidri pauž, ka Dievam rūp viss, kas notiek ar Viņa bērniem, tostarp arī laicīgajā dzīvē. Viņam rūp viss cilvēks - gars, dvēsele un arī miesa.
Pravieši un apustuļi nerīkoja dziedināšanas sapulces? Varbūt tāpēc, ka tā bija pirmkristiešu draudzes ikdiena - tika sludināts Vārds un Dievs to apstiprināja ar līdzejošām zīmēm un brīnumiem. Par to runā visa Apustuļu darbu grāmata. Visur, kur gāja apustuļi, viņi ne vien sludināja evaņģēliju, bet arī dziedināja slimos un izdzina ļaunos garus: “Sudraba un zelta man nav; bet, kas man ir, to es tev dodu: nacarieša Jēzus Kristus Vārdā - staigā!” (Ap.d. 3:6). Bet mūsdienās daudzi mācītāji palikuši kūtri rīkoties pēc Dieva Vārda un dievkalpojumos vairs neaizlūdz par cilvēkiem. Drīzāk gan nevis kūtri, bet vairs netic tam, ka Dievs dziedina arī šodien, netic un nelieto autoritāti, ko Kristus devis savai Draudzei, baidās no tā, kas notiks, ja viņi lūgs, bet cilvēks netiks dziedināts. Baidās par savu reputāciju. Un, tad nu tiem, kam Dievs devis dāvanu aizlūgt par slimajiem un saistītajiem, jārīko īpašas sapulces, lai Dieva tauta nestaigātu sātana saitēs, kuras tai nav jānes. Bet par to, ka Kristus saviem bērniem atstājis autoritāti dziedināt un atbrīvot, Raksti saka:
Tavs apgalvojums, ka Jēzus nelēkāja un citādi nepriecājās, bet lūdza Dievu uz ceļiem, lai paliek uz tavas sirdsapziņas. Interesanti, kur tu to izlasīji? To nekur Evaņģēlijos nevar izlasīt, kā tieši Jēzus pielūdza Tēvu. Tevis paša priekšstati par “pareizu” lūgšanu neļauj tev iedomāties, ka varētu būt arī savādāk, kā tikai uz ceļiem. Jo tas taču ir tik svēti. Patiesībā jūdi tajā laikā pārsvarā lūdza ar augšup vērstu skatienu un paceltām rokām, un diez vai Jēzus atšķīrās no pārējiem. Vai arī metās zemē Dieva priekšā ar seju pret zemi, kā tas varēja (uzsveru - varēja!) būt Ģetzemanē. Bet tam nav nozīmes, tā ir tikai forma. Svarīgs ir saturs. Šī bija tikai ilustrācija, kā mūsu izpratne, priekšstati vai konfesionālās doktrīnas iespaido mūsu skatījumu uz Rakstiem.
Jēzus nebļaustījās un sludināja mierīgi? Lielākoties jā, izņemot tās reizes, kad bija diezgan ass ar farizejiem vai ar pātagu rokā dzina ārā no Tempļa naudas mijējus un pārdevējus. Domāju, tracis bija visai pamatīgs. Dievs katram mums devis citādāku temperamentu. Viens ir mierīgs, cits straujš un impulsīvs. Apustulis Pēteris arī nebija nekāds lēnais (vicināja zobenu) un arī Cebedeja dēli (Boanerges - pērkona dēli (Mrk. 3:17)) gribēja izsaukt uguni no debesīm, kad tiem uzdrošinājās runāt pretī. Cilvēki ir dažādi un arī sludinātāji nav izņēmums. Tikai tāpēc, ka kāds sludina emocionālāk, nosaukt viņu par velnu… Andri, arī rūgtums sirdī pret brāļiem var atnest garīgu nāvi.
Taču par to, ka Kristus ceļš ir šaurs, grūtību un ciešanu pilns, ka katram uz tā jānes savs krusts - tur tev ir pilnīga taisnība. Bet labā ziņa ir tā, ka Kristus šai ceļā ir kopā ar mums. Un pretēji tam, ko tu saki, ka Dieva vienīgais apsolījums ir izglābt mūsu dvēseli, es ticu un esmu pārliecinājies, ka Viņš ir apsolījis arī parūpēties par mums un visām mūsu vajadzībām, svētīt mūs. Tas iekļauj arī dziedināšanu. Ne vienmēr un ne uzreiz, bet noteikti. Protams, mums vispirms jātiecas pēc Dieva Valstības un Viņa taisnības, taču arī “piemetamās lietas” (Mat. 6:33; Lūk. 12:31) ir normāla kristieša dzīves daļa. Es priecājos, ka pazīstu Dievu tādu - kā mīlošu un gādīgu Tēvu, nevis tikai kā bargu soģi, kas Viņš neapšaubāmi arī ir.
Un vēl. Ir nežēlīgi cilvēkiem, kas saņēmuši dziedināšanu no visdažādākajām slimībām un dažkārt pirms tam daudzus gadus pavadījuši slimības gultā, kratīt pirkstu un teikt, ka tas nav Dievs, bet velns, kas viņus dziedinājis. Nesen man stāstīja gadījumu, kur akla meitenīte pirmoreiz mūžā pēc aizlūgšanas sāk redzēt, visi gavilē un slavē Dievu, bet atrodas “ticīgie”, kas saka: tas nav no Dieva! Vai tev neliekas jau kaut kur dzirdēts notikums? “Šis izdzen ļaunus garus ne citādi kā ar Belcebula, ļauno garu virsnieka, palīdzību” (Mat. 12:24; Mrk. 3:22; Lūk. 11:15). Arī Jēzum to pārmeta. Es tomēr bītos izteikt šādus spriedumus, jo… kā tur bija par to Svētā Gara zaimošanu (Lūk 12:10)? Ka pašam negribot tomēr nesanāk apgrēkoties…
Dievs nav solījis to, ko šie sludinātāji sola un dara. To apliecina Pāvils, kuram Dievs pateica: Es tevi nedziedināšu, tev pietiks ar Manu žēlastību. Pāvils nesolīja dziedināšanu, atmodu, zīmes, brīnumus, bet sludināja Dieva Vārdu, kurš nepavisam nesakrīt ar šo sludinātāju apsolījumiem, kurus viņi esot saņēmuši no Dieva. “Viņi sludina patīkamus melus Manā vārdā. ko Es neesu solījis.Es tos neesu sūtījis, neesu tiem pavēlējis, nedz uz tiem runājis. Tie sludina jums melu parādības, izdomātus viltus pravietojumus un pašizdomātus savas sirds maldus!”
Arī sātans var dziedināt, pravietot, darīt brīnumus un zīmes caur cilvēkiem, citējot vajadzīgās rakstu vietas, jo viņš perfekti pārzin Dieva Vārdu. Kad šī ilūziju pils sabruks, mēs redzēsim, ka esam pievilti. Lai Dievs mums Savā žēlastībā atver sirdis un acis, pirms esam nonākuši mūžībā, kad būs par vēlu. Lai nesanāk kā ir rakstīts: “Mēs visu esam darījuši Tavā Vārdā, bet Dievs atbild: ejat nost no Manis, Es jūs nepazīstu…” Un paliekam ar ‘’savu” lielo ticību pie aizslēgtas Valstības. ”Mums patīk Evanģēlijs un nepatīk Bauslība, kas apsūdz; Pašhūra evanģēlijs: ”Viss būs labi, tikai ticiet maniem vārdiem.” Garīgā aklība ir daudz briesmīgāka par fizisko. Tad jau labāk palikt miesīgi aklam un izglābt dvēseli, nekā saņemt šo Pašhūra dziedināšanu un aiziet pazušanā. Lai arī cik tas nežēlīgi skan. Mēs paļaujamies uz to, kas mūs pazudina, un mums pat neienāk prātā, ka mūs šmauc. Var jau piesaukt aputuļus, salīdzināt tos ar nātaniem, ošenicēm, un tad mēs labi redzam, cik ļoti tas nesaderas. Pāvilam “nepaveicās” satikt nātanus vai ošenieces, kuri viņu noteikti būtu dziedinājuši, bet viņš satika Kristu, Kurš viņu izrāva no sātana ķetnām.
Esmu luterānis un zinu arī to, ka mūsu konfesijā jau labu laiku nav svarīgs Pāvila, Lutera princips: ”Tā saka Tas Kungs un pie tā es palieku”, un par to, ja ir iespēja, arī runāju. Zinu, ka arī tas daudziem nepatīk. Andris
Andri,
tu saki, ka Pāvils nesolīja dziedināšanu, atmodu, zīmes un brīnumus? Viņš nesolīja, viņš to darīja. Visur, kur gāja Pāvils un citi apustuļi, cilvēki atgriezās no grēkiem, tika dziedināti un atbrīvoti no dēmoniskām važām. Tas ir skaidri izlasāms Evaņģēlijos un Apustuļu darbu grāmatā, tāpēc par to nav vērts pat diskutēt.
Pēc tavas nostājas spriežot sanāk - ja kādu dziedināja apustuļi, tas bija labi un pareizi; ja to dara kāds mūsdienās - no velna. No kurienes šāds spriedums? Arī Jēzum pārmeta, ka Viņš ļaunos garus izdzenot caur Belcebulu. Es tev vaicāšu: ja tie, kas šodien aizlūdz par slimajiem un saistītajiem, to dara ar sātana palīdzību, ar kā palīdzību to darīja Pēteris, Jānis, Pāvils un citi apustuļi? Tāpēc, kā Rakstos teikts, viņi būs tavi tiesātāji. Pareizāk sakot, nevis viņi, bet Dieva Vārds, kurā skaidri uzrakstīts: “Dziediniet slimus, šķīstiet spitālīgus, uzmodiniet mirušus, izdzeniet ļaunus garus” (Mateja ev. 10:8). Tā ir tieša Kristus pavēle mācekļiem.
Dziedināšanas jau nenotiek tikai publiskos pasākumos. Draudzē, kurā lūdz par slimajiem, tā ir ikdiena. Pieņemsim, ka Nātana vai Ošenieces pasākumi nav tie “pareizie”, bet, kas tad dziedina cilvēkus parastā dievkalpojumā parastā draudzē? Vai mājās, kad cilvēks ticībā lūdz un slavē Dievu? Es tādas liecības dzirdu teju katru nedēļu no cilvēkiem, kurus pietiekami pazīst, lai ticētu stāstītajam. Arī no sātana? Reizēm parunājot ar jums, skeptiķiem, rodas sajūta, ka mūsdienu kristiešiem viss notiek tikai ar sātana svētību. Vai tu nedod pārāk daudz goda kritušajam eņģelim un pārāk maz uzticies Dieva varenībai un žēlastībai? Nesen saņēmām ziņu, ka divi ar vēzi smagi slimie puikas, kas pērn bija atvesti uz Nātana dievkalpojumiem no Bērnu klīniskās slimnīcas, tagad ir pilnīgi veseli. No sātana, tu saki… Bet tie, kas tai slimnīcā nomira, noteikti aizgāja pie Dieva, vai ne? Ne jau pie tantiņām šie zēni tika vesti, bet uz vietu, kur sludina Dieva Vārdu.
Tu visu laiku piemini, ka Pāvils netika dziedināts. Ja dzelonis Pāvila miesā patiešām bija slimība, tad jā - viņš netika dziedināts. Problēmas ar veselību bija vēl dažiem viņa līdzgaitniekiem. Un tad? Vai izņemot no Jaunās Derības konteksta šādus atsevišķus gadījumus jāizdara pilnīgi aplams secinājums, ka Dievs vispār nedziedina? Visa Jaunderība ir pilna ar dziedināšanas aprakstiem. Secināt var vienīgi to, ka Dievs ir suverēns un dziedina ko, kad un kur grib.
Saki, ka mūsdienu evaņģēlistu kalpošana nesaderas ar apustuļu kalpošanu? Bet es lasu Apustuļu darbus un redzu, ka bieži vien tieši tajās draudzēs, kur ignorē kristietības pārdabisko šķautni, kalpošana nesaderas ar apustuļu kalpošanu. Rituāli, liturģijas, - kā jūdu Templī. Apustuļu kalpošana bija pilnīgi cita - dinamiska, Gara spēka pilna, dvēseles modinoša. Bībelē teikts, ka Dievs šo kalpošanu pavadīja ar līdzejošām zīmēm un brīnumiem, kas apstiprināja sludināto Vārdu. Šodien daudzas draudzes ir nevis Kristus miesa - pilnība, kas visu visur piepilda (Efeziešiem 1:23), bet, piedod, nespējīgu vājnieku pulciņš, kas zaudē vienu cīņu pēc otras un nespēj darīt nekā Dieva Valstības labad. Kā man reiz teica viens mācītājs: ka tik kaut kā līdz Debesīm novilkt…
Mēs katrs esam izsacījuši savu nostāju un pie tā arī paliekam. Nav jēgas atkārtoties. Tu esi luterānis, es vasarsvētku draudzes loceklis. Tomēr, es šo visu nerakstu tāpēc, ka tā māca mana konfesija, bet esmu šai konfesijā tāpēc, ka tā vislabāk atbilst atziņai, ko esmu ieguvis Bībeli lasot. Dievu es iepazinu citā konfesijā un draudzē, kas vismaz tolaik arī ne visai pieņēma kristietības pārdabisko dimensiju. Taču es lasīju Rakstus un redzēju, ka Dievs joprojām tāds pats kā Bībeles laikos - joprojām glābj, dziedina, atbrīvo, atjauno, dod spēku kalpošanai. Tāpēc es esmu, kur esmu, un varu teikt līdz ar Luteru: te es stāvu un citādi nevaru! Ja kāds ar Rakstiem pierādīs pretējo - esmu gatavs pārskatīt savu nostāju. Citādi ne. Tāpēc - lai miers ar tevi! Shalom!
Es piekrītu Andrim - kad kāds māca tev Dieva Vārdu, tad tu tiec stiprināts un tev pieaug bijība Tā Kunga priekšā. Pavēroju Nātanu pāris video un sapratu, ka viņš tieši tāpat rīkojas kā The Last Reformation Torbens - sola dziedināšanu un pat izdzen ļaunos garus caur kristībām. Mēs dzīvojam ļoti lielā pievilšanas laikā. Nātans varētu atvērt Bībeli, bet nepamanu, ka viņš to vispār atver un lasa.
Zane,
acīmredzot būsi tos video vērojusi pavirši vai vienkārši caurskatījusi. Nātana Morisa dievkalpojumos Bībele tiek atvērta un Dieva Vārds lasīts vienmēr. Taču ir jāsaprot, ka Nātans ir evaņģēlists un viņa sprediķi nekad nebūs sistemātiska mācība, kā tas ir parastos svētdienas dievkalpojumos, kur Dieva Vārds tiek lasīts daudz. Kas attiecas uz miesas dziedināšanu un ļauno garu izdzīšanu, tad tā bija normāla prakse gan Jēzus kalpošanā, gan arī pirmo kristiešu draudžu ikdienā. Kas tad ir mainījies šodien? Tikai tas, ka laikiem ejot pasaules sekulārisms un skepse ir ietekmējusi arī kristiešus, ka tie sākuši apšaubīt lietas, par ko rakstīts Dieva Vārdā. Taču, kad sāk uzticēties Dievam un rīkoties pēc Viņa Vārda nevis tukši filozofēt, tad arī šodien mēs redzam notiekam gan dziedināšanas, gan ļauno garu izdzīšanu, gan citus brīnumus.
Runājot par garīgu stiprināšanu un bijību Tā Kunga priekšā, tad, protams, dievkalpojumā jau neredz to, kas notiek pēc tam. Tā kā es pārstāvu draudzi, kas organizē Nātana Morisa dievkalpojumus, zinu liecības, kas notiek pēc tam, kad Nātans aizbrauc. Tieši runājot par kristiešiem - pieaug dedzība, draudžu aktivitāte, jā - arī bijība Dieva priekšā. Cilvēki no jauna nododas Dievam, mainās viņu dzīve, tiek sāktas jaunas kalpošanas. Šis būs piektais gads, kad notiks šie dievkalpojumi, un mēs viennozīmīgi redzam, kas tas ir nesis daudz svētības.