28
Dzirkstošais valdzinājums
Vēl viens Latvijā ražots dzērienu zīmols, kas pazīstams visā pasaulē, ir „Rīgas šampanietis”. Pareizāk sakot, pazīstams ir ne tik daudz pats produkts, kā tehnoloģija, pēc kuras tas izgatavots. Turklāt „Rīgas šampanietis” ir vienīgais dzirkstošais vīns ārpus Šampaņas provinces Francijā, kam dzēriena nosaukumā atļauts lietot vārdu „šampanietis”. Tas tāpēc, ka tieši Rīgā tika izgudrota unikāla vīna raudzēšanas tehnoloģija, kas, nezaudējot kvalitāti, ļāva iegūt gala produktu daudz ātrāk un lielākos apjomos, nekā ar klasisko šampanieša pagatavošanas metodi.
Šī 50.gadu sākumā izgudrotā tehnoloģija no klasiskās, kad raudzēts vīns tiek iepildīts pudelēs un šampanizācijas procesā raudzēts otrreiz, atšķiras ar to, ka raudzēšana un dabiskā fermentācija notiek speciālās tvertnēs. Pretēji daudzu aizspriedumiem, burbuļi dzērienā rodas dabiski, raudzēšanas laikā, nevis vīnu mākslīgi gāzējot. Nepārtrauktās ražošanas tehnoloģijas cikls ilgst 17 - 21 dienu, kamēr pēc klasiskās metodes šampanieša pagatavošanai nepieciešams no 9 mēnešiem līdz pat 1½ - 2 gadiem. Pirmās 300 Rīgas šampanieša pudeles Rīgas vīna un šampanieša rūpnīcā pēc jaunās patentētās tehnoloģijas tika izgatavotas 1952.gadā. Tolaik tā bija īsta revolūcija šampanieša ražošanā, bet šobrīd šo metodi lieto lielāka daļa dzirkstošo vīnu ražotāju. Šīs īpašās pagatavošanas metodes patentu iegādājušās pat vīna ražošanas lielvalstis - Francija, Spānija, Portugāle, Ungārija, Vācija. Rīgā radītā tehnoloģija iekļauta arī Starptautiskajā vīna darīšanas tehnoloģisko paņēmienu kodeksā.
Šampanieša ražošana padomju gados.
„Rīgas šampanieti” ražo vīna un šampanieša ražotne Aristīda Briāna (padomju laikā Anrī Barbisa) ielā. Ēkas celtas 1882.- 1884.gadā Karla fon Stricka alus darītavas vajadzībām, ražošana sākta 1886.gadā. 1914.gadā, sākoties 1.Pasaules karam, rūpnīcas darbība tika pārtraukta. Pirmās republikas laikā šajās telpās atradās zirgu staļļi, tirgotava un noliktava, tāpat iesala kalte un ķīmiski tehniskā laboratorija. Ražošanu atsāka 1947.gadā, kad ēkas nodeva Rīgas vīna un šampanieša rūpnīcai, ko vēlāk nodēvēja par kombinātu. 1986.gadā to pārdēvēja par Rīgas bezalkoholisko un dzirkstošo dzērienu kombinātu.1992.gadā kombināts saražoja 9,575 miljonus pudeļu šampanieša, 669 000 pudeļu vīna, 2800 dekalitru konjaka. 1993.gadā sākās uzņēmuma privatizācija, pēc kuras tas pārtapa akciju sabiedrībā „Rīgas vīni”. 2000.gadā A/S „Rīgas vīni” apvienojās ar A/S „Latvijas Balzams”.
Stricka alus darītava 19.gadsimta nogalē un “Latvijas Balzama” vīna un šampanieša ražotne šodien.
Pēc iestāšanās Eiropas Savienībā, „Latvijas Balzams” pielika ne mazums pūļu, lai uzņēmuma pēc oriģinālās tehnoloģijas ražotajam dzirkstošajam vīnam saglabātu vēsturisko nosaukumu „Rīgas šampanietis”. Kad 1952.gadā sāka ražot „Rižskoje šampanskoje” un „Sovetskoje šampanskoje”, starptautiskais līgums par izcelsmes nosaukumu lietošanu vēl nebija spēkā. Arī vēlāk Padomju Savienība starptautiskos likumus šajā jomā neņēma vērā, pamatojoties uz to, ka šis dzēriens tiek ražots pēc atšķirīgas, PSRS radītas tehnoloģijas, un ar Francijas vīndaru ražojumiem tam nav nekāda sakara. Tāpēc jau to sauc - „Padomju šampanietis”.
Rīgas vīna un šampanieša kombināta padomju laikā ražoto dažādo dzirkstošo dzērienu etiķetes.
ES likumdošana nosaka, ka par Champagne drīkst saukt tikai tādu dzirkstošo vīnu, kas ražots Francijā Šampaņas provincē no tur audzētām Chardonnay vīnogām noteikta tehnoloģiskā procesa ceļā. Ar to tiek aizsargāta šī dzēriena ģeogrāfiskā izcelsme. Latvijas pozīcija cīņā par šampanieša nosaukuma saglabāšanu balstīta uz vairākiem juridiski pamatotiem argumentiem. Pirmkārt „Rīgas šampanietis” visā savas pastāvēšanas laikā un vēsturiskajā tirgū Latvijā patērētāju apziņā nekad nav ticis asociēts ar Francijā ražotu dzērienu un ir lokālas izcelsmes produkts izmantošanai vietējā tirgū. Vārdu „šampanietis” mūsu iedzīvotāji uztver kā sugas vārdu, attiecinot to uz visa veida dzirkstošajiem vīniem, nevis tikai uz dzērienu, kas izgatavots Šampaņas provincē. Tādejādi nosaukums netiek izmantots kā ģeogrāfiska norāde.
Saskaņā ar Pasaules Tirdzniecības organizācijas noteikumiem „Rīgas šampanieti” tā drīkst saukt arī tāpēc, ka ar šādu nosaukumu tas tika ražots jau vairāk nekā 50 gadus pirms pievienošanās ES un tieši ar šo nosaukumu kļuvis par tradicionālu un pazīstamu produktu Latvijā. Šobrīd „Latvijas Balzams” ir vienīgais uzņēmums Latvijā, kas drīkst lietot vārdu „šampanietis”, turklāt tikai Latvijas tirgū un tikai konkrētajā ražotnē izgatavotiem dzirkstošajiem vīniem. Visos pārējos vairāk nekā 20 pasaules valstu tirgos šis produkts pazīstams kā „Riga Sparkling Wine”.
Rīgā ražotā dzirkstošā vīna etiķetes 80.gadu beigās,
kad vēl nebija skaidrs, vai nosaukumā varēs būt vārds “šampanietis”.
Kopš 1952.gada, kad Rīgā sāka dzirkstošo vīnu ražošanu, uzņēmuma meistari radījuši vairāk nekā 50 dažādas dzirkstošo vīnu markas. Vēl no padomju gadiem populārākais no „Rīgas šampanieša” veidiem ir bijis „Rīgas pussaldais”, ko pazina un bija iecienījuši patērētāji visā Padomju Savienībā. Atbilstoši ES likumdošanai, no 2011.gada šī šampanieša kategorija tika nomainīta uz kategoriju „saldais”, garšas īpašībām paliekot nemainīgām. Šobrīd šī šampanieša nosaukums ir „Rīgas šampanietis Oriģinālais”. Līdztekus tiek ražotas citas „Rīgas šampanieša” markas - „Pussausais”, „Sweet”, „Sarkanais”, „Rozā” un „Bruts”. Pēc nepārtrauktās raudzēšanas tehnoloģijas vēl kopš padomju laikiem Rīgā izgatavo arī tādas markas kā „Sovetskoje šampanskoje” un „Sovetskoje igristoje”.
„Latvijas Balzams” vienīgais Latvijā ražo arī šampanieti, kas izgatavots pēc klasiskās metodes - vīnu raudzējot otrreiz un izturot pudelēs. Raudzēšanas laikā katra pudele tiek regulāri grozīta ap savu asi. Dzēriens tiek izturēts vismaz deviņus mēnešus, mainot katras pudeles stāvokli no horizontāla līdz gandrīz vertikālam. Šobrīd pieejamas divas šķirnes - „Rīgas klasiskais šampanietis Chardonnay” un „Rīgas klasiskais šampanietis Rose”, kura pagatavošanai izmanto augstas kvalitātes Sangiovese vīnu no Itālijas. Klasiskais šampanietis tiek izgatavots nelielās partijās un katrai pudelei tiek dots savs unikāls numurs, ko vīndari ar roku reģistrē uz etiķetes.
Dzirkstošo vīnu kategorijā uzņēmums sācis ražot izcilas kvalitātes produktu „Rīgas Prestige Cuvée”, kas izgatavots no augstvērtīga Spānijas Sauvignon Blanc vīna. Pieejami divi veidi - „Brut” un „Sweet”. Bet tiem, kas ar alkoholu ir uz „jūs”, tiek piedāvāts „Rīgas dzirkstošais bezalkoholiskais dzēriens”, kas pagatavots no dabīgas vīnogu sulas, izmantojot novatorisku receptūru un daudzu gadu pieredzi dzirkstošo vīnu ražošanā.
Vieglāku dzērienu mīļotājiem, īpaši sievietēm, radīts dzirkstošais vīna dzēriens „Rīgas Dīva”, baltvīnam pievienojot dažādu augļu aromātus. Pieejami vairāki veidi. Tāpat „Latvijas Balzama” ražotnēs joprojām izgatavo bijušajās PSRS valstīs pazīstamos mākslīgi gāzētos aromatizētos vīnus „Svetskoje Polusladkoje” un „Svetskoje Zolotoje”. Tomēr, lai gan arī šie produkti ir kvalitatīvi un pircēju iecienīti, ar oriģinālo „Rīgas šampanieti” ne garšas, ne kvalitātes ziņā tie sacensties nevar.
„Rīgas šampanietis” patērētāju vidū Latvijā ir ļoti iecienīts un pēdējos gados nemainīgi ir viens no trim pirktākajiem alkoholiskajiem dzērieniem valstī. Katra ceturtā Latvijā izdzertā dzirkstošā vīna pudele ir tieši „Rīgas šampanietis”. Lielāko daļu Rīgā ražotā šampanieša izdzer tepat Latvijā, eksportēta tiek tikai aptuveni trešā daļa. Visvairāk šampanieti pērk ziemas mēnešos - novembrī un decembrī, kad tiek pārdots aptuveni 40% gada apjoma. Ārzemēs „Rīgas šampanietis”, līdztekus „Rīgas Melnajam balzamam” un „Allažu ķimelim”, ir dzēriens, kas reprezentē Latviju - ASV, Vācijā, Igaunijā, Lietuvā, Polijā, Krievijā, Ungārijā un daudzās citās zemēs. Starptautiskajos konkursos tas saņēmis vairāk nekā 40 dažādas balvas. „Rīgas šampanietis” ir viens no Latvijas zīmoliem, kam izdevies noturēties patērētāju popularitātes topā gadu desmitiem.
No „Kristāldzidrā” līdz „Amber”
Latvijas zīmolu leģendas - populārie dzērieni „Rīgas melnais balzams”, „Allažu ķimelis” un tagad arī „Rīgas šampanietis” daudzus gadu desmitus nesaraujami saistītas ar uzņēmuma „Latvijas Balzams” vārdu, kas tāpat uzskatāms par vienu no Latvijas zīmolu leģendām. Uzņēmuma sākums meklējams 1900.gadā, kad darbu sāka „Rīgas valsts degvīna noliktava Nr.1“. Pirmais pasaules karš spirtoto dzērienu tirdzniecību uz laiku pārtrauca, bet jau 1918.gadā, pēc Latvijas neatkarības pasludināšanas, spirta fabrikas darbība tika atjaunota. Tolaik dienā piepildīja vidēji 25 000 - 26 000 pudeļu. Pēc Rīgas pilsētas statistikas biroja ziņām Rīgas valsts spirta noliktavā 1924.gadā strādāja 224 darbinieki. 30.gados par iecienītu uzņēmuma dzērienu kļuva degvīns „Kristāldzidrais”. 1934.gadā laikraksts „Rīts” vēstīja, ka no tīrības un rūpīga darba viedokļa tas atbilst visizlutinātākajai gaumei. Sākotnēji dienā tika saražots no 15 000 līdz 20 000 šā dzēriena pudeļu. Pēc neilga laika laikraksts atkal ziņoja, ka „Kristāldzidro” pērkot vairumā un ražošanas jaudas tiks palielinātas.
Dažādu gadu LB produkcijas etiķešu paraugi.
1940.gadā uzņēmums tika nacionalizēts un nosaukts par „Rīgas spirta un degvīna rūpnīcu”. 1949.gadā rūpnīca līdztekus degvīnam sāka ražot arī liķierus, un to atkal pārdēvēja - šoreiz par „Rīgas liķieru - degvīna rūpnīcu”. Kopš 1950.gada rūpnīca atsāka izgatavot „Rīgas melno balzamu”. 1960.gadā sākta produkcijas ražošana eksportam. Bet savu pašreizējo nosaukumu „Latvijas Balzams” uzņēmums ieguva 1970.gadā. Deviņdesmito gadu vidū tas pārtapa valsts akciju sabiedrībā. 1997.gadā uzņēmums tika privatizēts un 1998.gadā tā akcijas sāka kotēt Rīgas Fondu biržā. 2000.gadā „Latvijas Balzams” apvienojās ar A/S „Rīgas vīni”, kas ļāva uzņēmumam iegūt būtisku tirgus daļu šampanieša un vīnu segmentā, kā arī attīstīt vieglo alkoholisko dzērienu ražošanu. Bet 2003.gadā par „Latvijas Balzama” vadošo akcionāru kļuva „SPI Regional Business Unit BV” (šobrīd „S.P.I. Distilleries.B.V.”).
A/S „Latvijas Balzams” ar vairāk nekā 130 produktu nosaukumiem pārstāvēts gandrīz visos stipro un vieglo alkoholisko dzērienu segmentos. Vairākos no tiem uzņēmums ir izteikts tirgus līderis Latvijā. Degvīnu segmentā ir pasaulē atzītie krievu vodkas zīmoli „Stolichnaya” un „Moskovskaya”, vēl citi. Savukārt Latvijas degvīnus pārstāv „Latvijas oriģinālais”, „3graudu”, „LB Vodka”, „Riga Black Vodka” un jaunais „Amber Gold”, kas tiek filtrēts caur dzintaru. Brendiju un stipro dzērienu kategorijā pazīstamākie produkti ir „Bonaparte”, „Hektors”, „Komandors”, „Piparu rūgtais”. Uzņēmums ražo ar vairāku veidu rumu un džinu. Liķieru segmentā ir tādi leģendāri zīmoli kā „Allažu ķimelis”, „Benediktīns”, „Moka”, „Šarlote”. Vīnu kategorijā, protams, vispazīstamākais ir dažādu veidu „Rīgas šampanietis” un citi dzirkstošie vīni, tāpat Krievijā un bijušās PSRS valstīs iecienītie „Sovetkoje” un „Svetskoje”. „Latvijas Balzams” ražo arī daudzveidīgu kokteiļu un sidru klāstu. Un, protams, „Rīgas melno balzamu” dažāda tilpuma krūkās.
Šobrīd „Latvijas Balzams” ir lielākais alkoholisko dzērienu ražotājs Latvijā un Baltijā. Uzņēmums nodrošina vairāk nekā 600 darba vietas un ir viens no lielākajiem nodokļu maksātājiem. Līdztekus ražotnēm uzņēmumam pieder arī firmas veikalu tīkls Latvijā, kas veidoti pēc vienotas koncepcijas ar pircējam pazīstamu veikala ārējo veidolu un vienotu standartu klientu apkalpošanā. „Latvijas Balzams” ir viens no Latvijas vadošajiem eksportētājiem - 75% produkcijas tiek pārdota vairāk nekā 160 eksporta tirgos ar „SPI Group” starpniecību, un vairāk nekā 30 tirgos tiešā eksporta ceļā. „Latvijas Balzama” produkti izstādēs tikuši novērtēti ar nozīmīgām un prestižām godalgām - zelta, sudraba un bronzas medaļām, atzinības rakstiem. Uzņēmuma produkcijas kvalitāti un prestižu apliecina gan apbalvojumi un iegūtie kvalitātes sertifikāti, gan gadu desmitos iemantotā patērētāju uzticība.
© Ervīns Jākobsons. Pārpublicēšanas vai citēšanas gadījumā atsauce uz interneta vietni www.laikmetazimes.lv obligāta.
