Laikmeta zīmes

TV kanāli un ziņu aģentūras ik dienu ziņo par karu, postu un ciešanām dažādās pasaules malās. Nāvējošais Ebolas vīruss Āfrikā, Krievijas atbalstīto separātistu iznīcinošā karadarbība Ukrainas austrumos, „Hamas” teroristu veiktā Svētās zemes apšaude ar raķetēm un Izraēlas prettriecieni - tas viss liek ciest arī tūkstošiem mierīgo iedzīvotāju. Un ne tikai - pasaules sociālie, ekonomiskie un politiskie notikumi šķeļ sabiedrību un padara kopā dzīvojošus ļaudis par niknākajiem ienaidniekiem. Diemžēl šāda šķelšanās politisku motīvu dēļ novērojama pat kristiešu starpā. Kādi atbalsta vienu konfliktā iesaistīto pusi, citi - otru. Bet, kā ir patiesībā?

Domājot par šo jautājumu, nolēmām publicēt materiālu, ko sagatavojusi starptautiskā organizācija „Ebenezer Emergency Fund International” un tās meitas organizācijas „Operation Exodus” Latvijas nodaļa. Tā ir vēstule no Izraēlas, kas atklāj pašreizējos notikumus Gazā no nedaudz cita skatupunkta, nekā to mums ikdienas pasniedz plašsaziņas līdzekļi. Tās ir pašu izraēliešu emocijas, sajūtas un skatījums uz notiekošo. Varbūt, ka šis raksts palīdzēs kādam no jums palūkoties uz notikumiem Izraēlā un to īpašo nozīmi Kristus Draudzes un pasaules vēstures noslēguma posmā citām acīm.

****

Shalom! Miers ar jums!

Nav vārdu, kas spētu patiesi atspoguļot laika, kurā dzīvojam, aktualitāti, un to, cik svarīga ir mūsu lūgšana par Izraēla tautu. Katra balss tiek pieskaitīta un katram vārdam ir nozīme. Mēs aicinām jūs kopā ar mums - Izraēla tautu - iziet cauri šim ciešanu laikam. Izraēla nav to sākusi, un daudzi vēlas, lai tas ātrāk beigtos.

Plašsaziņas līdzekļi sniedz daudz izdomājumu par pašreizējiem notikumiem Izraēlā un Gazā. Mēs ļoti lūdzam jūs nesteigties ar tiesāšanu, bet, pamatojoties Dieva Vārdā, palīdzēt mums rast mierinājumu Viņa apsolījumos. Mūsu lūgšana un apliecināšana pamatojas Rakstos - 2., 47., 84. un 92.Psalmā.

Sekojošā vēstule ir pienākusi no dārga drauga, kurš pazīstams kā Izraēlas Mesiāniskās kopienas Patriarhs. Jūtam no Tā Kunga, ka mums ar šo iedvesmas avotu jādalās arī ar jums, kas lūdzat par Izraēlu.

****

Dārgie draugi!

Liels paldies ikvienam, kas pauda mums atbalstu šajā grūtajā laikā. Īpaši mēs novērtējam jūsu rūpes un lūgšanas par mūsu bērniem, kas šobrīd cīnās, lai aizstāvētu Izraēlas pilsoņus no ienaidniekiem. Varbūt sekojošās domas no Grāmatu Grāmatas kalpos jums kā iedvesma un iedrošinājums.

„Aizsargmūris” Torā

Rabīni māca, ka nedēļas laikā nenotiek nekas tāds, kas nebūtu atrodams tās nedēļas Toras nodaļā, ko lasa jūdu mājās un sinagogās visā pasaulē. Šīs nedēļas fragments ņemts no 4.Mozus grāmatas 31.nodaļas, kas stāsta par Izraēla karu ar Midiānu, parādot tā laika dramatisko notikumu svarīgumu un to, kas šodien notiek mūsu mīļotajā Izraēla zemē.

Pirmā un visbrīnišķīgākā Izraēla Dieva īpašība ir tā, ka Viņš pazīstams kā pacietīgs, ļoti pacietīgs Dievs. Viņš ir lēns dusmoties. Bībeles Dievs nesoda ļauna darītājus ātrumā. Viņš dod tiem laiku nožēlot grēkus, izmainīt savus ceļus un sākt darīt pareizas lietas. Taču frāze „lēns dusmoties” nozīmē, ka kādā brīdī, pēc ilgas ļaunuma paciešanas, dusmas kļūst attaisnojamas. Ir robeža, pēc kuras jātiek īstenotai taisnīgai tiesai un jānāk sodam. Tajā brīdī, māca šis Toras fragments, karš var kļūt par visiem kopīgu lietu. Visi, kas cenšas mūs iznīcināt - kaujinieki un viņu līdzdalībnieki - kļūst par likumīgu mērķi.

Šodien visu Izraēlas Aizsardzības armijas karavīru nacionālais, svētais zvērests ir aizsargāt mūsu pilsoņus no ļaunuma. No paša sākuma līdz šim brīdim Izraēla valsts ir bijusi vairāk nekā pacietīga izturot daudzkārtējos uzbrukumus, varbūt pat pārāk pacietīga. Mēs pieļāvām neskaitāmas slepkavības, teroru un nežēlīgu mūsu pilsoņu bombardēšanu, un devām mūsu nāvīgajiem ienaidniekiem visas iespējas izmainīt viņu ceļus. Mēs tā rīkojāmies, lai parādītu kaut minimālu cieņu cilvēka dzīvībai un pašcieņai. Taču, kā to visi redzam, laikam ritot viņi kļūst tikai ļaunāki, arvien kāpinot savu nāvējošo karadarbību.

Ar šīm raķetēm “Hamas” teroristi regulāri apšauda Izraēlas pilsētas.

Beidzot, tikai tad, kad vairs nebija citas dzīvotspējīgas alternatīvas, mēs rīkojāmies, kā nācijai jārīkojas - lietojot spēku pret neģēlīgo un barbarisko ienaidnieku. Tāpat kā rīcībai, ko vajadzēja īstenot pret Midiānu, arī Izraēlas atbildei jābūt tālejošai, plašai un pabeigtai. Mozus saviem virsniekiem aizliedza būt vienaldzīgiem pret karošanu laikā, kad tas visvairāk nepieciešams valsts drošībai.

Taisnīga cīņa

Šīs nedēļas Toras fragments parāda arī, ka ebreju karavīri atnesa kara trofejas Mozum, Ēleāzaram un priesteriem. Kāpēc viņi tā darīja? Tāpēc, ka bija cēlsirdīgi un godīgi, nepaņemot sev neko no tā, kas viņiem pēc likuma pienācās. Šis augstais morālais „armijas šķīstības” standarts arī šodien valda Izraēlas armijā. Par to nav šaubu. Izraēlas Aizsardzības armija un tās drosmīgie karavīri ir viens no tikumīgākajiem karaspēkiem mūsdienu pasaulē - iespējams, pat visā cilvēces vēsturē.

Izraēlas karavīri pie Raudu mūra lūdz Dievu.

Lai žēlastības pilnais, visvarenais un līdzjūtīgais Kungs noraugās uz šo cēlo rīcību un piešķir Izraēlas armijai veiksmi, kas atnestu drošību nācijai, uzplaukumu mūsu zemei un stabilu mieru.

****

Lūk, tāda vēstule pienākusi no Izraēlas brāļiem un māsām - mesiāniskajiem ebrejiem. Pirmajā mirklī šī nostāja kādam var šķist ciniska, ņemot vērā civiliedzīvotāju, tostarp sieviešu, sirmgalvju un bērnu bojāeju karadarbības zonā Gazas sektorā. Tomēr padomāsim. Kā jūs rīkotos, ja Dievs un tauta būtu jūs izvirzījuši vadīt valsti un rūpēties par tās drošību un labklājību? Dieva Vārdā teikts, ka valsts vara ir Dieva iecelta kalpone cilvēku labā un tās pienākums ir aizsargāt savus pilsoņus, jo „ne velti tā nes zobenu” un ir „atriebēja un soda nesēja tam, kas dara ļaunu” (Romiešiem 13:4). Visā modernās Izraēlas vēsturē šī valsts pirmā nav sākusi nevienu karu, izņemot Sešu dienu karu 1967.gadā, un arī tas bija apsteidzošs uzbrukums arābu valstu jau sagatavotajai agresijai pret Izraēlu. Tieši Izraēla valsts un tās pilsoņi jau gandrīz 70 gadus tiek pakļauti arābu valstu un teroristisko organizāciju nebeidzamiem uzbrukumiem. Raķešu triecienos, pašnāvnieku sarīkotos sprādzienos un dažādos terora aktos šajos gados bojā aizgājuši tūkstošiem Izraēlas pilsoņu, tostarp sievietes un bērni (par Izraēlas - arābu konfliktu vairāk lasiet ŠEIT).

Nav apstrīdams - ikviena mierīgā iedzīvotāja nāve ir traģēdija, vai tas būtu ebrejs vai arābs. Jebkurš karš ir briesmīgs un tajos civiliedzīvotāji vienmēr cieš visvairāk. Tai pašā laikā, kad runa ir par valsts un miljoniem tās pilsoņu mieru, drošību un labklājību, nācijas līderiem reizēm nākas izdarīt šo smago izvēli. Vēl smagāku to padara fakts, ka „Hamas” teroristi neģēlīgi izmanto civiliedzīvotājus kā aizsegu savai ļaunprātīgajai darbībai. Pazemes tuneļi, pa kuriem no Ēģiptes teritorijas teroristiem piegādā ieročus, sākas un beidzas biezi apdzīvotos īres namos, raķešu palaišanas iekārtas tiek izvietotas uz skolu, slimnīcu un citu sabiedrisko objektu jumtiem. Tas tiek darīts ar nolūku, lai Izraēlai mēģinot iznīcināt teroristu infrastruktūru, pēc iespējas vairāk ciestu mierīgie iedzīvotāji, un to varētu izmantot propagandas nolūkos, parādot ebreju karavīrus kā agresorus un slepkavas. Ne velti „Hamas” līderi nesen aicināja Gazas sektora iedzīvotājus labprātīgi upurēt sevi Allāha vārdā un kļūt par „dzīvo vairogu” teroristu kaujiniekiem.

Šī karikatūra parāda atšķirību - “Hamas” teroristi civiliedzīvotājus izmanto kā vairogu,
kamēr Izraēlas Aizsardzības spēki paši ir vairogs saviem pilsoņiem.

Rietumos daudziem izveidojies maldīgs priekšstats, ka notiekošais Gazā un Izraēlā ir palestīniešu nacionālā atbrīvošanās kustība pret ebreju okupantiem. Tā tas nav. ANO Ģenerālās Asamblejas 1947.gada 29.novembra rezolūcija noteica divu neatkarīgu valstu - Izraēlas un Palestīnas - izveidi. Tā vietā Arābu līgas valstis nekavējoties iebruka jaunizveidotajā Izraēlas valstī un pēc kara okupēja teritoriju, ko ANO bija noteikusi kā Palestīnas valstij piederošu. Nevis Izraēla, bet tieši arābu valstis nepieļāva Palestīnas izveidošanu. Sešu dienu kara laikā Izraēla ieņēma šīs teritorijas, lai pasargātu savu zemi un tās iedzīvotājus no teroristu uzbrukumiem. Pēc Palestīnas Atbrīvošanas organizācijas atteikšanās no teroristiskās darbības 1988.gadā, palestīniešu teritorijas ieguva autonomiju un cerību kādreiz izveidot neatkarīgu Palestīnas valsti. Šodien Izraēla ir palestīniešu pašpārvaldes kontrolē atdevusi gandrīz visas teritorijas, kas saskaņā ar ANO rezolūciju ir Palestīnas zeme. Tomēr uzbrukumi ebrejiem turpinās.

Lai gan vairs nav pamata runāt par palestīniešu zemju okupāciju un šīs valsts pilnīga neatkarība panākama miermīlīgu sarunu ceļā, „Hamas” teroristi turpina uzbrukt Izraēlas pilsētām un pilsoņiem. Laiku pa laikam viņiem pievienojas cits palestīniešu teroristu grupējums „Hizballah” („Hezbollah”) no Libānas, kas ir neatkarīga valsts un „izraēliešu okupāciju” kā argumentu izmantot nevar. Tātad iemesls ir pavisam cits - islāmistu radikāļi uzskata Izraēlas teritoriju par arābu zemi un neatzīst ne tikai Izraēla valsts tiesības uz eksistenci, bet pat ebreju tiesības dzīvot šajā zemē. Un, lai gan lielākā daļa arābu valstu šodien ir atzinušas Izraēlas tiesības pastāvēt, miers ar „Hamas” un „Hizballah” ekstrēmistiem nav iespējams, ja vien tie patiešām neatgriežas no saviem ļaunajiem ceļiem. Tāpat palestīniešiem nāksies pierādīt, ka viņi spēj reāli pārvaldīt savu zemi un nodrošināt mieru un drošību sev un kaimiņvalstu iedzīvotājiem. Bet, kamēr tā nav noticis, Izraēlas valdība ir spiesta pieņemt grūto lēmumu par karadarbības sākšanu un teroristu iznīcināšanu.

Pavisam negaidot notikumi Gazā sasaucas ar notikumiem pavisam citā pasaules vietā - Ukrainas austrumos. Arī tur no ārienes atbalstīti teroristu grupējumi sagrābuši daļu valsts teritorijas, arī tur tiek veikti raķešu uzbrukumi pilsētām, lidmašīnām un likumīgās varas pārstāvjiem, arī tur teroristi kā „dzīvo vairogu” izmanto civiliedzīvotājus. „Hizballah” kaujinieki no Libānas teritorijas apšauda Izraēlas ziemeļu rajonus, bet Ukrainas teritoriju ik dienas sasniedz no Krievijas raidīti šāviņi. Islāmisti neatzīst Izraēla valsts tiesības pastāvēt, savukārt Krievijas radikāļi arvien biežāk runā, ka Ukrainas valsts ir tikai vēsturisks pārpratums un tās vieta ir atjaunojamās Krievijas impērijas sastāvā.

Arī par nacionālu atbrīvošanās kustību Ukrainā, tāpat kā Pelestīnā, runāt nav pamata, jo šīs Austrumukrainas teritorijas apdzīvo gan krievi, gan ukraiņi. Kaut arī vairums ukraiņu šeit vēsturisku apstākļu dēļ ikdienā runā krievu valodā, tomēr tie nevēlas ne pievienoties Krievijai, ne būt kādas pašpasludinātas pseidovalstiņas ķīlnieki. Vairākums Ukrainas austrumos dzīvojošo etnisko ukraiņu ir par dzīvi vienotā Ukrainā, un arī vairums krievu nemaz tā nealkst kļūt par lielās kaimiņzemes pavalstniekiem. Viņi varbūt nav vienisprātis ar valsts īstenoto politiku, taču vēlas dzīvot mierā un drošībā - bez separātistiem, kara un iznīcības. Un Ukraina tam šķiet daudz piemērotāka nekā autoritārā Krievija. Diemžēl Krievijas melīgās propagandas iespaidā daļa Austrumukrainas krievu iedzīvotāju joprojām dzīvo bailēs no „ukraiņu fašistiem”.

Kā tika minēts vēstulē no Svētās zemes, gan Izraēlas, gan Ukrainas likumīgā vara līdz šim bijusi ļoti pacietīga, varbūt pat pārāk pacietīga, pieļaujot teroristiem tik ilgi netraucēti darboties. Atšķirībā no Izraēlas, kam nebeidzamo uzbrukumu un terorisma draudu dēļ izdevies izveidot vienu no spēcīgākajām un labāk ekipētajām armijām pasaulē, Ukraina separātistu darbību bija spiesta paciest citu iemeslu dēļ - tās iepriekšējā prokrieviskā vadība bija gandrīz pilnībā sagrāvusi Ukrainas aizsardzības spēkus, kā dēļ armijas komandieru rīcībā Krievijas agresijas un tai sekojošo separātistu uzbrukumu laikā uz papīra esošo 120 000 karavīru vietā reāli bija tikai 9000 kaujasspējīgu vīru. Vienīgi cilvēku patriotisma un Nacionālās gvardes brīvprātīgo karavīru pašaizliedzības dēļ šodien ir iespējama tik plaša pretterorisma operācija, lai atjaunotu mieru un kārtību visā Ukrainas teritorijā. Savukārt bez Izraēlas Aizsardzības armijas karavīru varonības šī valsts jau sen būtu noslaucīta no zemes virsas.

Izraēlas karavīri - lūdzot un kalpojot savai tautai.

Nemieru sākumā daudzi vietējie Austrumukrainas iedzīvotāji atbalstīja separātistu idejas. Krievijas televīzijas kanālu un citu plašsaziņas līdzekļu propaganda bija tiem iestāstījusi, ka Kijevā varu sagrābuši fašisti, ka krievu valoda tiks aizliegta, bet krievu iedzīvotāji apspiesti vai pat padzīti no valsts. Taču atskārsme, kas patiesībā ir separātisti, nāca visai drīz. Vietējie brīvprātīgie, kas sākumā palīdzēja milicijai uzturēt kārtību, ātri tika atstumti malā, un to vietā nāca ar krievu ieročiem bruņoti bandīti, no kuriem daudzi bija no cietumiem izlaistie kriminālnoziedznieki vai algotņi no Krievijas. Teroristiskais režīms, ko kaujinieku grupējumi ieviesa Austrumukrainā, pamazām noskaņoja vietējos pret separātistu varu. To pierāda vairāki tagad atklātie apbedījumi, kuros aprakti teroristu nežēlīgi spīdzinātie un noslepkavotie vietējie iedzīvotāji - deputāti, uzņēmēji, žurnālisti, vienkāršie pilsoņi, kas izrādījuši kaut mazākās simpātijas likumīgajai varai. Un slepkavošana turpinās.

Ar palestīniešiem ir nedaudz citādāk. Arī viņi it kā vēlas dzīvot mierā, tomēr lielākā daļa Gazas sektora iedzīvotāju atbalsta „Hamas”. To parāda nesen notikušā 100 000 lielā demonstrācija, kas tika veltīta šīs par teroristisku atzītās organizācijas 25 gadu jubilejai. Šajā pasākumā „Hamas” trimdas līderis Haleds Mešaals teica, ka „Hamas” nekad neatzīs Izraēlu un nekad neatteiksies no pretenzijām uz visu tās teritoriju. Tā nu Izraēlai neatliek nekas cits, kā fiziski iznīcināt teroristus bez žēlastības. Tādejādi arī Gazas sektora civiliedzīvotāji vairs nevar tikt uzskatīti par nevainīgiem upuriem, jo atbalsta „Hamas” terorismu. Tāpēc Izraēlas militārā vadība paziņojusi, ka katra civiliedzīvotāja bojāeja, protams, ir personīga traģēdija, taču tieši viņu atbalsts „Hamas” teroristiskajai darbībai un mierīgo iedzīvotāju izmantošana kaujinieku aizsegam radījusi šādu situāciju.

Palestīniešu radikāļi tā ienīst ebrejus, ka gatavi uz tranparentiem rakstīt: “Dievs, svētī Hitleru!”,
pateicoties par ebreju slepkavošanu 2.Pasaules kara laikā, tāpat arī izstiept roku nacistu sveicienā.

Šķiet, ka daļa palestīniešu beidzot sāk ieraudzīt „Hamas” patieso seju. Par to liecina nesen izpildītie publiskie nāvessodi Gazas sektorā. Austrumukrainā prokrieviskie bandīti slepkavo Ukrainas vienotības piekritējus, Gazā „Hamas” teroristi piespriež nāvi palestīniešiem, kas atbalsta mieru ar Izraēlu. Tas tiek darīts vietējo iedzīvotāju iebiedēšanai, parādot, ka kaujinieki gatavi izrēķināties ar katru, kurš nepiekrīt viņu uzskatiem un rīcībai. Ka var būt arī citādāk, liecina citas palestīniešu teritorijas - Jordānas rietumkrasta - piemērs, ko pārvalda daudz mērenākā palestīniešu kustība „Fath”. Arī Rietumkrastā cenšas iespiesties „Hamas” ultraradikāļi un arī tur pastāv terorisma problēma, tomēr „Fath” vadība ir atteikusies no terorisma un atzīst Izraēla valsti, kāpēc starpvalstu problēmas var tikt risinātas sarunu ceļā, nelietojot militāru spēku.

Pārsteidz daudzu Eiropas plašsaziņas līdzekļu, sabiedrisko organizāciju un vienkāršo pilsoņu nekritiskā attieksme izvērtējot Izraēlas - palestīniešu konfliktu. Nereti vainota tiek vienīgi Izraēla, pilnībā ignorējot nemitīgos teroristu uzbrukumus šai valstij un daudzkārtējos kaujinieku līderu aicinājumus iznīcināt gan Izraēla valsti, gan visus tur dzīvojošos ebrejus. Šādi „palestīniešu brīvības cīnītāju” atbalstītāji ir arī Latvijā. Nez, ko šie „apspiesto tautu” aizstāvji teiktu, ja, piemēram, Latvijas krievi atteiktos atzīt Latvijas valsts tiesības pastāvēt, ja mūsu ielās, sabiedriskajā transportā un lielveikalos sprāgtu teroristu - pašnāvnieku bumbas, ja Latvijas pilsētas apšaudītu no kaimiņvalsts raidītas raķetes. Tad gan šie „žīdu nīdēji” skaļi brēktu pēc ātras un izlēmīgas valdības un spēka struktūru rīcības un apelētu pie starptautiskās sabiedrības līdzjūtības un palīdzības. Dīvaini ir arī tas, ka Izraēlas rīcību nereti nosoda tie paši cilvēki, kas līdzīgu Ukrainas rīcību valsts austrumos slavē un atbalsta. Izbeigsim taču šo dubultmorāli! Izraēlas valdība rīkojās tā, kā tai bija jārīkojas - kā rīkotos katra sevi cienoša nācija.

Teroristu sarīkoto sprādzienu upuri Izraēlas pilsētu ielās,
apakšā - terora aktos bojāgājušo Izraēlas pilsoņu fotogrāfiju siena.

Diemžēl politiskās peripetijas rada nesaprašanos un sarūgtinājumu arī kristiešu vidū. Viens viedoklis par Ukrainas notikumiem ir Krievijas ticīgajiem, pavisam cits - ukraiņiem. Teju 92% Izraēlas iedzīvotāji, tostarp mesiāniskie jūdi un kristieši, atbalsta valdības īstenoto spēka politiku pret teroristiem Gazā, kamēr palestīniešu un arābu kristieši to uzskata par pārmērīgu. Separātistu kaujinieki Ukrainas austrumos savas valdīšanas laikā izvērsa īstas represijas pret evaņģēliskajiem kristiešiem, jo atzīst vienīgi pareizticību, pie tam tikai tādu, kas pakļaujas Maskavas patriarhātam. Vairāku evaņģēlisko draudžu dievnami tika pārvērsti par teroristu artilērijas uguns koordinēšanas punktiem, arī citādi pret „sektantiem” izturējās naidīgi. Atklātajos teroristu noslepkavoto Ukrainas patriotu apbedījumos atrastas arī vairāku kristiešu mirstīgās atliekas. Viņu vienīgais noziegums bija kristīgā pārliecība, mīlestība uz savu zemi un lojalitāte likumīgajai varai. Palestīnas kristiešu minoritātes stāvoklis ir tikpat neapskaužams - vietējie musulmaņi viņus uzskata par nodevējiem un Izraēlas atbalstītājiem, tai pašā laikā viņi tāpat kā visi cieš arī no Izraēlas karadarbības.

Arī vienā otrā Latvijas draudzē gadījies dzirdēt sūrošanos par palestīniešu kristiešu ciešanām, bet reti kad izskan līdzjūtības vārdi teroristu nogalināto Izraēlas pilsoņu piemiņai. Un ir draudzes, kur viss ir tieši pretēji. Protams, oficiāli Izraēla nav garīga, bet sekulāra valsts, arī reliģiskajā ziņā noteicošais ir konservatīvais jūdaisms. Daudzi jūdu garīgie līderi ienīst gan savus mesiāniskos tautiešus, gan kristiešus. Un tomēr mums nevajadzētu kļūt par savu brāļu un māsu tiesnešiem un iztiesāt problēmas, par kurām mums nav pilnīga priekšstata. Ko gan mums vajadzētu darīt - aizlūgt par mieru un saskaņu šajā zemē, par savstarpēju piedošanu un iekšējo ievainojumu dziedināšanu visiem tās iedzīvotājiem, īpaši ticīgajiem.

Bet, kāpēc notikumi Izraēlā ir tik svarīgi, kāpēc kristiešiem būtu par tiem jārūpējas un jālūdz? Tāpēc, ka Izraēla zemei un jūdu tautai ir ārkārtīgi liela nozīme Dieva plānā cilvēces vēstures beigu posmā, kas tuvojas. Pirms vairāk nekā 4000 gadiem Dievs aicināja uzticamu vīru Ābrahāmu un apsolīja padarīt viņa pēcnācējus par lielu tautu. Caur šo tautu - ebrejiem - Dievs izvēlējās atklāt cilvēcei Savus likumus un gribu, caur ebreju tautu Viņš piepildīja grēka dēļ garīgi mirušās cilvēces glābšanu Savā Dēlā Jēzū Kristū. Visbeidzot, tieši ar ebrejiem un Izraēla zemi saistīti šīs pasaules beigu laika notikumi.

Lauva no Jūdas cilts - Izraēla Mesija un Pasaules Glābējs
nāks otrreiz kā kungu Kungs un ķēniņu Ķēniņš.

Bībele teic, ka Dievs savu tautu nav atstūmis pavisam, lai tā aizietu bojā. Vēstulē romiešiem 11.nodaļā rakstīts, ka ebreji par Evaņģēlija pretiniekiem kļuvuši tikai uz laiku, „kamēr pasaules tautas visā pilnībā būs iegājušas” (25.p.). Taču, kad Evaņģēlija vēsti būs dzirdējušas visas tautas un Raksti pārtulkoti visās valodās, pagānu laiks izbeigsies un dievišķā žēlastība atkal pavērsies ebrejiem „un tā viss Izraēls tiktu glābts, jo ir rakstīts: no Ciānas nāk Glābējs, Viņš novērsīs bezdievību no Jēkaba. Un šī būs Mana derība ar viņiem, kad Es dzēsīšu viņu grēkus” (26.-27.p.). Jo, „ja jau viņu apgrēcība ir pasaulei ieguvums un viņu iztrūkums - ieguvums pagāniem, cik daudz vairāk viņu pilnais skaits” (12.p.). „Ja viņu atmešana devusi pasaulei salīdzināšanu, ko citu dos viņu pieņemšana kā dzīvību mirušiem?” (15.p.).

Ikvienam jāapzinās, ka ebreju tauta ir „Dieva mīļoti tēvu dēļ. Jo neatceļamas ir Dieva žēlastības dāvanas un Viņa aicinājums” (Romiešiem 11:28-29). Pēc Dieva apsolījuma Izraēlas zeme ir nodota Ābrahāma pēcnācējiem uz mūžīgiem laikiem (1.Mozus gr. 17:7-8). Bībele pauž, ka pasaules beigu laiku tuvošanos iezīmēs izkaisītās jūdu tautas atgriešanās savā zemē. Šī kustība (Alija) sākās 19.gadsimta nogalē un kulmināciju sasniedza 20.gadsimta 40. - 90.gados, pēc Izraēla valsts atjaunošanas, kas arī ir viena no beigu laiku zīmēm. Kad Dievs būs atvedis savu tautu atpakaļ viņu zemē, pasaules beigu laikā sekulārās varas sapulcēs milzīgu karaspēku, lai iznīcinātu Izraēlu. Šī lielā cīņa notiks Harmagedona ielejā Izraēlā (Atklāsmes gr. 16:16). Un tad Mesija Jēzus nāks otrreiz un svinēs uzvaru pār visām valdībām, varām un ideoloģijām (Atkl. 19:19-21) un nodibinās Miera valsti, kur Taisnība mājos (Atkl. 20:1-4).

Lūk, kādēļ notiekošais Svētajā zemē ir svarīgs Kristus Draudzei. Patiesībā tas ir svarīgs visai cilvēcei. Lūk, kādēļ mums jālūdz par Izraēlu, jo Dieva plānam un nodomam jātop piepildītam. Tāpēc Izraēlas mesiāniskā kopiena un Svētās zemes kristīgās draudzes aicina mūs lūgt kopā ar viņiem:

• lai tiktu atklāti un iznīcināti visi teroristu izraktie tuneļi;
• lai visas mīnas - slazdi tiktu pamanītas, atklātas un iznīcinātas, bez zaudējumiem Izraēlas karaspēkam;
• par visu teroristu ieroču arsenālu atmaskošanu un iznīcināšanu;
• par Gazas nevainīgo iedzīvotāju aizsardzību;
• par Izraēlas karaspēka dievišķu aizsardzību, lai neviens karavīrs netiktu teroristu nolaupīts; bet īpaši eņģeļu apsardzību pār ticīgiem karavīriem Gazas robežu tuvumā;
• par gudrību, spēku, drosmi un dievišķu padomu visiem Izraēlas vadītājiem - lai viņi spētu pieņemt pareizus lēmumus, neskatoties uz starptautisko spiedienu un nosodījumu;
• par precīzu un objektīvu notikumu atspoguļošanu starptautiskajos plašsaziņas līdzekļos;
• lai „Hizballah” teroristi neiesaistītos konfliktā pie Izraēlas ziemeļu robežām;
• par dievišķās mīlestības atklāsmi caur Mesiju Jēzu gan ebrejiem, gan arābiem.

Kaut gan Ukrainai ne tuvu nav tik svarīga loma cilvēces vēsturē kā Izraēlai, lūgsim par mieru arī šajā zemē - lai separātisti tiktu padzīti no Ukrainas un iestātos miers; lai robežas tiktu slēgtas un Krievijas ieroči vairs nesasniegtu kaujiniekus; lai Ukrainas valdībai pietiktu spēka un resursu pēc iespējas drīzāk atjaunot sagrauto teritoriju infrastruktūru un rūpniecību; lai Krievijas valdītāji visus jautājumus risinātu sarunu ceļā un nenotiktu iebrukums Ukrainā; lai Ukraina īstenotu nosvērtu un līdzsvarotu iekšējo un ārpolitiku, neļaujot pārņemt iniciatīvu ultraradikāļiem; par karavīru-kristiešu dievišķu apsardzību, lai kurā frontes pusē tie atrastos; par kristīgo draudžu, cilvēku, ēku un īpašumu aizsardzību karadarbības skartajos apgabalos; par kristiešu saskaņu un vienotību Ukrainā; par Austrumukrainas bēgļu drīzāku atgriešanos mājās.

Kas attiecas uz Izraēlu un Palestīnas valsti, tad Dieva Vārds ļoti skaidri pasaka, ka šī zeme uz mūžīgiem laikiem ir nodota ebreju tautai, ka pats Dievs atvedīs ebrejus no trimdas atpakaļ šajā zemē, ka atjaunotā Izraēla valsts pastāvēs līdz Kristus otrajai atnākšanai. Ja Dievs to ir tā noteicis, tad tā arī notiks un neviens Viņa lēmumu nevar izmainīt. To nespēj ne „Hamas” un „Hizballah” teroristi, ne Irānas kodoldraudi, ne kāda cita laicīga vai garīga vara. Ir muļķīgi un bezcerīgi pretoties Dieva nodomam. Prātīgākais, ko var darīt palestīnieši, ir dzīvot mierā ar Izraēlu un kopt savu zemi, veicinot tās uzplaukumu un labklājību. Pretējā gadījumā šai zemei draud nebeidzams, postošs karš un, iespējams, pat pilnīga iznīcība. Par to derētu padomāt arī palestīniešu kristiešiem - vai simpatizējot „Hamas” centieniem viņi nekļūst par Dieva pretiniekiem.

Tāpēc lūgsim arī par Mesijas Miesu - Viņa Draudzi - Izraēlā, lai Tas Kungs palīdz tai neieslīgt politiskās ķildās un nesaskaņās, bet:

• dod visiem Dieva bērniem vienotību Garā;
• palīdz saprast kā lūgt pašreizējā laikā;
• atbrīvo arābu un palestīniešu ticīgos no meliem, kas vilina atbalstīt Izraēlas ienaidniekus;
• lai Tā Kunga ganāmpulks vienmēr dzird sava Gana balsi un paklausa tai (Jāņa ev. 10:27).

Līdzīgie raksti:

Nekas nav atrasts