13
Latvijas Pirmās brīvvalsts laika leģendas - fotokameras „Minox” izgudrotājs Valters Caps (Walter Zapp) dzimis 1905.gada 4.septembrī Rīgā tirgotāja ģimenē. Viņa tēvs Kārlis bija Lielbritānijas pavalstnieks, māte Emīlija Antonija Ida Burhards - vācbaltiete. Pirmā Pasaules kara laikā Krievijas varas iestādes Capu ģimeni, tāpat kā daudzus vācu tautībai piederīgos, izsūtīja uz Iekškrieviju. Ģimene apmetās Ufā Urālos. Pēc kara, saskaņā ar līgumu starp jauno Latvijas valsti un Padomju Krieviju, Capi atgriezās dzimtenē. Šeit Valters iekārtojās darbā grāmatu spiestuvē kā litogrāfa māceklis. Taču jau 1921.gada nogalē ģimene pārcēlās uz Tallinu, no kurienes bija paredzējusi doties tālāk uz Rietumeiropu.
Bērnībā Valteram bija vāja veselība, tādēļ skolu viņš apmeklēja maz. Taču jau kopš agras jaunības viņu saistīja dažādi konstrukciju elementi un mehānismi. Caps bija autodidakts ar Dieva dotu izcilu konstruktora talantu. Igaunijā viņš vispirms apguva graviera amatu, bet 1922.gadā sāka strādāt Tallinas labākajā mākslas foto darbnīcā pie Valtera Lemberga. Tur Caps iepazinās ar fotografēšanas mākslu un fotoaparāta darbības principiem, strādāja ar attīstīšanas un palielināšanas aparatūru. Tieši šeit viņa prātā pirmoreiz piedzima doma par kompaktas fotokameras radīšanu, kaut tolaik daudzi to uzskatīja par nerealizējamu ideju.
Valters Caps jaunībā.
Sapni par fotokameru, ko cilvēks viegli varētu nēsāt sev līdzi, Valters apsprieda ar saviem draugiem Nikolaju Nīlanderu un Rihardu Jirgenu. 1932.gadā tika izveidots kopuzņēmums, kurā Caps apņēmās ieguldīt idejas, bet Jirgens - naudu. Četru gadu laikā, no 1932. līdz 1936.gadam, darbā iesaistot optiķi Karlu Indusu un mehāniķi Hansu Epneru, tika radīts unikālas fotokameras prototips. Rezultāts bija tik vienreizējs, ka sākumā pat bija grūti šo mazo, eleganto izstrādājumu nosaukt par fotoaparātu. Tas bija tā laika smalkmehānikas virsotne.
Capam bija svarīgi atrast jaunajam aparātam piemērotu nosaukumu. Viņš sastādīja garu sarakstu ar dažādiem nosaukuma variantiem. Tajā laikā labu reputāciju pasaules tirgū bija ieguvis Ceisa firmas fotoaparāts „Contax”. Ņemot šo vārdu kā paraugu, Caps apsvēra ideju savu kameru nosaukt „Minax”, tomēr šāds variants nešķita pietiekami labskanīgs. Galu galā kopā ar Nīlanderu tika radīts nosaukuma galīgais variants - „Minox”. Nīlanders uzzīmēja arī pirmās jaunā aparāta logotipa skices.
Igauņu fotogrāfs Nikolajs Nīlanders - “Minox” logotipa autors.
Tomēr Capam un Jirgenam neizdevās iegūt uzņēmēju atbalstu fotoaparāta ražošanai Igaunijā. Arī mēģinājums iekarot vācu firmas AGFA uzticību beidzās nesekmīgi. AGFA direktors bez paskaidrojumiem noraidīja piedāvājumu ražot Capa kameru, jo neticēja, ka šis izgudrojums varētu būt kas nebijis un unikāls. Tad Jirgens vērsās pie VEF pārstāvja Tallinā, kurš organizēja tikšanos ar fabrikas direktoru Teodoru Vītolu. Tikšanās laikā Caps iepazīstināja Vītolu ar „Minox” prototipu „UrMinox” un demonstrēja ar šo aparātu uzņemtu negatīvu paraugus. Kaut arī pirms tam VEF nekad nebija izgatavojusi smalkmehānikas produkciju, Vītols uzņēmās risku un apsolīja ieviest „Minox” ražošanā.
1936.gada rudenī Valters Caps noslēdza kontraktu ar VEF un pārcēlās uz Rīgu, lai kopā ar latviešu inženieriem un konstruktoriem Eduarda Bērziņa vadībā ķertos pie „Minox” tehnoloģiskās izstrādes rūpnieciskai ražošanai. Vefieši fotoaparātu tehnoloģiski pārstrādāja - uzlaboja objektīvu, skatu meklētāju, aiztures mehānismu. Caps aktīvi piedalījās šajā procesā. Līdztekus ražošanai tika gatavotas arī fotoaparāta palīgiekārtas - palielinātājs no 6×9 līdz 24×30 cm fotoattēlu kopēšanai, „Minox” statīva galviņa, filmu attīstīšanas trauks un citas. Darba procesā pienāca ziņa, ka AGFA beidzot nolēmusi piekrist jaunā aparāta ražošanai. Šoreiz atteikumu nācās piedzīvot viņiem. 1936.gada 21., 22., 23. un 24.decembrī VEF iesniedza četrus jaunā izstrādājuma patenta pieteikumus, kā autoru minot Valteru Capu. Gan fotoaparāts, gan tā palīgierīces bija tiem laikiem moderns pasaules līmeņa produkts.
“VEF Minox Rīga” - sensācija fototehnikas pasaulē.
1937.gadā tapa „VEF Minox” eksperimentālā partija. Tās sagatavošana notika lielā slepenībā. Pirmie rūpnieciski izgatavotie aparāti darbojās nevainojami, tāpēc 1938.gada 12.aprīlī tika sākta to ražošana tirgus vajadzībām. Tas bija apvērsums ne vien Latvijas, bet visas pasaules fotorūpniecībā. Tolaik neviens fotoaparāts nedarbojās teleskopiskā veidā, atvelkot čaulu. Tas bija tehnoloģiski pilnīgi jauns fotoaparātu izgatavošanas princips; jaunums bija arī dubultkasete, kurā ievietoja neperforētu filmu. Turklāt „Minox” kamerai bija izcils dizains, kas lielā mērā ieskicēja rūpnieciskā dizaina modi nākamajos gadu desmitos.
Oriģinālajam Rīgā ražotajam „Minox” bija misiņa šasija, kas tika ievietota nerūsējošā tērauda korpusā, kuru ar slīdoša mehānisma palīdzību varēja atvāzt un aizvāzt, lai atvērtu pieeju lēcai un skatu meklētāja lodziņam, kā arī uzņemtu fotoattēlu. Kamera bija aprīkota ar izlīdzinošu skatu meklētāju, kas savienots ar „Minostigmat” 15mm/1:3.5 lēcu, ar kuru varēja uzņemt attēlu pat 20 centimetru attālumā. Ar „Minox” filmu varēja izdarīt 50 fotouzņēmumus. Bija arī vēl citi tehnoloģiski risinājumi, kas padarīja šo kameru ekskluzīvu. Visas „Minox” detaļas izgatavoja uz vietas VEF ražotnēs; no Vācijas ieveda tikai optiskos stiklus un filmas, taču objektīva lēcas slīpētas un filmas fasētas tika turpat VEF.
“Minox” mehānika, filmas kasetes nodalījums un objektīva aizviris.
„VEF Minox” izmēri bija 17×27x80 mm, svars 125 grami. Fotokameras komplektā ietilpa divi palielinātāji, filmu attīstīšanas trauks ar iespēju filmu ievietot gaismā, statīva galviņa, negatīvu caurlūkošanas lupa, adapteris pastkaršu formāta fotogrāfiju izgatavošanai, gaismas ekspozīcijas noteicējs, aploksnes attīstīto filmu uzglabāšanai un reģistrācijai, speciāla kārbiņa divu „Minox” filmu ievietošanai. Katram no minētajiem priekšmetiem bija oriģināls dizains ar zīmolu „VEF MINOX RĪGA”. Visa šī aparatūra tapa VEF tehnoloģiski eksperimentālajā cehā. Gan fotoaparātu, gan tā palīgierīces varēja iegādāties VEF veikalā Brīvības un Raiņa bulvāra stūrī. „Minox” cena gan bija tiem laikiem visai prāva - 248 lati.
“VEF Minox” sērijas fotopiederumi un aksesuāri.
„Minox” tika plaši reklamēts kā Eiropas, tā Amerikas tirgū. Pirmais „Minox” patenta pieteikums reģistrēts 1936.gadā Somijā. No 1936. līdz 1938.gadam kameras teleskopiskā darbības principa un dubultkasetes patenti tika pieteikti vismaz 22 valstīs, tostarp Austrālijā, ASV, Kanādā, Beļģijā, Francijā, Vācijā, Austrijā, Šveicē, Argentīnā, Lielbritānijā, Igaunijā, Zviedrijā, Dienvidāfrikā un citur. Arī Latvijā „Minox” bija patentēts kā vienīgais izgudrojums fotogrāfijas nozarē.
Pateicoties „VEF Minox” vienkāršībai un lietošanas ērtībai, pavērās jaunas iespējas fotografēšanas jomā un tika veicināta amatierfotogrāfijas attīstība pasaulē. „Minox” atbilda visaugstākajām fotoentuziastu prasībām. Tā bija pietiekami maza un ērta kamera, lai to vienmēr varētu nēsāt līdzi bez lieka apgrūtinājuma. Lietošanā „Minox” bija vienkāršs un neprasīja nekādas papildus zināšanas. Pasaulē tas bija ļoti pieprasīts fotoaparāts un to eksportēja uz visām attīstītajām valstīm. Katrai VEF ražotajai kamerai bija savs kārtas numurs un gravējums „MADE IN LATVIA”.
Lai arī sākotnēji paredzēta kā eleganta luksusprece, „Minox” rada plašu pielietojumu spiegošanas jomā. Kameras mazie izmēri un spēja bez jebkādām palīgierīcēm iegūt asu un kontrastainu attēlu nelielā attālumā, padarīja to pievilcīgu slepeno dienestu aģentiem, kam vajadzēja iegūt ātrus fotouzņēmumus pirmšķirīgā kvalitātē. Ar savu 8×11 mm filmiņu „Minox” kļuva par pasaulē visbiežāk izmantoto spiegu fotokameru. Otrā pasaules kara laikā to izmantoja gan ASV un sabiedroto valstu, gan Vācijas izlūkdienesti. ASV Centrālā izlūkošanas pārvalde (CIP) savā pētījumā par spiegošanas aparatūras vēsturi raksta, ka šo kameru varēja viegli noslēpt un darbināt pat ar vienu roku. Tā bijusi ideāla slepenai fotografēšanai un ar to bijis iespējams uzņemt lieliskas dokumentu fotogrāfijas.
“VEF Minox” - labākā spiegu kamera pasaulē.
Pēc Latvijas okupācijas 1940.gadā, „Minox” ražošana netika pārtraukta, tikai gravējumu „MADE IN LATVIA” izslīpēja un aizstāja ar „MADE IN USSR”. Paradoksāli, bet tieši šīs kameras šodien ir vispieprasītākās pasaules kolekcionāru vidū, jo padomju periods bija īss un ar šādu gravējumu „Minox” ražoja vien dažus mēnešus. Padomju laikā tirgū tika laistas arī visas pirms tam izbrāķētās fotokameras, jo deficīta apstākļos tās tika atzītas par pietiekami labām. 1941.gadā uz Sibīriju tika izsūtīti vairāki vadošie VEF darbinieki. Pateicoties PSRS un nacistiskās Vācijas līgumam, kas atļāva vācbaltiešiem repatriēties uz etnisko tēvzemi, Valters Caps šādu likteni nepiedzīvoja - 1941.gada martā viņš atstāja Rīgu un devās uz Berlīni.
“VEF Minox” - Made in USSR.
No 1941. līdz 1945.gadam Caps strādāja firmas AEG Mikroskopijas nodaļā. Bet Rīgā rūpnīcā VEF, kas tagad bija pārdēvēta par „AEG Ostlandwerk Gmbh”, fotoaparātu „Minox” izgatavošana turpinājās līdz pat 1942.gadam, kad ražošanu pārtrauca, jo visas ražošanas jaudas tika koncentrētas militāro iekārtu izgatavošanai kara vajadzībām. Šajā laikā „Minox” ieguva popularitāti arī vācu militārpersonu un SS virsnieku vidū. Ar reihsmaršala Hermaņa Gēringa pavēli „Minox” fotoaparātus kā dāvanu saņēma personas, kas tika apbalvotas ar Bruņinieka krustu.
“VEF Minox” - speciāli Vērmahta, Luftvaffes un SS karavīru apbalvošanai.
1944.gadā, kad Sarkanā Armija tuvojās Rīgai, vācieši visas „Minox” ražošanas iekārtas un fotoaparāta rasējumus izveda uz Vāciju. Tādejādi PSRS tika liegta iespēja piesavināties Capa izgudrojumu un nesankcionēti to izmantot turpmāk. Interesants ir fakts, ka zināmu daudzumu „Minox” detaļu un daļēji samontētus aparātus meistars Herberts Šmits kopā ar Edvīnu Straujo paslēpa zem ražotnes ceha grīdas, kur tie neatrasti nogulēja gandrīz 50 gadus. 1993.gadā, veicot remontdarbus, šis krājums tika atrasts, izraisot sensāciju Latvijas inženiertehniskā mantojuma pētnieku un fotovēstures entuziastu vidū. Diemžēl tas arī viss, kas mums palicis no leģendārā „Minox”, jo okupācijas dēļ šī unikālā kamera pēc Otrā pasaules kara Latvijā vairs nav ražota. Kopumā no 1937. līdz 1942.gadam VEF izgatavoja aptuveni 17 000 „Minox” fotoaparātu.
1945.gada rudenī, pusgadu pēc kara beigām, Caps kopā ar Rihardu Jirgenu Veclāras pilsētā Vācijā nodibināja uzņēmumu „Minox GmbH”, lai atsāktu leģendārā fotoaparātu ražošanu. „Minox” ražošana tika atjaunota 1948.gadā, šoreiz jau ar uzrakstu „Made in Germany”. Lai arī kopš kameras izgudrošanas tehnoloģijas ir attīstījušās strauji, vācu fotoaparātiem „Minox” joprojām ir tas pats tehniskais un stilistiskais dizains, kāds bija savulaik VEF ražotajiem, atšķiras vien daži tehniski un dizaina uzlabojumi (izgatavots pat apzeltīts „Minox” fotoaparāts), plaši tiek izmantota elektronika. Līdz šai dienai firma Vācijā laidusi klajā vairāk nekā 1 miljonu dažādu modifikāciju „Minox” fotoaparātu.
Veclāras rūpnīcas “Minox GmbH” produkcija.
Ap 1950.gadu Capam radās konflikts ar „Minox GmbH” vadību. Rihards Jirgens vēlējās straujāk attīstīt biznesu, ieviest reformas firmas pārvaldē un ražošanā, savukārt Caps gribēja koncentrēties galvenokārt uz pētījumiem. Viņš pārcēlās uz Šveici, kur biznesa skaudrās vides neietekmēts nodarbojās ar dažādiem aprēķiniem un konstruēšanas darbiem miniatūrās fotogrāfijas jomā. Sadarbība ar Veclāras uzņēmumu tika atjaunota tikai pēc 40 gadiem - 1990.gadā. Tagad iela Veclārā, kur atrodas firmas „Minox GmbH” galvenā ēka, nosaukta Valtera Capa vārdā. Uzņēmums joprojām sekmīgi attīstās, tā padarot Capa vārdu pazīstamu arī mūslaiku paaudzei un uzsverot viņa unikālā izgudrojuma spozmi.
“Minox” 60 gadu jubilejai veltītais fotoaparāta modelis ar īpašu gravējumu.
Valtera Capa 100 gadu un uzņēmuma “Minox GmbH” 60 gadu jubilejai veltītā medaļa.
Pat pēc vairāk nekā 70 gadiem par „Minox” fotoaparātu joprojām raksta rakstus, sacer grāmatas, uzņem filmas. Arī visus okupācijas gadus VEF vārds saistībā ar fotoaparātu „Minox” nepazuda no pasaules fototehnikai veltīto grāmatu lappusēm, lai gan pati Latvijas valsts bija izsvītrota no pasaules kartes. Tā tika atzīts neatkarīgās Latvijas uzņēmuma VEF augstais tehnoloģiskais līmenis. Valters Caps savās intervijās vienmēr uzsvēra VEF inženieru un tehniķu īpašo talantu, kas spēja unikālo izstrādājumu ieviest ražošanā ļoti īsā laikā - 18 mēnešos.
Pēc valstiskuma atjaunošanas Valters Caps vairākas reizes apmeklēja gan savu dzimteni Latviju, gan Igauniju, kur „Minox” tika izgudrots. 2000.gada jūnijā Caps ar dēlu un daudzi firmas „Minox GmbH” pārstāvji apmeklēja Latvijas Fotogrāfijas muzeju, VEF muzeju, kā arī VEF bijušā direktora Teodora Vītola kabinetu, kurā 1936.gadā tika parakstīts līgums par leģendārā fotoaparāta izgatavošanu. Bet 2001.gada 24.aprīlī Latvijas Zinātņu akadēmija piešķīra Valteram Capam goda doktora nosaukumu. Slavenais izgudrotājs šķīrās no dzīves 2003.gada 17.jūlijā 97 gadu vecumā savās mājās Šveices pilsētā Biningenā. Līdz pat sava bagātīgā mūža beigām Valters Caps uzturēja kontaktus ar Latvijas un Igaunijas fotogrāfu sabiedrību.
Jānis Stradiņš Latvijas Zinātņu akadēmijas vārdā piešķir Valteram Capam goda doktora titulu.
2004.gada septembrī Zinātņu akadēmija un Latvijas Patentu valde nodibināja Valtera Capa balvu par izcilu izgudrojumu. Līdz šim balva pasniegta gan par nozīmīgiem izgudrojumiem detaļu automatizētā manipulēšanā ar elektromagnētisko lauku (EMAGO), gan nozīmīgiem izgudrojumiem hologrāfijā, gan par izcilu izgudrojumu skaņu apstrādes tehnikas jomā, gan par foto un lāzeraparatūras izveidi kosmisko objektu novērošanai, gan ievērojamiem izgudrojumiem šķiedru optikā un biofotonikā.
Valtera Capa balvas medaļa.
Valters Caps ierindojams starp pasaules ievērojamākajiem fototehnikas pionieriem - tādiem kā Ernsts Leics, Karls Ceiss, Oskars Barnaks un Karls Kelners. Viņa izgudrotā svarā nelielā, bet ar izcilu objektīvu aprīkoto fotokameru, kompānija „Minox GmbH” nosaukusi par „ģēnija darbu”. „VEF Minox” kā Latvijas zīmols joprojām ir nepārspēts gan tehnoloģiskajā, gan dizaina izpildījumā. Visu vēlāk Vācijā ražoto „Minox” mazo kameru dizains ir Rīgā ražotā fotoaparāta modifikācijas. „Minox” dizains kā izcila vērtība iekļauta arī Latvijas kultūras kanona arhitektūras un dizaina sadaļā. Pats Valters Caps par savu vienreizējo izgudrojumu izteicies, ka tas ir fotoaparāts, kuru nav iespējams aizmirst mājās.
© Ervīns Jākobsons. Pārpublicēšanas vai citēšanas gadījumā atsauce uz interneta vietni www.laikmetazimes.lv obligāta.
Līdzīgie raksti:
- Nekas nav atrasts
Padies par izsmeļošo un bagāto rakstu. Vēlu veiksmi turpmākajos darbos. Aicinu ielūkototies LNB periodikas arhīvā, kurš glabā daudz dokumentālu liecību un tagad ir publiski pieejams.
Man arī ir fotoaparāts, kuru nav iespējams aizmirst mājās. Diemžēl iemesls tam ir pavisam cits. Ne vairs enerģiskas gaidas par kā fantastiska iemūžināšanu, bet satraucoša, neizbēgami pie zemes velkoša atkarība.