Donas Margaritas stāsti. Praktiskās demonoloģijas konferencē

Ievietoja | Sadaļa Stāsti, joki un līdzības | Publicēts 03-11-2014

Ieteikt draugiemPačivini Share on Facebook Izprintē Nosūti draugam e-pastu

Konferences sēdes protokols.
Pilnīgi slepens dokuments.

- Labrīt, zemu nicināmie riebekļi! Šīs dienas konferences tēma ir „Mīlestība”. Nespiedziet tik skaļi - mēs runāsim par to, kā cīnīties ar šo sērgu, kā samaitāt šo jēdzienu un tad ielikt to nožēlojamo cilvēku galviņās. Savu referātu gribu sākt ar priecīgām ziņām - ar atskatu pagātnē. Pagājušā gadsimta laikā mums jēdzienu „mīlestība” izdevies izkropļot līdz nepazīšanai. Mūsu pakļautībā esošā muļķīgā pasaule par mīlestību tagad uzskata sviedraini elsojošu izvārtīšanos cisās, vislabāk ar vairākiem partneriem, bet vēl labāk - ar vairākiem viena dzimuma partneriem. Neauglība ir vārds, kas apzīmē šo mīlestību. Neauglība fiziskā, garīgā un visās citās nozīmēs. Mūsdienu ļautiņi to sauc par mīlestību, tāpēc arī mēs to tā sauksim.

Mūsu pakļautībā esošie prātiņi diviem tēviņiem, kas mīl viens otru caur anālo atveri, grib uzticēt pat bērnu adoptēšanu. Uz priekšu! Tā atkal un atkal izaugs kārtējā homoseksuāļu paaudze, kamēr viss riebīgais divkājaiņu dzimums izmirs. Neņurdiet tur zālē - es zinu, ka tā ir utopiska vēlēšanās, taču mums jātiecas uz pilnīgu ļaunumu. Kāds viņējo rakstnieķelis reiz teicis - cilvēku stulbums ir dziļš kā jūra. Mēs esam tie, kas smeļ tieši no šīs jūras - ugunsjūras - un dodam jums dzert. Un jūs to dzerat acis nepamirkšķinot. Mums par to lielas gaviles, jo ar to jūs apkaunojat VIŅU un VIŅA vārdu. Nedrebiet, muļķi, VIŅA vārdu es skaļi nenosaukšu, citādi atkal būs jāsauc reanimācijas brigāde.

Vēl viens izplatīts mīts, ko, protams, esam izplatījuši mēs, ir, ka homoseksuālisms iedzimst un cilvēks nav pie tā vainīgs. Katram taču vajadzīga mīlestība! Un šie nožēlojamie karstasiņu dzīvnieki uz to uzķeras. Vislielākais prieks, ka uzķeras arī kristieši. Prieks, ka ir draudzes, kur vispār nav definēti jēdzieni „grēks” un „taisnība”, kas pat nezina, ko nozīmē jēdziens „mīlestība”. Arī viņi mīlestību ir noreducējoši līdz fiziskam „sjuda, tuda, obratno - o, kak prijatno” (krievu val. - „turpu, šurpu, atpakaļ - ak, cik tas jauki!”) līmenim. Kas var būt lieliskāks un mūsu kungu Luciferu pagodinošāks, kā šāda kristieša karikatūra, bet ja tā ir vesela draudze, tad mums panākumi garantēti. Taču pietiks par homoseksuālismu. Tas ir mūsu lauciņš, kurā mums uzcītīgi un nenogurstoši jāstrādā, jāstrādā un vēlreiz jāstrādā.

Ir arī vienkāršākas lietas, kurās mums lieli panākumi. Šie panākumi tāpat cieši saistīti ar vīriešu - sieviešu attiecībām. Kā jau sacīju, mīlestība ir noreducēta līdz gļotādas receptoru kairināšanai, taču ar to vien nepietiek. Ir jāieliek ideoloģisks pamats, jo citādi cilvēks - šis nožēlojamais vārgulis - sāks meklēt savas nīkulīgās dzīves jēgu. Šāds pamats, izejot no pragmatiskā pasaules uzskata, jau ir ielikts. Dzīves jēga ir gūt pēc iespējas vairāk baudas, jo tur - zem velēnām, bauda vairs nebūs pieejama. Šajā ziņā mums ļoti palīdzēja dēmons, ko mēs saucam par Darvina dēmonu, un kurš izdarījis milzīgu pakalpojumu visai tumsas valstībai. Viņš šī nabaga vīra Darvina galvā ielika domu, ka cilvēks cēlies no mērkaķa. Ha-ha, tas patiešām ir smieklīgi - pat dēmonam jāsmejas. Kad Darvina dēmons uzstājās toreizējā konferencē un ieteica ko tādu pamēģināt, visi grozīja savas kantainās galvas un neticēja, ka kaut kas tik grandiozs varētu izdoties. Bet izdevās! Divkāji norija šo stulbību aci nepamirkšķinot. Un daži ar šo domu dzīvo vēl šodien. Tā bija milzu uzvara mūsu valstībai. Ja visa dzīvā radība cēlusies no šūnām, kas radušās nez no kurienes bez Radītāja līdzdalības, tad kāda jēga neklausīt saviem dabiskajiem instinktiem un nedzīvot kā miesa vēlas? Ēdīsim un dzersim, jo rītu mēs mirsim.

Jā, tā bija liela uzvara. Tās sekas jūtamas vēl šodien. Sievietes vīriešu acīs ir padarītas par izmantojamiem baudas objektiem. Man gan jāteic, ka sievietes ir lielāka riska grupa nekā vīrieši. Jo sievietes vairāk tiecas pēc mīlestības un attiecībām. Ne jau uz tādu mīlestību, kādu piedāvājam mēs, bet drīzāk uz tādu, kādu piedāvā VIŅŠ. Tāpēc ar masu mediju palīdzību jāpanāk, lai viņas šādas dumjas domas izmestu no galvas. Jāiesēj viņu galvās doma, ka vīrietis ir visu viņu iegribu apmierinātājs un tā ir sievietes dzīves jēga. Bet sievietes iegribas parasti saistās ar lieliem izdevumiem, tāpēc jāpanāk, lai vīrietis pēc iespējas vairāk būtu aizņemts darbā. Labi būtu, ja viņam būtu savs dators, kurā būtu pieejami visi iespējamie pornogrāfijas veidi. Varētu viņam iestāstīt, ka būtu labi pamēģināt grupveida seksu, un lai viņš uz to pavedina arī savu sievieti. Bieži vien šādas lietas beidzas ar pašnāvību vai alkoholismu un skat - jau atkal divas dvēseles degs kopā ar mums ugunsjūrā. Ir arī citi pārbaudīti līdzekļi, kas nāk no pagājušā gadsimta - alkohols, narkotikas un citas lietas, bet ar tām jūs jau ziniet, kā rīkoties.

Tomēr nevaru iztikt arī bez kritikas. Gribu jums pastāstīt vienu ļoti nožēlojamu gadījumu, kas notika kādā postpadomju zemē. Agrāk ar šīm valstīm mums nebija nekādu problēmu, taču tagad problēmas sāk rasties arvien vairāk. Kādu vakaru lūkojos tālrādī, kas parasti man sagādā īpašu prieku, taču šoreiz no prieka ne vēsts. Uz televīziju bija atnākuši divi nožēlojami divkājaiņi un sāka stāstīt, ka pirmslaulību sekss ir grēks, ka viņi vēlas saglabāt šķīstību līdz laulībai - kaut ko tādu viduslaiku garā. Piedodiet, ka man sāk raustīties balss, bet es nespēju mierīgi par to stāstīt. Turklāt šie divkājaiņi bija vīrieši. Jūs spējat iedomāties - vīrieši! Mēs taču esam viņiem atvēruši visas durvis, lai tie varētu izvārtīties pa visām iedomājamām un neiedomājamām gultām! Turklāt tie nebija kaut kādi sausiņi vai ķēmi, bet gudri un izskatīgi puiši. Es nevarēju ilgi viņos lūkoties, jo no viņiem nāca VIŅA gaisma, man sāka žilbt acis un es jutos satriekts.

To nedrīkst pieļaut! - es kliedzu. Kur skatās šo puišu kārdinātāju gari? Es jums pateikšu, kur viņi skatās - viņi ir iemesti ugunsjūrā, skatās ugunī un cieš mokas. Kas netiek galā ar uzdevumu, tiek priekšlaicīgi aizsūtīts uz moku vietu. Tāpēc esiet uzmanīgi un modri - neļaujiet kam tādam notikt jūsu dzīvē. Es zinu, ka vieglāk ir strādāt ar tiem, kas nepieder VIŅA ģimenei, bet mūsu galvenais uzdevums ir sakompromitēt pasaules acīs tos, kas pieder VIŅAM. Rīkojieties! Izjauciet VIŅA bērnu ģimenes! Vientuļajiem dodiet iemīlēties neticīgajos, bet tikai tādos neticīgajos, kuru sirdis ir nocietinātas. Citādi var sanākt pretējs efekts. Vispirms noskaidrojiet, vai šis neticīgais ir darvinists. Ja ir - uz priekšu! Taču vislabākais joks ir iemīlināt divus nobriedušus kristiešus, kuriem jau ir ģimene, un panākt, lai tie, nešķirdamies no saviem lauleņiem, dzīvo grēkā un pat pamet savus bērnus. Uzdevums ir grūts, bet pamēģināt var.

Tas man viss, mani riebīgie! Esiet uzmanīgi un rīkojieties viltīgi!

****

- Man patiess ļauns prieks par kolēģa runāto. Tomēr jāatzīst, ka viņa teiktais pārāk utopisks un melns izskatās. Jūs domājat, kolēģa kungs, ka spēsiet tikai ar instinktiem, alkoholu un narkotikām pievākt dvēseli? Es tik optimistisks nebūtu. Jo, kā mūsu Ienaidnieka grāmatā rakstīts - kur vairojas grēks, tur vairojas žēlastība. Mūsu uzdevums ir apturēt grēka vairošanos. Kungi, tikai mieru! Es neesmu pārgājis Gaismas pusē! Ar grēka apturēšanu es domāju, ka jāizskauž pats jēdziens „grēks” kā tāds. Pagājušais gadsimts ir bijis auglīgs šai ziņā, daudzas lietas mēs jau esam padarījuši bezgrēcīgas, piemēram, laulības pārkāpšanu un homoseksuālismu, ko kolēģis pieminēja. Bet vēl ir daudz darāmā.

Uzskatu, ka mūsu nākotne slēpjas vārdā „tolerance”. „Tolerance” ir antonīms vārdam „mīlestība”. Šajā ziņā daudzi mūsu nelietīgie brāļi jau strādā cilvēku ietekmēšanai. Tolerance pret grēku. Nāves grēks ir nebūt tolerantam! Tā ir īstā augsne, kur rasties sātaniskai ideoloģijai. Mūsu īstā ideoloģija ir, kad nav nekādas ideoloģijas, kad visur ir haoss un nav nekāda atbalsta punkta. Anarhija - lūk mūsu veiksmes ķīla! Varbūt vēl kāda asiņaina revolūcija. Vispirms tolerance, tad izskaužam grēka jēdzienu, bet to, kas ļauns un pretdabisks, kas amorāls un neētisks, padarām par neaizskaramu normu. Šādi nocietinātās sirdīs nav problēma palaist agresijas dēmonu, kas liktu apkaut citam citu. Ja vēl varētu iedvest cilvēku prātos, ka ne vien aborts ir normāla parādība, bet arī slepkavība kā tāda nav nekas ļauns, tad dvēseļu rindas ugunsjūrā pieaugtu, jo padomājiet, cik pudeles brāļu šodien paliek dzīvi, kad par slepkavību paredzēts cietumods? Ja slepkavība tiktu legalizēta, pudeles brāļi varētu droši viens otru galināt nost. Galvenais ir iemidzināt cilvēka sirdsapziņu, sajaukt orientierus un radīt haosu.

Jā, VIŅŠ ir stiprāks par mums! VIŅŠ ir mūs uzvarējis, taču neaizmirstiet, ka uzvarēts vēl nav miris. Lai jums veicas jūsu ļaunajos darbos!


© Lāsma Avotiņa. Pārpublicēšanas vai citēšanas gadījumā atsauce uz autori obligāta.

Līdzīgie raksti:

Komentāri (2)

  1. Šī konference notika psihiatriskajā klīnikā?

  2. Nē, Luka, šī konference notika vai varēja notikt garīgajā pasaulē, taču tur aprakstītajā mēs taču atpazīstam tik daudz ko no šīs zemes dzīves, vai ne? ;)

Uzraksti komentāru