Laikmeta zīmes

“Pirmoreiz dzirdot Disciple spēlēto mūziku, rodas viens vienīgs jautājums: par ko šie puiši ir tik dusmīgi? Patiešām, klausoties Kevina kliedzošajā vokālā, Tima bungu “sodīšanā” un Breda ģitāras raustīšanā, ir grūti iedomāties kādus citus trīs mūziķus, kuri spēlētu smagāk un dusmīgāk nekā Disciple. Taču, tiklīdz izskan viņu smagākais akords, nav ilgi jāgaida līdz viņi ķeras klāt savam īstajam uzdevumam - dalīties ar klausītājiem Labajā Vēstī par Jēzu Kristu. Izcils roks apvienojumā ar kvalitatīvu saturu - tā varētu pavisam īsi raksturot Disciple spēlēto mūziku” - šie ir vārdi no informatīvā materiāla, kas savulaik vēstīja par ASV smagā metāla grupas Disciple (”Māceklis”) koncertiem Latvijā.

Latvijas auditorija Disciple iepazina 1999.gadā, kad grupa piedalījās evaņģelizācijas nedēļas “Cerība’99″ pasākumos. Lai gan mūsu cilvēki nebija pieraduši pie šāda veida mūzikas baznīcā, patīkami pārsteidza grupas puišu aktīvais evaņģēlisms. Tieši šis apstāklis pamudināja arhibīskapu Jāni Vanagu un Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas Jaunatnes nozari uzaicināt Disciple koncertēt Baltijā 2001.gada maijā, kad Latvijas un Lietuvas pilsētu skatuves atkal tricināja, laikraksta “Diena” vārdiem runājot, “skaļš un griezīgs metālistu dvēseles kliedziens”. Šauļi, Ventspils, Saldus, Liepāja, Jelgava, Rīga - tāds toreiz bija šīs labdarības koncertturnejas maršruts.

Laiks iepazīties tuvāk. Grupas Disciple sākotnējais pamatsastāvs bija trīs vienkārši, sirsnīgi un jauki amerikāņu puiši: vokālists un basģitārists Kevins Jangs, ģitārists Bredlijs (Breds) Noa un bundzinieks Timotejs (Tims) Barrets. Visi bija uzauguši kristīgās ģimenēs, taču pusaudža gados, kā paši saka, “norāvušies”. Tomēr redzot, ka dzīve bez Dieva cerētās brīvības vietā atnes vienīgi postu, “pazudušie dēli” atgriezās “Tēva mājās”. Atkal atraduši savu Glābēju, puiši vēlējās Viņam kalpot vislabākajā veidā, kādā spēja, un saņēma sirds aicinājumu uzrunāt cilvēkus ar rokmūzikas starpniecību.

Kevins un Tims kopā spēlēja jau kopš 13 gadu vecuma. Arī iepriekš viņu grupu sauca Disciple un bez viņiem tajā muzicēja vēl divi puiši. Tomēr šie zēni nevēlējās spēlēt kristīgu mūziku un grupa izjuka. Izspēlējušies dažādās citās grupās, Kevins un Tims saprata, ka laiks atkal muzicēt kopā. 90.gadu sākumā faktiski nebija kristīgu mūziķu, kas spēlētu nopietnu smago roku. 80.gadu leģendārās grupas bija beigušas savu darbību un kristīgajās radiostacijās skanēja viena vienīga popmūzika. Tomēr puiši ievēroja, ka viņu vienaudži ne labprāt klausās šādu mūziku, bet viņi vēlējās spēlēt to, kas patiesi aizrautu jauniešus - mūziku, kurā tie ieklausītos. Kāds jauniešu mācītājs iepazīstināja puišus ar kristīgo roku un viņi saprata, ka šis varētu būt arī viņu muzikālās izteiksmes veids.

1992.gadā Kevins un Tims satika Bredu, kurš bija spēlējis vairākās sekulārās smagā roka grupās, un uzaicināja muzicēt kopā. Smagais roks bija iemīļotākais Breda mūzikas stils, kas atstājis dziļu iespaidu uz viņa dzīvi. Ilgu laiku Disciple dziesmas pārsvarā sacerēja tieši Breds, lai gan puiši teic, ka viņu dziesmu īstais autors ir Dievs. Pirmo koncertu Disciple nospēlēja 1993.gada maijā. Sākuma gados grupā piedalījās arī basģitārists Adrians DiTomasi. Tā paša gada nogalē puiši ierakstīja savu pirmo albumu Trail of Tears, kas iznāca kasetes formātā. Pēc gada sekoja otrs albums Lake of Fire.

1995.gadā mūzikas izdevniecība Slain Records laida klajā puišu albumu What Was I Thinking. Šis tiek uzskatīts par pirmo “īsto” Disciple albumu, jo iepriekšējie skaitījās vien “izmēģinājums”. 1996.gadā grupu kādā šovā pamanīja kompānijas Warner Bros pārstāvis Džefs Ļisicins un pēc pāris mēnešiem piedāvāja puišiem parakstīt kontraktu ar šo pazīstamo firmu. 1997.gadā Warner Resound Records izdeva piecu Disciple dziesmu apkopojumu My Daddy Can Whip Your Daddy, kas palīdzēja puišiem strauji izvirzīties mūzikas industrijā. Prestižās kompānijas vārds padarīja grupu pazīstamu ārpus kristīgās mūzikas un ļāva iekarot popularitāti visā Amerikā.

Tomēr mūziķu mērķis nebija kļūt par rokzvaigznēm, bet caur mūziku nest ļaudīm Dieva vēsti. Puiši par to teic: “Pirmajā vietā ir Dievs un kalpošana Viņam. Mūzika ir tikai līdzeklis kā Dieva vēsti nogādāt cilvēkiem. Ja tu spēlē kristīgu mūziku, tad koncertā pienāk brīdis, kad tev jāsludina Vēsts, kuras dēļ tu vispār esi uz skatuves.” 1998.gadā kompānija Rugged Records izdeva vienu no populārākajiem grupas albumiem This Might Sting A Little, kas tika nominēts divām Dove un divām Inspiration Life mūzikas balvām, bet dziesma I Just Know kļuva par ASV nacionālo kristīgā smagā roka himnu. Savukārt trešajā grupas albumā By God līdzās smagā roka gabaliem bija dzirdamas arī lēnās dziesmas, tā sauktās rokbalādes. “Cilvēkiem, kam nepatīk smaga mūzika, tagad ir iespēja dzirdēt kaut ko mierīgāku,” šo faktu komentēja paši mūziķi.

****

Piedāvājam interviju, ko grupas Disciple mūziķi 2001.gada maijā sniedza Kristīgā radio izdevumam “Tikšanās”.

- Vai bieži saņemat ziņas no cilvēkiem, kuru dzīves mainījušās, klausoties jūsu mūziku?

Tims: - Jā, šādas ziņas saņemam regulāri. Mums ir svarīgi zināt, ka Dievs piedalās mūsu koncertos un pārmaina cilvēkus. Amerikā mēs lielākoties spēlējam kristīgai publikai, taču labprāt uzstājamies arī bāros un klubos, kur mūs klausās nekristieši. Par Latviju zinām mazāk, jo nospēlējam savus koncertus un aizbraucam. Taču šīs turnejas laikā sastapām kādu meiteni, kas 1999.gadā bija mūsu koncertā Vērmanes parkā kopā ar sātanistiem. Viņas dzīve tika pilnībā pārmainīta, un šodien viņa ir draudzē.

- Jums ir daudz fanu?

Kevins: - Mēs nemaz neesam tik populāri. Pasaulē dzīvo seši miljardi cilvēku, bet mums ir tikai 40 000 fanu. Tomēr mums ir vislabākie fani pasaulē. Es pat negribētu viņus saukt par faniem, bet draugiem.

- Arī Latvijā jums ir daudz draugu. Vai pirms 1999.gada jūs kaut ko zinājāt par mums?

Tims: - Mēs zinājām Lietuvu, jo tai ir laba basketbola komanda. Taču par Latviju nebijām dzirdējuši neko. Skatījāmies kartē un mēģinājām atrast, kur tad īsti tā Latvija atrodas.
Kevins: - Jau kopš pirmās mūsu viesošanās reizes es pret Latviju sajūtu īpašu siltumu, ko grūti izteikt vārdos. Esmu iegādājies latviešu valodas mācību grāmatas un kasetes. Taču Amerikā man ļoti pietrūkst dzīva kontakta latviešu valodā.

- Daudziem Latvijā jūsu spēlētā mūzika bija šoks, jo pastāv stereotipi, kādai vajadzētu būt kristīgai mūzikai.

Tims: - Amerikā tas nav nekas īpašs, taču Latvijā mēs nekad nevaram paredzēt, kā ļaudis reaģēs uz mūsu mūziku. Varbūt mēs viņiem nepatiksim un viņi ies ārā, vai arī ar kaut ko mums metīs. Nezinu, kā pie jums, bet Amerikā pusaudži neiet uz baznīcu. Toties viņi klausās smago roku, bet pēc koncerta paliek un dzird arī Evaņģēlija vēsti. Būtībā tas ir vienīgais iemesls, kādēļ mēs spēlējam šāda veida mūziku.
Kevins: - Mēs nekad nevarētu uzrunāt šos cilvēkus, dziedot “pareizi”, un sludināt viņiem Evaņģēliju tādā veidā, kā tas parasts.

- Vai kristīgiem mūziķiem vajadzētu lietot smagā roka vidē pierasto atribūtiku?

Tims: - Jā, arī mums ir gari mati, tetovējumi un riņķi ausīs, bet šī simbolika nav pati svarīgākā. Šīs lietas pievelk pusaudžus un identificē mūs ar mūziku, kādu spēlējam. Kad pēc koncerta jaunieši pienāk ar mums aprunāties, viņi ir pārsteigti, ka ārēji izskatāmies tādi paši kā viņi. Cilvēkiem ir izveidojies stereotips, kādam jāizskatās “pareizam” kristietim. Arī konservatīvi kristieši, redzot mūsu ārējo izskatu, no mums sagaida attiecīgu uzvedību un ir pārsteigti, ka tā nav. Daudzi mācītāji ir nākuši pie manis un piedāvājuši pieņemt Jēzu, vadoties vienīgi no mana ārējā izskata.

****

Latvijas koncerttūres laikā trīs koncertus Disciple spēlēja projekta J.C.House ietvaros. Lielākais no tiem bija līdzdalība akcijā “Narkotikām - nē!” Ventspilī. Arī Disciple tā laika ģitāristam Bredam savulaik bija nopietnas problēmas ar narkotikām - “zālīti” viņš smēķēja no divpadsmit gadu vecuma. Dievs Bredu atbrīvoja no narkotiku atkarības, un par šo brīnumu viņš liecināja cilvēkiem Ventspilī. Par vislabāko Latvijas tūres koncertu puiši nosauca uzstāšanos Saldū, kur bija ļoti aizrautīga publika un daudzi atsaucās Evaņģēlija vēstij. Savukārt noslēguma koncertā Rīgā Doma laukumā klausītāju ovāciju pavadīti Disciple finišēja ar dziesmu: “Santa Klauss ir miris, Lieldienu zaķis ir miris, bet Jēzus ir dzīvs!”

2000.gados grupa Disciple piedzīvoja daudzas sastāva maiņas. No sākotnējā trio šobrīd palicis tikai grupas nemainīgais līderis Kevins Jangs. Grupā muzicējuši Džojs Faifs, Endrjū Velčs, Izraēls Bīčijs, Mika Sanans, Trents Reifs, Endrjū Stentons, Džosia Princs, Džeisons Vilks, Džojs Vests, koncerttūrēs piedalījušies arī Nātans Ēmans, Džejs Metinglijs, Endijs Vuds un Ričs Vords. Šajā laikā puiši nomainījuši vairākas ierakstu kompānijas - gan atgriezušies pie sava sākotnējā izdevēja Slain, gan vairākus albumus izdevuši pazīstamajai kompānijai INO Records un tās pēctecei Fair Trade Services. Savas muzikālās karjeras gados grupa Disciple divpadsmit reizes nominēta kristīgās mūzikas Dove balvai un divas reizes to saņēmusi.

Kādā reklāmas bukletā par Disciple teikts: “Viņi izbliezīs visas naglas no sienām un padarīs tevi par kristieti piecās minūtēs.” Tas, protams, ir joks, taču puiši patiešām spēlē no sirds. “Mēs atdodam sevi visu,” saka Kevins. “Ja mēs to nedarītu, tas nebūtu labi ne mums, ne mūsu klausītājiem. Dievs ir pelnījis, lai mēs atdotu sevi visu. Tas ir tā vērts.” Mirkli klusējis, viņš piebilst: “Pasaule ir smagi slima, un dziedināt to spēj vienīgi Jēzus Kristus. Par to mēs dziedam.”

Disciple albumi:

• 1995  What Was I Thinking
• 1997  My Daddy Can Whip Your Daddy (nepilna laika albums)
• 1999  This Might Sting a Little
• 2001  By God
• 2003  Back Again
• 2004  Disciple (CD + DVD)
• 2006  Scars Remain
• 2008  Southern Hospitality
• 2010  Horseshoes & Handgrenades
• 2012  O God Save Us All
• 2014  Attack

Disciple video:

• 2001  72 Hours with Disciple
• 2004  Live, at Home and on the Road
• 2012  Live 2012: 4 Nights In California

Līdzīgie raksti:

Nekas nav atrasts