23
Nesen interneta plašumos uzgāju mācītāja Mārča Jencīša rakstu par to, kā Putina režīms izmanto Pareizticīgo Baznīcu savu politisko un ideoloģisko mērķu sasniegšanai. Raksts tapis jau pērn, taču tajā skartā tēma šodienas ģeopolitiskajā situācijā kļuvusi vēl nozīmīgāka. Krievijas Pareizticīgo baznīcas ciešā saikne ar valsts varu gan vēsturē, gan jaunākajos laikos nevienam nav noslēpums, taču, cik šāda atkarība ir bīstama un ietekmē Latvijas sabiedrību, ņemot vērā mūsu pareizticīgo pakļautību Maskavas patriarhātam? Par to šajā publikācijā.
****
Jau vairākus gadsimtus Krievijas impērija Latvijā īsteno ļoti skaidri definētu politiku - viena ticība, viena valoda, viens cars. Pašā Krievijas Federācijā, kas šodien atdzimst kā impērija, ir veiksmīgi realizēti tās pamati: viena ticība - pareizticība ar patriarhu Kirilu augšgalā, valoda - krievu, imperators - Vladimirs Putins. Lai izprastu šī brīža Krievijas politiku Latvijā, jāmeklē kopsaucēji šajos trīs impērijas balstos.
Lai paplašinātu un uzturētu savu impēriju, Krievija bijušajā PSRS teritorijā un pat aiz šīs teritorijas tur dzīvojošos krieviski runājošos cilvēkus izmanto kā piekto kolonnu. Vēl pavisam nesen Krievijas specdienesti cīnījās par to, lai Latvijas krievus, baltkrievus un ukraiņus paturētu vienā ticībā. Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas daudzi krievi pievērsās kristīgai ticībai, aktīvi apmeklēja protestantu, ieskaitot evaņģēlisko kristiešu draudzes. Lai parūpētos par krievu saliedēšanu zem vienas ticības karoga, Latvijā tika sākta “sektu apkarošanas kampaņa”.
Tika izveidota Latvijas Totalitāro sektu apkarošanas komiteja ar profesoru Aleksandru Dvorkinu priekšgalā. Šī komiteja darbojās ar čekistu propagandas metodēm, un drīz vien masu saziņas līdzekļus mūsu valstī pārpludināja materiāli, kas nomelnoja un apmeloja protestantu, jo īpaši neatkarīgās draudzes. Čekisti savu darbu paveica teicami, un, ja šodien pavaicāsi kādam krievu cilvēkam par protestantu draudzēm, atbilde būs viena - tā ir sekta! Arī latviešu vidū ir šāds, mākslīgi izveidots priekštats, un pašas latviešu draudzes sev nevēlamus konkurentus dēvē par sektantiem, tādējādi atbalstot Krievijas politiku.
Interesanti, ka arī Ukrainas teritorijā Krievijas specdienesti veica līdzīgu darbību. Liels atbalsts Ukrainas oranžajai revolūcijai bija tieši protestanti, evaņģēliskie kristieši, taču tas nekādi nesaskan ar Krievijas interesēm. Pirms Krievijas invāzijas Ukrainā Dvorkins darbojās arī tur, un sekas ir acīmredzamas.
Nākamais solis ir realizēt ideju par vienu valodu, un pie tā pašlaik aktīvi tiek strādāts. Krievu intereses atbalstošās politiskās un sabiedriskās organizācijas pat panāca referendumu, lai mūsu valstī otrā valoda būtu krievu. Šodien šīs pašas organizācijas Kremļa aizsegā cīnās un rada melīgu priekštatu Latvijas krieviem, latviešiem un pasaulei, ka krievi un viņu valoda tiek diskriminēti, apspiesti un mūsu valstī atdzimst fašisms. Šīs propagandas rezultātā pat ANO ieteica Latvijas valdībai ievērot krievu tiesības. Taču patiesība ir pavisam cita - fašisms atdzimst Krievijā, un tas apdraud gan Latviju, gan visu pārējo demokrātisko pasauli.
Vispirms Krievijas specdienesti veiksmīgi īstenoja karu par vienu reliģiju, šobrīd karš notiek par vienu valodu, taču noslēgumā būs karš par vienu ķēniņu. Tas nozīmēs kādas Latvijas daļas vai visas Latvijas nonākšanu zem Putina kontroles.
Latvijas politiķi nenovērtē Krievijas spēkus, kas šobrīd darbojas ar Padomju Savienības laika aukstā kara metodēm. Daudziem šķiet, ka tik rupjas metodes mūsdienās vairs nevar darboties un cilvēki uz tām neuzķersies. Taču vēsture pierāda pretējo, un arī novērojumi šodien rāda pavisam citu ainu. „Jo lielāki meli, jo vairāk sabiedrība tiem tic” - tā savā laikā teica nacistiskās Vācijas propagandas ministrs Jozefs Gebelss.
Daudzi runā par NATO kā drošības garantu, taču NATO drīzāk ir izaicinājums militāram iebrukumam. NATO nespēs mūs aizstāvēt, ja paši savā valstī nevarēsim uzturēt kārtību un iestāties par savām nacionālajām interesēm, nevis gļēvi izdabāt pasaules lielvarām mīļā miera labad. Ja mēs paši atdodam savu brīvību un valsti Austrumu agresoram, ne Amerikas Savienotās valstis, ne Eiropas Savienība mums nespēs palīdzēt un nepalīdzēs. Ja mēs neko neliksim pretī Kremļa ideoloģijai, tad nonāksim neapskaužamā situācijā, kas faktiski jau ir durvju priekšā.
Mums, Latvijas tautai, ir jāiestājas par brīvu, suverēnu un demokrātisku Latvijas valsti ar vienu valodu - latviešu, ar reliģijas brīvību un tautas vēlētu valdību. Lai nekad šeit nebūtu Krievija ar savu valodu, savu reliģiju un savu caru. Dievs mūs ir radījis brīvībai!
Dievs svētī Latviju!
Evaņģēlisko kristiešu draudzes “Kristus Pasaulei” vecākais mācītājs
Mārcis Jencītis
****
Šīs Mārča Jencīša pārdomas pirmoreiz tika publicētas pirms gada - Krimas un Ukrainas notikumu pašā sākumā. Taču šobrīd tās ir tikpat aktuālas un pat aktuālākas nekā tolaik. Kremlis turpina izmantot Pareizticīgo baznīcu savas politikas īstenošanā un ietekmē uz savā un citās valstīs dzīvojošiem pareizticīgajiem. Nesen rezonansi izraisīja internetā ievietotais Krievijas telekanāla “Sojuz”, ko kā “pareizticīgo televīziju” reklamē arī Latvijas Pareizticīgo Baznīca, raidījums, kurā Voroņežas Mitrofana baznīcas pārzinis Maskavā, protohierejs (virspriesteris - Red.) Dmitrijs Smirnovs atklāti aicina uz nepakļaušanos un vardarbību Latvijā. Lūk, viņa teiktais:
“Kā dzīvo krievi Latvijā? Viņus tur apspiež! Bet viņu taču tur ir puse! Nu, paņemiet, veči, taču vienreiz slēpju nūjas un izdzeniet viņus (latviešus - Red.) no turienes! Maskavā ir vairāki miljoni automobiļu. Iedomājieties - divi miljoni automobiļu ar krieviem atbrauc uz Latviju un ievieš kārtību. Jūs domājat, NATO viņus aizstāvēs? Nekad mūžā! Tur ir jāieved mūsu kārtība. Tā taču ir mūsu zeme - Latvija nekad nav bijusi valsts. Viņiem pat savas rakstības nebija. Kas jums, latvieši, rakstību ieviesa? Krievi, un tad arī tikai 19.gadsimta beigās!”
Šovinistiskais pravo-slāvu fašists, “svētais tēvs” Dmitrijs Smirnovs.
Kā mēdz teikt, komentāri lieki. Grūti pateikt, vai “svētais tēvs” patiešām nezina vēsturi, vai arī tā ir rupja un ciniska propaganda, kas turpina vēl no padomju gadiem cītīgi kultivēto mītu par “dižo krievu tautu”, kura atnesusi kultūru un apgaismību citām impērijas tautām. Ir vispārzināms, ka Krievijas Pareizticīgo Baznīca jau kopš Staļina laikiem atrodas КGB (VDK, čeka - Red.) kontrolē. Arī Putina Krievijā tā turpina būt Kremļa rupors un FSB (Krievijas Federālais drošības dienests - Red.) filiāle, kas tādā veidā atstrādā varu, mantu un ietekmi, ko tai piešķīrusi valsts. Patriarhs Kirils pat iekļauts Kremļa protokolā un, atbalstot prezidentu Putinu, cītīgi propagandē impērisko ideju. Interneta plašumos var redzēt daudz vēl KGB laikā apgūtās smadzeņu skalošanas paraugstundas pareizticīgo “batjušku” izpildījumā.
Ielūkojoties vietnē “YouTube”, redzams, ka Dmitrijs Smirnovs ir Krievijā visai populārs televīzijas sludinātājs, kas izsakās par daudzām un dažādām tēmām, tostarp politiku. Tas nozīmē, ka šis priesteris zināmā mērā veido sabiedrības, īpaši pareizticīgo viedokli. Tāpēc nav mazsvarīgi, ko un kā viņš saka, un uz ko aicina. Vairāk šādu izteicienu un kādam no piektās kolonnas patiešām aizbrauks jumts - ja jau “svētais tēvs” teica, značit tāda ir “Dieva griba”. Un Kremļa TV nozombētais pareizticīgais ķersies pie reāliem darbiem.
Krievijā ir daudz šādu vājprātīgo, taču pie mums uzskata, ka Latvijas pareizticīgie ir miermīlīgi, samērā lojāli cilvēki, tāpēc ekstrēmi izlēcieni te notikt nevar. Tomēr jāatceras, ka daudzi krievvalodīgie savās virtuvēs no kompota glāzēm iedzerdami vodku spriež līdzīgi kā protohierejs Smirnovs. Nedrīkst nenovērtēt Krievijas propagandas ietekmi uz cilvēku prātiem. Impērijā, ko savās ilūzijās skata biedrs Putins, kā propagandas ierocis noder jebkas, īpaši, ja it kā tiek pausta Augstākā griba. Tad nu baznīctēvi arī raujas vaiga sviedros, lai pārliecinātu tautu, ka Krievijas Pareizticīgo Baznīca un Krievijas valsts ir viens un tas pats. Kur pareizticība, tur Krievija!
Padomju okupācijas gadu brīvības cīnītājs Jānis Rožkalns uzskata, ka pareizticīgie, kuru Latvijā nomināli ir 350 000, potenciāli var kļūt par piekto kolonnu. Vai šāds uzskats ir pamatots? Jā un nē. Latvijas Pareizticīgo Baznīcas vadība ar metropolītu Aleksandru priekšgalā vismaz ārēji cenšas izrādīt lojalitāti valstij, taču baznīcas hierarhijas zemākos līmeņos un laju vidū nereti notiek pavisam citādāk. Pirms valodas referenduma pareizticīgo draudzēs tika aktīvi aģitēts par krievu valodu kā otru valsts valodu, pareizticīgā baznīca ir arī daudzu partijas “Saskaņa” biedru garīgā iedvesmotāja. Prokremlisku nostāju pauž daļa Latvijas vecticībnieku, kuri vienkāršajam latvietim šķiet tas pats kas pareizticīgie.
Arī Latvijas Drošības policija pievērsusi uzmanību Kremļa aģitatoru darbībai pareizticīgo vidū. DP šefs Normunds Mežviets intervijā TV3 raidījumam “Nekā personīga” izteicās: “Krievijā baznīca ir cieši saaugusi ar valsts varu, tā ir tradīcija jau no seniem laikiem. Īpaši pēdējos gados un Ukrainas krīzes kontekstā šī pareizticīgās baznīcas līderu saistība ar Krievijā valdošo režīmu ir ļoti cieša. Krievijas Pareizticīgo baznīca uzskata, ka visi pareizticīgie cilvēki veido vienotu veselumu un reproducē Krievijas unikālo lomu pasaules civilizācijā. Krievijas Pareizticīgo Baznīcai ir noteikts potenciāls, lai ietekmētu zināmu daļu sabiedrības arī Latvijā”.
Jāatceras, ka Latvijas Pareizticīgo Baznīca atrodas Krievijas Pareizticīgo Baznīcas pārraudzībā, kas savukārt de facto ir Krievijas valsts baznīca. Tāpēc nerada izbrīnu smadzeņu skalošana un politinformācijas stundas dažās pareizticīgo draudzēs Latvijā. Skaidrāki kļūst arī cēloņi, kāpēc daži mūsu tautas dēli un meitas konvertējas pareizticībā un tūdaļ aizgūtnēm sāk sludināt Krievijas ideoloģiju. Kristīgā akadēmijā Jūrmalā kļuvusi par īstu pareizticīgo vervēšanas centru, kur kristīgie latvieši tiek aizvilināti no savām baznīcām un konvertēti pareizticībā.
Latvieši bieži mēdz uzskatīt, ka pareizticība ir “krievu ticība”. Tomēr tā nav. Latviešu zemēs pareizticību iepazina vēl pirms katolicisma. Pareizticīgo baznīcas bija uzceltas Jersikā un Koknesē, kristietību pieņēma Jersikas valdnieks Visvaldis, Tālavas valdnieks Tālivaldis ar saviem bērniem, Kokneses valdnieks Vetseke. Pēc Vidzemes un Kurzemes iekļaušanas Krievijas impērijā pareizticīgo draudžu skaits pieauga. Tomēr latviešu pareizticīgo tolaik bija ļoti maz, lai neteiktu, ka nebija vispār. 19.gadsimta 40.gados kā protests pret luterāņu mācītāju provācisko nostāju un vācu baronu patvaļu sākās latviešu masveida pāriešana “cara ticībā”. Kad konversijas kustība beidzās, Vidzemē bija 87 pareizticīgo draudzes, no tām 33 latviešu. Konvertītu kopskaits šajā laikā sasniedza 113 000.
Pēc Latvijas neatkarības proklamēšanas sākās autonomas Latvijas Pareizticīgo Baznīcas organizēšana. Par arhibīskapu ievēlēja latvieti Jāni Pommeru. 1921.gada jūlijā Krievijas patriarhs Tihons piešķīra Latvijas Baznīcai autonomiju administratīvās, izglītības un ekonomiskās lietās, bet pieprasīja tās palikšanu Maskavas patriarhāta jurisdikcijā. 1934.gada 12.oktobrī arhibīskapu Jāni nežēlīgi noslepkavoja. Visticamāk, to izdarīja padomju slepenais dienests - NKVD. 1936.gadā Baznīcas koncils nolēma lūgt Konstantinopoles patriarhu ņemt Latvijas Pareizticīgo Baznīcu savā jurisdikcijā. Par Baznīcas vadītāju ievēlēja virspriesteri Augustīnu Pētersonu. Tautas skaitīšana Latvijā 1935.gadā uzrādīja 174 389 pareizticīgos, kas bija 8,94% no iedzīvotāju kopskaita un 3,91% no visiem latviešiem. Darbojās 163 pareizticīgo draudzes, kurās kalpoja 133 priesteri un 20 diakoni.
Pirmais pareizticīgo arhibīskaps latvietis Jānis Pommers. Kanonizēts kā Baznīcas svētais moceklis.
Pēc padomju okupācijas Latvijas autonomā pareizticīgo Baznīca tika likvidēta un kļuva par Maskavas patriarhāta Rīgas diecēzi. Ienākot vācu karaspēkam, metropolīts Sergijs (Voskresenskis) tika nozīmēts par Pareizticīgās Baznīcas pārvaldnieku Ostlandē. Pēc atentāta, kurā metropolīts gāja bojā, par jauno Baznīcas bīskapu iesvētīja Jāni Garklāvu. Pēc kara Latvijas pareizticīgie atkal tika pakļauti Maskavas vadībai. Hruščova laikā pareizticīgie, tāpat kā citas konfesijas, piedzīvoja vajāšanas. Latviešu draudžu skaits krietni saruka, Baznīcai pamazām kļūstot aizvien krieviskākai. 1966.gada novembrī par Rīgas un Latvijas arhibīskapu iecēla Leonīdu Poļakovu. Bet 1978.gadā Konstantinopoles patriarhs Dimitrijs, padodoties PSRS spiedienam, atteicās no aizbildniecības pār Latvijas Pareizticīgo Baznīcu un atzina Maskavas jurisdikciju pār to.
Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas Latvijas Pareizticīgo Baznīca formāli atguva autonomiju, saglabājot vien garīgo un kanonisko saikni ar Maskavu. Atjaunoja arī 1936.gada Baznīcas statūtus. Tomēr problēma joprojām pastāv. Lai arī Latvijas Baznīcas vadība cenšas ieturēt izteikti apolitisku kursu, šodienas sarežģītajā ģeopolitiskajā situācijā bažas rada tās ciešā saikne ar Krievijas Baznīcu. Pat ja pareizticīgo augstākie vadītāji izvairās no jebkādas iesaistīšanās politiskās diskusijās, ierindas kalpotāji un laju tūkstoši atbildes meklē Krievijas garīdznieku izteikumos un grāmatās, ko Kremļa propaganda izmanto sava viedokļa izplatīšanai un zināma noskaņojuma radīšanai “tuvajās ārzemēs”.
Gan Staļina režīma laikā, gan vēlāk, Krievijas Pareizticīgo Baznīca bija pakļauta drošības iestāžu ciešai kontrolei. Liela daļa priesteru un Baznīcas augstāko vadītāju tika savervēti kā KGB aģenti. Faktiski visa Baznīcas augstākā garīdzniecība tā vai citādi bija atkarīga no komunistu un čekistu labvēlības. Zināmi gadījumi, kad pareizticīgo garīdznieku kārtā tikuši iesvētīti pat KGB kadru virsnieki. Komunisti izmantoja Baznīcu kā pašmāju, tā starptautiskās sabiedrības ideoloģiskai ietekmēšanai.
Nekas daudz nav mainījies arī postpadomju Krievijā. Liela Baznīcas garīdznieku daļa joprojām pilda Kremļa ideoloģisko pasūtījumu vai, turpinot senās tradīcijas, ir tieši FSB aģenti. Pareizticīgo svētkos Putins redzams cītīgi krustāmies kādā no Maskavas katedrālēm, kas gan neliedz viņam kā valsts vadītājam rīkoties pretēji visiem kristīgajiem principiem. Nav saprotams, vai kristieša masku Putins uzliek tikai, lai izpelnītos “Dieva labvēlību”, faktiski būdams tikai “krustnesis - zobenbrālis”, kas, izpērkot grēkus ar “labiem darbiem”, gatavs iznīcināt visus “nepareizi ticošos” gan politikā, gan reliģijā.
Putina Krievijā par sektām uzskata ne vien evaņģēliskās draudzes, bet arī katoļu, luterāņu un citas Baznīcas, kas pasludinātas par “ārzemju ietekmes aģentiem” un pakļautas dažādiem ierobežojumiem. Krievijas Pareizticīgo Baznīca faktiski ir pasludināta par valsts Baznīcu. Tā ir samaksa par lojalitāti režīmam. Sauklis “Russkije - narod pravoslavnij” (Krievi - pareizticīgo tauta - Red.) Putina Krievijā tiek skandināts kā nekad agrāk un ir viens no impēriskās ideoloģijas galvenajiem balstiem. Pareizticība tiek miksēta ar atklātu šovinismu un pret citādi domājošiem vērstām vardarbības akcijām, kā to ar lozungu “Pareizticība vai nāve!” dara “Pareizticības karognesēju savienība” , “Melnā sotņa”, “Krievu tautas savienība” un citas ekstrēmistu organizācijas.
Pusfašistiskās, paramilitārās pareizticīgo organizācijas Krievijā pazīstamas kā bēdīgi slaveno, galēji nacionālistisko “Krievu maršu” galvenās organizētājas. Uzraksts uz cirvja: “Pareizticība vai nāve”.
Pēc Drošības policijas paziņojuma publiskošanas, agrākais luterānis, vēlāk katolis, tagad pareizticīgo konvertīts Kaspars Dimiters sociālajos tīklos un savā interneta blogā dramatiski paziņoja, ka Latvijā tiek gatavotas pareizticīgo vajāšanas. Lieki teikt, ka šādam secinājumam nav ne mazākā pamata. Drošības policiju modru dara ne jau pareizticība kā reliģiska konfesija, bet caur pareizticīgo organizācijām un interneta resursiem iepludinātā Krievijas ideoloģija un tās ietekme uz Latvijas ticīgajiem. Kā zināms no musulmaņu pieredzes, konvertīti dažkārt ir pat radikālāk noskaņoti, nekā tie, kas piedzimuši kādā ticībā. Ka šādām bažām ir visnotaļ nopietns pamats, pierāda pats Dimiters, kurš pēdējā gada laikā paudis nedalītu atbalstu Kremļa agresīvajai politikai, slavina Putinu un uzskata, ka mazām tautām neatkarība nes vienīgi postu.
Savā blogā Dimiters teic, ka dvēselē esot krievs un sovaks (padomju cilvēks - Red.), bet Donbasā viņa pareizticīgie brāļi cīnoties par savu brīvību. Un ukraiņi? Lielākā daļa ukraiņu taču arī ir pareizticīgie, kas cīnās par savu valsti! Ar ko ukraiņu pareizticīgie sliktāki par krievu pareizticīgajiem? Kāpēc mūsu pareizticīgo bāleliņu skatījumā Maskavas patriarhāts ir vienīgā “patiesā Baznīca”? Kāpēc latviešu pareizticīgie pat neapsver domu par atgriešanos Konstantinopoles patriarhāta aizbildniecībā, kā to izdarījuši igauņi? Diez vai Konstantinopoles patriarhs atstātu bez ievērības kāda sava priestera tik atklātu aicinājumu uz vardarbību citā valstī, kā to atļāvās “svētais tēvs” Dmitrijs Smirnovs. No Maskavas patriarhijas atvainošanos gan nesagaidīt.
Latvijas Pareizticīgo Baznīcas vadība noraida pat mazāko iespēju pāriet Konstantinopoles patriarhāta jurisdikcijā, kā to izdarījušas vairākas Austrumeiropas Baznīcas. Tiek apgalvots, ka Konstantinopoles patriarhija ne garīgi, ne ekonomiski neko nespēj dot Latvijas Baznīcai, kā tā atrodas uz sabrukuma robežas un mēģina radīt šķelšanos Krievijas Baznīcā. Baznīcas oficiālajā mājas lapā teikts, ka 1936.gadā pāriešana Konstantinopoles jurisdikcijā bijis piespiedu solis, jo Baznīca PSRS tolaik nonākusi pilnīgā čekas pakļautībā. Taču arī šodien Krievijas Pareizticīgo Baznīca atrodas pilnīgā Kremļa un drošības iestāžu kontrolē! Tā kā Krievija nav demokrātiska valsts, bet ar savu impērisko ārpolitiku apdraud mieru un drošību pasaulē, Latvijas baznīcas saikne ar Putinu atbalstošo Krievijas Baznīcu rada potenciālus draudus gan pašiem pareizticīgajiem, gan Latvijas sabiedrībai. To pierāda latviešu virspriestera Jāņa Kalniņa atstādināšana no kalpošanas faktiski tādēļ, ka viņš cīnījās par pareizticīgo latviešu tiesībām lietot dzimto valodu un iespiest pareizticīgo literatūru latviešu valodā.
Ukrainas notikumu kontekstā Kijevas patriarhs Filarets prezidentu Putinu apsūdz divos lielos grēkos - slepkavībā un melos, kā arī uzsver, ka šo grēku iedvesmotājs ir sātans. “Putina vadītās valsts masu informācijas līdzekļi dienu un nakti izplata ciniskus melus par Ukrainu, sēj naidu pret ukraiņu tautu, pret mūsu centieniem būt neatkarīgiem un celt savu suverēnu valsti, provocē asinsizliešanu un slepkavības Donbasā. Viņa varā ir nekavējoties apturēt nāvi un asinsizliešanu, bet viņš savas lepnības dēļ turpina vairot ļaunumu. Viņš sauc sevi par ukraiņu tautas brāli, bet patiesībā pēc saviem darbiem ir kļuvis par jaunu Kainu, izlejot brāļa asinis un iepinot melos visu pasauli,” teicis Filarets.
Ar Kaina zīmi iezīmētais Vladimirs Vladimirovičs Putins un viņa garīgais iedvesmotājs Kirils.
Ukraiņus šādā “pareizticīgā Putina” novērtējumā atbalsta arī Atona salas klostera mūki Grieķijā, kas par brāļu kara izraisīšanu prezidentam Putinam uzlikuši anatēmu - baznīcas lāstu, ar kuru viņš faktiski ir izslēgts no Baznīcas. Skaidrs, ka Krievijas Baznīca šo lāstu ignorē, taču tas ir visnotaļ pelnīts. “Pareizticīgie” Austrumukrainā un Krimā demolē Kijevas patriarhātam piederošos dievnamus, piekauj ukraiņu garīdzniekus. No Austrumukrainas pienāk ziņas par atņemtām baznīcām, represētiem mācītājiem un nošautiem draudžu locekļiem, kas uzdrošinājušies atbalstīt Ukrainas vienotību. Taču vienam otram latviešu pareizticīgajam, šķiet, ir vienalga, ka aiz pareizticīgo vārda maskējušies bandīti nogalina un pazemo viņu kristīgos brāļus Ukrainā. Tas tikai pierāda, ka bažas par Krievijas smadzeņu skalošanas metožu efektivitāti ir pamatotas.
Pareizticīgajiem Latvijā nav jābīstas no Drošības policijas vai varas iestāžu represijām. Nekas tāds demokrātiskā sabiedrībā nav iespējams. Lai bīstas tie, kas pareizticības aizsegā izplata valstij nedraudzīgu, Krievijas mērķiem atbilstošu ideoloģiju un kūda pareizticīgos uz pretošanos likumīgajai varai. Patriarhs Kirils nupat apbalvojis Rīgas mēru Nilu Ušakovu par “kristietības principu stiprināšanu sabiedrībā”. Grūti gan atcerēties, kādus kristīgos principus Latvijas sabiedrībā stiprinājis Ušakovs un partija “Saskaņa”. Tas, ka balva piešķirta politiķim, nevis kādam Latvijas Pareizticīgo Baznīcas kalpotājam, liecina, ka apbalvošanai ir politiskas propagandas raksturs. Īpaši, ja ņem vērā, ka kopā ar Nilušku balvu saņēma vēl citi “īsteni kristīgie” - Kremļa galvenais propagandists Dmitrijs Kiseļovs un Krievijas Komunistiskās partijas vadonis Genādijs Zjuganovs. Acīmredzot Maskava cer, ka “narod pravoslavnij”, dodoties pie vēlēšanu urnām, ņems vērā Ušakova “lielos nopelnus” kristietības labā un atdos savas balsis par “Saskaņu”.
Katram Latvijas pareizticīgajam, īpaši latviešiem, agri vai vēlu nāksies izšķirties, kurā pusē būt - kopā ar savu valsti un tautu, vai Krievijas impēriskās politikas pavadā, kas pareizticības aizsegā slepkavo savus brāļus Ukrainā un sapņo par impērijas atjaunošanu. Katram patiesi pareizticīgam kristietim rūpīgi jāvērtē, ko viņš lasa, klausās un skatās, lai nenonāktu Krievijas “batjušku”, patiesībā FSB smadzeņu skalošanas mašinērijas ietekmē. Būt pareizticīgam nenozīmē atbalstīt visu, ko dara Krievija, bet atbalstīt mieru un patiesu taisnīgumu. Būt kristietim nozīmē būt savas valsts patriotam. Savukārt protohiereju Smirnovu, kas apkauno pareizticību, jāiekļauj Latvijas persona non grata sarakstā, tāpat kā citas “Kremļa lakstīgalas”. Un vislabāk, ja šajā jautājumā savu attieksmi paustu pati Latvijas Pareizticīgo Baznīca, jo kamēr patriarhs Kirils nebūs atvainojies Latvijai un latviešu tautai par sava padotā necienīgajiem izteicieniem, viņa vizīte mūsu valstī diez vai ir vēlama.
© Mārcis Jencītis, Ervīns Jākobsons. Pārpublicēšanas vai citēšanas gadījumā atsauce uz autoriem un interneta vietni www.laikmetazimes.lv obligāta.
Līdzīgie raksti:
- Nekas nav atrasts
Pareizticīgo galvas draudzējas ar valsts galvām. Pie katoļiem uz Vatikānu brauc visas pasaules galvas. Nesen bīju kādā harizmātu draudžu sapulcē - bāc, un ko es dzirdu - par kristīgu valdību vien runā. Tāda sajūta, ka paši grib būt galvas. Lai nu kā, bet mēs taču zinām, uz ko mūs KRISTUS ir aicinājis.
Ļoti labs raksts. Viss pateikts pareizi. Arī man likās kristīgo vērtību klaja ignorēšana, kad pareizticīgo priesteri aicināja uz karu - uz asins izliešanu kaut kāda lielkrievu šovinisma un impērijas atdzimšanas ideju vārdā. Ar Dieva vārdu uz lūpām var aizstāvēt tikai savu valsti un Dzimteni, nevis iebrukt svešā valstī un melot, melot, melot. Bet, kā zinām, melu tēvs ir Sātans. Lai Dievs mums stāv klāt un saliek visu pareizajās vietās!
Pilnīgi pareizi teikts. Tā jau vairs nav nekāda kristīga baznīca, bet Krievijas propagandas ierocis, kuru drīz Dievs iznīcinās.
Par tādiem nodevējiem kā Dimiters - lai viņš brauc atpakaļ uz savu garīgo un ideoloģisko tēviju Krieviju, bet, ja nedomā braukt, tad vai DP nevar tādu tipu vest tiesas priekšā par tautas nodevību? Īsts Kirchenšteins, A.Pelše, V.Lācis.
Korekti būtu rakstā ievetot hiperpersaites uz K.Dimitera blogu un citiem avotiem. Hipersaites un konkrētu avotu norādes ceļ materiāla vērtību. Tas pats sakāms par karikatūrām un fotogrāfijām. Ja jau analītika, tad faktu daudzums neskādēs.
“Daudzi nāks un sludinās Manā Vārdā, bet neticiet viņiem, jo Es viņus neesu sūtījis”.
“Jums būs viņus pazīt ne pēc viņu vārdiem, bet darbiem (augļiem)”.
Vai kādai baznīcai interesē sludināt Kristu? Problēmas nevienam nevajag, tādēļ tas nav aktuāli. Llietot Kristus vārdu veikalam, to arī pasaule ir apguvusi no baznīcas, jo gribam būt nevis kalpi, bet kungi.
No diskusijas sociālajos tīklos.
****
JURIS BUKOVSKIS, 26.feb. 14:10
Šī sakarība pilnībā izkristalizējās pēc Ukrainas notikumiem. Tāpēc jau agrāk Putinu pielīdzināju Antikristam. Šie batjuškas Smirnova izteicieni tikai paspilgtina to tendenci. Gadus 2 atpakaļ viņš diez vai tā būtu izteicies. Šis nihilisms pret citām tautām, pret to robežām, ir putinisma darbības sekas. Mēs redzam, kā šajās reliģijas aprindās kristīgie pamati tiek izkropļoti un tiek sludinātas kaut kādas politiskas idejas, kas galīgi neatbilst kristīgiem pamatiem. Tīri antikristisks piegājiens – sludināt it kā Kristus vārdā, bet būtībā aizvietot ar savām idejām, kas ir tiešs pretstats kristīgajām.
Kaspars Plinče, 27.feb. 09:22
Latvijas Kristīgās akadēmija ir privāta un uz pašfinansēšanās likumiem būvēta mācību iestāde, kurā apgūst kristietības pamatus un dabīgi, ka tur nebūs vieta sektantu filosofēšanai. Pati vadība ir izgājusi garu ceļu no liberāla luterānisma Diakonijas institūta līdz pareizticībai, kas ir kristietības pamati un saknes. Stipri apšaubu, ka atbalsta Puķina centienus Ukrainā, kas pēc būtības ir senā Svētā Kijevas Krievzeme, krievu pareizticības šūpulis…
Ari K.Dimiteru iztēlo kā Kirhenšteinam pielīdzināmu čekistu pakalpiņu. Viņš ir diametrāli pretējs, kolorīti savās balādēs uzstājas pret visu graujošo, ko Latvijā ieviesis eirosojuzs un mūsu pašu bāleliņi, ES pakalpiņi. Uzstājas pret neopagānisma, pederastu, sektantu propagandu, morālo un fizisko Latvijas izlaupīšanu, kopj savu zemes pleķi Amatas krastā, cepj uz kļavu lapām rudzu maizi un, protams, dziļi pārdzīvo brāļu karu Ukrainā.
Ervīns Jākobsons, 27.feb. 11:02
Par Akadēmijas vadības nostāju nezinu, bet Dimitera blogā tu gan laikam sen neesi pabijis - viennozīmīgs atbalsts Putinam un separātistiem, runāšana par to, ka mazām valstīm neatkarība vispār nav vajadzīga un Latvijas ceļš nākotnē ir tikai kopā ar vareno Krieviju.
Biruta Magone, 28.feb. 23:30
Tā viņa pēdējā reliģiskās piederības izvēle jau arī ir saskaņā ar Krievzemes vadošo reliģiju. Viss saskan. Varētu saprast, ja viņš būtu dzimis pravoslavu ģimenē. Viņa pusbrālis Juris Dimiters gan ļoti gudrs un talantīgs mākslinieks, bet arī uz Maskavu orientēts. Tāpat kā viņa māte Džemma Skulme savā laikā.
JURIS BUKOVSKIS, 27.feb. 12:29
Ieskatījos tajā pašā Nebruks.lv. Pilns ar Kremļa propagandu. Sākot ar pirmo rakstu, kas patrāpījās – “Laiks mainīt taktiku”. Daži citāti no šī raksta:
“Kad maza, divas dekādes deldēta, krāpta, laupīta valstiņa sāk gatavot savus atlikšos vēl kājas pavilkt spējīgos iemītniekus karam ar kodolimpēriju, pie varas esošo ilggadīgi īstenotie valsts postīšanas mērķi vienā mirklī formulējas paši no sevis: iznīcināt līdz pēdējam dzīvajam.
Ja kādam varas galā rūpētu mūsu mazās valsts atlikuma glābšana, ierosinājums nāktu nevis par mobilizācijas apziņošanas uzlabošanu, bet par vajadzību Latviju veidot par neitrālu valsti, kurai nav armijas un kuras karavīri dienē iekšlietu struktūrās…”
Grūti atrast vārdus, lai komentētu šī ”patriota” sacīto.
Dace Bruvere, 27.feb. 17:58
nu tam kaut kaadaa meeraa noteikti var piekrist, nav mums jaabuut lielgabalgalai lielvaru savstarpeejo attieciibu kaartoshanaa, kaut gan arii neitralitaate nav reaala.
dimiteram patiik naakt klajaa ar kaadu nebuut kliedzoshu pazinojumu, kuraa skaidro tautai, cik ir 2×2, un pasniedz to kaa savu atklaasmi. taapat ieliida pa vidu tiem beernu tiesiibu ciiniitaajiem, kas pret homo propagandu bija. varu dereet, ka viens pats atneema tai idejai tuukstoshiem balsu, jo inteligenti cilveeki, ieraugot vaardu vien, no visa pasaakuma veeleesies tureeties taalak.
JURIS BUKOVSKIS, 27.feb. 19:01
nu tu kaut kaadaa meeraa noteikti var piekrist, nav mums jaabuut lielgabal gala lielvaru savstarpeejo attieciibu kaartoshanaa, kgan arii neitralitaate nav reaala.
Tur jau tā lieta, par kādu neitralitāti var būt runa. Vienreiz jau mēģināja šo neitralitāti pielietot Ulmanim sakot :,,Jūs palieciet savās vietās, es savā”. Ar ko tas beidzās? Ar to, ka pats rindu autors beidza savu dzīvi izsūtījumā Sibīrijā. Turpretī Somija nenobijās no šīs lielvaras un lai gan zaudēja Karēliju, savu neatkarību tomēr nosargāja. Tas pats variants veidojas tagad Ukrainā. Krimu zaudēja, iespējams vēl kādu gabalu noraus, bet ticu, ka neatkarību valsts saglabās.
Kāpēc tad viņš nešausminās par to, ka šī lielvara tagad bruņojas tā, kā nekad agrāk, tā vietā iesaka citiem, lai tie vispār atsakās no savas armijas? Kāds tad viņiem iemesls, tā bruņoties? Vai viņiem kaimiņi būs ko atņēmuši?
Kaspars Plinče, 28.feb. 20:42
Nebiju pēdējā laikā tiešām ieskatījies nebruks.lv… Būs jābrauc ciemos uz politinformāciju.
Ka tik Kasparam neizrādās taisnība un pie mājas jau laicīgi jāizkar Jaunkrievijas karogu. Viss atkarīgs, ko eirotantes ar Puķina onkuli Maskavā ir sarunājuši, ka tik atkal nav rībinātāja-āmurgalvas paktu noslēguši. Tad var gadīties, ka dabonam ar slēpju nūjām, cik tad izdarīsi ar trim no purva izvilktajiem tankiem. Mūsējiem jau bruņojums nav vajadzīgs, gaismas pilis un šķībos tiltus par miljoniem sacēluši.
Zemessardzei kalašus 90-desmitajos gados atņēma. Ja izsludināto rezervistu mobilizāciju neveidos pēc somu jēgeru parauga, nekas vairāk kā vēstures atkārtošanās 40.gadā nebūs, kad bez neviena šāviena krievu tanki bija Rīgas ielās. Nu varbūt lielgabalu gaļu gatavo, neviens ukraiņiem talkā kaut vai ar ieroču piegādi neiet, gaida kamēr noasiņos. Ja Baltijā ies vaļā kariņš, viss jau sen ir izlemts un sadalīts…
Dace Bruvere, 2.mar. 11:05
kas gribees, tie apshaus taapat, ar muusu pretoshanos vai bez.
Kaspars Plinče, 2.mar. 13:50
Maz ticams ka amīšiem vai kādam Eiropā dikti interesē karot ar krieviem, palūgt aizvākties uz savu fāterlandi vajadzēja tad, kad bija iespēja, Berlīne ieņemta, vairāk nekas nebija darāms svešās zemēs. Veltīgi letiņi gaidīja sabiedrotos vēl ilgi pēc kara beigām, politiskās spēlītes bija beigušās, teritorijas sadalītas…
JURIS BUKOVSKIS, 2.mar. 14:34
Gaidīsim laimes lāci, kas mūsu vietā visu izdarīs. Ukraiņiem bija tāpat, kamēr viņi paši neizrādīja interesi karot par savu valsti, neviens viņiem nopietni netaisījās palīdzēt, jo kara sākumā daļā tehnika uzreiz nonāca separātistu rokās. Interesanti, kura valsts kaut ko dotu zinot, ka daļa uzreiz nonāks ienaidnieka rokās.
Pārstājam vienreiz gausties: mēs neko nevaram, mūs, kas gribēs, tas iekaros, mūs neviens neizstāvēs. Putins diez vai izlasīs komentārus, bet viņam ir resursi, kas visu to pēta, noskaņojumu, kāds valda vienā vai otrā vietā. Viņi jau labprāt ietu pa mazākās pretestības ceļu, līdz ar to mēs paši ar šādu attieksmi sev piesaistīsim šādas avantūras tīkotājus.
Biruta Magone, 28.feb. 00:06
Vēsturiskā kļūda tika pieļauta zaudējot Livonijas autonomiju. Lai arī Krievija bija oficiāli pievākusi šo teritoriju, taču neviens no krievu monarchiem sevišķi ieinteresēts Livonijas pārvaldē nebija. Un Livonija izdeva savus likumus un veidoja pat starptautiskās attiecības uz savu roku. Līdz ar to Vācijas valstiņas bija kā naturāls sabiedrotais.
Tautai prātu baigi sajauca tā saucamie jaunlatvieši ar savu Krievijas slavināšanu un vāciešu pulgošanu. Pat tāds sociāldemokrāts kā Deglavs šo tendenci apraksta savā romānā “Rīga”, kur nacionāļi brauca uz Pēterburgu pie krievu valdības taisnību meklēt pret vāciešiem. Dabūja arī - tie aizliedza skolās mācīt latviešu valodu. Visam vajadzēja notikt tikai krieviski.
Un te nedaudz par Putinu un viņa režīmu.
****
Dace Bruvere, 2.mar. 00:16
kaa juus domaajat, vai Putins tikai politiskiem meerkiem PB izmanto, vai tomeer tic arii kam? vispaar jau iespaids par vinu kaa par cilveeku bez jebkaadas sirdsapzinas, bet ej nu sazini, vrb skeleti skapii nelauj naktii mieriigi guleet?
Biruta Magone, 2.mar. 00:22
Grūti spriest par Putinu dziļāk, kas un kā. Publiskas figūras parasti ir ar vienu seju publikā un ar citu seju privāti.
Dace Saulite, 2.mar. 06:32
Putins ir KGBšņiks, un nav nemaz tāds patvaldnieks - reāli tur ir kliķe no 5 līdzīgiem fruktiem. Tā ka tur nekas nemainīsies, jo pat Putinam nāves gadījumā pie teikšanas būs pārējā kompānija. Krievija šobrīd ir pašas drošības dienesta piedēklis, ārzemniekam ieblandoties kādā nemaskavas viesnīcā paprasīs pases kopiju un uzreiz aizstieps uz FSB, birokrātija nenormāla un korupcija arī.
Dace Bruvere, 2.mar 10:12
manas maasas viirs ir no krievijas, un vina maate, kad to pateica savai draudzenei, kas tur straadaa dzimtsarakstos, taa vai nobaaleeja un pachuksteeja - ja vini tur krievijaa tikai dokumentus iesniegushi, tad vinas pienaakums buutu nekaveejoties dariit zinaamu dienestiem. diez cik uzpuustiem shtatiem tad jaabuut, lai pat tik nenoziimiigu info apstraadaatu?’
kuri tie paareejie 5, ja nav nosleepums?
Dace Saulite, 2.mar. 19:11
Bortņikovs, Šoigu, Jurijs Kovaļčuks, Sečins, Čemezovs.
JURIS BUKOVSKIS, 2.mar. 10:21
Nu paskatīsimies reāli uz situāciju. Kuro gadu Putins sēž Kremlī? Šķiet jau 15 gadu. Domāju viņš sevi tur grib redzēt mūžīgi. Kurā normālā demokrātiskā valstī būtu tas iespējams? Nekur. Tas ir iespējams pie babajiem Vidusāzijā un vēl šur tur, kur režīmi turas uz durkļiem. Un tieši tur notiek dažādas revolūcijas un asins izliešanas, jo demokrātiskā veidā nav iespējams neko mainīt. Tādu staļiniskā tipa režīmu viņš tagad Krievijā veido.
Atceros, bēŗnībā vēl patrāpijās žurnāli ar Staļina bildēm. Parasti tajās attēloja viņu, stāvot labības lauka malā un skatoties zilajās tālēs vai arī kopā ar bērniem. Zinām ,ka Ļeņinu savā laikā attēloja kā lielu bērnu draugu. Ir pat tāds iespaids – jo vairāk šāds valdnieks nomušī savus pretiniekus, jo lielāku bērnu draugu un humānistu viņu attēlo viņa paša propaganda. Putins labi izprot šīs cilvēku manipulēšanas tehnoloģijas. Tāpēc tie galvenie saziņas līdzekļi, kurus viņš sev ir pakļāvis, 24 stundas diennaktī lej melu straumes un slavina vadoni. Grib radīt neaizvietojama cilvēka iespaidu, lai viņš varētu valdīt, kamēr ar kājām pa priekšu viņu no turienes neiznesīs.
Dace Bruvere, 2.mar. 10:58
Pilniigi piekriitu visam, bet vai mums Putins patiik vai nee, bet mulkis vinsh nav. tirans vinsh ir un cilveeks bez sirdsapzinas un principiem, bet nedomaaju, ka vinam pietruuktu auksta apreekina un taaledziibas.
JURIS BUKOVSKIS, 2.mar. 12:44
Tu jau teici, ka viņš nav muļķis. Viņam ilgāku laiku izdevās vazāt aiz deguna rietumu un it sevišķi Eiropas valstu vadītājus tēlojot, ka viņš ir viens no viņiem, bet domāju jau tad savā galvā kala plānus par kaut kādas impērijas atjaunošanu. Mēs taču atceramies par tām krokodīla asarām, ko daļa krievu sabiedrības lēja par padomijas sabrukšanu. Liekas, ko vēl varētu vairāk vēlēties, Jeļcins iedeva viņiem brīvo Krieviju. Būtu darbojušies tās celšanā, bet nē – visu laiku daļu šīs publikas vajāja mazvērtības komplekss. Nu tagad viens tāds kompleksu mākts pacients sēž Kremlī, kur, neskatoties ne uz kādiem upuriem, grib piepildīt savas ambīcijas.
Lai cik liels krāpnieks viņš būtu, tas, ar kādu politiku viņš nodarbojas, beigās viņu pašu pie laba gala nenovedīs un pats viņš iekritīs savos slazdos. Kā zināms, ļaunums beigās iznīcina arī savu nesēju. Tie džini, kurus viņš ir izlaidis no pudeles, vienā dienā var ķerties pie viņa paša.
Dace Saulite, 2.mar. 19:16
Labs jautājums - cik cilvēku pa ceļam uz elli viņš paraus sev līdz…
Biruta Magone, 2.mar 22:57
Iespējams, ka viņam ir kaut kāds matuška- rossija glābšanas komplekss.
JURIS BUKOVSKIS, 3.mar. 00:07
Ja viņam tik ļoti rūpētu sava valsts, tad viņš ar to arī būtu nodarbojies, nevis nēsātos ar kaut kādiem impēriskiem projektiem, kurus grib realizēt ārpus savas valsts robežām. Ja viņam būtu gludi izgājis Ukrainā, nešaubīgi Baltijas valstis būtu nākamās, kur varētu rīkot nekārtības. Ko tad viņš ir panācis ar savām ģeopolitiskām avantūrām? Tikai to, ka dzīve pašā Krievijā kļūst arvien grūtāka.
Dace Saulite, 3.mar. 17:16
No maniem studiju biedriem vairums ir jau sen aizbraukuši no Krievijas, jo tas ir bezceris, kas tur notiek. Inteliģentākie virsnieki, ģeologi vnk redz, ka Sibīrija jau ir pārdota Ķīnai. Ķīnas robežas tuvumā visas kara pilsētiņas ir nevis pamestas, bet nolīdzinātas līdz ar zemi. Pierobežā ir tikai robežsargi. Alkatība, varaskāre, KGBšņika viltīgums un reizē arī KGBšņika stulbums, kas beigu beigās viņu pazudinās. Lielākās Krievijas rūpnīcas strādā dažas dienas nedēļā, arī KAMAZ rūpnīca, kura līdz šim bija veiksmīga. Uralvagonzavod strādniekus, kuri aktīvi plosījās Maskavas Antimaidana demonstrācijā, masveidā atlaiž no darba. Krievijā stāvoklis ir katastrofāls, un daudzi nelaimīgi atlaisti strādnieki aiz izmisuma brauc uz Ukrainu, jo cita darba nav.
JURIS BUKOVSKIS, 3.mar. 22:28
Stāvoklis jau tur var būt katastrofāls, bet cilvēks savā zombokastē redzēs tikai “Krim naš”, to, ka Krievija slienas augšup no ceļiem, par to, ka jāsaliedējas ap vadoni ukraiņu banderfašistu, amerikāņu imperiālistu un kaut kādu marsiešu priekšā. Visapkārt ir tikai ienaidnieki un tāpēc jāklausa katram vadoņa vārdam. Tie, kas tā nedara, ir saucami par tautas ienaidniekiem un ar viņiem ir jāizrēķinās.
Dace Bruvere, 3.mar. 10:55
Juri, tu doma, ka tikasi pateicoties plikai propaganda var savaakt 80% iedziivotaaju atbalstu? Krievijas sagrautaa ekonomika ir kaut cik atjaunota un turpina celties, bardaku nomainiijusi kaut vai mums nesaprotama un ne gluzhi pienemama, bet tomeer kaartiiba. un Krimas pievaakshana no Krievijas inteesu viedokla bija logisks solis - kas kontrolee Krimu, tas kontrolee melno juuru.
mums vinsh nepatiik, jo mums ir savi kriteeriji un veertiibu sisteema, peec kaa mees vinu un vina darbus noveerteejam, bet krieviem vinsh patiik tieshi taapeec, ka vinam nosplauties uz mums, bet tomeer savaa veidaa ruup krievijas interses, kuras mums savukaart ne visai.
JURIS BUKOVSKIS, 3.mar. 13:03
Amerika arī daudz ko kontrolē, bet viņi neko nepievāc. Tur ir tā atšķirība. Un tāpēc tāda pievākšanas politika nekur pasaulē nebūs atbalstāma. Tā ir zagšana. Bet zagšana ir viņu sabiedrības neatņemamā īpašība, tad nav brīnums, ka tāds procents to atbalsta. Putins nav tik varens kā iedomājas. Padomju Savienība, kura bija ekonomiski stiprāka par tagadējo Krieviju, rīkojās daudz pragmatiskāk un uz ecēšām nelēca, bet gala rezultātā sabruka. Ne jau velti eksperti lēš, ka viņam atlicis tikai pāris gadu.
Redzēsim, vai krievu tauta kopā ar Putinu izvēlēsies masveida pašnāvību, vai tādi notikumi, kā Ņemcova slepkavība tomēr liks pārskatīt savu pasaules skatījumu. Domāju, ar vienu slepkavību gan nekas nemainīsies. To upuru, lai cik tas bēdīgi neskanētu, vajadzēs vairāk.
Un vēl mazliet…
****
Andis Atvars, 25.feb. 11:26
gEiropas propagandas stilā ieturēts tendenciozs rakstiņš, kurā ir daudz tukšu apgalvojumu, bez avota un situācijas dziļākas analīzes.
Protams, var vaimanāt, ka Krievija, izprotot no kurienes kājas dīgst valstij, to ņem vērā un veido vienotu un spēcīgu valsti, bet ir taču iespēja no Krievijas mācīties un darīt tāpat. Ja Krievija ar simtiem etniskām grupām to spēj, tad kādēļ to lai nespētu Latvija?
Man vienīgi rodas neizpratne, ka, ja Krievija ko dara, tad tas ir slikti, bet ja to pašu un vēl pārākā pakāpē dara Rietumi, tad viss ir pat ļoti apsveicami? Kijevas puse ar Gebelsu 2 - Lisenko melo uz velna paraušanu. Tā vēstnieks ANO ar putām uz lūpām apgalvo ka nemiernieku pusē karo 12 000 Krievijas regulārās armijas karavīru un tajā pašā laikā aizsardzības ministrs paziņo ka viņi ar Krievijas regulāro armiju nav līdz šim karojuši. Jā, ir privātpersonas un instruktori, bet ne regulārās armijas daļas.
Visi nezin kādēļ ļoti satraucas, ka Krievijā visi tiek pavilkti zem pareizticības, bet kaut kā neredz, ka Rietumos visi tiek pavilkti zem antikristīga pāvesta. Nepārprotiet, es nevienu neaizstāvu, bet es iestājos pret Rietumu liekulību un melīgumu.
Ervīns Jākobsons, 25.feb 12:22
Ja jau Tu nevienu neaizstāvi, kamdēļ tāda retorika - gEiropas propaganda? Kādēļ Kijeva melo uz velna paraušanu, bet Krievija… Tieši Putina propagandu es nosauktu par Gebelsu2. Kijeva vienkārši cīnās ar tiem ieročiem, ar kādiem tai uzbrūk - ja Krievija dzen melīgu propagandu uz velna paraušanu, ukraiņi sākuši atbildēt līdzīgā stilā.
Par Krievijas militārpersonām Ukrainā. Tu laikam neesi dzirdējis, kas ir hibrīdkarš un kas ir “zaļie cilvēciņi”. Protams, ka Ukrainas aizsardzības ministrs nevar teikt, ka cīnās ar Krievijas armiju, jo tās tur oficiāli nav. Tomēr milzīgais bruņutehnikas daudzums un vismodernākie ieroči, kādi šobrīd NAV nevienai citai valstij un pieejami TIKAI Krievijai, liecina par Krievijas tiešu līdzdalību. Un šo supermoderno tehniku kāds apkalpo. Būtu naivi iedomāties, ka tie ir ogļrači no šahtām. Tās IR Krievijas regulārās daļas, taču ar Novirosijas pazīšanās zīmēm un simboliku, līdz ar to sanāk - brīvprātīgie, kas atvaļinājuma laikā ieradušies palīdzēt Donbasa “brīvības cīnītājiem”. Ir pietiekami daudz satelītuzņēmumu, ka bruņutehnikas kolonas Ukrainā ierodas no Krievijas teritorijas. Vai Krievija pēkšņi kļuvusi tik nespēcīga, ka vairs nespēj kontrolēt savu robežu un atļauj katram, kas vien grib, brīvi pārvietoties šurpu turpu?
Kas attiecas uz pareizticību, runa nav par konfesiju, bet Krievu Pareizticīgo Baznīcu, kas vienmēr bijusi impērijas balsts un slepeno dienestu kontrolēta institūcija. Latvijai nav jābaidās no pareizticības, bet krievu specdienestu ietekmi uz ticīgajiem caur pareizticīgo baznīcu un no reliģijas izmantošanas pretvalstiskiem mērķiem.
Andis Atvars, 25.feb. 15:21
No Krievijas nemiernieki saņem tankus, “gradus” utt. Lai tā būtu, bet kur ir tam taustāms apliecinājums? Šodien, kad ap zemeslodi riņķo neskaitāmi sputņiki, ar tiem var izsekot katra cilvēka soli. Tiek notriekta Malaizijas lidmašīna. Protams, es viņu nenotriecu un blakus notriecējam nestāvēju, tādēļ varu vienīgi analizēt notiekošo pēc tam. Pēc aviokatastrofām nekavējoši tiek arestēti dispečeri, lai tiem nebūtu iespējas neko viltot, sarunāt, slēpt patiesos faktus. Malaizijas gadījumā Kijevas puse izņem dispečeru ierakstus, bet dispečeri palaiž atvaļinājumā. Kam tas ir vajadzīgs?
Varbūt vēl apgalvosi, ka “pretterorisma operāciju” uzsāka nemiernieki? Reālā situācija ir tāda, ka Ukrainu var sadalīt trīs daļās un austrumu daļas uzskati ir diametrāli pretēji rietumu daļas uzskatiem, kas īstenībā ir Polijas, A-Ungārijas impērijas bijušās teritorijas. Tieši šī iemesla dēļ pat nedrīkstēja rīkot referendumu par pievienošanos ES, bet tas bija prezidentam vienkārši jāparaksta. To uzskati par demokrātijas un civilizētas pasaules etalonu? Varbūt tāpat kā liekulīgā gEiropa valsts apvērsumu sāc uzskatīt par normu?
Par Krievijas ieročiem. Pavisam noteikti, līdz pagājušā gada rudenim nemierniekiem pievienojās krievu algotņi, bet nenotika ieroču piegādes, nebija arī lietišķu pierādījumu, ka Krievijas robežu šķērsotu tanki un vēl kas. Pēc ekspertu aplēsēm nemiernieku teritorijā esošais bruņojums priekš tādas karošanas intensitātes tika rēķināts vairāk nekā diviem gadiem. Par cik teritorija ir samazinājusies uz pusi, tad arī daļu resursus nemiernieki zaudēja. Tanki, kuri nav pārvērtušies lūžņu kaudzē, tiek uz vietas oligarham piederošā rūpnīcā par vēdera tiesu vietējo atremontēti un nonāk atkal kaujas laukā.
Pirmās militārās piegādes tika nodrošinātas ar humānās kravas auto palīdzību (der atcerēties par pustukšiem un tukšiem auto - tie jau bija iztukšoti pēc robežas šķērsošanas), bet tie nebija nekādi tanki un “grad” iekārtas. Lādiņi, jā. Pēc gES stulbā izgājiena, kad tā noteica jaunas sankcijas pret Krieviju profilaksei, Krievija mainīja savu attieksmi pret gES un tagad uz to skatās no augšas - izturas pret tās līderiem ar nicinājumu. Putins liek uz sevi gaidīt, bet Merkelei, kurai ir paniskas bailes no suņiem, ielaiž istabā savu labradoru - “izbaroja sunītim”. Tāpat Krievija ir palikusi nekaunīgāka - sākusi piegādāt bruņojumu un apsūdzības vienkārši noraidīt.
Man ir interesanti paskatīties, uz KPB un RKB tā iemesla dēļ, ka tās tagad abas ir zem lāsta un vairs nav kā pirms 1000 gadiem, kad tikai pareizticīgie bija zem lāsta. Ukraina parāda to, ka šinī gadījumā RKB, kas sevī apvieno visas harizmātiskās kustības, KPB zaudē. Visam pārējam priekš manis nav nekāda svara - Krieviju nekas vairs neapstādinās, vēl jo vairāk, ka gES strauji amoralizējas.
Dace Bruvere, 25.feb. 12:26
propaganda ir kaa vieniem, taa otriem, un draugi mums nav ne vieni ne otri - lielvalstiim nav draugu, bet tikai intereses. ne jau mees kaadu intereseejam, nebuusimjau naivi. Krievijai vareetu intereseet muusu zeme, bet NATO - ideja izmantot muus kaa peshkas un lielgabalgalu cinaa ar Krieviju.
kas attiecas uz stulbajiem smirnova tekstiniem, paaraak daudz mees uzmaniibas veltaam kkaada pravoslavu batjushkas izteicieniem. vai maz Krievijaa un jebkur citur marasmatiku, kas ko samurgo?
Ervīns Jākobsons, 25.feb. 12:36
Varētu jau šos izteicienus neņemt vērā, taču jāatceras, ka šo “batjušku” klausās un skatās arī Latvijas pareizticīgie. Un lielākā viņu daļa ir krievvalodīgie, kas sāk domāt un spriest līdzīgi. Un ne tikai krievi. Arī Kaspars Dimiters slavē Smirnovu un saka, ka ļoti cienot šo priesteri. Vai arī ne tādēļ viņš pēdējo gadu laikā pārvērties no patriotiski noskaņota cilvēka pilnīgā Krievijas ideoloģijas un agresīvās politikas aizstāvī?
Un šis arī…
****
Artūrs Vereteņņikovs, 23.feb. 14:00
Domāju, ka ir labāk, ka Putinu pieskata un pēc iespējas savalda Maskavas patriarhs, nekā Putins plosītos absolūta ateisma ietvaros, kā tas notika Staļina PSRS laikos.
Ervīns Jākobsons, 23.feb. 17:35
Jautājums, protams, ir - kurš kuru īsti pieskata? Vai Patriarhs bez bailēm pasaka valdniekam acīs visu, kas viņam kā Dieva kalpam būtu jāsaka, vai mīļā miera un Baznīcas labklājības vārdā klusē, vai vēl sliktāk - atbalsta visus režīma ļaunos darbus? Un, vai Baznīca ietekmē varu jeb, kā padomju laikā – vara kontrolē Baznīcu?
Artūrs Vereteņņikovs, 24.feb. 17:07
Nezinu, ar bailēm vai bez, bet zinu droši, ka Dievs lieto patriarhu prezidenta savaldīšanai. Ja tā nebūtu, tad klope jau sen ietu vaļā pilnā sparā (es domāju trešo pasaules karu). Es Putina agresīvo politiku neaizstāvu, bet ceru, ka mazliet Baznīcas viedoklī viņš tomēr ir spējīgs ieklausīties.
Kaspars Plinče, 24.feb. 17:02
Stipri jāšaubās, vai patriarhs var ko aizrādīt Puķina onkolim, ja neta vidē parādās nesaprotami izteicieni no baznīcas garīdzniecības pārstāvjiem, pār kuriem patriarham tomēr būtu kāda teikšana…
Kurš kuru kontrolē, vēl strīdīgs jautājums. Divgalvainais ērglis atkal pamodies, un, protams, ka pirmie pa galvu dabon tie, kas ir izkarojuši savu neatkarību no Maskavas onkuļiem - gruzīni, ukraiņi. Latviešu metropolīts Augustīns papīrus parakstīt dabūja 40.gadā, kad Ulmaņa režīms gļēvi atdevās vai padevās, igauņu bāleliņi aizmuka trimdā uz Somiju…
****
Dainis Kārkliņš, 23.feb. 17:25
Manuprāt, tas nav nosodāmi, ka Pareizticīgo baznīca jau kopš Bizantijas impērijas laikiem cenšas cieši sadarboties ar valsti. Valsts viņu sargā, bet viņa valstij dod savas kristīgās vērtības. R-Eiropā esošā valsts un baznīcas nošķirtība toties ir novedusi pie valsts varas pilnīgas sekularizācijas.
Ervīns Jākobsons, 23.feb. 17:46
Jēzus teica: Mana valstība nav no šīs pasaules.
Visā Baznīcas vēstures gaitā redzams, ka brīžos, kad Baznīca saplūda ar valsts varu, tā morāli un garīgi degradējās. Kad Baznīcas vadītāji kļūst par valsts ierēdņiem, viņiem gribot negribot jāatbalsta viss, ko valsts dara. Tādejādi tiek zaudēta brīvība sludināt Dieva gribu patiesībā.
artis kaneps, 23.feb. 19:26
Gribam atdzīt to vai nē, bet pareizticīgie Krievijas imperiālistiem izpatīk. Katoļi, tas ir Vatikāns – Eiropas imperiālistiem, bet harizmāti – Amerikas imperiālistiem. Tā ka met akmeni uz kuru pusi gribi, kādam trāpīsi.
Dainis Kārkliņš, 24.feb. 12:36
Pa lielam laikam ir jāpiekrīt Artim… tikai kādai būtu jābūt kristiešu nostājai attiecībā pret valsts varu? Nonākt valsts varas kontrolē noteikti nebūtu pareizi, bet vai nebūtu pareizi izmantot ietekmi uz valsts varu, lai nodrošinātu taisnību, godīgumu, sociālas rūpes par neaizsargātiem utt.?
Esmu pārliecināts, ka, ja krievu Pareizticīgās baznīcas galvai prasītu, vai viņi ir nonākuši zem Kremļa tupeles, tad atbildētu, ka nav - vienkārši cenšas strādāt ar valsts varu kopā, un vai tas tiešām ir slikti? Man nebūtu nekādu iebildumu, ja Latvijā luterāņu un katoļu mācītāji censtos ietekmēt valsts politiku.
Es neņemtos atbalstīt nevienu no modeļiem - nedz baznīcas saplūšanu ar valsts varu, nedz arī baznīcas atdalīšanu no valsts varas. Ir tomēr jāsaprot, ka baznīcas atdalīšana no valsts varas ir ar saviem trūkumiem - valsts vara sekularizējas tik tālu, ka tai sāk trūkt skaidra un droša ētikas pamata, un tā izvēršas pati par sevi savā reliģiskā formā, kas sāk konkurēt ar baznīcām.
Bet palasot, piemēram, to pašu Veco Derību, var skaidri redzēt laicīgā (ķēniņš) un garīgā (priesteris) sadarbību. Kādai vislabāk būtu jābūt šai sadarbībai? Man grūti atbildēt…
****
Ojārs Pētersons, 23.feb. 18:58
Vai tad pareizticība ir kristietība? Apmēram pirms diviem gadiem dzirdēju stāstu, ka klosteros lūdz par karu – tad, lūk, Kristus ātrāk atnākšot…
Jānis Upenieks, 25.feb. 20:04
Krievijas pravoslāviskā baznīca tikai parāda konsekventu nobeigumu tam procesam, kas aizsākās 4.gs., kad Romas imperators pasludināja kristietību par impērijas reliģiju. Attiecīgi, tika legalizēta tikai tā kristietības daļa, kuras prioritāte bija impērija nevis Valstība. Pārējie tika ieskaitīti herētiķos un paredzēti iznīcināšanai. Bet Krievija (Maskavija) uzskata sevi par Romas impērijas tiešo mantinieci jeb trešo Romu. Un kā impērijai, tai katastofāli trūkst teritorijas jeb dzīves telpas. Bet impēriskā kristietība nodrošina Krieviju, lai būtu “Got mit uns”. Par to tā saņem monopoltiesības impērijas teritorijā u.c. labumus. Protams, ar Kristu un Dieva Valstību tai nav nekāda sakara.