02
Jaci Velasquez - sieviete ar dievišķu dzirksti
Ievietoja Kristīgā mūzika pasaulē | Publicēts 02-03-2015
| Sadaļa
Kad 1997.gadā mūsdienu kristīgās mūzikas popularitātes tabulu augšgalā arvien biežāk parādījās Džekijas Velaskesas albums Heavenly Place, radās vēlēšanās uzzināt, kas ir šī jaunā, jaukā meitene ar spānisko uzvārdu, kura uz mums raugās no albuma vāka, un patīk tik daudziem. Ne jau katru dienu jauna mākslinieka izdots albums piedzīvo tādu veiksmi, un ne katrs jaunais mākslinieks saņem Dove balvu kā gada labākais debitants. Tieši tā notika ar Džekiju 1997.gadā, kad viņai bija tikai 16 gadu. Heavenly Place kļuva par visātrāk izpārdoto debijas albumu kristīgās mūzikas vēsturē, piecas tā dziesmas acumirklī nonāca dziesmu tabulu virsotnēs. “Esmu vienkārši laimīga,” teic Džekija, “tas viss varēja notikt ar kādu citu, bet ir noticis tieši ar mani. Tas ir ļoti aizraujoši.”
Žaklīna “Džekija” Deveta Velaskesa piedzima 1979.gada 15.oktobrī Hjūstonā, Teksasā. Džekija daudz domājusi, kas viņā ir tik īpašs, ka tieši viņai dzīvē dots tik daudz. “Vienīgais iemesls, ko varu iedomāties, ir Dievs. Viņš tā ir gribējis. Šī ir vienkāršākā, bet arī visdziļākā atbilde, kādu esmu atradusi.” Dievs sagatavo cilvēku veiksmei, un Džekijas gadījumā šī sagatavošana notika ģimenē. Džekijas mamma vienmēr bija kopā ar meitu, palīdzot gan praktiski, gan sniedzot garīgu atbalstu. “Mana mamma ir mans labākais draugs,” stāsta Džekija. “Viņa ir vienīgais cilvēks, kuram es uzticos pilnīgi un kurš zina par mani visu. Mani brāļi ir daudz vecāki par mani, un arī viņi ir vērtīgākais, kas man ir. Kad biju maza, nevarēju vien sagaidīt viņus atgriežamies no skolas. Ne jau tāpēc, ka mēs būtu kopā kaut ko īpašu darījuši. Viņi vienkārši izturējās pret mani kā pret savu mazo māsiņu, un es biju laimīga.”
Taču ģimenes mainās. Laiks tās izmaina. Vecākie brāļi atstāj mājas, un mācītājiem, kāds bija Džekijas tēvs, reizēm jādodas strādāt uz citu vietu. Ģimene pārcēlās no Hjūstonas uz Dallasas priekšpilsētu. Džekijas tēvs kļuva par slavas un pielūgsmes vadītāju viņas tēvoča draudzē. Pēc sešiem mēnešiem viņi atgriezās Hjūstonā un tēvs sāka vadīt slavēšanu draudzē, kurā reiz bija mācītājs. Tā lēnām un nemanāmi piedzima kalpošana, no kuras izauga Džekijas muzikālā karjera. “Es mācījos 4.klasē, kad Dievs manu tēti aicināja atpakaļ kalpošanā,” atceras Džekija. “Man bija deviņi gadi. Tētis teica Dievam: “Man tiešām nav nekā, ko Tev dot. Man vairs nav savas mūzikas grupas… Viss, kas man ir - tā ir mana sieva un mazā meitiņa.” Dievs atbildēja: “Tas arī ir viss, ko Es vēlos; viss, kas tev Man jāatdod.” Tā tētis arī izdarīja. Mēs sēdāmies mašīnā un devāmies uz Jaunmeksiku. Līdzi mums bija tikai 150 dolāru. Taču Dievs nostiprināja šo kalpošanu jau pirmajā vakarā. Es toreiz dziedāju tikai vienu dziesmu, jo tikai vienu zināju.”
Trīspadsmit gadu vecumā Džekija jau sniedza pati savus koncertus. “Mani vecāki darīja galveno - vadīja dievkalpojumus,” saka Džekija. “Es dziedāju bērnu un jauniešu pasākumos. Tētis ir tas, kuram es cenšos līdzināties savā vokālajā skanējumā. Viņš ir labākais dziedātājs, kādu esmu dzirdējusi.” Velaskesu ģimene dziedāja gan spāniski, gan angliski runājošās draudzēs. “Mēs pārtikām no ziedojumiem un no tā, ko ieguvām, pārdodot kasetes,” Džekija stāsta. “Reizēm bija ļoti grūti. Trūka naudas, bet mēs izdzīvojām un varējām uzrunāt daudzus cilvēkus ar Evaņģēlija vēsti. Tolaik es iemācījos ļoti daudz par ticību un uzticēšanos.”
Kā jau tas reizēm notiek - bija viens koncerts, kas pārmainīja visu. Džekijai bija 14 gadi, kad viņa dziedāja Pirmajā baptistu draudzē Hjūstonā, kur viņu pamanīja grupas Point of Grace koncertu organizators. Viņš uzaicināja Džekiju dziedāt Point of Grace koncerta atklāšanā. Bet drīz pēc tam viņa saņēma piedāvājumu noslēgt ierakstu līgumu. “Tas bija neticami!” atceras Džekija. “Menedžeris Maiks Atkins iztaujāja mani par to, ko vēlos sasniegt. Viņš gribēja zināt, vai ķeršos pie šīs lietas pareizu motīvu dēļ. Man tolaik bija 14 gadu, un vienīgais, ko es vēlējos - dziedāt. Man patika dziedāt Dievam, un man patika dziedāt par To, kuru mīlēju visvairāk, - par Jēzu. Nekas cits mani neinteresēja. Es negribēju kaut kā īpaši būt “kristīgajā mūzikā” - es jau biju tajā, jo mēs dziedājām dažādās baznīcās. Reizēm tur bija varbūt pieci cilvēki, bet viens pieņēma Jēzu, un tas bija galvenais. Turklāt, mēs bijām kopā - mamma, tētis un es. Tolaik tas man bija svarīgāk par visu.”
“Runājot par veiksmi, zinu, ka daudzi vēlētos būt manā vietā, bet tomēr tieši es esmu šeit,” saka Džekija. “Man dota šī iespēja. Es, protams, baidos par katru savu jauno albumu, ka tas varētu nepatikt klausītājiem. Bet visu šo panākumu virpulī es negribu pazaudēt saikni ar savu ģimeni. Es negribu pazaudēt sevi. Un negribu kļūt lepna. Es baidos no tā, un tomēr reizēm ieraugu, ka esmu tāda. Nu, piemēram, es saņemu rozes savā ģērbistabā. Kad agrāk dziedāju grupas 4Him koncertu atklāšanā, mani sajūsmināja pat vismazākā lieta. Tagad kāds man atnesis rozes, bet reizēm es tās pat nepamanu. Labi, ka līdzās ir tuvi cilvēki, kas man norāda uz daudzām lietām.”
Lai arī Džekijas klausītāju pulkā ir dažādu paaudžu cilvēki, par īpašu svētību viņa uzskata kalpošanu jauniešiem. “Šodien jaunietim ir jāiztur daudz lielāks spiediens nekā mūsu vecākiem šajā vecumā. Jābūt stipram un cieši jāturas pie tā, kam tici.” Džekija ar jauniešiem runā arī par seksuālo šķīstību pirms laulībām. Šī pārliecība savulaik spilgti izskanēja viņas dziesmā I Promise, kuru Džekija uzrakstīja kopā ar jauniešu līderi Džoniju Ramiresu. Dziesmā ir šādi vārdi: “Lai gan esmu jauna, es tomēr redzu, ka reizēm kā avis mēs aizklīstam projām, un viss izslīd no mūsu rokām. Es apsolu būt godīga pret Tevi un dzīvot savu dzīvi šķīstībā Tavā priekšā, gaidot dienu, kad Tu teiksi: “Te ir cilvēks, kuru esmu radījis tieši tev.”" 2006.gadā Džekija apprecējās ar kristīgās latīņmūzikas grupas Salvador dalībnieku Niku Gonsalesu. Dievs viņu ģimeni svētījis ar diviem dēliem - Zēlandu un Sorenu.
Savulaik Džekija dēvēta par brīnumbērnu un popmūzikas sensāciju, par pusaudžu fenomenu, savas paaudzes līderi un tamlīdzīgi. Viņa priecājas par visu, kas tai dots - par ierakstu iespēju, par dziesmām, kas nokļūst toptabulu pirmajās vietās, par dziedāšanu Billija Grehema evaņģelizācijas pasākumā, uz kuru pulcējās 60 000 cilvēku, un par daudz ko citu. Taču viņa ir sapratusi arī to, ka šī panākumu pilnā dzīve nebūt nav idilliska. “Es domāju, ka kļūs vieglāk,” viņa saka, “bet ir kļuvis daudz grūtāk. Man tik daudz kam pietrūkst laika, un es nespēju izmantot visas izdevības, ar kurām sastopos. Zinu, ka Dievs nedod to, ar ko tu nespēj tikt galā, taču reizēm man šķiet, ka nespēju. Tad es meklēju un domāju: kas esmu es un kas ir mans spēks.”
Sadarbībā ar pasaules vadošo latīņmūzikas kompāniju Sony Discos Džekija izdevusi vairākus albumu arī spāņu valodā. Tā mērķauditorija ir spāniski runājošie cilvēki visā pasaulē, un tas Džekijas mūzikai un vēstij paver iespēju uzrunāt vairāk klausītāju nekā jebkad iepriekš. “Šo albumu ierakstīšana ir piepildījusi manu bērnības sapni,” saka Džekija, kura vēlas klausītājiem sniegt kaut ko no sava kultūras mantojuma. Protams, šī ir arī lieliska iespēja kalpot cilvēkiem, ar kuriem viņai ir kopīga valoda un vēsture. 2008.gada septembrī ASV Valsts departamenta Starptautisko informācijas programmu birojs iekļāva Džekiju Velaskesu 15 ievērojamāko spāņu izcelsmes amerikāņu mākslinieku sarakstā.
Šodien visā pasaulē kopumā pārdoti vairāk nekā pieci miljoni Džekijas albumu kopiju, no kuriem trīs saņēmuši platīna un trīs - zelta statusu. Sešpadsmit viņas iedziedātās dziesmas bijušas dažādu mūzikas tabulu pirmajā ailītē, vēl sešas iekļuvušas dziesmu Top 10. Dziedātāja ieguvusi septiņas kristīgās mūzikas Dove balvas, tostarp kā gada labākā debitante un gada labākā vokāliste. Tāpat Džekija nominēta trim Grammy un divām Latin Grammy balvām, piecām mūzikas žurnāla Billboard latīņmūzikas balvām un Amerikas mūzikas balvai.
Džekija pazīstama arī kā filmu aktrise un vairāku grāmatu autore. Kino viņa debitēja 2002.gadā filmā Chasing Papi, kam sekoja lomas kristīgajās filmās The Encounter un Jerusalem Countdown. Džekija piedalījusies arī vairākos televīzijas un radio šovos. Viņas spalvai pieder trīs grāmatas, no kurām autobiogrāfiskā A Heavenly Place kļuvusi par bestselleru.
Viņas mūzikas cienītāji var tikai priecāties kopā ar Džekiju, kura atzīst: “Man patīk smieties un dzīvot. Es ceru, ka mani draugi, mani klausītāji, ikviens, kurš kaut uz minūti apstāsies, lai ieklausītos manā mūzikā, uzzinās, ka ir cerība. Un, ka Kristus ir tas, kurš mums šo cerību dod.”
Džekijas Velaskesas albumi:
- 1992 Help Me (pašizdots)
- 1994 Keep the Fire Burning (pašizdots)
- 1996 Heavenly Place
- 1998 Jaci Velasquez
- 1999 Llegar A Ti (spāņu valodā)
- 2000 Crystal Clear
- 2001 Mi Corazón (spāņu valodā)
- 2001 Christmas (Ziemassvētku)
- 2001 Navidad (Ziemassvētku, spāņu val.)
- 2003 Unspoken
- 2003 Milagro (spāņu valodā)
- 2004 Mi Historia Musical (izlase spāņu valodā)
- 2005 Beauty Has Grace
- 2006 On My Knees: The Best of Jaci Velasquez (izlase)
- 2007 Open House (Ziemassvētku nepilna laika albums)
- 2008 Love Out Loud
- 2012 Diamond
- 2012 Acoustic Favorites (akustisks nepilna laika albums)
- 2012 Buenas Noches mi Sol (šūpuļdziesmu albums spāņu val.)
Līdzīgie raksti:
- Nekas nav atrasts
Patiess prieks, ka Dievs ir svētījis šo dziedātāju. Tie ir patiesas nodošanās augļi.