06
Ebreju anekdotes
Latviešu svētceļnieks Jeruzālemē grib nokļūt pie Raudu mūra. Viņš aptur taksometru, taču nevar atcerēties, kā angliski sauc Raudu mūri. Taksistam viņš saka:
- Aizved mani uz vietu, kur ebreji raud.
Taksists aizved svētceļnieku līdz kādam mūsdienīgam namam. Svētceļnieks, pēkšņi atcerējies mūra anglisko nosaukumu, sauc:
- Nē, ne šo - man vajag Raudu mūri!
- Uzreiz tā būtu teicis! - iesaucas taksists.
Pie mūra kāpdams ārā no taksometra, svētceļnieks jautā:
- Bet kas tā par ēku, kur tu mani aizvedi vispirms?
- Tu teici, lai aizvedu tevi uz vietu, kur ebreji raud. Nu tad es tevi aizvedu uz nodokļu inspekciju…
Ebreju māte teic savam dēlam:
- Tavai pirmajai sievai jābūt ebrejietei. Ebreju sieva - tie ir sakari un pazīšanās. Jums būs bērni, tu ieņemsi cienījamu stāvokli sabiedrībā, jūsu bērni izaugs un iegūs teicamu izglītību… Taču tavai otrajai sievai jābūt krievietei…
- Kāpēc? Esmu taču ebrejs!
- Krievietes ir glītas, labi gatavo. Jūs daudz ceļosiet, izklaidēsieties. Ar viņu tu jutīsies kā īsts vīrietis… Nu, bet tavai trešajai sievai gan jābūt latvietei…
- Kāpēc?
- Ai, dēliņ, ja tu zinātu, kā latvietes prot kopt kapus!
Kura „kūtiņa” labāka
Pirms iekļūšanas Paradīzē vēl notiek pārrunas ar Jēzu Kristu. Ieiet luterānis, iznāk viscaur nosvīdis:
- Tiku iekšā!
Ieiet baptists, pēc tam ārā iznācis paziņo:
- Tomēr tiku iekšā!
Pēdējais ieiet harizmāts. Trīs dienas neviens nenāk laukā no pārrunu telpas. Trešajā dienā iznāk Jēzus, viss nosvīdis:
- Fū, laikam tiku iekšā…
Baptists, pentekosts un harizmāts spriež, ko katrs gribētu, lai par viņu saka bērēs. Baptists teic:
- Gribētu, lai mani atceras kā lielisku vīru savai sievai un tēvu bērniem. Lai piemin manu kalpošanu un to, ka visu savu mūžu esmu bijis kārtīgs baptists!
- Bet es gribētu, lai mani atceras kā cilvēku, kas nesis daudz svētības ļaudīm, daudzus pievedis Kristum, daudzus dziedinājis Jēzus vārdā! - teic pentekosts.
Harizmāts brīdi padomā, tad saka:
- Bet es gribētu, lai manās bērēs visi sauktu: „Re, viņš sakustējās! Jēzus Kristus vārdā - celies un staigā!”
Iet mācīts teologs gar baznīcu, kur harizmātiska draudze slavē Dievu. Viņš ieiet un prasa, par ko tad šie tā priecājas.
- Par to, ka Dievs pārveda Izraēla bērnus pāri Sarkanajai jūrai sausām kājām!
Teologs paskaidro, ka tā bija nevis Sarkanā, bet Niedru jūra, un ūdens tur seklākajā vietā ir tikai līdz potītēm. Entuziasms noplok. Teologs priecīgs, ka apgaismojis sektantus, dodas projām. Izgājis ārā viņš dzird, ka visi sāk slavēt Dievu vēl skaļāk. Teologs atgriežas un prasa, kas par lietu.
- Mēs slavējam Dievu par to, ka viņš tik seklā ūdenī noslīcināja visu faraona armiju!
Mācītāju anekdotes
Trīs misionāri nonāk gūstā pie cilvēkēdājiem.
- Ja spēsiet uzdot mums mīklu, uz kuru nevarēsim atbildēt, mēs jūs atbrīvosim. Ja nē - apēdīsim!
Pirmais misionārs jautā:
- Kas ir kompjūters?
- Zinām, zinām. Bija te viens ar tādu verķi, kam liels ekrāns un daudz pogu! - sauc mežoņi un apēd misionāru.
Otrs misionārs saka:
- Bet, kas ir rolsroiss?
Mežoņi sačukstas, sačukstas, bet atbildi nezina. Sauc talkā kaimiņu cilti. Tie teic:
- Zinām, zinām, tā ir tāda mašīna ar riteņiem. Bija pie mums viens ar tādu! - un apēd misionāru.
Trešais misionārs domā, domā, tad teic:
- Kas ir Baznīcas padome?
Cilvēkēdāji sačukstas, bet atbildi nezina. Sauc palīgā kaimiņu cilti. Arī tie nezina. Beidzot jautā misionāram:
- Nu, kas tad ir Baznīcas padome?
- Tas ir tāpat, kā pie jums - sapulcējas, sačukstas un tad kādu apēd…
Divi mācītāji ceļa malā uzstāda zīmi: “Apstājies, beigas ir tuvu! Pagriezies, pirms nav par vēlu!”. Viņiem garām lielā ātrumā pabrauc auto, kura šoferis kliedz:
- Nolādētie sektanti! Kā jūs esat man apnikuši!
Kad mašīna pazūd aiz pagrieziena, atskan briesmīgs troksnis. Viens mācītājs saka otram:
- Laikam tev taisnība. Vajadzēja vienkārši uzrakstīt: “Tilts sabrucis!”
Paradīzē un ellē
Ateists nomirst. Tajā pašā mirklī viņam pretī nostājas kāda būtne ar piedāvājumu:
- Tev ir divas izvēles - Paradīze vai elle. Ko izvēlēsies?
- Hm… pastāsti mazliet par abām!
- Paradīze - tur viss ir skaisti, putniņi dzied, visi dzīvo mierā un saticībā, taču saproti pats - garlaicīgi. Ellē viss ir citādi - jautrība, mūzika, dejas!
- Kas te ko domāt - protams, uz elli!
Pēc kāda laika cilvēks no elles sauc:
- Kāpēc tu mani nebrīdināji, ka te viss ir tik šausmīgi?!
- Mīļais, vai tu patiešām esi tik naivs? Nekad reklāmu neesi dzirdējis?!
Nonāk katolis Paradīzē un satiek Sv.Pēteri. Tas izvelk kalkulatoru un saka:
- Pie mums te ir tāda sistēma - par katru labu darbu tu saņemsi noteiktu punktu skaitu. Ja savāksi 100 punktus - tiksi Paradīzē.
- Es nekrāpu sievu.
- Okei, trīs punkti.
- Es nedarīju pāri dzīvniekiem.
- Viens punkts.
- Palīdzēju kaimiņienei iznest miskasti.
- Divi punkti.
- Ievēroju likumus.
- Pieci punkti.
Katolis bēdīgs nopūšas:
- Tā jau es Paradīzē varu nokļūt tikai aiz žēlastības…
- Beidzot tu esi sapratis! Nāc iekšā!
Zīmes un brīnumi
Katolis jautā priesterim:
- Svēto tēv, vai gavēnī drīkst sievieti… ?
- Drīkst, drīkst - tikai ne treknu!
Divi jaunieši precas un pasūta maiznīcā torti. Viņi vēlas, lai uz tortes būtu vārdi no Svētajiem Rakstiem. Tiek izvēlēts fragments no 1.Jāņa vēstules 4:18 - „Baiļu nav mīlestībā, bet pilnīga mīlestība aizdzen bailes!” Teksts ir garš, tāpēc nolemj, ka uz tortes rakstīs tikai „1.Jņ. 4:18″. Taču konditorēm pietrūkst vietas un viņas izdomā, ka vieniniekam nav lielas nozīmes. Tā uz tortes parādās uzraksts „Jņ. 4:18″. Bet kāzās atskan šāds teksts - „Jo pieci vīri tev ir bijuši, bet, kas tev tagad ir, nav tavs vīrs!”
Kristīgā radio konkursa jautājums:
- Kāds ir labākais pierādījums tam, ka misionāru darbam ir augļi?
- Tas, ka iezemieši pirms misionāra apēšanas noskaita lūgšanu.
Sieviete sūdz grēkus priesterim:
- Tēvs, es katru rītu pieceļos, apstājos pie spoguļa un saku: „Es esmu skaista!”
- Tas nav grēks, mana meita, tie ir maldi…
© Anekdošu teksts atrasts interneta plašumos un ir brīvi izmantojams. Karikatūru kopēšanas tiesības pieder “The Zondervan Corporation”. To izmantošanas noteikumus skatiet vietnē www.reverendfun.com
