Christafari. Dievišķais regejs

Ievietoja | Sadaļa Kristīgā mūzika pasaulē | Publicēts 22-08-2016

Ieteikt draugiemPačivini Share on Facebook Izprintē Nosūti draugam e-pastu

2016.gada 12.augustā sava jaunā albuma “Anthems” prezentācijas turnejas ietvaros vienīgo koncertu Latvijā sniedza kristīgā regeja grupa “Christafari”. Šī bija muzikālā kolektīva otrā viesošanās reize mūsu zemē. Kristīgā centra “Labā vēsts” lielajā zālē pulcējās dažāda gadagājuma dažādu konfesiju ļaudis, lai divas stundas pavadītu Dieva pielūgsmē regejmūzikas ritmos. Regejs nav mūzikas žanrs, pie kura var mierīgi nosēdēt - tā ir dejojama mūzika. Sākumā gan ziemeļnieciski latviskais atturīgums neļāva mūsu publikai ļauties aizrautīgai Dieva slavēšanai dejā, taču turpinot skanēt dziesmai pēc dziesmas, drīz vien skatuves priekša bija cilvēku pilna un koncerta beigās jau visa zāle kustējās līdzi jamaikiešu deju soļiem. Prieks un pozitīvas emocijas - tā var raksturot šo koncertu, bet tāda nu reiz ir katra “Christafari” uzstāšanās.

Grupu “Christafari” 1989.gadā nodibināja Marks Mors. Audzis stingri reliģiozā ģimenē, Marks pusaudža gados sadumpojās pret vecāku uzspiesto ticību. Viņš sāka lietot alkoholu un narkotikas, daudz smēķēja. Piecpadsmit gadu vecumā Marks skolas brīvdienās devās uz Jamaiku, kur iepazinās ar jamaikiešu kultūru, tostarp regeja mūziku. Viņš kļuva par tā saukto rastafarieti, iemācījās jamaikiešu kreolu valodu, sāka audzēt marihuānu. Rastafari ir Jamaikas izcelsmes politiski-sociāli-reliģiska kustība, ko daži saista ar jūdaismu, bet citi uzskata par pagānisma un etiopiešu pareizticības sajaukumu. Liela loma rastafari kultūrā ir regeja mūzikai un ar to saistītajai subkultūrai. Pirms pievēršanās rastafari Markam regeja mūzika nepatika, taču nu tā kļuva par visu viņa dzīvi.

Pārdzīvojot par dēlu, Marka vecāki lūdza par viņu Dievu un gavēja. Šo lūgšanu rezultātā Marks 1989.gadā, neilgi pirms savas astoņpadsmitās dzimšanas dienas, kādā kristīgo jauniešu vasaras nometnē atdeva savu dzīvi Kristum. Tas bija brīdis, ko viņš vēlāk nosauca par “Freedom step” jeb “soli pretī brīvībai”. Dievs darīja Marku brīvu no narkotikām, alkohola un citām atkarībām. Pēc divām nedēļām citā kristiešu nometnē viņš sacerēja savu pirmo kristīgo regeja dziesmu “Give Me Everything I Need” un izpildīja to nometnes talantu šovā. Marku pavadošās grupas basģitārists todien viņam teica: “Tagad tu vairs neesi rastafarietis, bet kristafarietis!” Šis apzīmējums pielipa Markam uz mūžu.

Pēc sastapšanās ar Dievu Marka lielākā vēlēšanās bija palīdzēt arī citiem kļūt brīviem no grēka un atkarību verdzības. Viņš juta, ka Dievs viņu aicina kalpot cilvēkiem ar regeja mūziku un izveidot pirmo kristīgo regeja grupu Amerikā, kas ar savu mūziku norādītu atkarīgajiem ceļu uz patiesu brīvību - pie Kristus. Pirmie jaunās grupas koncerti notika 1989.gada rudenī. Tobrīd šo muzikālo apvienību sauca “Christafarians”, bet vēlāk nosaukums tika saīsināts uz “Christafari”. Pretēji jēdzienam “rastafarians”, kas apzīmē rasta subkultūras un reliģijas piekritējus, jēdziens “christafarians” atvasināts no grieķu vārda “Christafaroi” un apzīmē cilvēku grupu, kas pārstāv Kristu un sludina par Viņu.

Marka draudzes mācītājs viņam teica: “Ja tu vēlies nopietni nodarboties ar mūziku par godu Dievam, tev vajadzētu apmeklēt Bībeles skolu, lai iegūtu zināšanas teoloģijā un nostiprinātu savu Dieva Vārda izpratni”. 1993.gadā Marks iestājās BIOLA (Bible Institute of Los Angeles) Universitātē, lai iegūtu veselīgu doktrinālo un teoloģisko pamatu. Universitātes laikā Marks turpināja pilnveidoties gan kā sludinātājs, gan kā mūziķis. Šajos gados tika radītas dziesmas pirmajiem trim “Christafari” albumiem, tostarp “Valley of Decision”, kurš kļuva par vispārdotāko albumu kristīgās regejmūzikas vēsturē. Universitāti Marks absolvēja 1997.gadā, kad tika ordinēts mācītāja kalpošanai.

“Christafari” debijas albums “Reggae Worship”, ko izdeva kompānija “Frontline”, iznāca 1993.gadā un tūdaļ nokļuva mūzikas izdevuma “Billboard” reitingu tabulās. Albums radīja sensāciju kristīgās mūzikas pasaulē un piesaistīja tobrīd ārkārtīgi populārās grupas “DC Talk” līdera Tobija Meka uzmanību. Meks uzaicināja “Christafari” pievienoties ierakstu kompānijas “Gotee Records” mākslinieku pulkam. Šīs kompānijas paspārnē tika izdoti nākamie divi grupas albumi, kurus augstu novērtēja gan publika, gan mūzikas speciālisti un kritiķi.

Diemžēl vairāki no tā laika grupas dalībniekiem uzskatīja, ka “Christafari” nevajadzētu tik cieši turēties pie visai specifiskā regejmūzikas žanra, bet pievērsties mūzikai, kas piesaista plašāku klausītāju auditoriju - pop, soul un gospel. To pašu vēlējās arī ierakstu kompānija. Tomēr Mors atteicās no jebkādiem kompromisiem attiecībā uz grupas skanējumu un evaņģēlisko vēsti. Nespēdami vienoties par turpmāko attīstības virzienu, “Christafari” pārtrauca sadarbību ar “Gotee” un izveidoja paši savu ierakstu kompāniju “Lion of Zion” (”Ciānas Lauva”), bet no grupas aizgājušie dalībnieki nodibināja citu grupu - “Temple Yard”, kas gan izdeva tikai vienu ne visai veiksmīgu albumu un izbeidza savu darbību.

Pirmais “Lion of Zion” izdotais “Christafari” albums bija 1999.gadā iznākušais “WordSound&Power”. Albums tika nominēts Karību gospelmūzikas Mārlina balvai uzreiz četrās kategorijās. Tajā pašā gadā klajā nāca arī “DubSound&Power”, kas bija pirmais dub stila (regejmūzikas paveids) kristīgās mūzikas albums pasaulē. 2000.gadā tika izdots “Christafari” pirmais albums spāņu valodā, bet 2005.gadā - pirmais bērnu dziesmu albums. 2007.gadā grupa nodibināja mūzikas aģentūru “Positive Music Agency” un izdeva albumu “To the Foundation”, pēc kura iznākšanas devās albuma prezentācijas koncerttūrē, sniedzot 180 koncertus 20 pasaules valstīs.

2009.gadā grupa svinēja 20.dzimšanas dienu, kurai par godu sniedza koncertu sēriju Eiropā, Latīņamerikā un ASV. 2012.gadā klajā nāca “Christafari” albums “Reggae Worship: A Roots Revival”, kas momentā nokļuva visos iespējamos “Billboard” čārtos un beigu beigās uznesa grupu “Billboard Reggae Album Chart” pašā virsotnē. Tas bija pirmais gadījums “Billboard” pastāvēšanas vēsturē, kad kristīgas grupas albumam izdevās nokļūt pirmajā vietā kādā no sekulārās mūzikas reitingu tabulām. “Christafari” tika uzaicināti piedalīties “ABC Family” televīzijas šovā, tāpat populārajā sarunšovā “700 Club”, viņu koncertu Havaju salās filmēja un rādīja telekanāls TBN.

Savā mūzikā “Christafari” apvieno klasiskā regeja skaņas ar moderno dancehall un yardee kultūru muzikālajiem elementiem, radot savu, unikālu skanējumu. Šo skanējumu raksturo vibrējošas pūšamo instrumentu skaņas un spilgtas sieviešu vokālās partijas, kas harmonē ar spēcīgo Marka Mora balsi. Grupas koncerti raksturīgi ar dzīvu, pozitīvas enerģijas piepildītu un augsti profesionālu izpildījumu. Mors ir pirmais dziesmu autors un producents, kurš kristīgajā mūzikā ieviesa tādus regejmūzikas stilus kā dancehall, soca, me-reggae, jungle, raggamuffin hip-hop, dub un citus. Ārpus kalpošanas “Christafari”, Mors ir arī daudz darījis, lai veicinātu regeja popularitāti Rietumu pasaulē. Viņš nodibinājis kristīgās regejmūzikas interneta veikalu GospelReggae.com, kas ir lielākā šī stila mūzikas ierakstu un aksesuāru tirdzniecības vieta pasaulē.

Marka Mora un “Christafari” dziesmu tekstiem raksturīga neviltota evaņģēliska degsme. Tā ir Svētajos Rakstos stingri balstīta vēsts, kas nostājās pret grēku, narkotikām un rastafari reliģiju. Kā piemēru var minēt grupas dziesmu “Teachings of His Majesty”, kas oponē kādreizējā Etiopijas imperatora Hailes Selasijas I (tulkojumā imperatora vārds nozīmē Trīsvienības spēks) godināšanai kā Trīsvienīgā Dieva reinkarnācijai uz zemes, kā to dara rastafari kults. Selasija I ir ievērojama un pielūgta personība rastafari reliģijā, tāpēc “Christafari” dziesma met izaicinājumu visiem viņa pielūdzējiem.

Visā grupas pastāvēšanas vēsturē Mors nemitīgi izmēģinājis visdažādākās dziedātāju un mūziķu kombinācijas, kā dēļ “Christafari” dalībnieku sastāvs nepārtraukti mainās. Grupas gandrīz 30 gadu pastāvēšanas laikā uz skatuves un ierakstu studijā darbojušies vairāk nekā 60 mūziķu. Daudzi no viņiem vēlāk spēlējuši citās pazīstamās regeja grupās, kļuvuši par profesionāliem dejotājiem un horeogrāfiem, devušies pie pasaules tautām kā misionāri, kļuvuši par mācītājiem un kristīgiem kalpotājiem. Pastāvīgi “Christafari” sastāvā ir 9 - 10 dalībnieki, kurus vieno ticība varenam Dievam, mīlestība uz regejmūziku un Marka Mora personības valdzinošais starojums.

“Christafari” ir koncertējuši vairāk nekā 70 pasaules valstīs, iepazīstinot savus kristīgos klausītājus ar regejmūziku, bet sekulāro auditoriju ar kristīgo regeju. Pirmais lielais grupas koncertceļojums notika 1995.gadā “Reggae Sunsplash” tūres ietvaros, kad 46 Ziemeļamerikas pilsētās tika koncertēts ceturtdaļmiljonam klausītāju. Grupa spēlējusi visos lielākajos kristīgās un regejmūzikas festivālos, uzstājusies prestižākajās ASV koncertzālēs un stadionos. Lielākā auditorija “Christafari” bijusi Vašingtonā, kur laukumā Kapitolija priekšā viņos klausījās vairāk nekā 500 000 cilvēku. Grupa uzstājusies ASV prezidenta inaugurācijas ballē 1997.gadā, spēlējusi 1996.gada Atlantas Olimpisko spēļu koncertā un 2002.gada ziemas Olimpiskajās spēlēs Soltleiksitijā. Ik gadu “Christafari” sniedz apmēram 100 koncertus 15 - 20 pasaules zemēs. Grupa piedalījusies daudzos televīzijas šovos, viņiem pieder arī pašiem sava filmu studija, kas veido krāšņus videoklipus grupas dziesmām.

Tomēr “Christafari” - tā nav tikai mūzika. Grupa ir viena no retajām mūsdienu komercializētajā kristīgās mūzikas industrijā, kuras mērķis nav naudas pelnīšana, bet cilvēku pievešana Kristum. Grupas dalībnieki sevi nesauc par “musicians” (mūziķiem, muzikantiem), bet “musicianaries” - misionāriem mūzikā. Marks Mors šajā sakarā teicis: “Šāda pieeja ļauj mums pasludināt nesagrozītu Kristus Evaņģēliju visdažādākajām tautām un cilvēkiem. Mums pirmkārt rūp cilvēku sirdis nevis augsta vieta reitingu tabulās. Mums rūp dvēseles nevis pārdoto albumu skaits. Mūsu koncerti ir tikai līdzeklis, lai pievestu cilvēkus Kristum, tā piepildot Viņa Lielo pavēli. Mēs ceram, ka mūsu dzīve un mūzika pagodina Dievu un veicina dažādu mūzikas stilu ienākšanu kristīgo draudžu Dieva pielūgsmē”.

Jāteic, ka Marks Mors patiešām ir lielisks sludinātājs un evaņģēlists. Jau studiju gados viņš nodibināja misiju “Jamaica for Jesus” (”Jamaika Jēzum”) - kristiešu organizāciju, kas sludināja Evaņģēliju Jamaikas pilsētu ielās un dibināja Bībeles skolas šajā zemē. Katrā “Christafari” koncertā skan ne vien mūzika, bet arī vienkāršā formā pasludināts Dieva Vārds un aicinājums atdot savas dzīves Kristum. Koncerts Rīgā nebija izņēmums - vairāki desmiti cilvēku iznāca altāra priekšā, lai publiski apliecinātu savu grēknožēlu un vēlmi sekot Dieva Dēlam.

Šāda bezkompromisa nostāja ne visiem ir pa prātam. “Christafari” piedzīvojuši gan atklātu noliegumu, gan cita veida opozīciju. Sekulārajā regeja sabiedrībā daudzi nepieņem viņu muzikālo vēsti tāpēc, ka tā vērsta pret rastafari reliģiju. Reiz kādā Klīvlendas viesnīcā regeja mākslinieks Budžu Bantons, izrādot protestu pret kristīgo vēsti “Christafari” mūzikā, uzbruka Moram ar nazi un ievainoja viņu. Mors kristīgās mīlestības vārdā piedeva savam pāridarītājam, atsakoties izvirzīt apsūdzību. Daži rastafarieši ir neapmierināti, ka “Christafari” dalībnieki nēsā dredus, izmanto rastafariešu tradicionālo krāsu salikumu (sarkans-zelts-zaļš) un Dāvida zvaigzni, kas ir nozīmīgs simbols rastafari kultūrā. Citi ir dusmīgi par to, ka “Christafari” neatzīst etiopiešu ķēniņa Selasijas I dievišķumu, kaut pats Selasija piederēja Etiopijas Pareizticīgo Baznīcai un strikti noliedza, ka būtu Dieva iemiesojums.

Arī konservatīvāk noskaņotiem kristiešiem ne vienmēr patīk tas, ko dara “Christafari”. Daudzi gluži vienkārši nesaprot regejamūziku un kultūru, ko tā pārstāv, citi ar aizdomām raugās uz Jamaikai un regejam raksturīgajiem simboliem, ģērbšanās veidu un valodu. Mors un pārējie grupas dalībnieki tiek kritizēti par dredu frizūrām, tāpat dziedāšanas veidu, kas tipisks rastafari kultūrai. Grupa tiek nopelta arī par vārda “Jah” lietošanu dziesmās, jo šo vārdu plaši izmanto rastafarieši, runājot par jūdu un kristiešu Dievu. Tomēr Mors pamato šī vārda lietošanu ar faktu, ka tas ir saīsinājumos no vārda Jahve, Jehova, kas daudzviet sastopams Bībelē. Neskatoties uz kritiku, “Christafari” dalībnieki čakli strādā pie savas auditorijas izglītošanas, kā dēļ aizspriedumu un nolieguma mūri pamazām brūk.

Pēc vairāk nekā 25 gadu aktīvas darbības, vairāk nekā pusotra miljona albumu kopiju pārdošanas un kalpošanas gandrīz visos pasaules kontinentos, izņemot Antarktīdu, “Christafari” ir garīgi stiprāka un muzikāli pārliecinošāka nekā jebkad. To grupa spoži nodemonstrēja arī koncertā Rīgā. Žēl, ka Latvijas publika pagaidām tik maz zina par regeja mūziku un kultūru, tāpēc, iespējams, īsti nespēja novērtēt, kāda mēroga zvaigznes ir mūziķi, kas atbraukuši, lai bez maksas sniegtu koncertu un sludinātu Dieva Vārdu mūsu ļaudīm. Koncerts noteikti varēja būt kuplāk apmeklēts, tomēr tie, kas bija atnākuši, savu izvēli nenožēloja ne mirkli. “Christafari” mūziķu aizrautība un evaņģēliskā drosme, bet vienlaikus arī cilvēciskā vienkāršība un kristīgā pazemība uzrunāja visus - vecus un jaunus, lielus un mazus, kristiešus un tos, kas vēl tikai ceļā pie Kristus. “Christafari” - tas ir patiess Evaņģēlijs mūzikā.

“Christafari” albumi:

  • 1993 Reggae Worship
  • 1995 Soulfire
  • 1996 Valley of Decision
  • 1999 WordSound & Power
  • 1999 DubSound & Power (albuma “WordSound & Power”  dub stila versija)
  • 2000 Reggae Worship: First Fruits of Christafai (pirmā albuma materiāls + jaunas un iepriekš neizdotas dziesmas)
  • 2000 Palabra Sonido Y Poder (spāņu val.)
  • 2003 Gravity
  • 2004 Gravitational Dub (albuma “Gravity” dub stila versija)
  • 2005 Reggae Sunday School (bērnu dziesmu albums)
  • 2007 To the Foundation
  • 2009 No Compromise
  • 2010 Reggae de Redención (spāņu val.)
  • 2011 Majestic Heights in Dub
  • 2011 Dubshots
  • 2012 Reggae Worship: A Roots Revival
  • 2013 Reggae Christmas (Ziemassvētku albums)
  • 2014 Greatest Hits Vol. 1 (izlase)
  • 2014 Greatest Hits Vol. 2 (izlase)
  • 2015 Anthems
  • 2016 Anthems de Luxe (albuma “Anthems” dziesmas + 6 remiksi)

© Ervīns Jākobsons. Pārpublicēšanas vai citēšanas gadījumā atsauce uz autoru un interneta vietni www.laikmetazimes.lv obligāta.

Līdzīgie raksti:

    Nekas nav atrasts

Uzraksti komentāru