07
Uz ežiņas galvu liku… Brīvības cīnītāju piemiņas vietas - 1.daļa
Ievietoja | Sadaļa Arhitektūra, tēlniecība, māksla | Publicēts 07-11-2016
Tautas bezgalīgā pateicība saviem varoņiem, kurā apvienotas Tēvzemes mīlestība un gadsimtos veidotās mirušo piemiņas tradīcijas, jau pirmajos Latvijas valsts pastāvēšanas gados tika apliecināta arī materiālā formā. Daudzu šādu piemiņas vietu iekārtošanā piedalījās pazīstami Latvijas tēlnieki un arhitekti. 1923.gadā Latvijas valdība pieņēma likumu “Par vēsturiskām kauju vietām un pieminekļu aizsardzību”, saskaņā ar kuru par aizsargājamām tika uzskatītas 1.Pasaules kara un Brīvības cīņu kauju vietas, kā arī tajās kritušo karavīru kapi. 1932.gadā pieņēma “Noteikumus par pieminekļu aizsardzību”, kas par valsts aizsargājamām piemiņas vietām pasludināja arhitektūras un skulptūras formā celtas piemiņas zīmes, kā arī ar vēsturiskiem notikumiem saistītas kauju un kapu vietas.
Brīvības cīņām un latviešu karavīru atcerei veltīti pieminekļi un piemiņas vietas tika ierīkotas gandrīz katrā Latvijas pilsētā un daudzviet arī laukos visos Latvijas novados - Ķekavā, Slokā, Ķemeros, Ogrē, Mālpilī, Smārdē, Līgatnē, Asaros, Ložmetējkalnā, Valkā, Balvos, Cēsīs, Raunā, Rūjienā, Dzelzavā, Rēzeknē, Džūkstē un citur. Lielākā daļa no šiem pieminekļiem un piemiņas zīmēm tika iznīcināti vai smagi cieta padomju okupācijas gados. Padomju režīms centās no tautas atmiņas iznīdēt jebkādas atmiņas par Latvijas brīvvalsti un tās varonīgajiem aizstāvjiem.
Jau tautiskās atmodas gados 80.gadu beigās sākās izpostīto un iznīcināto tautas svētvietu atjaunošana un sakopšana, bet savu patieso vērienu šis darbs ieguva tikai pēc neatkarības atjaunošanas. Arī atjaunotās Latvijas laikā atklāti vairāki jauni Brīvības cīņām veltīti pieminekļi un piemiņas vietas. Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju ir savām acīm redzējuši vien nelielu daļu no Brīvības cīņām veltītajām piemiņas vietām, tādēļ 11.novembra - Lāčplēša dienas - priekšvakarā nolēmām iepazīstināt savus lasītājus ar dažām no vairāk nekā 100 šādām piemiņas vietām Latvijā.
****
Brāļu kapu ansamblis Rīgā (1936.-1942.), tēlnieks Kārlis Zāle, arhitekti Aleksandrs Birzenieks, Pēteris Feders, ainavu arhitekts Andrejs Zeidaks. Padomju gados no ansambļa vārtu centrālās daļas noņemts Latvijas valsts ģerbonis, tagad tas atjaunots. Atjaunots arī krusts noslēdzošās sienas centrālajā daļā.
Brāļu kapu ansamblis Rīgā. Kreisajā pusē - jātnieku grupa Brāļu kapu vārtos (augšā) un
kapu Strēlnieku vārtu fragments (apakšā); labajā pusē - Māte Latvija svētī savus kritušos dēlus.
Piemineklis 6.Rīgas kājnieku pulka kritušajiem Rīgā, Sudrabkalniņā, Imantā (1937), tēlnieks Kārlis Zāle, arhitekts Ernests Štālbergs, ainavu arhitekts Andrejs Zeidaks, 1980.gadā ainava rekonstruēta pēc arhitektes Ilzes Greilihas projekta. Padomju gados piemineklim norauta plāksne ar kritušo karavīru vārdiem, noņemta 6.Rīgas pulka simbolika, tagad tas viss ir atjaunots.
Piemineklis Auto-tanku pulka kritušajiem Rīgā, Slokas un Pulka ielu stūrī (1939),
tēlnieks Rūdolfs Feldbergs, arhitekts Verners Vitands. Padomju laikā norautas
plāksnes ar kritušo vārdiem un gadaskaitļiem, piemineklis restaurēts 2009.gadā.
Piemineklis Brīvības cīņās kritušo žīdu karavīru piemiņai Jaunajos ebreju kapos Šmerlī, Rīgā (1935), pēc mākslinieks G.Šefteloviča meta izgatavots “Julius M.Zaks” darbnīcā.
Nopietni sabojāts vācu okupācijas laikā, atjaunots 1992.gadā.
Piemineklis Brīvības cīņās kritušajiem Liepājas Ziemeļu kapos (1924), arhitekts Kārlis Bikše-Pikše, tēlnieks Jūlijs Miesnieks. Uzraksts uz plāksnes: “Latvijas 1919.gada atbrīvošanas cīņās kritušiem varoņiem. Jums saulīte norietēja tēvu zemi aizstāvot, mums uzlēca zelta saule brīvajā Latvijā”. Padomju gados piemineklis sabojāts, atjaunots 1989.gadā.
Piemineklis Brīvības cīņās kritušo Džūkstes draudzes locekļu piemiņai (1935), tēlnieks Kārlis Zemdega. Uzraksts uz pieminekļa: “Pasaules karā un Latvijas atbrīvošanas cīņās kritušiem
Džūkstes draudzes dēliem. Džūkstes draudze, Džūkstes, Slampes pagasti”.
Piemineklis Brīvības cīņās kritušajiem Meža kapos Tukumā (1940), tēlnieks Kārlis Zemdega. Uzraksts: “Svēts mantojums šī zeme mūsu tautai un svētīts tas, kas drošs par viņu krīt”.
Smārdes Brāļu kapi (1936), tēlnieks Kārlis Zāle. Uzraksts: “Latviešu veco strēlnieku un Nacionālās armijas varoņu piemiņai”. Uzraksts pieminekļa otrajā pusē: “Kaut varons snauž,
viņš dzīvs ir savā tautā, pēc lieliem dēliem tauta mūžam jautā”.
Piemineklis Brīvības cīņās kritušo piemiņai Dobeles kapos (1939), Alfona Vīksnas mets, Eduarda Kurau akmeņkaltuves izpildījums. Uzraksts uz pieminekļa: “Par pienākumu kritušiem nezināmiem karavīriem 1914-1920″. Padomju laikā kapara plāksne ar tautumeitu tika norauta,
atjaunota 2002.gadā akmenī, tēlniece Inta Berga.
Piemineklis Brīvības cīņās kritušajiem Rīgas 6.pulka karavīriem Cenā, Ozolnieku novadā (1937), tēlnieks Mārtiņš Šmalcs, arhitekts Nikolajs Voits. Uzraksts: “Varonīgajiem Tēvzemes dēliem 1919″. Restaurēts 1987.gadā.
Piemineklis Brīvības cīņās kritušiem karavīriem Asaru kapos Jūrmalā (1939),
tēlnieks Mārtiņš Šmalcs, arhitekts Nikolajs Voits. Padomju gados sabojāts, atjaunots 1993.gadā.
Piemineklis Studentu bataljona karavīriem Piņķu kaujas piemiņai (1939), tēlnieks Jānis Briedis. Padomju okupantu iznīcināts, no jauna izkalts 2003.gadā, tēlnieks Oļģerts Skarainis.
Piemineklis Brīvības cīņās kritušajiem Bauskā (1929), Eduarda Kurau firmas mets, kalis Bauskas akmeņkalis J.Sieriņš. 1992.gadā uz pieminekļa novietots tēlnieka Kārļa Jansona iecerētais zemgaļu karavīra tēls Andreja Jansona izpildījumā. Uzraksts pieminekļa priekšpusē: “Par Latvijas brīvību kritušiem 1915-1920″, mugurpusē: “Tik tas ir liels, kas spēj priekš citiem mirt.
Kam ausis dzirdēt, tas lai dzird! V.Plūdons”.
Piemineklis Brīvības cīņās kritušo piemiņai Rūjienas Bērtuļa kapos (1934), pēc Teodora Šķiņķa un Luda Švalbes projekta. Uzraksts pieminekļa priekšpusē: “Dziļā pateicībā par Latviju kritušiem
tautas varoņiem. 10.Rūjienas vanagu novads”, mugurpusē: “Dievs, Tēvzeme, Tauta”.
Padomju laikā bojāts, restaurēts 1989.gadā.
Piemineklis Brīvības cīņās kritušajiem 4.Valmieras pulka karavīriem Brāļu kapos Valkā (1922), tēlnieki Emīls Melderis, Vilhelms Treijs. Uzraksts priekšpusē: “Valmieras kājnieku pulka kaujās kritušiem par Latviju 1919″, mugurpusē: “Pirmo tautas pulku kritušie varoņi Ziemeļlatvijā”.
Padomju okupantu iznīcināts 1951.gadā, atjaunots un restaurēts 1990.gadā,
skulptūras seja nav pilnībā restaurēta.
Piemineklis Brīvības cīņās kritušo Burtnieku draudzes locekļu piemiņai (1937), tēlnieks Nikolajs Maulics. Uzraksts: “Latvijas atbrīvošanas cīņās un Pasaules karā kritušie Burtnieku draudzes dēli”.
Piemineklis Brīvības cīņās kritušajiem 7.Siguldas pulka karavīriem Alūksnē (1923), tēlnieks Jūlijs Miesnieks, akmeņkalis J.Stilbe. Uzraksts priekšpusē: “Par Latviju kritušiem 7.Siguldas p. karavīriem 1919-1920″, mugurpusē: “Labāk manu galvu ņēma, nekā mūsu Tēvu zemi”.
1953.gadā padomju okupantu iznīcināts, atjaunots 2009.gadā.
Piemineklis Cēsu Skolnieku rotai (1938), Jāņa Rozenberga mets, tēlnieks E.Āboltiņš, varkalis Jānis Zibens. Uzraksts: “1919.gada 6.jūnijā pa šo ielu Cēsu pulka brīvprātīgo skolnieku rota
aizgāja cīņā par dzimto zemi Latviju”. Padomju laikā 1950.gadā piemineklis iznīcināts,
atjaunots 1992.gadā, tēlniece Maija Baltiņa, arhitekts Imants Timermanis.
Piemineklis Brīvības cīņās kritušajiem Drustu draudzes locekļiem (1932), Eduarda Kurau akmeņkaltuves mets un izpildījums. Uzraksts pieminekļa augšgalā: “Dievs, svētī Latviju!”, priekšpusē apakšā: “Viņu darbi tos pavada. Saviem kritušajiem dēliem Drustu draudze”,
mugurpusē: “Un tūkstoši krita un kritīs vēl, kā savas dzimtenes sargi,
bet Latvija dzīvos un brīva būs - un tādēļ tas nebij par dārgi”.
Piemineklis Cēsu kauju atcerei Liepā (1935), tēlnieks Augusts Julla. Pieminekļa sānos plāksnes ar uzrakstiem, kas redzami attēlos kreisajā pusē. Padomju gados bronzas plāksnes
ar uzrakstiem tika noplēstas, tagad aizstātas ar granīta plāksnēm.
Piemineklis Brīvības cīņās kritušajiem Jaunpiebalgas Varoņu birzī (1930), tēlnieks Kārlis Zāle, arhitekts Aleksandrs Birzenieks. Uzraksts pieminekļa priekšpusē: “Mūžam nerims varoņu gars”, mugurpusē: “Brīvības cīņās kritušiem”. 1988.gadā piemineklis restaurēts.
Piemineklis Brīvības cīņās kritušajiem Paltmales kapos Augšlīgatnē (1939), tēlnieks Kārlis Jansons.
Piemineklis Brīvības cīņās kritušajiem Madlienas draudzes locekļiem (1937), tēlnieks Pēteris Banders. Uzraksts: “Madlienas draudzes varoņiem. Tev mūžam dzīvot, Latvija!”.
Restaurēts 2016.gadā.
Piemineklis Brīvības cīņās kritušo Gulbenes draudzes locekļu piemiņai (1929), kapteiņa Ē.Ābeltiņa mets. Uzraksts priekšpusē: “Par Latvijas brīvību kritušiem Gulbenes draudzes locekļiem. Anno 1928. Gadu gadi garām ies, prieks un bēdas mitēsies, mīlestība nemitās, tā jūs godam daudzinās”, mugurpusē: “Tēvu zemes mīlestību jūs ar darbiem rādījāt, Tēvu zemes brīvestību pirkāt jūs ar asinīm”. Pēc 2.Pasaules kara pieminekļa galā uzlika sarkanu zvaigzni, 1951.gadā - sarkanarmieša figūru. Vēlāk pieminekli nojauca pavisam. Atjaunots 1992.gadā, tēlnieks Ojārs Feldbergs, arhitekte Gunta Rībele. Atjaunojot, papildināti uzraksti: “Anno 1928-1992″ priekšpusē
un “Piemineklis atjaunots par Latviju bojā gājušo piemiņai” mugurpusē.
Piemineklis nacionālo partizānu uzvaras piemiņai Viesītē (1935), tēlnieks Vilhelms Treijs, Eduarda Kurau akmeņkaltuves izpildījums. Uzraksts priekšpusē: “Brīvība - tautas dzīvība”, mugurpusē: “Šeit 1919.gadā 14.oktobrī latvju partizāni guva uzvaru pār vāciešiem”. Vācu okupācijas laikā
no pieminekļa izdzēsa pēdējos divus vārdus “pār vāciešiem”.
Memoriāls Latvijas brīvības cīnītājiem Jēkabpilī pie Krustpils pils (1925), pēc arhitekta Aleksandra Birzenieka meta. Uzraksts: “Kritušiem par Tēviju 1918-1920″. Padomju okupantu daļēji nopostīts 1941.gadā, pilnībā iznīcināts 1950.gadā. Atjaunots 1992.gadā, tēlniece Inta Berga.
Līvānu atbrīvošanas piemineklis (1935), arhitekta Pētera Dreimaņa mets. Uzraksts: “Krituši par Latviju pie Līvānu un apkārtnes atbrīvošanas 1919.gadā 3.Jelgavas kājnieku pulka karavīri”.
1941.gadā padomju okupanti pieminekli sabojāja, atjaunots pēc vāciešu ienākšanas,
bet 1958.gadā padomju varas iznīcināts atkal. Atjaunots 2004.gadā.
Viļakas Brāļu kapu piemineklis Jaškovas kapos (1935), tēlnieks Kārlis Zemdega. Uzraksts: “Viļakas laukos kritušie Latvijas atbrīvotāji”. Padomju okupantu nopostīts, atjaunots 1990.gadā.
Piemineklis Latgales partizāniem Balvos “Sargājošais partizāns”, saukts arī “Latgales Staņislavs” (1938), tēlnieks Kārlis Jansons. 1941.gadā padomju okupantu iznīcināts, 1943.gadā autora atjaunots bez postamenta, no jauna iznīcināts pēc 2.Pasaules kara. Atjaunots 1993.gadā, tēlnieki Andrejs Jansons un Indulis Folkmanis. Uzraksts pieminekļa priekšpusē: “Latgales partizāņu pulka kritušiem karavīriem 1919-1920″, mugurpusē: “Atjaunots godinot arī 1940.g. - 1954.g. Latgales nacionālās brīvības cīnītājus. Veidoja K.Jansons 1938.g. Atjaunoja A.Jansons un I.Folkmanis 1993.g.”.
