Laikmeta zīmes

Kristīgam cilvēkam, kas īsāku vai garāku laiku spiests pavadīt svešā zemē, aktuāls kļūst jautājums par draudzi, kas varētu būt viņa garīgās mājas svešumā. Daudziem, ko mācību, darba vai darījumu gaitas aizvedušas uz Čikāgu, par šādu garīga patvēruma vietu kalpo Mūdija draudze. Evaņģēlista Dvaita Mūdija vārds Latvijā ir pazīstams, taču par viņa vārdā nosaukto draudzi zināms mazāk. Par saviem iespaidiem un vērojumiem šajā draudzē stāsta Latvijas Bībeles Centra (LBC) administratore Solvita Jākobsone.

****

- Katru reizi, kad man vairāk nekā nedēļu nākas būt prom no savas valsts, cenšos sameklēt kādu vietējo draudzi, kas vislabāk spētu piepildīt manas garīgās vajadzības svešumā. Braucot pirmo reizi uz Čikāgu, es jau zināju, ka man tur būs jāpavada vismaz pusgads, tāpēc uzreiz sāku meklēt sev piemērotu draudzi. Atvēru telefongrāmatu un atradu milzīgu sarakstu desmitiem lappušu garumā ar visdažādāko denomināciju un novirzienu draudzēm. Manu skatienu piesaistīja teksts, kas bija izcelts ar lielu melnu kvadrātu. Tā bija informācija par Mūdija draudzi. Mūdija vārds man bija pazīstams, tāpēc nolēmu aiziet uz kādu no šīs draudzes dievkalpojumiem. Šī bija mana pirmā reize Mūdija draudzē.

Uzraksts virs dievnama galvenās ieejas - “D.L.Mūdija Memoriālā baznīca un svētdienskola”.

Tā kā Mūdija draudze atrodas pilsētas centrā un tur ir ļoti viegli nokļūt, nākamajā svētdienā devos turp atkal. Pēc dievkalpojuma pie manis pienāca viens no draudzes kalpotājiem - Džefs Kvins, pakistāniešu izcelsmes amerikānis, kura vecāki savulaik no Pakistānas izceļoja uz ASV. Mēs mazliet parunājām, viņš man pastāstīja par draudzi, tās kalpošanu. Tas bija pirmais cilvēks, ar kuru es iepazinos Mūdija draudzē. Vēlāk Džefs mani iepazīstināja arī ar citiem draudzes kalpotājiem.

Kreisajā pusē - Solvita un Džefs Kvins;
labajā pusē - Mūdija baznīcas vestibils (augšā), Solvita viesojoties draudzē (apakšā).

Mūdija draudzes sākums meklējams 1858.gadā, kad evaņģēlists Dvaits Mūdijs nodibināja svētdienskolu Čikāgas nabadzīgo rajonu bērniem. Dažus gadus vēlāk bērniem pievienojās arī viņu vecāki un ik nedēļu svētdienskolu apmeklēja ap 1000 cilvēku. 1864.gadā svētdienskola pārtapa draudzē. Pirmais draudzes dievnams aizgāja bojā Lielā Čikāgas ugunsgrēka laikā 1871.gadā, taču jau 1876.gadā draudze uzbūvēja jaunu namu, kuru rotāja uzraksts “Dieva nams svešiniekiem un nabagiem”. Pēc Mūdija nāves draudze un dievnams tika nosaukti viņa vārdā.

Dvaits Mūdijs darbā ar bērniem Čikāgas nabadzīgajos rajonos 19.gadsimta nogalē.

Tagadējais draudzes nams uzcelts 1925. gadā. Tā arhitektūrā vērojamas romāņu un bizantiešu stilu iezīmes. Ēku rotā skaistas vitrāžas, tajā atrodas firmas Reuter četru manuāļu ērģeles, kuru skanējumu nodrošina 4400 stabules. Vēl šodien šis dievnams ir lielākā publiskā auditorija Čikāgā - tajā ir 3800 sēdvietu. Draudzei piederošo ēku komplekss aizņem veselu pilsētas kvartālu. Bez dievnama tajā atrodas arī Kristīgās dzīves centrs, viesnīca ciemiņiem, autostāvvietas un citas telpas.

Mūdija draudzes jaunais dievnams drīz pēc tā uzcelšanas 1925. gadā.
Uzraksts atklātnītes apakšā vēsta: “Ikviens laipni aicināts Dieva namā svešiniekiem un nabagiem”.

Oficiāli Mūdija draudze ir nekonfesionāla protestantu draudze, kuras vienīgā autoritāte ir Bībele. Interesanti, ka 20% draudzes locekļu nāk no Romas Katoļu Baznīcas, bet ir arī bijušie jūdaisti, musulmaņi un citu reliģiju pārstāvji. Tie ir visdažādākā vecuma ļaudis, tomēr cilvēku gados ir vairāk nekā jauniešu. Man personīgi Mūdija draudze atgādināja tradicionālu baptistu draudzi ar kārtīgu kori, dūšīgiem diriģentiem, solo priekšnesumiem un ērģeļu skaņu pavadītām kopdziesmām. Arī mācītāji nemēdz skraidīt pa paaugstinājumu, bet mierīgi stāv aiz katedras un sludina. Tas gan nenozīmē, ka cilvēkiem sprediķa laikā nāktu miegs. Vairums ļaužu ģērbti ļoti solīdi - vīrieši gaišos vienkrāsainos kreklos ar kaklasaiti un tumšos uzvalkos, dāmas kostīmos. Apģērbā dominē klasiskais stils, taču, ja arī ienāks kāds neatbilstoši apģērbies viesis, neviens viņu tāpēc ārā nemetīs.

Mūdija dievnama lielā zāle ar 3800 vietām.

Apmēram pusi draudzes veido tumšas ādas krāsas cilvēki. Tā kā baznīca atrodas pašā pilsētas centrā, tā viegli pieejama jebkuram iebraucējam. Te vienmēr var sastapt daudz viesu un tūristu. Uz draudzi nāk arī studenti, kas studē dažādās Čikāgas augstskolās un runā visdažādākajās valodās. Draudzē pat ir izveidota īpaša kalpošanas grupa ārzemju studentiem. Katrā dievkalpojumā izskan aicinājums piecelties tiem, kas uz draudzi atnākuši pirmoreiz. Viņiem tiek iedota brošūriņa, kas stāsta par draudzi un tās kalpošanu. Kaut arī tur ir tūkstošiem cilvēku, katrs jaunatnācējs tiek ievērots un aprūpēts. Draudzē valdošā draudzīgā gaisotne rada vēlmi te atgriezties vēlreiz. Tā bija arī ar mani.

Jaunatnācējiem un viesiem Mūdija draudzē tiek veltīta īpaša uzmanība un rūpes.

Pēc dievkalpojuma viesi tiek aicināti uz draudzes Viesu centru (Visitors Center). Tur tie var iebaudīt kādu atspirdzinājumu, bet pēc tam gida pavadībā doties ekskursijā pa draudzes namu. Ekskursija sākas ar draudzes vēstures izklāstu, te iespējams aplūkot arī dažādus artefaktus un relikvijas, kas stāsta par draudzes sākuma laiku. Pēc tam viesiem tiek izrādīts draudzes nams, viņi vēlreiz apskata dievkalpojumu zāli un iepazīstas ar pārējo ēku kompleksu. To visu pavada aizraujošs un faktiem bagātīgs gida stāstījums. Nobeigumā katrs viesis pie sienas esošajā pasaules kartē ar sarkanu adatiņu var atzīmēt vietu, no kurienes viņš nāk. Tagad arī Rīga un Latvija ir šo vietu skaitā.

Mūdija draudzes Viesu centrā. Attēlā labajā pusē apakšā - Solvita iezīmē pasaules kartē Rīgu.

Mūdija draudzē ir ļoti spēcīga muzikālā kalpošana. Kā ilggadējai kora dziedātājai mani visvairāk uzrunāja lielais draudzes koris. The Sanctuary Choir dzied svētdienas rīta dievkalpojumos un patiešām ir augsta līmeņa kolektīvs. Viņi ierakstījuši vairākus albumus. Kora repertuāru veido galvenokārt pazīstamas garīgas dziesmas, baznīcas himnas un psalmi. Draudzē darbojas arī instrumentālais orķestris, kas piedalās dievkalpojumos, zvanu ansamblis un bērnu koris. Trīs reizes gadā tiek rīkoti lieli garīgās mūzikas koncerti - Pavasara koncerts, Neatkarības dienas koncerts un Ziemassvētku festivāls. Modernāku mūzikas stilu pārstāv slavas un pielūgsmes grupa, baznīcā regulāri uzstājas arī populāri mūsdienu kristīgās mūzikas mākslinieki.

Muzikālā kalpošana Mūdija draudzē.
Kreisajā pusē - Mūdija baznīcas ērģeles (augšā) un koris (apakšā).

Draudzē ir ļoti daudz dažādu aktivitāšu un kalpošanu. Te ir sieviešu, vīru, jauniešu, bērnu, jauno ģimeņu, studentu, nedzirdīgo, biznesmeņu un citas kalpošanas. Biznesa kalpošanas grupa regulāri rīko pusdienas, uz kurām aicina ievērojamus biznesa, sporta un akadēmisko aprindu pārstāvjus. Pusdienās šie cilvēki satiekas ar uzņēmējiem kristiešiem, uzklausa viņu dzīvesstāstus un liecības. No Mūdija draudzes tiek izsūtīti misionāri, kas kalpo dažādās zemēs visā pasaulē. Tiek organizēti īpaši misijas ceļojumi, kuros vienkāršajiem draudzes locekļiem ir iespēja apciemot savus misionārus ārzemēs. Cilvēki vienlaikus gan apskata tālas zemes, gan reizē arī atbalsta misijas darbu.

Mūdija draudze kalpo dažādu tautību cilvēkiem no visas pasaules.

Lielākā daļa draudzes aktivitāšu norisinās Kristīgās dzīves centrā. Te tiek īstenoti draudzes izglītības projekti, te atrodas Bībeles skola, dažādi māceklības un padomdošanas kursi. Arī es šeit apmeklēju Bībeles studijas. Draudzē ir liela svētdienskola, kas sadalīta dažādās vecuma grupās - gan pieaugušajiem, gan bērniem. Svētdienas rītos pirms dievkalpojuma notiek Bībeles studijas pieaugušajiem, kas arī ir mazs dievkalpojums, jo tur tāpat tiek dziedāts, lūgts un lasīts Dieva Vārds.

Mūdija draudzes Kristīgās dzīves centrs. Attēlos apakšā - nodarbības un Bībeles studijas centrā.

Draudzē kalpo 11 mācītāju komanda. No 1980. līdz 2016.gadam draudzes vecākais mācītājs bija Dr.Ervīns Lucers, tagad Dr.Viljams Bērčs. Te sludinājuši tādi pazīstami evaņģēlisti kā Billijs Grehems, Džipsijs Smits un Billijs Sandejs, bieži notiek dažādu kristīgo organizāciju rīkoti pasākumi, kongresi un konferences. Draudzei ir pašai savs radiotīkls Moody Broadcasting Network, kura veidotos raidījumus translē vairāki nacionālie radiotīkli un daudzas kristīgās radiostacijas visā pasaulē. Te gan jāpiebilst, ka Mūdija draudzei nav tiešas saistības ar pazīstamo Mūdija Bībeles institūtu un tā veidotajām populārzinātniskajām filmām. Abām organizācijām ir vienota izcelsme, taču juridiski tās nav saistītas.

Ilggadējais Mūdija draudzes vecākais mācītājs Dr.Ervīns Lucers (Erwin W.Lutzer).

Kaut arī Mūdija draudze atrodas Čikāgas centrā, tā cenšas uzrunāt arī priekšpilsētu iedzīvotājus. Draudze vēlas, lai tā nekļūtu tikai par debesskrāpju ieskautu senatnīgu celtni, bet būtu jūtams, ka te mājo dzīvi cilvēki, kam rūp apkārtējo liktenis. Tāpēc tiek organizēti dažādi pasākumi, uz kuriem aicina cilvēkus no nabadzīgajiem pilsētas rajoniem. Draudzei ir pašai savs transports, kas pirms katra dievkalpojuma brauc un savāc visus, kam saviem spēkiem nav iespējams nokļūt līdz baznīcai.

Mūdija draudze ir kā gaismas stars lielpilsētas džungļu vidū. Dievs dod, lai šī gaisma spīdētu vienmēr.

Dieva mīlestība vieno kristiešus visā pasaulē neatkarīgi no tā, kādā valodā tie runā vai kāda ir viņu ādas krāsa. Par to es pārliecinājos Čikāgā, kur mans “labais eņģelis” bija jau pieminētais brālis Džefs Kvins. Šo mīlestību es sajutu jau tad, kad mēs tikko iepazināmies, bet jo īpaši vēlāk, kas man radās sarežģījumi un es paliku bez dzīvesvietas svešā pilsētā. Džefs mani laipni uzņēma savos apartamentos vienā no prestižākajiem Čikāgas debesskrāpjiem Mičiganas ezera krastā. Jāteic, tas nemaz nebija tik vienkārši, jo dzīvoklī ir tikai viena guļamistaba, kas pēc Amerikas standartiem nepieļauj viesu uzņemšanu. Tomēr Dievs atvēra durvis un man tika lielā dzīvojamā istaba ar plašu skatu uz ezeru. Nepieciešamības gadījumā arī Džefa lielais melnais limuzīns vienmēr bija manā rīcībā. Tāda ir Dieva mīlestība, un par to es esmu ļoti pateicīga Viņam!

Līdzīgie raksti:

Nekas nav atrasts