Laikmeta zīmes

Interneta vidē, tostarp sociālajos tīklos, arvien biežāk parādās raksti un komentāri, kas lamā nelietīgos politiķus, kuri nozaguši valsti, runā par kārtējo Saeimas atlaišanas nepieciešamību, stāsta par genocīdu pret latviešu tautu, ko piekopjot pašu varasvīri, sludina, ka Latvijas valsts esot pagalam neizdevusies un tāpēc tās simtgade tautai nekādi svētki vis nebūšot. Nenoliegsim, daudzi Latvijas politiskās un saimnieciskās elites pārstāvji šādu attieksmi patiešām ir pelnījuši, taču pie kā vainīga Latvijas valsts? Zīmīgi, ka tamlīdzīgas vaimanas sociālajos tīklos kļuva manāmi intensīvākas pēc Krievijas militārajām “uzvarām” Sīrijā un Donalda Trampa ievēlēšanas ASV prezidenta amatā. Tas liek uzdot jautājumu - vai šādas un līdzīgas publikācijas ir tikai negodīgos politiķos vīlušos ļaužu izmisuma kliedziens, jeb tomēr kas daudz nopietnāks?

“Laikmeta zīmes” jau rakstīja par Krievijas interneta troļļu darbību mūsu zemē (lasiet ŠEIT). Tomēr ne vienmēr šādu publikāciju autori ir Kremļa apmaksāti aģenti. Daudzi pauž savus personīgos uzskatus, bet vēl kādi ir patiesi Latvijas patrioti, kam no tiesas sāp tas, kas ar mūsu valsti noticis. Diemžēl pat labu griboši un Latviju no sirds mīloši cilvēki dažkārt nesaprot, ka šāda publiskajā telpā nemitīgi pausta negatīva attieksme pret valsti un šeit notiekošo nāk par labu vienīgi mūsu nelabvēļiem. Labu rakstu par tēmu “Kā pazīt Krievijas ietekmes aģentu” uzrakstījis Ritvars un publicējis interneta vietnē “Mans zelts ir mana tauta”. Piedāvājam ar viņa viedokli iepazīties arī “Laikmeta zīmju” lasītājus.

****

Putina un Medvedeva tandēms stratēģiski “iekabinās” Amerikai. Latvija ir bandinieks, nē, tikai bandinieciņš politiskajā spēlē. Latvijā plānveidīgi iznīcina izglītības sistēmu, slēdz skolas, slimnīcas un cukurfabrikas. Pakāpeniski valstī iznīcina visu.

Varētu domāt, ka runā Ždanoka, Lindermanis vai Žirinovskis. Nē. Kā ziņo “Latvijas Avīze”, tas ir Renārs Kaupers. Intervijā laikrakstam “Moskovskij Komsomoļec”. Runā tieši tā, kā Kremlim vajag. Bet runa nav par Kauperu. Runa ir par to, ka Latvijas brīvības cīņas turpinās. Tik kaujas nav par Daugavu vai Volhovu, bet cilvēku prātiem. Kā zināt, kurš ir savējais un kurš - nē? Kā pazīt Krievijas ietekmes aģentus sabiedrībā? Kā saprast, vai pats neesi neviļus nokļuvis krievu šovinistu un Kremļa režīma pusē? Atbilde rodama, apzinoties, kāds ir Kremļa mērķis - krieviska, Krievijas klēpī atgriezusies Latvija. No tā izriet, kas informācijas karā iegalvojams latviešiem, lai mērķi sasniegtu.

Pirmkārt, iznīcināma latviešu pašapziņa un noniecināma Latvijas Republika. Jāiegalvo, ka latvieši nav spējīgi patstāvīgi dzīvot savā valstī; ka latvietis var būt vien kalps; ka latviešiem jau nekā vērā ņemama nav; ka latvieši ir sīka un zaglīga tautiņa, kas dzīvo kokos un ēd sēnes. Kāds labums no latvietības? Tā ir tik aizvēsturiska un smieklīga - tūdaliņi, bāleliņi, prievītes… Krievijas ietekmes aģenti izmanto krīzi, lai dažādu Latvijas darboņu kritizēšanu vērstu pašas valsts nonievāšanā: ko labu tā neatkarība un brīvība divdesmit gados devusi; kaut tā draņķa valstele izputētu; vienīgais, kas palicis - braukt uz Īriju.

Otrkārt, visvisādi daudzināms viss krieviskais, Krievija un PSRS. Krievu seriāli ir forši, “Jaunais vilnis” ir foršs, apskatieties šo foršo krievu mājaslapu, Austrumu tirgus nepelnīti aizmirsts, krievi vispār sirsnīgi cilvēki - ne tā, kā latvieši. Krievijas un PSRS cildināšana ir grūtāka, jo ar pārāk klaju bleķa liešanu var sevi diskreditēt. Te uzsvars ir, ka nebija nemaz tik slikti: bija darbs un cienīgas pensijas; bija lauksaimniecība, ražošana un plaukstoša saimniecība; bija drošība par nākotni; bija augsta līmeņa izglītība un bezmaksas medicīna. Un tagad tas viss sagrauts. Gribējām brīvu un neatkarīgu Latviju - dabūjām! Bet Krievijā valstsvīri gudrāki, tur viss saglabāts. Putina laikā lielvalsts atdzimusi, un to tagad ciena visā pasaulē. Vien mēs kaut kā spītējamies.

Treškārt, pasaulē nav tikai Latvija un Krievija vien. Ja tā būtu, varbūt itin drīz arī Latvijas vairs nebūtu. Tāpēc Krievijas ietekmes aģenti cenšas atšķelt latviešus no galvenā mūsu sabiedrotā. Amerikāņi ir resni, stulbi, iedomīgi, izvirtuši, alkatīgi, to vien zina, kā rīt makdonaldos, iepirkties lielveikalos un visur iebrukt un ieviest savu kārtību. Amerika tiek pielīdzināta PSRS, it kā Aukstais karš nebūtu bijusi cīņa starp Brīvo pasauli un Ļaunuma impēriju, bet divu puslīdz vienādu režīmu cīņa, kur uzvarējusī puse nav ne kripatu labāka par zaudējušo. Amerikāņi saņem gvaltis, ka iemieso to, kā trūkst lupatu impērijā - demokrātiju un tirgus saimniecību. Šīs katram krietnam cilvēkam pretīgās lietas, protams, var gānīt arī bez aizdīķa piesaukšanas.

Tādējādi Krievijas ietekmes aģenta komplekts ir:

1.      Latviešu un Latvijas Republikas nonievāšana.
2.      Krievijas, PSRS un krieviskā cildināšana.
3.      Antiamerikānisms.

Kļūdīties var katrs, taču - jo tuvāk kāda teiktais Krievijas pīlītēm, jo vairāk kaitē latviešu lietai, un jo ticamāk, ka tas notiek apzināti. Pieļauju, kāds varētu iebilst: “Pag, bet es arī līdzīgi domāju, taču nekāds krievu aģents neesmu un mani neviens savervējis nav. Gluži otrādi, esmu nacionālists un Latvijas patriots.” Te ir gluži kā ar Padomiju un terorismu. Labi teroristi bija tie, kuru saistību ar Kremli nevarēja pierādīt. Bet vislabākie - tie, kuri darīja visas Kremlim vēlamās neģēlības iedomājušies, ka ir neatkarīgi un rīkojas pēc brīvas savas gribas.

Šobrīd mūsu pretinieks nav Bermonts Pārdaugavā, bet smadzenes Pārzilupē.

****

Tiktāl Ritvars. No savas puses mēs Krievijas ietekmes aģenta komplektam pievienotu dažādu sazvērestības teoriju un misticisma sludināšanu, tāpat krietnu devu antisemītisma. Kā likums, Krievijas ietekmes aģenti izmanto tikai no Krievijas medijiem nākušu informāciju, nesmādējot arī viltus ziņas un klaju propagandu. Pēdējā laikā gan parādījies arī viens otrs pārpublicējums no Rietumu avotiem, taču to izcelsme parasti ir nevis nopietnas ziņu aģentūras, bet tā saukto feikziņu (viltus ziņu) portāli. Šādas vietnes internetā pēdējā gada laikā sazēlušas kā sēnes pēc lietus, un ir pamatotas aizdomas, ka vismaz daļu no tām sponsorē Krievija, lai izmantotu kā ieroci informatīvajā karā.

Krievijas ietekmes aģenti ir ļoti dažādi. Ir apmaksāti troļļi, kam Krievijā sagatavotu propagandas materiālu un viltus ziņu izplatīšana interneta vidē ir algots darbs. Ir cilvēki, kas Krievijas intereses lobē personīgas pārliecības dēļ. Ir tādi, kas vairāk slavē padomju laikus un sociālistisko iekārtu, un ir tādi, kam labāk tīk Putina Krievija. Taču, lai cik atšķirīgi būtu šie cilvēki, viņi visi cenšas noniecināt Latviju kā valsti un parādīt to pēc iespējas negatīvākā gaismā. Interesanti, ka neraugoties uz izteikti prokrievisko nostāju, daļa šo cilvēku sevi pozicionē kā īstenus Latvijas patriotus.

Ja pie interneta troļļiem esam pieraduši, tad viltus ziņu portālu uzplaukums sabiedrību pārsteidzis nesagatavotu. Tā tas ir ne vien Latvijā, bet visā pasaulē. Šobrīd ir izveidojusies vesela industrija, kuras vienīgais uzdevums ir sacerēt un izplatīt no pirksta izzīstus notikumus un stāstiņus. Šādu vietņu īpašnieki nemaz neslēpj, ka šis ir labs naudas pelnīšanas veids, jo sabiedrība pieprasa sensacionālas ziņas. Bet to, vai ticēt jeb neticēt šādām ziņām, ir katra paša atbildība. Tomēr, ja runa būtu tikai par izklaidei un slavenību dzīvei veltītiem dzeltenajiem portāliem, tā būtu pusbēda. Diemžēl viltus ziņu vietnes izmanto arī ļaudis ar daudz netīrākiem nolūkiem.

Aiz daudzām viltus ziņu lapām gan Krievijā, gan ārzemēs, stāv šīs valsts specdienesti. Viltus ziņu portālu safabricēto informāciju aktīvi izmanto dažādas prokrieviskas organizācijas un personas visā pasaulē, bet jo īpaši postpadomju valstīs, tostarp Latvijā. Krievija šādus safabricējumus izmanto kā efektīvu ieroci propagandas karā ar Rietumiem, un jāteic - ne bez panākumiem. Krievijas oficiālo vietņu un feikziņu portālu darbība pierādījusi, ka mērķtiecīgi atkārtoti meli spēj ietekmēt lielu daļu cilvēku gan pašā Krievijā, gan Rietumu zemēs. Kā savulaik izteicies nacistu Trešā Reiha propagandas ministrs Jozefs Gebelss: “Bieži atkārtoti meli ar laiku kļūst par patiesību”.

Reizēm jābrīnās, kā cilvēki var noticēt tam, ko publicē Krievijas mediji. Pat virspusēji iepazīstoties ar šīm “ziņām”, uzreiz redzams, ka vismaz daļa no tām ir klaji meli. Pērnā gada nogalē tika izplatīta ziņa, it kā Lietuvas prezidente Daļa Gribauskaite vienojusies par telefona sarunu ar tikko ievēlēto Donaldu Trampu, taču, sākoties sarunai, tai negaidīti pieslēgušies arī Igaunijas un Latvijas prezidenti. Pārvarējis pārsteigumu, Tramps turpinājis sarunu, bet Baltijas prezidenti, cits citu pārtraukdami, sākuši histēriski bļaut par Krievijas agresivitāti. Tramps neizturējis, uzkliedzis: “Aizverieties!” un nometis klausuli. To visu CNN ēterā stāstījusi Trampa padomniece Kelienna Konveja, šausminoties par “briesmīgo diplomātijas un etiķetes nezināšanu no dažu nenozīmīgu un mazzināmu valstu puses”.

Lieki teikt, ka ne tāda telefonsaruna, ne Konvejas intervija CNN studijā nekad nav notikušas - šī viltus ziņa jau aiznākamajā dienā tika atmaskota kā nepatiesa. Tai nenoticēja pat daudzi ideoloģiski nozombētie Krievijas lasītāji. Taču Latvijas prokrieviskie bāleliņi un zeltenes aizgūtnēm metās šo ziņu pārpublicēt sociālajos tīklos, vienlaikus veltot nievājošus izteicienus Baltijas prezidentiem. Piemēram, kāda šo feikziņu pārpublicējusī latviešu dāma labākajos gados nicīgi komentēja: “Pat Trampam neizturēja nervi pēc sarunas ar Baltijas tizlajiem prezidenteļiem…”

Jāteic, pirmajā mirklī šai ziņai varētu arī noticēt - zinot Trampa impulsivitāti, šāda viņa reakcija izklausās visnotaļ iespējama. Taču rūpīgāk izanalizējot ziņas saturu, nepārprotami atklājas viltojums. Vispirms - pat ja Gribauskaite būtu gatava uz tik rupju diplomātiskās etiķetes pārkāpumu, maz ticams, ka tam piekristu Igaunijas un Latvijas prezidenti. Tāpat grūti iedomāties, ka Baltijas prezidenti pārtrauktu Trampu un viens otru pusvārdā, histēriski bļaustoties. Visbeidzot - ir teju neiespējami, ka Trampa padomniece, kas tā uztraucas par diplomātisko etiķeti, atļautos kādu valsti, lai cik maza tā būtu, nosaukt par “nenozīmīgu un mazzināmu”. Vēl jo vairāk ASV sabiedrotos, kādas ir Baltijas valstis.

Šādu viltojumu ir daudz. Piemēram, ANO it jā esot atzinusi Ukrainas brīvprātīgo bataljonus par “bandītiskiem grupējumiem”. Tikai starptautisko politiku galīgi nepārzinošam cilvēkam var iestāstīt, ka Apvienotās Nācijas varētu šādi vērsties pret kādas dalībvalsts likumīgo armiju, kas savā teritorijā cīnās ar teroristu grupējumiem! Cita feikziņa - Asada spēki un Krievijas armija Alepo pilsētā Sīrijā saņēmuši gūstā 6000 NATO karavīrus, kas cīnījušies teroristu pusē. No kurienes gan Alepo un Sīrijā tāds skaits NATO karavīru, ja NATO kā organizācija vispār nepiedalās Sīrijas pilsoņu karā, bet atsevišķas NATO dalībvalstis, kas piedalās individuāli, veic galvenokārt ieroču piegādes un uzbrukumus no gaisa? Šīs melu ziņas domātas labticīgam vidusmēra pilsonim, kas nekad i nemēģinās pārbaudīt to patiesumu.

Krievijas propaganda paļaujas uz to, ka cilvēki noticēs pat vismuļķīgākajām un absurdākajām ziņām, ja tās saskanēs ar viņu pašu viedokli un politiskajiem uzskatiem. Tā savulaik radās nu jau par viltus ziņu klasiku kļuvušais bēdīgi slavenais sižets par krievu puisēnu, kuru ukraiņu “nacisti” Slovjanskā piesituši krustā. To, ka ziņa ir pilnīgs izdomājums, vēlāk bija spiesta atzīt arī Krievija. Tomēr Kremlis neatzīst, ka šos melus safabricējuši Krievijas propagandisti, visu vainu uzveļot kādai “pusjukušai bēglei” no Ukrainas. Noskaidrojies gan, ka “pusjukusī bēgle” ir profesionāla aktrise, kura regulāri piedalās dažādos Krievijas propagandas sižetos. Lai nu kā, šie ciniskie meli savu panāca - daudzi krievu brīvprātīgie, kas devās “aizstāvēt” Donbasu no “ukraiņu fašistiem”, vēlāk intervijās atzina, ka uz Ukrainu doties viņus pamudinājis tieši viltus sižets par krustā piesisto zēnu.

Informatīvajā cīņā Krievija izmanto ne vien klajus izdomājumus, bet arī reālus faktus, tos sagrozot un demagoģiski interpretējot. Šādā veidā reizēm līdz nepazīšanai tiek izkropļota notikumu patiesā būtība. Kā tas notiek? Mediji publisko ziņu ar skaļu virsrakstu, piemēram: “Francija atzinusi Krievijas tiesības uz Krimu!” vai “Zviedrija nosoda fašisma atdzimšanu Ukrainā!” Rietumos augušam cilvēkam šāds virsraksts liek domāt, ka tamlīdzīgu paziņojumu sniegušas attiecīgās valsts oficiālās varasiestādes vai amatpersonas. Taču izlasot ziņu līdz galam izrādās, ka patiesībā viedoklis pieder kādam mazpazīstamam “pētniecības institūtam” vai privātpersonai. Tādejādi tas uzskatāms par privātu viedokli, kam nav nekāda politiskā svara un nozīmes. Taču cilvēkiem prātā paliek skaļais virsraksts un apziņa, ka pat ietekmīgās Rietumvalstīs atzīst Krievijas īstenotās politikas taisnīgumu.

Laiku pa laikam parādās arī ziņojumi, ka Krieviju atbalstošu viedokli paudis tas vai cits pazīstams Rietumu politiķis, valstsvīrs, sabiedriskais vai kultūras darbinieks. Ja jums nemitīgi stāsta, ka Putina politiku atbalsta pazīstami Rietumu politiķi un citas populāras personas, jūs neviļus sākat šaubīties, vai jūsu pašu politiskie uzskati gadījumā nav kļūdaini. Patiesībā ar jums veikli manipulē - izpētot dziļāk, atklājas, ka piesauktie “pazīstamie cilvēki” ir komunistisko un citu galēji kreiso partiju pārstāvji, vai arī dažādi “bijušie”, kas ar šādiem paziņojumiem cenšas uzturēt sabiedrības interesi par savu personu. Šie cilvēki nekādi neietekmē savu valstu oficiālo politiku un viņu viedoklim nav juridisku seku. Tomēr cilvēki vēl atceras viņu vārdus un kādreiz ieņemtos amatus, tāpēc daudziem šķiet - ja jau tik gudri un ietekmīgi ļaudis nostājas Kremļa pusē, tad Latvijai labāk paklusēt un nekaitināt Austrumu kaimiņu.

Galvenā doma, ko Krievijas propaganda cenšas iedvest pasaulei - Krievija ar katru brīdi kļūst arvien varenāka, arvien vairāk valstu sāk respektēt Krievijas intereses, tostarp tiesības kontrolēt postpadomju telpu; kopā ar Trampu Krievija pārdalīs ietekmes sfēras pasaulē; visas bijušās PSRS republikas ir neizdevušās pseidovalstis, kuru vienīgā cerība ir ciešas draudzības saites ar Krieviju. Latvijā gan Krievijas ietekmes aģentu taktika ir nedaudz citādāka - valstī viss ir slikti un nav pilnīgi nekā laba! Valdība korumpēta, politiķi zagļi, tiesas netaisnas! Algas un pensijas niecīgas, skolas un slimnīcas slēdz vienu pēc otras! Latvija ir valsts, kurā galīgi nav iespējams dzīvot! Vienīgā izeja - pamest šo bēdu ieleju un braukt uz ārzemēm! Kāds šo gaušanās epidēmiju trāpīgi nosaucis par vaimanoloģiju.

Būs ļaudis, kas teiks: vai tautai jāklusē par politiķu noziegumiem? Nav jāklusē. Runāt var un vajag, tomēr vienmēr atcerēsimies, ka starp mums ir arī cilvēki, kas tautas neapmierinātību centīsies izmantot Latvijai naidīgās interesēs, apzināti pārspīlējot un dramatizējot situāciju. Nepārtrauktā vaimanāšana cilvēkos tikai rada vēl lielāku sarūgtinājumu, kas izpaužas ne vien politiskās varas noliegumā, bet arī nepatikā pret Latvijas valsti. “Es mīlu šo zemi, bet ienīstu valsti!”, “Ja šodien būtu jāiet uz barikādēm, es neietu!”, “Nedomāju aizstāvēt šo valsti kara gadījumā!” - šādi un līdzīgi paziņojumi ļoti priecē mūsu nedraugus ārzemēs, kas rūpīgi seko Latvijas iedzīvotāju noskaņojumam. Tiklīdz Kremlis sapratīs, ka latvieši vairs nav gatavi aizstāvēt savu valsti - mēs būsim zaudējuši cīņu pat bez militāra iebrukuma. Šodien kari tiek uzvarēti nevis kaujas laukā, bet cilvēku prātos.

Droši vien nebūs neviena, ko apmierinātu situācija, kādā šobrīd atrodas mūsu valsts. Ne jau par tādu Latviju mēs cīnījāmies Atmodas gados. Tomēr, vai liekot roku uz sirds varam teikt, ka šajā visā nav ne kripatas mūsu vainas? Mēs bijām tie, kas ļāva komunistu nomenklatūrai palikt pie varas; mēs pametām Latviju, nevis palikām cīnīties par tautas tiesībām paši savā zemē. Mēs esam tie, kam šodien vajadzīga tā vienotība, kāda latviešiem bija uz barikādēm. Pretējā gadījumā taisnība ir tiem, kas saka: “Kāda jēga atlaist Saeimu, ja vēlētāji paliek tie paši?!” Neuzķersimies tik lēti uz Krievijas propagandas melu makšķeres, un pirms izkliegt savu sāpi sociālajos tīklos, padomāsim, vai nemitīga vaimanāšana patiešām ir labākais, ko spējam dot savai tautai un valstij? Vēl vairāk - vai mūždien kritiskā attieksme pret savu valsti pat negribot nepadara mūs par Krievijas ietekmes aģentiem.

Līdzīgie raksti:

Nekas nav atrasts