Laikmeta zīmes

Arvien biežāk Latvijas publiskajā telpā uzpeld pa bāleliņam vai zeltenei, kas vaimanādami bur atpakaļ “vecos laikus”. Ne jau nu pašus vecākos, bet padomju gadus vai vismaz to mūsdienu reinkarnāciju Putina Krievijas veidolā gan. Nesen publicists Vilis Seleckis portālā “Delfi” publicēja atklātu vēstuli šādiem padomju dzīvesveida faniem. Jāteic, Selecka ironija ir tikpat smalka un tai pat laikā nežēlīgi raupja, kā savulaik dziesminieka Kaspara Dimitera vārsmas populārajā dziesmā “Baigi gribas”. Diemžēl Dimiters tagad metis kažoku uz otru pusi un nu arī viņam “baigi gribas” to, par ko vēl pirms neilga laika pats gardi smēja. C’est la vie…

Savukārt Viļa Selecka sarkasma pilnā vēstule “dārgajam Vladimiram Vladimirovičam” ir kā āmurs naglai uz galvas, kā terpentīns skunska pēcpusē, kā suņanagla pakaļā visiem ar vaimanāšanas sindromu (lasiet ŠEIT) sirgstošajiem, kam Latvija šķiet viena vienīga bēdu ieleja, no kuras pēc iespējas ātrāk jātinas prom. Traģiskais šajā jokā ir tas, ka cilvēku, kas patiešām varētu uzrakstīt līdzīgu vēstuli Putinam, mūsu zemītē netrūkst. Taču, nav ko bēdāt un uztraukties! Sagaidot 1.aprīli - Joku dienu - “Laikmeta zīmes” pievienojas Viļa Selecka un ex-Kaspara Dimitera skarbajam, bet taisnīgajam vaimanoloģijas baciļa skarto novērtējumam. Lasi un smejies, taču pārdomā nopietni!

****

Vilis Seleckis,
publicists

Kaut nabagi, bet vienlīdzīgi, jeb vēstule Putinam

Lasīdams savu oponentu anonīmās atsauksmes internetā, sapratu, ka viņiem vēl atlicis tikai viens - rakstīt vēstuli Krievijas prezidentam Vladimiram Vladimirovičam Putinam. Lai atvieglotu kritiķu, ņirdzēju, draudētāju pūles, nolēmu sagatavot paraugu. Lai taču visi apvienojas vienā dziesmā un atklāti pauž to, ko domā un vēlas. Uz priekšu, kungi, pareizāk gan, biedri! Lieciet parakstus zem rakstītā un sūtiet prom uz Maskavu!

****

Labdien, Vladimir Vladimirovič!

Daži nelieši mūs nicinoši dēvē par sovakiem¹ un Putina troļļiem², bet patiesībā mēs esam gudri, talantīgi un labi izglītoti cilvēki. Mūs vieno tas, ka mums riebjas tā valstele, ko sauc par Latviju. Melīgie liberasti³ un sorosīdi⁴ to uzdod par veiksmes stāstu, bet patiesībā tas ir kropls veidojums, failed state⁵. Pēdējais laiks no tās atbrīvoties, un Tu, Vladimir Vladimirovič, esi mūsu galvenā cerība. Piedod lūdzu mūsu neapdomīgo dumpošanos pirms divdesmit pieciem gadiem, ņem mūs atpakaļ savā paspārnē un atjauno tos labos laikus, kad visi draudzīgi dzīvojām vienotā taisnības un vienlīdzības zemē.

Par visu vairāk mums riebjas, ka te valda brīvība. Kad taisījām dziesmoto balagānu, ko sauc par Atmodu, domājām, ka brīvība ir laba lieta, bet izrādās - kaut kas pavisam draņķīgs. Kad valdīja viens labi zināms vadonis un viena partija, bija daudz vieglāka dzīve. Vēlēšanās viss bija skaidrs - viena partija, viens saraksts. Balso par darbaļaužu bloku, labi pārbaudītiem cilvēkiem, un tu nekļūdīsies. Bet tagad tev priekšā noliek desmit sarakstus, galva kūp un tu vairs nezini kā rīkoties. Priekš kam tāda māžošanās, viltus demokrātija? Nāc, Vladimir Vladimirovič, ievies kārtību, lai atkal ir viena partija, viena lapiņa ar labāko slaucēju un traktoristu vārdiem.

Tajos laikos bija skaidrība visās lietās. Rītā pamosties, ej uz kolhozu²² vai rūpnīcu, tur tev vienmēr darbs, mēneša beigās - polučka⁶. Ja gadījās ilgāk pasvinēt algas dienu, tevi paskoloja partorgs⁷, un tu atkal tiki uz kājām. Bet tagad vairs nekādas kārtības. Dari, kā gribi, vari vispār uz darbu neiet. Skaidrs, ka gadās apmaldīties. Bet nav ne miliča, ne partkoma⁸, ne arodbiedrības, kas tevi pamācītu, pastāstītu, ka nav labi iet uz točku⁹ un ņemt spirtu uz krīta¹⁰. Toreiz iegāji veikalā, uz letes viena veida aliņš, viena veida desa - nevajadzēja lauzīt galvu, ko pirkt, ko nepirkt. Tagad bodē smadzenes var izmežģīt. Toreiz zinājām, ko drīkst un ko nedrīkst domāt. Tagad avīzes un interneta portāli pilni visādiem raksteļiem, viens stāsta to, otrs - pretējo. Cilvēks vairs nesaprot, kam taisnība. Pie velna tādu brīvību! Kad ir viena patiesība, ir tik viegli dzīvot. Dari, kā noteicis vadonis, un nekādu klapatu.

Postu vēl briesmīgāku padara Eiropa. No Briseles sūta visādas regulas, Stambulas konvencijas, likumus, un diktē tādus noteikumus, ka galva griežas. Stāsta, ka visi pasaules ļautiņi esot vienlīdzīgi. Krāsainie, melnie, dzeltenie, šķībacainie esot tādi paši kā mūsējie. Sievietēm esot tādas pašas tiesības kā vīriešiem, vīrs sievu nedrīkstot ieklapēt. Murgs kaut kāds! Arī mūsu vecie vadoņi rasismu nosodīja, taču viņi zināja, ka ne visu var atļaut sievišķiem un šķībdeguņiem¹¹. Bet Eiropai nav nekādas izpratnes par šīm lietām, un to visu uzspiež arī Latvijai. Šausmas!

Kad valdīja mūsējie, mēs nemaz nezinājām, ka ir kaut kādi geji un lesbietes. Zinājām, ka puikām jāguļ ar meičām, bet meičām jāmīl puikas. Viss bija skaidrs un saprotams. Tagad stāsta, ka puikas varot… ar puikām, meičas - ar meičām, un ka visi šie homiķi¹² esot tādi paši kā mēs, veselie. Viņi rīko praidus¹³, bļaustās, bet mēs, normālie, nedrīkstam tādiem pat sapuvušu olu uzmest, jo Brisele protestēs. Vai tas neliecina, ka Eiropa galīgi jukusi un sapuvusi?

Visbriesmīgākais ir tas, ka posta zemē Latvijā cilvēki vairs ne no kā nebaidās, dara visu, ko iekāro. No alām izlīduši nacisti, negrib cienīt mūsu dižo proletariāta valodu, prasa, lai mēs mācāmies viņējo. Priekš kam mums tāda, ja ir Ļeņina valoda, kurā runā sestā daļa pasaules? Galvu paceļ visādi gudreļi, kas stāsta briesmu lietas par mūsējo valdīšanas laikiem, kropļo vēsturi, runā blēņas par okupāciju, gulagu¹⁴. Mūsu dižo vadoni Visarionoviču sauc par pasaules lielāko slepkavu.

Nāc, Vladimir Vladimirovič, apturi šos fašisma plūdus! Atjauno to iestādi, kurā tu kādreiz strādāji. Nevar bez tās. Vajag čeku¹⁵, kas iedzen bailes un liek dzīvot kā cilvēkiem. Mēs tev palīdzēsim, ziņosim par visām nejēdzībām. Palīdzēsim atbrīvoties no fašistiem, kapitālisma plēsoņām, alkatīgajiem naudas rausējiem. Pie viena aizvāksim visus liberastus³, sorosīdus⁴, deputātus, kas muld par demokrātiju, bet patiesībā aplaupa tautu, domā vien par savām kabatām. Tu taču zini, ko ar tādiem darīja Visarionovičs, gudrākais no mūsu vadoņiem. Dažus miljonus upurēja. Bet kādi panākumi! Kad sāka valdīt, Krievijā zemnieki ar spīļarklu zemi ara, kad beidza - sākās lidojumi kosmosā. Tauta gaida atkārtojumu.

Zini, kas vēl mums nepatīk? Tas, ka Latvijā vairs nav nekādas vienlīdzības. Kad valdīja tavējie, visi bija vienlīdzīgi, visiem vienāda aldziņa, vienādi dzīvoklīši. Pie žigulīša¹⁶ vai moskviča¹⁷ godīgas rindas kārtībā tika vien labākie darba darītāji, sociālistiskā darba varoņi, nevis kurš katrs pļundurs. Tagad no pūstošās Eiropas piedzīta pilna Latvija visādiem mersedesiem, audikiem, fordiem. Pilsētā pie mājas vairs piebraukt nevar - visi laukumi pilni ar šiem pūstošās Eiropas dzelžiem.

Dažā ģimenē divi vai trīs autiņi. Un nekādas rindas. Tā ir milzīga netaisnība un nevienlīdzība, jo daudzi pat pie viena braucamā netiek. Dažiem nedod tiesības, jo narkologs neparaksta papīru. Kā lai nesāp sirds uz to visu skatoties! Par mūsējiem autiņiem - zapiņiem¹⁸, žigulīšiem¹⁶, moskvičiņiem¹⁷ - ņirgājas kā par veciem dinozauriem, neviens tos vairs nepērk. Vladimir Vladimirovič, kauns to sacīt, bet arī mūsējie, mūsu domubiedri nepērk Tavus autiņus. Pūstošās Eiropas ietekme ir postoša. Tāpēc, Vladimir Vladimirovič, turpini graut Eiropu, un visur izplati savu ietekmi. Lai no turienes nenāk indīgā dvaka, kas posta mūsu cilvēku morāli. Lai tur beidzot saprot, ka galvenā vērtība ir vienlīdzība, nevis kaut kāda brīvība vai vēl kaut kas tikpat postošs.

Vēl mums nepatīk, ka Latvijai nav kārtīgas robežas. Kad valdīja tavējie, uz robežas bija mūri, sienas, tanki un ložmetēji, pat muša bez atļaujas netika pāri. Neviens nevarēja aizskriet uz Eiropu turienes pūstošo smaku ostīt, lai gan gribētāju bija vairāk nekā pašlaik. Bet kas tagad? Visas robežas vaļā, brauc pa pasauli, dzīvo, kur gribi. Tāda kārtība ir bīstama, jo tauta iet bojā. Ir tādi, kam smirdošā Eiropa baigi patīk, tur maksājot lielas algas un vēl pabalstus saņemot. Padomā, kas būtu noticis toreiz, ja atvērtu robežas! Dažos mēnešos visa Latvija paliktu tukša un pat robežsargi aizmuktu pie imperiālistiem. Kas būtu rūpnīcās strādājis, komunismu cēlis? Kas armijā dienētu un mieru sargātu? Tikai ložmetēji un mūra sienas var tautu pasargāt no Eiropas vilinājuma. Visus, kas grib uz Rietumiem, jāliek gulagā¹⁴. Tikai tad tautu izglābsim. Steidzies šurp! Aiztaisi robežas, lai neviens netiek prom.

Kas vēl mums nepatīk? Bankas! Kad valdīja tavējie, viss bija skaidrs. Toreizējā Krājbanka uzvedās godīgi, ar kredītiem neuzmācās, nevilka cilvēku kārdināšanā. Paši naudu nesām uz banku, jo ko citu ar to varēja darīt? Cīnījāmies nevis ar bankām, bet ar tiem, kuri bez rindas līda priekšā un gribēja bez gaidīšanas tikt pie jaunas gultas vai televizora. Bet tagad banku augļotāji, kapitālisma plēsoņas, uzmācas ar savām reklāmām, daudziem nervi neiztur, padodas šiem uzbrucējiem un paņem uzspiesto kredītu. Un zini, kas notiek pēc tam? Bankas prasa naudu atdot! Nelieši! Paši uzmācas, paši spiež dolārus saujā, bet pēc tam prasa, lai atdod. Ja nedosi, cilpa kaklā. Laiž tiesu virsū, izputina cilvēku, atņem pēdējās bikses. Nāc, Vladimir Vladimirovič, aizklapē ciet šos augļotāju midzeņus!

Un mājas! Kad valdīja mūsējie, bija kārtība - ne vairāk par 60 kvadrātiem¹⁹ uz famīliju²⁰. Visur valdīja vienlīdzība. Bet paskat, kas tagad! Pilis! Daži sabūvē pat ar tornīšiem, bet citiem nav kur dzīvot, uz ielas jāpaliek vai jānīkst vecajos caurumos - hruščovkās²¹. Nāc, Vladimir Vladirovič, un sadali pilis, lai visiem iznāk savs kaktiņš, savs stūrītis.

Tu, Vladimir Vladimirovič, nevari ne iedomāties, kādas šausmas Latvijas laukus piemeklējušas. Tie paliek tukši. Kolhozu²² laikā katra ciema centrā bija milzīgs kantoris un visi kabineti pilni - zootehniķi, agronomi, brigadieri, ekonomisti, plānotāji, rēķinveži, grāmatveži, mērnieki, kultorgi²³, fizruki²⁴, komsorgi²⁵, tad vēl sarkanais stūrītis, arodbiedrība… Visi plānoja, organizēja, fīrēja²⁶. Partorgi⁷ lasīja lekcijas, mācīja, kā pareizi dzīvot, dalīja vimpeļus un ordeņus. Arodbiedrība visiem vienlīdzīgi un godīgi sadalīja autiņus, mēbeles, televizorus, kafiju, sviestu, zeķubikses, sāls talonus.

Traktoru darbnīcas un garāžas bija tikpat pilnas - inženieri, mehāniķi, uzraugi, sagādnieki, metinātāji, virpotāji. Visiem pietika darbiņa, jo belarusi²⁷ un kāpurnieki²⁸ lūza, visu vajadzēja labot, izgudrot, detaļas meklēt, virpot, lipināt kopā… Saļarkas²⁹ nekad netrūka, traktoristam neviens neskrēja pakaļ, lūrēdams, kur tas brauc, kur nebrauc. Varēja halturku³⁰ uztaisīt, un polšs kabatā. Ciemati bija pilni cilvēkiem, tauta dancoja, sportoja, svinēja, koncertus rīkoja. Šad tad arī pastrādāja. Bet naudiņas pietika visiem, jo bija vienlīdzība. Darba rūķiem bija prieks censties, jo tie, kuri strādāja - slaucējas, cūkkopēji, kombainieri - saņēma ordeņus, vimpeļus un pat žiguļus¹⁶ bez gaidīšanas rindā. Tā bija spoža dzīve laukos, kas ziedēja un plauka.

Bet kas tagad? Kantoros vēji svilpo, augstas skolas beigušie speciālisti nevienam nav vajadzīgi. Saradušies visādi pelēkie un melnie baroni, ko mūsu priekšgājēji sauca par kulakiem³¹, budžiem³¹, ierāvējiem. Zemi sagrābuši. Belarusus²⁷, kāpurniekus²⁸ metāllūžņos sagriezuši, brauc ar no sapuvušās Eiropas savestām valtrām³² un džoniem dīriem³². Mums, kolhoza laiku speciem, vairs ne šeptes³³, ne algas, ne slavas, ne vimpeļu par varonīgu darbu. Ja kādam palaimējas dabūt darbu, tad tā ir viena vienīga vergošana. Nevar ne nosnausties pa lauku vālējot, ne pēc polša uz točku⁹ aizlaist ar traktoru, ne pie tantuka kādu haltūru³⁰ uztaisīt, ne saļarkas²⁹ spainīti nospert, ne kombikorma³⁴ maisiņu aizstiept. Tie skopuļi visu uzmana, un cilvēkam rokas sasietas.

Nāc, Vladimir Vladimirovič, un ievies kārtību Latvijā, ko mēs dikti mīlam un nekad negribam pamest, pārceļoties uz Pleskavu vai citurieni! Tu zini, ko ar kulakiem³¹ darīja mūsu priekšteči. Laiks visu atkārtot. Vēl jau Tu noteikti atradīsi piemērotus vagonus. Lai laukos atgriežas dzīvība. Lai kantori piepildās darba rūķiem. Lai visiem cilvēkiem darbs un iztikšana.

Solāmies, ka vairs nekādus dumpjus netaisīsim, Eiropu neprasīsim, jo tā ir smirdīga un pūstoša. Mēs labāk kopā ar Tevi uz mūžu mūžiem, jo brīvība mums riebjas, un par visu augstāk turam kārtību un taisnību. Mūsu lozungs - kaut nabagi, bet vienlīdzīgi.

****

Kaspars Dimiters,
dziesminieks

Baigi gribas

1. Baigi gribas vecos laikus,                                       2. Baigi gribas, lai kāds vajā.
Bezcerīgi lētu paiku³⁵,                                                 Kremli, brašu zvaigzni tajā.
Kaut ko sarkanu, kas plīvo,                                         Siltu pižiku³⁶ un čaju³⁷,
Čeku¹⁵, kas zin’, kā tu dzīvo.                                       Maija svētkos lētu haju³⁸.

3. Baigi gribas mīlēt brāli,                                           4. Baigi gribas algu cietu,
Sadzīvojot komunāli³⁹,                                                Prēmijas un siltu vietu,
Katram savu gāzes plīti,                                              Mazdārziņu dzeloņdrātīs,
Diviem vienu kortelīti.                                                   Sirdsapziņu vienās vātīs.

5. Baigi gribas kilogramu                                            6. Baigi gribas spēlēt čiku,
Suņa prieku⁴⁰ un vēl BAMu⁴¹,                                    Mūžam lamāt Ameriku.
Vēl subotņikus⁴² un šņabi                                          Baigi gribas sliktu dūšu,
Dzert, līdz muļķis tu, kam labi.                                    Dzīvi cietumā uz mūžu.

7. Baigi gribas goda rakstus,                                      8. Baigi gribas, baigi gribas,
Jubilejās neļķu lakstus,                                               Miličus, kas ielauž ribas,
Varoņzvaigznes bendēm krūtīs,                                  Komjauniešu melus visus,
Salūtus, ka izbirst rūtis.                                                Ļeņinus un sifilisus⁴³.

9. Baigi gribas dzīvot baigi,                                          10. Baigi gribas, baigi gribas
Tā lai līķa bāli vaigi,                                                       Dzīvot, mirt aiz bezcerības,
Peškas⁴⁴ mūžīgie lai stučī⁴⁵,                                     Tikai nejust vairs šo kaunu,
Šiškas⁴⁶ uzpirktie lai ručī⁴⁷.                                        Kad šo laiku sauc par jaunu.

****

Skaidrojošā vārdnīca

1. Sovaks - padomju dzīvesveida piekritējs
2. Trollis - skandināvu mitoloģisks tēls; žargonā - provokators interneta vidē
3. Liberasts - liberālu uzskatu cilvēks, arī homoseksuāļu aizstāvis
4. Sorosīds - ar Džordža Sorosa finansētām organizācijām saistīts cilvēks
5. Failed state - neizdevusies valsts (angļu val.)
6. Polučka - alga (krievu val.)
7. Partorgs - komunistiskās partijas vietējais sekretārs
8. Partkoms - komunistiskās partijas vietējā komiteja
9. Točka - nelegāla alkohola tirdzniecības vieta (krievu val.)
10. Ņemt uz krīta - iegādāties preci uz parāda
11. Šķībdeguņi - nicinošs apzīmējums ebrejiem
12. Homiķi - homoseksuāļi
13. Praids - lepnums (angļu val.); homoseksuāļu publisks gājiens
14. Gulags - padomju soda nometņu sistēma
15. Čeka - padomju drošības dienests
16. Žigulis - padomju auto marka (VAZ “Lada”)
17. Moskvičs - padomju auto marka
18. Zapiņš - padomju auto marka “Zaporožec”
19. Kvadrāti - domāti kvadrātmetri
20. Famīlija - ģimene
21. Hruščovka - 20.gs. 50.-60.gados celta ķieģeļu vai paneļu daudzdzīvokļu māja
22. Kolhozs - kolektīvā lauku saimniecība
23. Kultorgs - kultūras darba organizators
24. Fizruks - fizkultūras un sporta darba organizētājs
25. Komsorgs - komunistiskās jaunatnes organizācijas (Komjaunatnes) sekretārs
26. Fīrēt - vadīt, virzīt kādu procesu
27. Belaruss - padomju traktoru marka
28. Kāpurnieks - kāpurķēžu traktors
29. Saļarka - dīzeļdegviela (krievu val.)
30. Halturka, haltūra - nelegāls blakusdarbs, izmantojot darba devēja resursus
31. Kulaki, budži - turīgi zemnieki
32. “Valtra”, “John Deer” - Rietumu lauksaimniecības tehnikas markas
33. Šepte - darbs, darījums
34. Kombikorms - kombinētā lopbarība
35. Paika - pārtika (krievu val.)
36. Pižiks - ziemas cepure, ausaine
37. Čai - tēja (krievu val.)
38. Hajs - troksnis, haoss
39. Sadzīvot komunāli - domāta dzīve dzīvoklī, kur kopā mīt vairākas svešas ģimenes
40. Suņa prieks - ironiska iesauka sliktas kvalitātes desām vai galertam
41. BAM - Baikāla-Amūras maģistrāle; padomju laika triecienceltne
42. Subotņiks - komunistiskā sestdienas talka, parasti notika kādā no aprīļa sestdienām
43. “Ļeņinus un sifilisus” - frāze norāda uz baumām par Ļeņina nāvi no sifilisa
44. Peška - bandinieks, nenozīmīgs cilvēciņš
45. Stučīt - nodot, ziņot par kādu cilvēku vai notikumu
46. Šiška - burtiski “čiekurs” (krievu val.); svarīga persona
47. Ručīt - izpestīt no nepatikšanām

Līdzīgie raksti:

Nekas nav atrasts