24
Sieviete no Dieva sirds
Ievietoja | Sadaļa Kristus dēļ, Kristīgā mūzika pasaulē | Publicēts 24-07-2017
Lēna Marija šīs pasaules gaismu ieraudzīja 1968.gada 28.septembrī Zviedrijas pilsētiņā Hābo netālu no Jenčepingas. Viņas vecāki bija kristieši, kas ļoti gaidīja savu pirmdzimto. Taču, kad Lēnu Mariju pirmoreiz apskatīja ārsts, viņš iesaucās: “Ak, mīļie! Cik briesmīgi!” Meitene bija piedzimusi bez rokām, bet viena kāja bija neattīstīta un stipri īsāka par otru. Iespējams, tās bija sekas medikamentiem, kurus Lēnas māte lietoja grūtniecības laikā. Ārsti mudināja Lēnas vecākus atstāt bērnu valsts aprūpē, taču viņu lēmums bija viennozīmīgs: “Ar rokām vai bez, viņai ir vajadzīgas mājas!” Šodien Lēna Marija pateicas Dievam, ka viņa varēja piedzimt bagātā un progresīvā valstī, un, protams, par saviem vecākiem, kas spēja par viņu parūpēties gan fiziski, gan garīgi. Vecāku rūpju un mīlestības ieskauta Lēna Marija izauga par to, kas viņa ir tagad - sievieti ar nelokāmu garu un nesatricināmu ticību.
Lēna Marija jau kopš mazotnes bija jauks un smaidīgs bērns.
Bērnībā vecāki pret Lēnu izturējās kā pret jebkuru normālu bērnu. Viņa atceras: “Tāpat kā mans brālis, arī es tiku iedrošināta darīt to, kas mani interesēja. Tāpēc manī nekad nav bijis rūgtums vai dusmas par savu stāvokli, jo invaliditāti es neuztvēru kā kaut ko negatīvu. Uzskatīju, ka esmu tāda pati kā visi, tikai darbus padaru mazliet citādāk. Kad skolā klasesbiedri darīja kaut ko, ko es nespēju, es vienmēr izdomāju, kā tomēr piedalīties. Piemēram, fizkultūras stundās es nevarēju spēlēt basketbolu vai rokasbumbu, taču varēju būt tiesnesis un tā piedalīties spēlē.” Vēlāk Lēna iemācījās spēlēt klavieres, vadīt auto un citas ikdienā nepieciešamas lietas. To visu viņa paveic ar kājas palīdzību. “Es labāk priecājos par to, ko spēju, nekā skumstu par to, ko nevaru,” teic Lēna Marija. Gara spēkā viņa iemācījusies ne vien paveikt ikdienā nepieciešamos darbus, bet arī ieguvusi godalgas sporta sacensībās, vadījusi kori un spējusi izveidot veiksmīgu dziedātājas un mākslinieces karjeru.
Lēna Marija mācās spēlēt klavieres, šūt un zīmēt. Un to visu viņa paveic ar kājas palīdzību.
Plašāka sabiedrība Lēnu Mariju vispirms iepazina kā sportisti. Peldēt viņa sāka jau trīs gadu vecumā, bet sestajā klasē uzvarēja skolas sacensībās. Viņa ik dienas nopeldēja no 2000 līdz 3000 metriem, attīstot vienmērīgu un spēcīgu ritmu. Tā kā Lēnai nebija roku, viņa centās peldēt kā delfīns. 1986.gadā meitene piedalījās Zviedrijas invalīdu meistarsacīkstēs, kur ieguva trīs sudraba medaļas un tika iekļauta Zviedrijas peldēšanas izlasē. Tajā pašā gadā viņa piedalījās Pasaules invalīdu čempionātā, labojot divus pasaules rekordus un izcīnot divas zelta un vienu bronzas medaļu. Nākamā gadā Eiropas čempionātā Francijā Lēna Marija Johansone (viņas pirmslaulību uzvārds) ieguva četras zelta medaļas. Pēc šiem panākumiem, nespēdama apvienot mācības mūzikas koledžā ar sportu, viņa nolēma beigt savas sportistes gaitas. Taču pēc dažām dienām atskanēja telefona zvans. Kāds vīrietis teica, ka lūdzis par viņu un saņēmis Dievs aicinājumu iedrošināt meiteni turpināt sportistes gaitas.
Pateicoties tēvam Lēna Marija peldēt sāka jau trīs gadu vecumā.
Tā Lēna nokļuva 1988.gada Paralimpiskajās spēlēs Seulā, kur 70 000 skatītāju klātbūtnē cīnījās par uzvaru kopā ar vēl 4000 sportistiem no 60 pasaules valstīm. Par sajūtām piedaloties spēļu atklāšanas ceremonijā Lēna vēlāk stāstīja: “Tā bija lieliska sajūta būt kopā ar tik daudziem gavilējošiem un laimīgiem cilvēkiem. Toreiz es sapratu, ka kaut kas līdzīgs būs, kad nokļūsim Debesīs.” Korejas iedzīvotāji ļoti atbalstīja un uzmundrināja sportistus un šādā “Debesu atmosfērā” Lēna Marija dažādās peldēšanas disciplīnās izcīnīja 4., 5. un 6.vietu. Tas bija viņas sportistes karjeras augstākais punkts. Paralimpiskajās spēlēs Lēna atgriezās 1998.gadā Nagano, taču ne vairs kā sportiste, bet dziedātāja. Viņas uzstāšanās spēļu atklāšanas ceremonijā tika sportistu un skatītāju augstu novērtēta.
Pēc uzvaras Eiropas čempionātā (attēlā kreisajā pusē)
Lēnai Marijai pavērās ceļš uz Paralimpiskajām spēlēm Seulā.
No1987. līdz 1991.gadam Lēna mācījās Karaliskajā Mūzikas Akadēmijā Stokholmā, kur viņas vokālā pedagoģe bija talantīgā zviedru dziedātāja Lēna Eriksone. Pēc studiju beigšanas Lēna Marija sāka aktīvu koncertdzīvi, uzstājoties Zviedrijas, Norvēģijas un Somijas baznīcās. Dziedātājas repertuārā ir gan gospelmūzika un džezs, gan pop un soulmūzikas stilā sacerētas dziesmas, gan klasika. Par Lēnas uzticamo pavadoni kļuva džeza pianists Anderšs Vīks, taču viņa ir dziedājusi arī ar džeza grupu un pat simfonisko orķestri. Lēna Marija ir ierakstījusi albumus zviedru, angļu un japāņu valodās ar visdažādākā stila dziesmām, no kurām daudzas ir pašas sarakstītas. Visur, kur dziedātāja uzstājas, viņa atstāj neizdzēšamu iespaidu uz klausītājiem, būdama dzīva liecība Dieva bezgalīgajai mīlestībai.
Ilggadīgi partneri mūzikā - dziedātāja Lēna Marija un pianists Anderšs Vīks.
Lēnu Mariju bieži aicina piedalīties televīzijas raidījumos. 1988.gadā Zviedrijas TV par viņu izveidoja dokumentālu filmu “Målet i sikte” (”Mērķa redzējums”). Pēc gada Zviedrijas karaliene Silvija filmas videoierakstu paņēma līdzi uz ASV, lai parādītu Džordžam un Barbarai Bušiem. Fragmenti no filmas nokļuva populārajā ASV telešovā “Good Morning, America”. Tā Lēna Marija kļuva pazīstama ASV auditorijai, kas sekmēja koncertu sēriju aiz okeāna. Dziedātāja koncertējusi arī Krievijā, Baltkrievijā, Latvijā, Vācijā, Šveicē, Lihtenšteinā. Ļoti populāra Lēna Marija ir Āzijas zemēs - Honkongā, Korejā, Taizemē, Malaizijā, Singapūrā un Taivānā. Tomēr vispazīstamākā viņa ir Japānā, kur viņu pazīst teju 80% valsts iedzīvotāju. Ar vairāk nekā 70 koncertceļojumiem, intervijām TV, radio un citos plašsaziņas līdzekļos, kā arī vairāk nekā 50 kompaktdiskiem, dziedātāja kļuvusi pazīstama visā pasaulē.
Lēna Marija ir biežs viesis dažādu valstu televīzijās un radiostacijās.
Deviņdesmitajos gados līdztekus dziedāšanai Lēna apguva arī gleznošanu. Interese par gleznošanu meitenei bija kopš agras bērnības un pēdējos 25 gadus viņa savu talantu attīsta arī šajā jomā. Lēna glezno akvareļa, akrila un eļļas tehnikā un ir Mutes un kāju glezniecības asociācijas locekle. Zīmēšana un gleznošana ar kāju vai muti ir ļoti populāra Skandināvijā un izpelnās lielu mākslas mīļotāju ievērību.
Lēna un viņas ar kāju zīmētās glezniņas.
Lēna sarakstījusi arī vairākas grāmatas. Pazīstamākā ir viņas autobiogrāfija “Footnotes”, kas tulkota 15 valodās, tostarp arī igauņu un krievu. 1997.gadā iznāca otrā Lēnas grāmata “Happy Days”, kas publicēta tikai japāņu valodā, bet 2010.gadā dienas gaismu ieraudzīja trešā grāmata “Dare to Dream”, kas izdota zviedru, japāņu un taizemiešu valodās. Visas grāmatas kļuvušas par bestselleriem.
Lēnas Marijas grāmatas.
Lēna Marija Klingvāla ir arī aktīva sabiedriskā darbiniece. Viņu bieži aicina uz dažādiem semināriem un konferencēm pastāstīt par savu pieredzi, kā atrodoties fiziski tik grūtā stāvoklī, nezaudēt cilvēcisko cieņu, personības identitāti un dzīves kvalitāti. 2009.gadā Lēna šajā pieredzē dalījās ar Tehnoloģiju, izklaides un dizaina konferences (TED) dalībniekiem ASV, kuras viesu vidū bija tādas personības kā Bils Geits un Als Gors. Lēna ir arī savā vārdā nosauktā labdarības fonda vadītāja. Fonds vāc līdzekļus, lai palīdzētu cilvēkiem ar īpašām vajadzībām visā pasaulē. Īpaša sadarbība Lēnai un viņas fondam ir ar kristiešu žēlsirdības fondu “CCD” Taizemē, kas rūpējas par bērniem invalīdiem. Budistu zemēs tiek uzskatīts par lielu negodu, ja ģimenē piedzimst bērns invalīds, jo tas liecina, ka šai ģimenei ir slikta karma. Šī iemesla dēļ daudzas mātes pamet savus bērnus un tie nonāk bāreņu namos. Fonds, ko izveidojuši kristieši, sadarbībā ar vietējām slimnīcām un sociālajiem dienestiem rūpējas par šādiem bērniem. Tāpat Lēna Marija atbalsta arī atsevišķas ģimenes un bērnus citās nabadzīgās zemēs.
Lēna Marija un viņas labdarības fonds palīdz bērniem invalīdiem Taizemē.
Izrādot cieņu Lēnas Marijas mākslinieces talantam un gara nelokāmībai, Taivānas valdība piešķīrusi viņai Taivānas goda pilsoņa titulu. Savukārt 2008.gada janvārī Lēna no Zviedrijas karaļa Kārļa XVI Gustava rokām saņēma Karaļa medaļu par “redzamiem sasniegumiem kā māksliniecei, sportistei un cilvēkam, kas kļuvis par paraugu cilvēkiem ar īpašām vajadzībām Zviedrijā un ārzemēs”.
Attēlā augšā - Lēna Maria saņem medaļu no karaļa Kārļa XVI Gustava rokām;
attēlā apakšā - Lēna vienmēr ir gaidīts viesis arī Taivānas prezidenta pilī.
Taču Lēnas draugus vairāk aizrauj nevis viņas mākslinieciskie vai sabiedriskie talanti, bet ikdienas dzīve - spēja adīt un rakstīt kaligrāfiski ar kāju, ieliet automašīnā benzīnu, izmantojot zodu un plecu, vadīt automašīnu ar kāju, darīt daudzus virtuves un mājas darbus. Neatkarība Lēnai ir ļoti nozīmīga. Īsākās kājas pagarinājumam viņa izmanto speciālu protēzi. Trīspadsmit gadu vecumā, kad meitene gribēja doties uz kādu vasaras nometni, bet nevēlējās izmantot asistenta palīdzību, viņa kopā ar protezēšanas speciālistu radīja īpašu nūju ar āķiem, ko Lēna joprojām izmanto, lai apģērbtos. Jau krietni vēlāk Lēna pārsteidza Taivānas prezidentu, braucot ar motociklu. Vienu gan viņa nav spējusi - vadīt 18 riteņu kravas automašīnu, taču ar bezceļu džipiem viņa brauc bez problēmām.
Tā Lēna Marija veic ikdienas darbus un pienākumus.
Savā autobiogrāfijā Lēna Marija raksta: “Es bieži domāju par 139.Psalma vārdiem: “Tu radīji manas īkstis, Tu mani veidoji un piešķīri man ķermeni manas mātes miesās. Es Tev pateicos, ka es esmu tik brīnišķi radīts, brīnišķi ir Tavi darbi, mana dvēsele to labi zina. Manas būtnes veidojums Tev nebija apslēpts, kad es slepenībā tapu radīts, zemes dziļumos veidots. Tavas acis mani redzēja kā bezmiesas iedīgli, un Tavā grāmatā bija rakstītas visas manas dienas jau noteiktas, kad to vēl nebija it nevienas.” Vai Dievs bija ar mani, kad es vēl biju auglis mātes miesās? Vai Viņš domāja par mani, pirms es piedzimu? Jā, es tam ticu un ticu arī, ka Viņam mans izskats un forma nav pats svarīgākais. Svarīgas ir manas attiecības ar Viņu. Es zinu, ka Viņš mani ļoti mīl.”
Laiks rit un pēc dažiem gadiem Lēna Marija svinēs apaļu savas dzīves jubileju. Nepilnos 50 gados viņa ir spējusi sasniegt daudz vairāk nekā citi visas dzīves laikā. Lēna ir kļuvusi par pasaules līmeņa zvaigzni, tomēr joprojām palikusi tikpat vienkārša un nepretencioza kā jaunībā. Viņa dzīvo parastas sievietes dzīvi. Tomēr viņa ir arī pieredzējusi, ka Dievs ir lielāks nekā viņas nepilnības un spēj no viņas dzīves izveidot patiesu drosmes, triumfa, prieka, nešaubīgas ticības un nesavtīgas mīlestības stāstu. Tāpēc viņa ir pārliecināta, ka Dievs nekad nepieļauj kļūdas. Lēna Marija ir optimiste, viņas seju allaž rotā smaids. Viņas dzīves kredo ir nevis ņemt, bet dot citiem, kad un kur vien iespējams.
Lēna teic, ka nekad dzīvē nav piedzīvojusi garīgu vai emocionālu tukšumu. Viņai nekad nav bijis krīžu. Jā, ir bijuši smagi dzīves periodi, piemēram, kad pēc desmit gadu kopdzīves 2005.gadā izjuka viņas pirmā laulība. Taču Lēna nepadevās. “Dievs vienmēr ir tas pats, pat ja es to nejūtu. Ir tik fantastiski justies Viņa mīlētai,” Lēna teic. 2017.gada jūnijā viņa saistīja savu dzīvi laulībā ar Patriku Vendeliusu. Jau pāris gadus Lēnai Marijai pieder veikaliņš Jenčepingā, kur viņa pārdod ne vien savus mūzikas ierakstus, grāmatas un gleznas, bet arī zviedru amatnieku un mājražotāju preces. Lēna Marija ir svētīta sieviete - viņas dzīve ir piepildītāka un laimīgāka nekā daudziem fiziski veseliem cilvēkiem.
Patriks un Lēna Vendeliusi savā kāzu dienā 2017.gada 10.jūnijā.
Lenas Marijas albumi (tikai Eiropā izdotie):
- 1991 Lena Maria & Anders
- 1993 Mitt liv
- 1995 Förunderlig nåd
- 1996 Best Friend
- 1998 Mitt hjärtas sång
- 2003 Pappas bästa
- 2004 10 år med Lena Maria (2CD; izlase)
- 2006 Himmelska sånger. Pappas bästa 2
- 2006 Heavenly songs
- 2008 Smile
- 2009 En sommarvind
- 2012 Ett ögonblick
- 2016 Lyckliga dagar
- 2016 25 år med Lena Maria (3 CD; izlase)
Līdzīgie raksti:
- Nekas nav atrasts
