Laikmeta zīmes

UNESCO Pasaules mantojuma aizsargājamo objektu sarakstā iekļauts arī Rīgas vēsturiskais centrs. Un tā nav tikai viduslaiku elpas apdvestā Vecrīga vai pasaulslavenā Rīgas jūgendstila arhitektūra, bet arī izcilais koka arhitektūras mantojums, ar ko slavena mūsu valsts galvaspilsēta. Salīdzinot ar citām Eiropas lielajām pilsētām, Rīgā ir saglabājies apbrīnojami daudz koka arhitektūras pieminekļu. Ne visi tiek uzturēti pienācīgā kārtībā, bet viena otra vērtīga ēka pat gājusi bojā nevienlīdzīgā cīņā ar mežonīgā kapitālisma naudas elka apmāto īpašnieku biznesa interesēm. Tomēr, paldies Dievam, arī Latvijā arvien vairāk rodas namu īpašnieki un arhitekti, kas šīs senās un savdabīgi skaistās celtnes cenšas atdzīvināt un restaurēt.

Koka namu Rīgā patiesi ir daudz. Pirms 100 gadiem to bija vairāk nekā 12 000. Baroka, klasicisma, historisma, šveiciešu stila, jūgendstila nami - visi no koka un nevainojamā stila izpildījumā. Atšķirībā no citām Eiropas zemēm, Rīgā koka arhitektūra turpināja attīstīties līdz pat Otrajam Pasaules karam. Savukārt par to, ka padomju gados Rīgas koka arhitektūrai gājis secen Rietumeiropā izplatītais modernisma arhitektūras vilnis, kura dēļ lielākā daļa koka ēku tika nojauktas, lielā mērā jāpateicas hroniskajam dzīvojamās platības trūkumam. Lai nu kā, šodien Rīgas aizsargātajā vēsturiskajā teritorijā 10% visu ēku ir koka, bet kopumā galvaspilsētā tādu ir tuvu 4000. No tām UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā iekļautas ap 500, senākās no 18.gadsimta. Rīgas karte ar tajā iezīmētajām koka mājām izskatās kā zvaigznājs, kas caurauž pilsētas auduma struktūru.

Koka ēkas Kr.Valdemāra ielā 35 atjaunotā fasāde, 1875.gads, arhitekts - Gustavs Vinklers.

Rīgas viesus koka arhitektūra sagaida jau ceļā uz pilsētas centru. Braucot no lidostas, vistaisnākais ceļš ved pa Kalnciema ielu, kur ielas abās pusēs skatam paveras 19.gadsimta koka klasicisma pērles, kam nav analogu citur Eiropā. Tās ir 23 vienstāva un divstāvu ēkas, kas kopā veido šarmantu ansambli un Rīgas kultūrvēsturisku vizītkarti - savdabīgus vārtus uz pilsētas centru. Ne padomju gadi, ne mežonīgais kapitālisms šeit neko daudz nav izpostījis. Saglabājies gandrīz viss - sākot no apjoma, fasādēm, portāliem, dekora, beidzot ar 100 gadus veciem apdares dēļiem un kalumiem. Šeit atrodas arī 18.gadsimta kultūrvēsturiskais piemineklis Hartmaņa muižiņa - vienstāva dzīvojamā ēka ar mansarda jumtu un manteļskursteni, ko ieskauj citu muižiņas ēku komplekss un parks.

Hartmaņa muižiņas kungu nams Kalnciema ielā 28/30.

Kalnciema ielas ēkas pamazām tiek atjaunotas, ko veicina šeit veiksmīgi pielietotais publiskās un privātās partnerības modelis. Ēku restaurācijā un renovācijā izmanto autentiskas tehnoloģijas, piemēram, namu fasādes krāso tikai ar lineļļas krāsām, tradicionālā kolorītā. Šis izglītojošais piemērs rosina arī citu koka māju īpašniekus rīkoties līdzīgi. Pazīstamākais koka ēku komplekss šeit ir tā sauktais Kalnciema kvartāls - brāļu Dambergu komūna, kas  aptver sešas celtnes. Pēc ēku restaurācijas tajās izvietojušies dažādi biroji un studijas, veikaliņi un restorāni, šeit tiek rīkoti ekoloģiskās pārtikas un amatnieku tirdziņi, ielas svētki un ballītes. Turpat, Melnsila ielā 10b, kopš 2016.gada atrodas Kalnciema kvartāla koka arhitektūras centrs un Koka arhitektūras fonds.

Kalnciema kvartāla koka ēkas. Kreisajā pusē apakšā - Koka arhitektūras centra atjaunotais nams.

Viens no izteiksmīgākajām koka apbūves ansambļiem, kas saglabājies līdz mūsdienām, ir sens zvejnieku ciems - Ķīpsala. Ķīpsalai raksturīgas mazas vienstāvu un divstāvu koka mājas, no kurām paveras skaists skats uz Vecrīgas baznīcu torņiem. Šodien Ķīpsala ir viena no dārgākajām dzīves vietām Rīgā. Pēdējos gadu desmitos šeit notikusi strauja vēsturiskās vides attīstība. Arhitektes Zaigas Gailes un Gaiļu ģimenes pūliņu rezultātā no visu aizmirstas nomales Ķīpsala kļuvusi par ļaudīm pievilcīgu un dzīvošanai ekskluzīvu vietu. Ir atjaunotas daudzas koka mājas, veikta divu koka ēku pārvietošana no Rīgas centra. Ēku atjaunošanas procesa mērķis ir saglabāt pēc iespējas autentisku namu apjomu esošajā vides struktūrā, piemērojot to mūsdienu dzīvesveida prasībām. Īstas pērles šai restaurēto ēku ansamblī ir 1838.gadā celtais zivju tirgotāja nams ar manteļskursteni Balasta dambī 52, kas ir nevainojams klasicisma fasāžu un interjeru restaurācijas paraugs, kā arī arhitekta Eižena Laubes nacionālā romantisma šedevrs Zvejnieku ielā 5a. Ēku atjaunošanas darbs Ķīpsalā turpinās.

Viens no atjaunotajiem Ķīpsalas koka namiem Ogļu ielā 32.

Vēl viens koka apbūves komplekss tiek veidots Mūrnieku ielā - 19.gadsimta nogales un 20.gadsimta pirmās puses strādnieku rajonā Grīziņkalnā. Kvartālā labi saglabājusies 19.gadsimta beigu koka apbūve, kas kopš 20.gadsimta sākuma mainījusies salīdzinoši maz. To atjaunošanas projekta mērķis ir apkārtējās vides atveseļošana un dzīvojamā fonda saglabāšana. Restaurācijas darbi Mūrnieku ielā sākās 2003.gadā. Nami tiek atjaunoti gan par privātajiem ēku un dzīvokļu īpašnieku, gan pašvaldības līdzekļiem. Viens no pirmajiem bija Mūrnieku ielas 14.nams, kur līdz ar mājas atjaunošanu, mainījās arī tās iedzīvotāju kontingents - tagad te dzīvo inteliģenti pensionāri, jaunās ģimenes, studenti. Netālu, Krāsotāju ielā 12, restaurētā koka ēku kompleksā izvietojies koka ēku renovācijas centrs “Koka Rīga”.

Koka ēku renovācijas centrs “Koka Rīga” Krāsotāju ielā.

Koka ēkas sastopamas arī citos pilsētas rajonos - Āgenskalnā, Maskavas forštatē, Sarkandaugavā, citur. Tādas it Indriķa ielā Torņakalnā, Maskavas ielā pie Kojusalas, Tempļa ielā Āgenskalnā, Meteora ielā. Protams, ne viss, kas saglabājies, ir šedevri, tomēr Rīgā ir daži simti patiesu koka arhitektūras pērļu. Daudzās koka ēkās saglabājušies lieliski kāpņu telpu un dzīvokļu interjeri. Īpaši izceļamas kādreizējās piepilsētas muižiņas, kas gandrīz visas celtas 18.gadsimtā. Tā ir Šepmuižas (Zēlustes muižas) dzīvojamā ēka Juglas ezera krastā, Borherta muižiņas dzīvojamā ēka, Kleistu muižas kungu māja, Hartmaņa muižas vecā dzīvojamā māja, Nordeķu muižas kungu māja un dārznieka māja, Depkina muižiņa, Volkovica muižiņa “Bellavue”, Bloka muižas dzīvojamā ēka, Pusmuižnieka nams, Švarcmuižas dzīvojamā ēka. Parasti piepilsētas muižiņas ir viena vai divstāvu koka ēkas, daudzas celtas, izmantojot tā laika paraugfasādes, taču atbilstoši vietējām celtniecības tradīcijām.

Viena no Pārdaugavas senajām muižiņām - Švarcmuiža (Hāgena muiža) Daugavgrīvas ielā 19/21, būvēta 1850.-1872.gadā, arhitekts - Matiass fon Holsts, restaurēta 1997.gadā.

Koka nami saglabājušies arī Rīgas centrā, tiesa - krietni mazāk nekā nomalēs. Būvējot “akmens Rīgu” lielākā daļa koka celtņu gājušas bojā. Arī padomju laikā iznīcinātas daudzas vērtīgas koka ēkas, pat veseli kvartāli, piemēram, ceļot Zinātņu akadēmijas ēku Maskavas forštartē, tāpat viesnīcu “Latvija” vai Rīgas Modes namu Brīvības ielā. Daudz esam pazaudējuši arī pēdējo gadu desmitu mežonīgā kapitālisma apstākļos, kad koka ēkas to jaunie īpašnieki nereti tīšām nolaida “līdz kliņķim”, lai varētu tās likumīgi nojaukt, vietā uzbūvējot kārtējo betona un stikla monstru. Notikusi arī ļaunprātīga koka māju dedzināšana, taču pierādīt to grūti. Ir arī cita veida dīvainības, kad koka ēkas formāli it kā tiek saglabātas, taču iebūvētas aiz stikla fasādes (Baznīcas ielā 20/22) vai paceltas gaisā kā vaiņagojums betona un stikla klucim (Dzirnavu iela 36). Šādu bezgaumības piemēru Rīgā netrūkst.

Koka ēku renovēšanas antipiemēri -
ēkas paslēpšana aiz stikla sienas biroju ēkā Baznīcas ielā 20/22 un
studentu korporācijas “Letgallia” nams Dzirnavu ielā 36,
kur sena koka ēka pacelta stikla un betona kluča augšgalā.

Diemžēl līdzās atjaunotajām koka būvēm, kas spodrina Rīgas tēlu, ir arī vēsturiski koka nami, kuru vizuālais un tehniskais stāvoklis nav apskaužams. Arī starp šīm ēkām atrodami valsts un vietējās nozīmes kultūras pieminekļi. Koka ēku atjaunošana ir dārga, tāpēc to īpašniekiem bieži vien nolaižas rokas, uzzinot, kādi finanšu resursi būs jāiegulda. Daudzās koka ēkās dzīvo trūcīgi ļaudis, nereti arī sociāli nelabvēlīgs iedzīvotāju kontingents. Šādas mājas to īpašniekiem sagādā vienīgi zaudējumus, tāpēc tiek kalti plāni, kā no tām atbrīvoties. Ir arī īpašnieki, kam līdzekļu koka ēku restaurācijai pietiktu, taču nav ne sapratnes, kādas vērtības viņiem pieder, ne arī vēlēšanās kaut ko atjaunot. Vienīgais mērķis ir tikt vaļā no “vecā grausta”, lai uz atbrīvotās zemes uzbūvētu kārtējo lielveikalu vai spēļu zāli.

Nams Elijas ielā 1 - viss, kas palicis pāri no koka apbūves, būvējot Zinātņu akadēmijas augstceltni. Namam steidzami nepieciešama restaurācija, citādi varam arī šo koka Rīgas pērli pazaudēt.

Tomēr pēdējo gadu laikā attieksme pret koka apbūvi sākusi mainīties un arvien biežāk tiek izstrādāti projekti koka ēku atjaunošanai. Tas notiek, pateicoties to īpašniekiem, reizēm vienas ģimenes vai dzimtas locekļiem, kas vēlas sakārtot savu senču īpašumu. Rīgā vēl joprojām var arī atrast rajonus, kur izjūtama senatnes elpa, kur nav ne pilsētas burzmas, ne modernās arhitektūras, bet mazas, bruģētas ieliņas ar koku ziedos slīgstošām koka ēkām, kas katra glabā savu pagātnes stāstu. Citzemju viesus Rīga prot pārsteigt ar to, ka mūsdienās Eiropas lielpilsētā ir saglabājusies šāda veida apbūve. Taču ir svarīgi šo unikālo Eiropas mēroga vērtību saglabāt kā vienotu pilsētbūvniecības un kultūrvēstures ansambli, nevis tikai restaurējot no vides konteksta izrautas atsevišķas ēkas.

****

Atjaunotais koka nams Kalnciema ielā 37.

Kalnciema kvartāla atjaunotais nams Kalnciema ielā 35.

Īres nams Kalnciema ielā 34, korp. 2, 1906.gads, arhitekts - Jānis Alksnis.

Vienģimenes namiņš Kalnciema ielā 29.

Atjaunotais nams Kalnciema ielā 27.

Koka īres nams Kalnciema ielā 24, 1879.gads, arhitekts - Jūliuss Pfeifers.

Koka īres nams Kalnciema ielā 21, 1910.gads arhitekts - Oskars Aleksandrs Johans Bārs.

Atjaunots koka nams Melnsila ielā 11, 1897.gads, arhitekts - Reinholds Georgs Šmēlings.

Īres nams Kuldīgas ielā 24, būvēts 1911.gadā.

Restaurētais koka nams Nometņu ielā 7.

Nams Ķīpsalā, Balasta dambī 38/40, 1907.gads, arhitekts - Jānis Alksnis.

“Kolekcionāra māja” Ķīpsalā, Balasta dambī 44, celta 19.gadsimta otrajā pusē.

Atjaunots koka nams Ķīpsalā, Balasta dambī 52, būvēts 1838.gadā.

19.gadsimta vidus koka Nams, Balasta dambis 60. Uz Ķīpsalu pārvietos no Baznīcas ielas 18.

“Filozofu namiņš” Ķīpsalā, Balasta dambī 68a, būvēts 1903.gadā.

Viens no senākajiem (18.gs. beigas - 19.gs. sākums) Ķīpsalas koka namiem, Ogļu iela 6.

18.gadsimta otrās puses koka ēka, Ogļu iela 8. Uz Ķīpsalu pārvietota no A.Briāna ielas 11.

Atjaunots īres nams Ķīpsalā, Ogļu ielā 28, 1902.gads, arhitekts - Jānis Alksnis.

Strādnieku dzīvojamā māja Ķīpsalā, Zvejnieku ielā 5a, 1908.gads, arhitekts - Eižens Laube.

Atjaunots koka daudzdzīvokļu nams Elizabetes ielā 25, būvēts 1882.gadā.

Ēka Elizabetes ielā 83a. Šobrīd ēkas statuss neskaidrs - nojauks vai renovēs.
Cerams, ka Rietumos augušie Berga bazāra īpašnieki šo arhitektūras pieminekli tomēr saglabās.

Zirgu pasts Dzirnavu ielā 46, 1826.gads, restaurēts - 2012.gadā.

Ķeizarienes Katrīnas II skola Lāčplēša ielā 55, 1819.gads, restaurēta 2014.gadā.

Atjaunotā koka ēka Krišjāņa Barona ielā 45, 1879.gads, arhitekts - Viktors de Grabe.

Atjaunots koka nams Ģertrūdes ielā 18.

Restaurēta koka ēka Mūrnieku ielā 5, celta kā daudzdzīvokļu nams strādniekiem 1909.gadā.

Atjaunotais koka nams Tallinas ielā 34. Renovēts 2000.gadā, bēniņstāva logailas izbūvētas vēlāk.

Atjaunots koka nams Brīvības gatvē 203a, būvēts 1909.gadā, arhitekts - Jānis Alksnis.

Atjaunots koka nams Biķernieku ielā 21.

Zēlustes muižiņa (Šepmuiža) Juglas ezera krastā, 19.gs. pirmā puse, restaurēta 2006.gadā.

Līdzīgie raksti:

Nekas nav atrasts