Pasaules zīmolu ikonas. Košļājamā gumija: “Wrigley” un pārējie

Ievietoja | Sadaļa Zīmolu leģendas pasaulē | Publicēts 04-12-2017

Ieteikt draugiemPačivini Share on Facebook Izprintē Nosūti draugam e-pastu

Tie, kas dzimuši un uzauguši padomju laikā, atcerēsies, kāds deficīts un tāpēc iekārojams produkts tolaik bija košļājamā gumija. Padomju rūpniecība šo “buržuāziskā dzīvesveida” simbolu neražoja un veikalos tas nebija nopērkams. Ostas pilsētās, kāda bija arī Rīga, košļenes ieveda jūrnieki, bet tiem, kam bija radi ārzemēs, tās parasti atsūtīja dāvanu paciņās. Pārējiem nācās samierināties ar deficīta preču spekulantu jeb tā saukto farcovsčiku pakalpojumiem, kas daudziem gan nebija pa kabatai, jo košļeņu cena krietni pārsniedza to patieso vērtību. Vēlāk košļājamo gumiju sāka ražot arī PSRS, taču tās garša un kvalitāte stipri atpalika no Rietumu analogiem. Šodien, kad veikalu plaukti ir pārpilni visdažādāko košļājamo gumiju zīmoliem, jauniešiem ir grūti iedomāties, ka viņu vecāku bērnībā košļene bija grūti dabūjams kārums.

Mūsdienu košļājamās gumijas priekšteču pēdas var atrast gandrīz visā pasaulē. Vissenākās, no bērza tāss gatavotās košļenes, atrastas Kieriki rajonā Ziemeļsomijā un attiecas uz neolīta periodu. Zināms, ka senie grieķi, lai padarītu elpu svaigāku un attīrītu zobus no pārtikas paliekām, košļājuši mastikas koka sveķus, bet maiju kultūrā šim nolūkam izmantota sastingusi hevejas koka sula - kaučuka latekss jeb tā sauktais chicle. Savukārt Ziemeļamerikas indiāņi košļājuši vārītus skujkoku sveķus. Sibīrijas ziemeļu tautas zobu tīrīšanai un smaganu stiprināšanai izmantojušas sveķu un lapu vai skuju maisījumu - tā sauktos Sibīrijas sveķus. Arī baškīriem bijis savs košļājamās gumijas analogs no skujkoku sveķiem un mizām. Bet Indijā un Dienvidaustrumāzijas zemēs mutes dobuma kopšanai lietots piparu beteles koka, Arekas palmas sēklu un kaļķu maisījums.

Dabiskās hevejas koka gumijas ieguves process.

Pirmā fabrika, kas košļājamo gumiju sāka ražot rūpnieciski, dibināta 1848.gadā Bangoras pilsētā, Menas štatā, ASV. Tās īpašnieks bija Džons Kērtiss. Fabrikā bija četri vārāmie katli - vienā no skujkoku sveķiem atdalīja piemaisījumus, pārējos gatavoja košļājamās gumijas masu, pievienojot tai dažādus aromatizētājus. Pirmās košļājamās gumijas ražoja ar nosaukumiem White MountainSugar Cream un Licorice Lulu. 19.gadsimta 50.gados ražošanai sāka izmantot parafīna vasku. Kopā ar brāli Džons Kērtiss nodibināja kompāniju Curtis Chewing Gum Company un uzcēla jaunu fabriku Portlendā. Tolaik košļājamo gumiju pārdeva četrstūru kubiciņu formā. Divi kubiciņi maksāja 1 centu. Drīz fabrikas sortimentu papildināja jaunas markas - Four-in-Hand, American Flag, Yankee Spruce, 200 Lump Spruce, Trunk Spruce, Biggest and Best. Tomēr brāļu Kērtisu produkcijai nebija lemts iziet ārpus Menas štata robežām, bet, sākoties ASV pilsoņu karam, ražošana Kērtisu fabrikā tika izbeigta.

Džons Kērtiss un viņa fabrika Portlendā. Vidū - Kērtisa fabrikas “Yankee” košļene.

1869.gada 27.jūlijā Amoss Tailers saņēma pirmo košļājamās gumijas izgatavošanas patentu ASV. Tomēr Tailers košļājamo gumiju neražoja komerciāliem mērķiem. Pirmais, kas ieguva patentu košļājamās gumijas publiskai pārdošanai, bija zobārsts Viljams Sempls no Ohaijo. Tajā pašā gadā pazīstamais Ņujorkas fotogrāfs Tomass Adams iepirka lielu kaučuka partiju no meksikāņu ģenerāļa Antonio Lopesa de Santaannas, ar domu atvērt gumijas izstrādājumu ražotni. Nesekmīgi izmēģinājis ieviest ražošanā dažādus gumijas produktus, Adams beidzot izvēlējās košļājamo gumiju. Adamsa pirmās košļenes bija ietītas krāsainos papīrīšos un tika pārdotas aptiekās un veikalos. 19.gadsimta 70.gados Adamsa uzņēmums paplašinājās un košļājamās gumijas pārdošanas apjomi sasniedza 100 000 vienību gadā. Drīz vien tirgū tika laista vēlāk ļoti populārā košļene ar lakricu - Black Jack.

Tomass Adams un viņa radītā košļene Nr.1 Ņujorkā - lakricas “Black Jack”.

1879.gadā Luisvillas aptiekārs Džons Kolgans nodibināja kompāniju Colgan’s Taffy Tolu Chewing Gum. Tieši viņš izdomāja gumijas masai pievienot cukuru un dažādus jaunus aromatizētājus, tā ievērojami uzlabojot košļājamās gumijas garšu un aromātu. Nākamais solis košļājamās gumijas attīstībā tika sperts 19.gadsimta 80.gados, kad Viljams Vaits gumijas masai un cukuram pievienoja kukurūzas sīrupu un piparmētru ekstraktu. Vaita Yucatan Gum bija pirmā piparmētru košļene pasaulē. Savukārt cits amerikāņu uzņēmējs Džonatans Primlijs izdomāja kā veicināt košļājamās gumijas popularitāti sieviešu auditorijas vidū. Viņš laida tirgū košļeni ar intriģējošu nosaukumu Kis-me.

“Taffy Tolu”, “Yucatan” un “Kis-Me” košļeņu iesaiņojumu veidi un reklāma.

1880.gadā brāļi Roberts un Frenks Flīri, eksperimentējot ar košļājamo gumiju, mazos kubiciņos sagrieztu sapodillas koka gumijas masu pārklāja ar saldu cukurmasu, izveidojot glazūru. Savu izgudrojumu brāļi nosauca par Chiclets. Tā radās pasaulē pirmie tā sauktie košļeņu spilventiņi. Savukārt Tomasa Adamsa fabrikā 1888.gadā tika izgatavota pirmā košļājamā gumija ar augļu garšu Tutti-Frutti, kas kļuva populāra visā Amerikā. Tieši Tutti-Frutti tirdzniecībai Ņujorkas metro stacijās tika uzstādīti pirmie košļājamās gumijas pārdošanas automāti pasaulē. Bet 1891.gadā tika nodibināta kompānija Wrigley, kas drīz kļuva par nopietnu konkurentu citiem košļājamās gumijas ražotājiem.

Brāļu Flīru “Chiclets” reklāma un iepakojuma kaste (kreisajā pusē un vidū);
labajā pusē - viens no pirmajiem Adamsa “Tutti-Frutti” pārdošanas automātiem.

1898.gadā ārsts Edvards Bīmans gumijas masai pievienoja pepsīna pulveri un pārdeva jauno košļeni kā “palīglīdzekli gremošanai”. Tā bija kārtējā inovācija košļājamās gumijas pasaulē. Pēc gada kādas Ņujorkas aptiekas vadītājs Frenklins Kanings sāka piedāvāt saviem klientiem medicīnisko košļājamo gumiju Dentyn, kas “novērš zobu sairšanu un atsvaidzina elpu”. No citām košļenēm Dentyn atšķīrās arī ar rozā krāsu. Liels notikums košļājamās gumijas vēsturē notika 19.gadsimta nogalē, kad ASV košļājamās gumijas ražotāji Adams Gum, Yucatan Gum, Beeman’s Gum, Kis-Me Gum un S.T.Britten apvienojās vienotā koncernā American Chicle, kas kļuva par lielāko košļeņu ražotāju valstī.

Edvards Bīmans un viņa radītā košļājamā gumija ar pepsīnu.

20.gadsimtā košļājamā gumija ieguva arvien lielāku popularitāti. 1906.gadā Frenks Flīrs radīja pirmo piepūšamo košļājamo gumiju (bubble gum), ko nosauca par Blibber-Blubber. Tomēr košļene izrādījās pārāk līpoša un lielu pircēju ievērību neguva. Tikmēr par īstu novatoru košļājamās gumijas ražošanā bija kļuvusi kompānija Wrigley. Līdz tam tradicionālo kubikveida košļeņu formu kompānija nomainīja ar gumijas plāksnītēm, bet lai plāksnītes neliptu cita pie citas, katru ietina speciālā papīrā. Kompānijas reklāma parādījās uz tramvajiem un omnibusiem, tika izdota speciāla grāmatiņa Mother Goose, kas popularizēja košļājamo gumiju bērnu auditorijai, pa košļenes plāksnītei saņēma katrs ņujorkietis, kura vārds atradās pilsētas telefona grāmatā. Wrigley košļenes bez maksas tika dalītas arī citu ASV lielpilsētu ielās. Vēlāk pa košļenei saņēma arī katrs imigrants, kurš ASV ieradās caur Elisa salu. Tā košļājamā gumija pamazām kļuva par īstu Amerikas simbolu.

Frenka Flīra “Blibber-Blubber” un Viljama Riglija “Spearmint” košļeņu reklāmas.

Pirmā košļājamās gumijas ražotne ārpus ASV tika izveidota 1910.gadā Kanādā. Sekoja fabrikas Austrālijā 1915.gadā, Lielbritānijā un Dānijā 1927.gadā. 1914.gadā Wrigley radīja jaunu košļājamo gumiju ar dubultstipru garšu - slaveno Doublemint. Apvienotajam košļājamās gumijas koncernam American Chicle 1914.gadā pievienojās arī kompānija Sen-Sen Gum, bet 1916.gadā - medicīniskās košļājamās gumijas zīmols Dentyn. Košļājamajai gumijai bija īpaši nozīme ASV sausā likuma laikā 20.gadsimta 20.gadu sākumā, kad daudzi pagrīdes bāri saviem apmeklētājiem, pirms tie devās ārā uz ielas, izsniedza Doublemint košļājamo gumiju, lai tās spēcīgais aromāts nomāktu alkohola dvaku.

“Wrigley” dubultstiprās garšas “Doublemint” reklāmas plakāti.

1928.gadā Flīra kompānijas grāmatvedis Valters Dīmers atklāja ideālo košļājamās gumijas formulu - 20% kaučuka, 60% cukura vai to aizstājēju, 19% kukurūzas sīrupa un 1% aromatizētāja. Šī recepte košļājamās gumijas izgatavošanā tiek ievērota arī šodien. Jaunā košļene bija daudz elastīgāka nekā 1906.gadā radītā, turklāt tā vairs nebija līpoša. Dīmers savu izgudrojumu nosauca par Dubble Bubble. 20.gadsimta 30.gados pirmoreiz sāka izgatavot košļājamās gumijas ar iepakojumā ievietotām kartiņām, uz kurām bija attēloti komiksu varoņi, beisbola čempioni un kinozvaigznes. Kartiņu sērijas tika izdotas ierobežotās tirāžās un ātri vien kļuva par iecienītu kolekcionēšanas priekšmetu.

Košļājamās gumijas ideālās formulas radītājs Valters Dīmers un viņa “Dubble Bubble”.

30.gadu nogalē Kolumbijas universitātes profesors Holdingvorts publicēja zinātnisku pētījumu “Košļāšanas psihodinamika”, kurā pierādīja, ka košļāšana palīdz atslābināties un samazina stresu. 1939.gadā ASV Pārtikas, farmācijas un kosmētikas komisija iekļāva košļājamo gumiju pārtikas produktu kategorijā. Košļājamā gumija tika iekļauta arī ASV karavīru ikdienas racionā. Otrā Pasaules kara gados kompānija Dubble Bubble īpaši ASV armijai izgatavoja košļenes ar vīnogu un ābolu garšu, savukārt Wrigley radīja karavīriem domātu košļeņu marku Orbit. Tieši pateicoties ASV karavīriem košļājamā gumija kara laikā kļuva pazīstama daudzās Eiropas, Āzijas un Āfrikas zemēs.

Amerikāņu karavīri dala košļenes bērniem. Populārākā Otrā Pasaules kara košļene bija “Orbit”.

1948.gadā zobārsts Bruno Petrulis nodibināja kompāniju Amurol Confections Company, kas 20.gadsimta 50.gados, kad cilvēki sāka domāt par veselīgu uzturu, piedāvāja ideju par košļājamo gumiju bez cukura. Doktors Petrulis bija arī atklājis, ka košļājamā gumija satur amoniju, kas neitralizē zobu bojāšanos izraisošās skābes. Tomēr pirmo košļājamo gumiju bez cukura izgatavoja nevis Amurol, bet kompānija Harvey 1950.gadā. Tikai pēc tam tādu sāka ražot arī Amurol, kas 1957.gadā nonāca kompānijas Wrigley īpašumā. 60.gadu sākumā Amurol sāka ražot arī pirmo bezcukura piepūšamo košļeni Blammo. savukārt sešdesmitajos košļājamā gumija kļuva par daļu no ASV prezidentu priekšvēlēšanu kampaņu reklāmas. Speciāli priekšvēlēšanu cīņām tika izgatavotas cigāra formas košļājamās gumijas, kas aicināja tautu balsot par to vai citu prezidenta kandidātu.

Pirmā bezcukura burbuļgumija “Blammo” (kreisajā pusē) un
Ričarda “Dika” Niksona prezidenta vēlēšanu kampaņai izgatavotie košļeņu cigāri.

1965.gadā košļājamā gumija kopā ar amerikāņu astronautiem pirmoreiz devās kosmosā, lai piedalītos gravitācijas pētīšanas eksperimentos. Savukārt dāņu kompānijas Dandy Group meitas uzņēmums Fertin Pharma 1978.gadā sāka pētījumus, kā ar košļājamās gumijas palīdzību cilvēka organismā ievadīt medikamentus. Lai gan 1971.gadā ASV tika aizliegta cukura aizstājēja ciklamāta izmantošana košļājamo gumiju ražošanā, 1983.gadā tā vietā ražošanā sāka izmantot aspartāmu un acesulfāmu, kas nebija kaitīgi cilvēka veselībai. Bet 80.gadu otrajā pusē rūpīgu zinātnisko pētījumu rezultātā košļājamā gumija tika atzīta par zobu veselībai nekaitīgu un pat ieteicamu produktu.

Kopš 1965.gada košļājamā gumija ir neatņemama daļa no NASA astronautu ikdienas raciona.

1992.gadā pirmoreiz košļājamās gumijas vēsturē tās lietošana kādā valstī tika pilnībā aizliegta. Šī valsts bija Singapūra. Šādu lēmumu valdība pieņēma netīrības dēļ, ko rada izlietotās košļenes. Tolaik vienas nevietā izspļautas košļenes dēļ gandrīz notika smaga vilciena avārija. Par košļājamās gumijas nelegālu ievešanu Singapūrā draudēja gads cietumā un 5,5 tūkstošu dolāru liels naudassods. 2013.gadā Singapūra gan atteicās no pilnīga košļājamās gumijas ražošanas, lietošanas un importa aizlieguma, atļaujot to lietot medicīniskos nolūkos, aptiekā uzrādot ārsta izrakstītu recepti. Savukārt ASV tika nopietni diskutēts par cigāru un cigarešu formas košļājamās gumijas aizliegšanu.

Radušās kā savdabīgs suvenīrs ASV prezidentu priekšvēlēšanu kampaņām, šodien cigāru un cigarešu formas košļājamās gumijas, neskatoties uz plašo pretsmēķēšanas kustību, joprojām
nopērkamas daudzu zemju veikalos un uzrunā tieši bērnu auditoriju.

Medicīniskās košļājamās gumijas uzņēmums Fertin Pharma 1996.gadā radīja pirmo košļeni pasaulē ar nikotīna piedevu - domātu tiem, kas vēlas atmest smēķēšanu. 21.gadsimta sākumā parādījās arī pirmā nikotīna košļājamā gumija ar glazūras pārklājumu - tā saukto spilventiņu formātā. 2004.gadā Fertin Pharma patentēja daudzslāņu presētās košļājamās gumijas Medichew tehnoloģiju, bet ASV tika atvērta jauna ultramoderna kompānijas ražotne. Savukārt Fertin Pharma mātes kompānijai Dandy tik labi neklājās - tā tika pārdota kompānijai Cadbury Schweppes. Reizē ar pašu uzņēmumu Candbury īpašumā nonāca arī Eiropā iecienītie Dandy zīmoli Stimorol, V6 un Dirol.

Dānijas kompānijas “Fertin Pharma” radītās medicīniskās košļājamās gumijas.

Okupētās Latvijas iedzīvotāji košļājamo gumiju sāka iepazīt reizē ar citām Padomju Savienības tautām. Pirmā saskarsme ar košļājamo gumiju padomju ļaudīm bija 1957.gadā, kad Maskavā notikušajā VI Starptautiskajā jaunatnes un studentu festivālā šo “buržuāziskā dzīvesveida simbolu” ārzemju jaunieši dalīja saviem padomju vienaudžiem. Košļājamo gumiju ieveda arī jūrnieki vai atsūtīja ārzemju radi un padomju gados tas bija katra bērna un pusaudža iekārots deficīts. Tā kā košļeņu cenas nelegālajā tirgū bija augstas, tās nereti iegādājās pat pa vienai plāksnītei. Un tad pienāca 1975.gada marts, kad Sokolņiku stadionā Maskavā notika Kanādas un vietējā ACSK kluba junioru draudzības spēle hokejā. Tās starplaikā kanādieši sāka dalīt padomju līdzjutējiem košļājamo gumiju. Cīņā par bezmaksas “buržuāzisko” kārumu līdz nāvei tika sabradāti 20 jaunieši.

Lai arī nopērkamas tikai nelegāli, Padomju Latvijas jaunās paaudzes iemīļotākās košļenes bija “Wrigley” ražotās “Juicy Fruit”, “Spearmint” un Doublemint”. Pārsteidzoši, bet šodien šo košļājamās gumijas klasiku “Wrigley” Latvijā oficiāli joprojām nepārdod. Tikpat populāras padomju bērniem bija “Maple Leaf” ražotās “Danald” un “Fix+Foxi” ar tajās ievietotajiem multfilmu komiksiem.

Pēc šīs traģēdijas PSRS valdība 1976.gadā pieņēma lēmumu sākt košļājamās gumijas ražošanu Padomju Savienībā. Pirmā ārzemēs iegādātā košļeņu ražošanas līnija tika uzstādīta Erevānā, Armēnijā, otra - Rostovā pie Donas, Krievijas dienvidos. Abas rūpnīcas izgatavoja košļājamās gumijas ar augļu un piparmētru garšu. Nedaudz vēlāk košļenes ar piparmētru un apelsīnu, vēlāk arī zemeņu garšu sāka ražot Tallinas rūpnīcā Kalev. 1980.gada Maskavas Olimpisko spēļu gaidās košļājamās gumijas ražošana tika organizēta Maskavas rūpnīcā Rot Front, kur izgatavoja košļenes ar piparmētru, apelsīnu, zemeņu un kafijas, bet vēlāk arī ar aveņu garšu. Jāteic, ka citās republikās šos ražojumus iegādāties varēja reti, turklāt, salīdzinājumā ar Rietumu produkciju, padomju košļeņu kvalitāte bija zema. Būtībā košļājamā gumija padomju ļaudīm tā arī palika deficīts līdz pat PSRS sabrukumam.

Dažādās Padomju Savienības rūpnīcās, tostarp igauņu “Kalev” ražotās košļājamās gumijas.

Wrigley - pirmais košļeņu pasaulē

Savu uzņēmēja karjeru Viljams Riglijs Juniors sāka veidot 19.gadsimta 70.gados, būdams vēl pusaudzis. Sāka viņš par 1,50 dolāriem nedēļā tēva ziepju fabrikā Wrigley’s Scouring Soap 10 stundas dienā beržot ziepju vārāmos katlus. Vēlāk Viljams uzdienēja par ziepju vārītāju, bet vēl pēc kāda laika kļuva par fabrikas produkcijas pārdevēju un reklamētāju. Darba pienākumus veicot viņš apbraukāja ASV ziemeļaustrumu štatus, pārdodot tonnām ziepju un gūstot ievērojamus panākumus biznesā.

Kompānijas “Wrigley” rati, ar kādiem Viljams Juniors pārdevēja gaitās apceļoja
ASV ziemeļaustrumu štatus. Vidū - “Wrigley” firmas ziepes, kādas viņš tirgoja.

1891.gadā Riglijs pārcēlās uz Čikāgu, kur sāka veidot pats savu biznesu. Ziepju pārdošana nebija sevišķi ienesīga un, lai kaut kā ieinteresētu pircējus, Viljams sāka ziepēm pievienot nelielu dāvaniņu. Sākumā tie bija lietussargi, vēlāk pavārgrāmata, pēc tam - cepamais pulveris. Drīz vien Riglijs pamanīja, ka pieprasījums pēc cepamā pulvera krietni pārsniedz pieprasījumu pēc ziepēm un 1892.gadā pārgāja tikai uz cepampulvera tirdzniecību. Tomēr ideja par dāvanu kā bonusu pamatproduktam šķita gana laba, un Riglijs sāka meklēt, kāda prece vislabāk atbilstu šim nolūkam. Tā pirmoreiz parādījās doma par košļājamo gumiju, ko varētu pievienot cepamā pulvera pakām.

“Wrigley” minerālziepēm (attēlā kreisajā pusē), bet vēlāk cepampulverim,
Riglijs pievienoja kompānijas “Zeno” košļenes. Attēlā labajā pusē - “Zeno” galvenā ēka,
košļeņu tirdzniecības automāts un dažādi iepakojuma veidi.

19.gadsimta 90.gados košļājamo gumiju pārsvarā ražoja no skujkoku sveķiem un parafīna, kam pievienoja aromatizētājus, piemēram, lakricas ekstraktu. Diemžēl šāda gumija ātri zaudēja savu garšu. Pēc pētījumu veikšanas, Riglijs ieteica savam piegādātājam Zeno Manufacturing ražot košļenes no kaučuka lateksa. Tāpat, kā tas notika ar ziepēm, arī košļājamā gumija drīz vien kļuva par pieprasītāku produktu nekā cepampulveris. Riglijs nopirka firmu Zeno, un apvienojot to ar savu uzņēmumu, 1891.gadā izveidoja kompāniju Wm.Wrigley Jr. Company. Jaunais uzņēmums laida klajā divus košļeņu zīmolus - Vassar, kas bija paredzēts sievietēm, un Lotta Gum vispārējam tirgum. 1893.gadā tirgū parādījās arī augļu košļene Juicy Fruit, kam vēlāk sekoja piparmētru Spearmint.

Viljams Riglijs Juniors un viņa uzņēmuma 19.gs. beigu un 20.gs. sākuma ražojumi.

1899.gadā kompāniju Wrigley uzaicināja pievienoties košļājamo gumiju ražotāju koncernam American Chicle, taču Riglijs atteicās. Lai izturētu konkurences cīņā, viņš sāka veidot lojālu mazumtirgotāju tīklu, apgādājot pārdevējus ar bezmaksas kafijas automātiem, kases aparātiem, svariem, apgaismes lampām un citu tehniku. Finanšu krīzes laikā 1907.gadā Riglijs par lētu naudu iegādājās milzīgus reklāmas laukumus un sāka aktīvi reklamēt savu produkciju. Tūkstošiem veikalnieku tika nosūtīti kuponi, kas ļāva saņemt kasti ar Spearmint košļenēm bez maksas. Veikalniekiem “izpērkot” šos kuponus, Wrigley tirdzniecības aģenti izveidoja tirgotāju datu bāzi, ar kuriem vēlāk tika veikts mērķtiecīgs darbs. Līdz 1910.gadam Wrigley bija kļuvis par lielāko košļājamās gumijas zīmolu ASV.

1910.gadā tika atvēta Wrigley fabrika Toronto, Kanādā. Līdzās Spearmint un Juicy Fruit kompānija turpināja ražot arī citas košļeņu markas - Sweet 16, Licorice, Pepsin, Blood Orange, Pineapple, Banana, Lemon Cream. Tomēr pamazām šo preču zīmju ražošana tika izbeigta, dodot vietu populārākiem zīmoliem. 1914.gadā Wrigley laida tirgū jaunu košļeni - dubulto piparmētras Doublemint. 1915.gadā uzņēmums atvēra rūpnīcu Austrālijā. Tajā pašā gadā Riglijs ieviesa pirmo tiešās pārdošanas sistēmu tieši klientu mājās, nosūtot bezmaksas Wrigley košļājamās gumijas paraugus uz katru adresi, kas bija iekļauta ASV telefonu grāmatā. Vēlāk uzņēmums nosūtīja divas plāksnītes košļeņu katram amerikāņu bērnam tā otrajā dzimšanas dienā kopā ar grāmatu “Māte zoss”, kurā bija iekļauts Sprightly Spearman - jaunā Spearmint talismana tēls.

“Wrigley” pirmo gadu desmitu produkcijas paraugi,
labajā pusē - bērniem domātā reklāmas bilžu grāmata “Māte Zoss”.

1916.gadā Čikāgā tika atklāts Wrigley Veselības un labklājības departaments Dr.Greisa Sitzera vadībā, kam vajadzēja rūpēties par kompānijas darbinieku labsajūtu. 1919.gadā Wrigley akcijas sāka kotēt biržā, bet 1920.gadā tika uzbūvēta kompānijas galvenā ēka - Wrigley Building. Tā bija pirmā biroju ēka Čikāgas upes ziemeļu krastā un kļuva par sākumu North Michigan Avenue. Ēka kā Wrigley galvenā mītne kalpoja līdz pat 2012.gadam. 1924.gadā kompānija kļuva par pirmo darba devēju ASV, kas saviem darbiniekiem piešķīra divas brīvdienas nedēļā un pēc trīs mēnešu darba uzņēmumā izsniedza apdrošināja par tiem laikiem ievērojamu summu. 1927.gadā tika atklāta Wrigley rūpnīca Lielbritānijā.

Darbs “Wrigley” ražotnēs (kreisajā pusē) un
kompānijas ilggadējā galvenā ēka “Wrigley Building” Čikāgā.

1932.gadā, pēc Viljama Riglija Juniora aiziešanas Mūžībā, kompānijas vadību pārņēma viņa dēls Filips Riglijs. Uzņēmums noslēdza līgumu ar Valsts Atveseļošanas administrāciju, kas bija radīta, lai pārvarētu Lielās Depresijas - 30.gadu sākuma ekonomiskās krīzes sekas. Šā projekta ietvaros Wrigley bija pirmā kompānija ASV, kas noteica obligāto minimālās algas līmeni saviem darbiniekiem. 1939.gadā kompānija atvēra rūpnīcu Jaunzēlandē un sāka vērienīgu Doublemint reklāmas kampaņu, kurā izmantoja dvīņu tēlus dažādās situācijās. Otrā Pasaules kara laikā Wrigley izejvielu trūkuma dēļ vairs nespēja saražot pietiekami kvalitatīvu košļājamo gumiju, tādēļ Filips Riglijs 1944.gadā izņēma visus kompānijas zīmolus no publiskās aprites, turpinot piegādāt košļenes vien ASV armijas vajadzībām. Speciāli karavīriem tika radīta jauna košļājamās gumijas marka Orbit. Tomēr, lai patērētāji neaizmirstu vecos labos brendus, tika sākta plaša reklāmas kampaņa “Atceries šos iesaiņojumus”.

Kreisajā pusē - ASV karavīriem domāto “Orbit” un armijas raciona košļājamās gumijas iesaiņojumi;
labajā pusē - ASV armijas lauka brokastu komplekts, kurā iekļauta arī “Wrigley” košļene “Juicy Fruit”.

Pēc kara, 1946.gadā, kad atkal kļuva pieejamas kvalitatīvas izejvielas, populārie Wrigley zīmoli atgriezās apritē. 1954.gadā tika atvērta Wrigley rūpnīca Santakrusā, Kalifornijā. 1960.gadā Wrigley reklāmas parādījās televīzijā, bet 1961.gadā Filips Riglijs nodeva kompānijas vadības grožus savam dēlam Viljamam Riglijam III. Jaunā direktora vadībā tika izstrādāta mārketinga programma, kas iekļāva uzņēmuma produktu ģeogrāfiskās ekspansijas stratēģiju. Neapmierināts ar zemo pārdošanas apjomu Lielbritānijā, Riglijs 1962.gadā sāka izglītojošu kampaņu ar mērķi pārvarēt britu sociālos aizspriedumus pret košļājamo gumiju. Kampaņa nesa augļus un pārdošanas apjoms palielinājās.

20.gadsimta 60.gados sākās strauja “Wrigley” ražojumu ekspansija pasaules tirgos.

1971.gadā jauna Wrigley rūpnīca tika atvērta Geinsvillā, Džordžijā. Līdz 1971.gadam paciņa Wrigleys košļeņu maksāja 5 centus, taču 70.gadu sākuma naftas krīzes dēļ uzņēmums bija spiests cenu paaugstināt līdz 7 centiem. Tas noveda pie tā, ka konkurentu zīmoli - bezcukura Trident ar kanēļa garšu un medicīniskais Dentyne - sāka izkonkurēt Wrigley ražojumus. Lai labotu situāciju, Wrigley laida klajā augstas kvalitātes košļājamo gumiju Freedent. Tā bija pirmā Wrigley košļene, kas tika fasēta nevis plāksnītēs, bet spilventiņu formā. 1976.gadā sekoja kanēļa Big Red, kas gan garšas, gan lieluma ziņā bija daudz pārāka par konkurentu ražojumiem. 1977.gadā Wrigley laida tirgū jaunu bezcukura košļājamo gumiju, kam deva kara laika košļenes nosaukumu Orbit. Tomēr mākslīgais saldinātājs, kuru izmantoja Orbit ražošanā, tika atzīts par kancerogēnu, un zīmols atsaukts no tirgus.

“Freedent”, “Big Red” un atjaunotais “Orbit” - “Wrigley” 70.gadu lepnums.

Cenšoties iegūt lielāku tirgus daļu bērnu un pusaudžu vidū, Wrigley 1979.gadā sāka ražot piepūšamo košļeni Hubba Bubba. Lai gan no šīs košļenes varēja uzpūst milzīga izmēra burbuļus, konkurējošo firmu līdzīgi izstrādājumi Bubblicious un Bubble Yum izrādījās veiksmīgāki, tāpēc Hubba Bubba zīmols tika nodots ražošanai Wrigley meitasuzņēmumam Amurol. 70.gadu beigās un 80.gadu sākumā ASV arvien populārāka kļuva košļājamā gumija bez cukura, tomēr nebija nevienas šādas košļenes ar izteiktu garšu. Situācija mainījās 1984.gadā, kad Wrigley ieviesa ražošanā košļeni Extra. Piecu gadu laikā Extra kļuva par pieprasītāko bezcukura košļājamo gumiju. ASV Extra bija pieejama ar septiņām dažādām garšām, bet ārzemju tirgos, tostarp Austrālijā, Kanādā, Ķīnā, Vācijā, Honkongā, Jaunzēlandē un Taivānā, to pārdeva ar garšām, kas bija pielāgotas vietējo patērētāju gaumei.

Klasiskie “Hubba Bubba” un “Extra” košļājamo gumiju iesaiņojumu veidi.

1989.gadā sākās kompānijas Wrigley ekspansija ienesīgajos Āzijas un Austrumeiropas tirgos. 1992.gadā uzņēmums atvēra ražotni Guanžou, Ķīnā un ar agresīvu mārketinga kampaņu sāka darbību Krievijā. 1993.gadā tika ielikti pamati rūpnīcām Bangalorā, Indijā, un Poznaņā, Polijā. Uzņēmums paplašināja un modernizēja arī ražotnes Anglijā un Francijā. 1994.gadā Wrigley ieņēmumi starptautiskajos tirgos pirmoreiz pārsniedza pārdošanas apjomus ASV. Lai aktivizētu pašmāju tirgu, uzņēmums laida klajā jaunu piparmētru košļājamo gumiju Winterfresh ar “ledus vēsu” garšu. 1996.gadā Wrigley sāka būvēt jaunu rūpnīcu Sanktpēterburgā, Krievijā, bet Ķīnas tirgū pirmoreiz ieviesa košļājamo gumiju bez cukura, kas kļuva par uzņēmuma visvairāk pārdoto košļeni šajā zemē.

“Wrigley” zīmola “Winterfresh” attīstība gadu gaitā.

1999.gadā, pēc tēva nāves uzņēmuma vadību pārņēma Viljams Riglijs IV, kurš centās uzņēmuma konservatīvajā darba stilā ienest jaunas vēsmas. Tika izstrādāti jauni produkti, piemēram, košļājamā gumija “svaigai elpai” Eclipse, kas kļuva par vienu no populārākajām bezcukura košļenēm ASV un Austrālijā. Kanādā to tirgoja ar nosaukumu Excel. Savukārt 2000.gadā vienlaikus 18 valstīs veikalu plauktos nonāca Airwaves Honey & Lemon. Līdzās medus-citrona garšai pircējiem drīz tika piedāvātas Airwaves ar mentola-eikaliptu, upeņu un C vitamīnu, ingvera-apelsīnu un ķiršu-mentola garšu. 2001.gadā vēlreiz atjaunotajam košļājamās gumijas zīmolam Orbit kļūstot par visvairāk pārdoto košļeni Eiropā, Wrigley 2003.gadā laida klajā arī dražejas Orbit Drops, kas tāpat kļuva ļoti populāras.

“Eclipse”, “Airwaves” un atkal atjaunotais “Orbit” bija 21.gadsimta pirmās desmitgades “Wrigley” zīmoli. Daudziem zīmoliem līdzās košļājamai gumijai tiek ražotas tādu pašu garšu dražejas.

2004.gadā Wrigley iegādājās četrus lielus Spānijas konditorejas izstrādājumu zīmolus. Līdz ar to ievērojami pieauga Wrigley tirgus daļa Spānijā, Indijā un Ķīnā. 2005.gadā Wrigley zīmolu klāstam pievienojās arī no kompānijas Kraft Foods pārpirktie Altoids, Life Savers, Creme Savers un Sugus zīmoli. 2006.gadā durvis vēra Wrigley Science Institute (Zinātnes Institūts), kura mērķis ir košļāšanas procesa efektu un košļājamās gumijas lietošanas iespējamo priekšrocību zinātniska izpēte. WSI bija pirmā šāda veida organizācija pasaulē, kas uz zinātnes pamata pēta košļājamās gumijas ietekmi uz svara regulēšanu, stresa samazināšanu un mutes dobuma veselības uzlabošanu.

“Wrigley” populārākie zīmoli sūkājamo, košļājamo un gumijas konfekšu segmentā.

2006.gada nogalē par Wrigley prezidentu kļuva Viljams Perecs - pirmais kompānijas vadītājs, kas nenāca no Rigliju ģimenes. 2007.gadā tirgū tika laista jauna košļene 5 jauna veida aploksnes tipa kārbiņā. 2008.gadā šāds iepakojuma veids tika piešķirts arī zīmoliem Extra, Juicy Fruit, Doublemint, Big Red, Winterfresh un Spearmint. Vienlaikus ar iepakojumu tika uzlabotas arī šo zīmolu garšas īpašības. 2008.gada vidū Wm.Wrigley Jr. Company par 23 miljardiem dolāru iegādājās konditorejas izstrādājumu gigants Mars. 2010.gadā Wrigley kļuva par Vankūveras ziemas olimpisko spēļu oficiālo piegādātāju. Populārākajiem kompānijas zīmoliem tika radīts īpašs olimpiskais iesaiņojums.

Košļājamā gumija “5″ jaunajā inovatīvajā aploksnes tipa “slim pack” iepakojumā.

125 gadus pēc dibināšanas Wm.Wrigley Jr. Company joprojām ir lielākais košļājamās gumijas ražotājs pasaulē, kas nodrošina gandrīz pusi ASV tirgus un ir pārdošanas līderis arī Eiropā. Savukārt Wrigley meitas uzņēmums Amurol Confections Company ražo piepūšamo košļājamo gumiju, karameles un citus konditorejas izstrādājumus. Kompānijai pieder arī saistītie uzņēmumi Wrigley Manufacturing Company LLC, Four-Ten Corporation, Wrigley Sales Company, L.A.Dreyfus Company, Northwestern Flavors LLC un citi. Šodien Wrigley produkti nopērkami 180 pasaules valstīs un teritorijās. Kompānijai ir pārstāvniecības 45 valstīs un 21 ražotne 15 valstīs. Wrigley uzņēmumos strādā 17 000 darbinieku, kompānijas gada apgrozījums pārsniedz 6 miljardus ASV dolāru. Kopā ar Mars kompānija Wrigley ir viens no lielākajiem konditorejas izstrādājumu gigantiem pasaulē.

© Ervīns Jākobsons. Pārpublicēšanas vai citēšanas gadījumā atsauce uz autoru un interneta vietni www.laikmetazimes.lv obligāta.

Līdzīgie raksti:

    Nekas nav atrasts

Uzraksti komentāru