Laikmeta zīmes

Jēzus Kristus, stāstot saviem mācekļiem par laiku beigām, teica šādus vārdus: “Ja tad kāds jums sacīs: redzi, šeit ir Kristus vai tur, - tad neticiet. Jo uzstāsies viltus kristi un viltus pravieši, [..] lai pieviltu, ja iespējams, arī izredzētos” (Mateja ev. 24:23-24). Šodien pasaulē rodas arvien vairāk garīgu mācību, kas ir klajā pretrunā Dieva Vārdam - Bībelei. Dažas pirmajā mirklī šķiet ļoti tuvas kristietībai, piemēram, mesiānisko draudžu mācība, kam ir tikai viena vaina: līdzās Dieva žēlastībai cilvēka pestīšanā tā pieprasa arī darbus - jūdu bauslības noteikumu ievērošanu (lasiet ŠEIT un ŠEIT). Savukārt citas tikai izliekas par kristīgām, kā mormoņi vai Jehovas liecinieki. Tāpat laiku pa laikam parādās arī pa kādam viltus kristum un mesijai - tādi kā Mūns vai Visarions. Bet kas īsti ir BRĪVTICĪBA, kuras nosaukumu šad un tad varam pamanīt Latvijas publiskajā telpā?

Jēdziens “brīvticība” cieši saistīts ar “mācītāja” Valtera Korāļa vārdu. Korālis savulaik beidzis LU Teoloģijas fakultāti, deviņus gadus bijis Valmieras Sv.Sīmaņa luterāņu draudzes mācītājs, ieņēmis vadošus amatus Latvijas Evaņģēliski luteriskajā Baznīcā (LELB), tostarp bijis arhibīskapa prezidija padomnieks. 2008.gadā Baznīcas bīskapu kolēģija viņam par “amorālu un garīdznieka cieņai neatbilstošu dzīvesveidu” atņēma amata pilnvaras. Par to Korālis tiesājās ar LELB, taču amatā netika atjaunots. Atbrīvošanas iemeslu LELB sīkāk nekomentē, tomēr zināms, ka tas saistīts ar runām par mācītāja pārlieku lielo vājību uz daiļo dzimumu. Arī pats Korālis nenoliedz, ka tolaik viņa ģimene pārdzīvojusi “krīzi”. Publiski izskanējis vēl viens iemesls bīskapu lēmumam, proti, Korāļa hobijs - aktu fotografēšana. Turklāt mācītājs esot fotografējis arī homoseksuāļus visnotaļ erotiskās pozās.

Nevēlamies iztirzāt Korāļa privātās dzīves aizkulises, tomēr mācītājs ir publiska persona, uz kuru kā morālu piemēru raugās liela daļa sabiedrības. Pats Korālis gan uzskata, ka viņa atbrīvošana no mācītāja amata ne tik daudz saistīta ar morāles jautājumiem, kā cīņu par draudzes īpašumiem. Valmieras Sv.Sīmaņa draudzei pieder gan vērtīga zeme, gan ēkas pilsētas centrā. Pēc LELB Sinodes lēmuma trešo daļu šo īpašumu vajadzēja nodot Baznīcas Virsvaldes pārraudzībā, lai iegūtu līdzekļus mācītāju algu un pensiju fondam. Korālis sīvi pretojās šim lēmumam. Tiesa, ne gluži nesavtīgi. Būdams draudzes īpašumu apsaimniekotāja SIA “Svētā Sīmaņa pastorāts” līdzīpašnieks un draudzes mācītājs vienlaicīgi, viņš atradās nepārprotamā interešu konfliktā, turklāt noslēgtie līgumi bijuši klaji neizdevīgi draudzei, toties izdevīgi pašam Korālim. Bijušais mācītājs gan personīgo ieinteresētību noliedz, taču Valmierā vēl tagad runā par mācītāja tieksmi uz greznu dzīvesveidu un dārgām mantām.

Kalpojot mācītāja amatā Korālis paspēja iesaistīties arī laicīgos darbos. Viņš bijis gan satiksmes ministra Šlesera padomnieks, gan Skultes ostas valdes loceklis. 2006.gadā KNAB piesprieda Korālim 50 latu sodu par interešu konfliktu, kā ostas valdes loceklim pieņemot lēmumus par paša atalgojumu un veselības apdrošināšanu. Korālis lēmumu apstrīdēja tiesā un uzvarēja, ar ko ļoti lepojas. Gan aizmirstot piebilst, ka šādu lēmumu tiesa pieņēma ne tāpēc, ka būtu atzinusi Korāli par nevainīgu, bet tāpēc, ka KNAB nogulēja administratīvā pārkāpuma lietas ierosināšanas termiņu un nodarījumam bija iestājies noilgums. Arī pēc atstādināšanas no amata Korālis piedalījies visnotaļ dīvainos pasākumos, piemēram, iestājies par prostitūcijas legalizēšanu un skandalozajā TV šovā “Precos ar svešinieku” laulājis līdz tam savstarpēji nepazīstamus jauniešus. Lieki teikt, ka visi pāri pēc šova izšķīrās.

Valters Korālis uzskata, ka Baznīcā pret viņu ticis vērsts mobings, proti - psiholoģisks terors. Tomēr šķiet savādi, ka domstarpības bijušajam mācītājam bijušas ne vien ar LELB Virsvaldi, bet arī ar Sv.Sīmaņa draudzes vadību, Valmieras pašvaldību un pat Valmieras kristīgajiem uzņēmējiem. Sanāk, ka mobingā pret Korāli piedalījusies teju puse Valmieras? Tas jau atgādina sazvērestības teoriju. Ja pret tevi nostājas daži, iespējams, tā ir netaisna rīcība, taču, ja tev ir nesaskaņas ar daudziem, ir vērts pārdomāt pašam par savu attieksmi un rīcību. Neizslēdzot saimnieciska rakstura domstarpības, šķiet šī konflikta būtība tomēr slēpjas Korāļa mācītāja statusam nepiedienīgajās vājībās un vaļaspriekos.

Taču, lai paliek pagātne. Mūs vairāk interesē, kā Valters Korālis nonāca līdz “brīvticībai” un tam, ko viņš dara šodien. Tas, ka bijušais mācītājs atstāja Baznīcu pilns sarūgtinājuma, ir acīmredzams. Diemžēl Korālis izvēlējās nevis pazemības ceļu, pakļaujoties garīgo autoritāšu lēmumam un lūdzot Dievu gan par sevi, gan saviem “pāridarītājiem”, meklējot ceļu uz piedošanu un izlīgumu, bet gan dumpi, būtībā piesakot karu savai bijušajai konfesijai. Atklāta konflikta jau it kā nav, taču Korāļa pašreizējā darbība met klaju izaicinājumu ne vien luteriskajai Baznīcai, bet arī citām kristīgajām Baznīcām. Valters Korālis ir oficiāli patentējis preču zīmi “Brīvticība” un piedāvā Baznīcas ceremoniālos pakalpojumus, būdams, kā pats saka, “vienīgais ārpus reliģiskām institūcijām esošais brīvmācītājs Latvijā un Eiropā”.

Kas tad Korāļa izpratnē ir brīvticība? Tā ir ticība Augstākajam, šo jēdzienu konkrēti nedefinējot un neiesaistoties nevienā reliģiskā institūcijā. Dievs šajā ticībā var būt jebkas, atbilstoši katra personīgajai izpratnei. Korālis uzskata, ka brīvticīgi ir “90 % Latvijas iedzīvotāju, kuri nav sevi skaidri definējuši nevienā reliģiskā sistēmā - konfesijā vai draudzē. Tie ir cilvēki, kuri labestīgi tic augstākiem spēkiem, [..] kuriem ir vairāk vai mazāk sakārtota individuālā lūgšanu dzīve”. Kādā citā intervijā Korālis saka: “Es strādāju ar cilvēkiem, kuri tic kam augstākam, sauksim to par Dievu…”. Tātad runa ir par “ko augstāku”, “augstākiem spēkiem”, kurus var saukt par Dievu, bet var arī citādāk. Šāds uzskats balstās New Age jeb Jaunā laikmeta ezotēriskajā mācībā un ir būtiskā pretrunā ar patiesi kristīgu mācību.

Tomēr Korālis uzskata, ka joprojām ir “kristīgs, brīvi ticīgs cilvēks”. Tajā pašā laikā viņš neslēpj, ka ir “ļoti draudzīgās attiecībās ar vairākām citām reliģiskām domāšanas sistēmām, arī pagāniem”. Jau pats jēdziens “brīvticība” norāda, ka Korālim un viņa domubiedriem būtībā ir vienalga, vai cilvēks ir kristietis, musulmanis, budists vai pagānu elku pielūdzējs. Viņš kalpo tiem, kam nav pieņemama neviena garīgā institūcija, bet kas tomēr tic kaut kam dievišķam - “tiem, kas tunelī nopērk literatūru par Ošo, palasa krišnaītu literatūru, aiziet uz tikšanos ar Dalailamu. Multikulturāliem cilvēkiem, kas dzīvo Rietumu cilvēku dzīvi, [..] brīvi savā garā un darbībā”. Brīvticība piedāvā absolūtu ticības brīvību bez saistībām un pienākumiem - garīgu sinkrētismu un katram savu dieva izpratni pēc personīgās izvēles.

Skan nenoliedzami mūsdienīgi, tomēr vai tas, ko cilvēki šādā “brīvā” ticībā atrod, ir tas Dievs, par kuru runā Bībele? Jo ir tikai viens Dievs - visa dzīvā un nedzīvā Radītājs, kura būtība cilvēkiem atklājusies Jēzus Kristus personā (Kolosiešiem 1:15-20; Jāņa ev. 14:9) un Dieva Vārdā - Bībelē. Ja cilvēks Dievu meklē ārpus Kristus un Svētajiem Rakstiem, viņš nonāks maldos. Lai arī Korālis apgalvo, ka negrasās dibināt jaunu reliģisku organizāciju, “Brīvticīgo draugu kopu” sanāksmes notiek gan Limbažos, gan citur. Nākotnē Korāļu ģimenes saimniecībā Katvaros paredzēts uzcelt arī baznīcu. Noslēpjot šiem cilvēkiem, ka vienīgais ceļš pie Dieva ir Kristus (Jāņa ev. 14:6; 1.Timotejam 1:5), un turpinot kultivēt abstraktu garīgumu, “mācītājs” Korālis būtībā nolemj savus sekotājus ellei.

Kāds gars darbojas brīvticīgo saietos, var nojaust no paša Korāļa stāstītā, ka aicinājumu būt “brīvmācītājam” viņš saņēmis “no augšienes” garīgā vīzijā sapnī. Viņa sieva savukārt redzējusi sapni par to, ka vīrs saņems šādu aicinājumu. Atklāsmes kristīgajā praksē nav nekas neparasts, taču vienmēr jānoskaidro, no kāda avota tās nāk. Dievs nekad nerunās pretī Savam Vārdam un neliks darīt vai sludināt kaut ko, kas neatklāj Kristu kā vienīgo ceļu pie Dieva. Brīvticības mācība ir klajā pretrunā Dieva Vārdam un nevar būt nākusi no Svētā Gara. Tai ir pavisam cits avots. Zīmīgi, ka Baznīcas vēsturē bieži “gaismas eņģelis” Lucifers ar dīvainām vīzijām un redzējumiem aplaimo tieši tos, kas Baznīcā jutušies nesaprasti un nenovērtēti, nonākuši konfliktā ar Baznīcas vadību, zaudējuši kalpotāja amatu vai pat izslēgti no draudzes. Viņi dziļi sirdī ielaiduši rūgtumu un nepiedošanu, tā kļūstot par vieglu laupījumu sātanam. Šādā veidā izveidojušies vairākums pseidokristīgo kultu un maldu mācību.

Korāļa nepatiku pret “institucionālo Baznīcu” var pamanīt katrā viņa intervijā un rakstā. Viņš apgalvo, ka brīvticības mērķis ir ļaut cilvēkiem “pašiem noskaidrot savu īpašo patību”. Dievs mūs katru radījis unikālu un neatkārtojamu, tāpēc nedrīkst šo unikālo personību “iesprostot” kādā reliģiskā sistēmā, proti - draudzē. Tas gan ir pretrunā  Dieva Vārdam, kurš aicina kristiešus “neatstāt savas sapulces” (Ebrejiem 10:25), sauc draudzi par Kristus Miesu (1.Korintiešiem 12:12-27; Kolosiešiem 1:18) un Līgavu (Efeziešiem 5:25-27; Atklāsme 19:7), “pilnību, kas visu visur piepilda” (Efeziešiem 1:22-23). Pēdējos gados arī kristiešu vidū ieviesusies maldu mācība, ka cilvēkam nav vajadzīga konkrēta draudze, pietiekot ar “radio draudzi”, “interneta draudzi” vai tamlīdzīgām pseidodraudzēm. Taču brīvticībā nav runa pat par to - te katrs var dzīvot ar savu izpratni par dievu, atbilstoši “iekšējai patībai”.

Dīvaini no bijušā kristiešu mācītāja dzirdēt atziņu, ka “reliģiskajām organizācijām [..] raksturīgi [..] sarežģīti baušļu skaidrojumi, kuri vairs neatbilst mūsu gadsimtam“. Senākām konfesijām patiesi var pārmest zināmu smagnējību sludināšanas un evaņģelizācijas metožu izvēlē, taču brīvticības kontekstā nav runa par metodēm, bet daudz fundamentālākām atšķirībām. Izrādās, Dieva baušļi mūsdienu cilvēkam kļuvuši pārāk sarežģīti un neatbilst laikmeta prasībām! Taču Dievs nemaina savus likumus atbilstoši katra laikmeta prasībām, bet ir “vakar un šodien tas pats un mūžīgi” (Ebrejiem 13:8). Dievs nekad neatcels Savus lēmumus tikai tāpēc, ka tie kādam traucē dzīvot pēc paša iegribām un iekārēm. Cilvēki grib Dieva svētību, bet negrib dzīvot pēc Viņa Vārda. Diemžēl viens bez otra nav iespējams. Jēzus teica: “Ko jūs Mani saucat: Kungs, Kungs!, - bet nedarāt, ko Es saku?” (Lūkas ev. 6:46).

Zinot, ka Valters Korālis dzīvē ir piedzīvojis Kristus žēlastību un kā mācīts teologs lieliski pārzina Dieva Vārdu, daudziem nav saprotams, kāpēc viņš tik konsekventi cenšas cilvēkus atturēt no pievienošanās konkrētai draudzei vai konfesijai? Kādēļ brīvticīgo saietos tiek pieļauts tāds viedokļu plurālisms ticības lietās, kas nostāda Kristu līdzās citiem dieviem, praviešiem un skolotājiem? Bijušais mācītājs taču nevar nesaprast, ka visas šīs garīgās sistēmas un prakses nav savienojamas ar Kristus mācību. Izskaidrojums ir gaužām vienkāršs: visi brīvticīgo kopas pasākumi ir tikai fons un reklāma galvenajam - Korāļa biznesa interesēm. Bet biznesā katrs klients ir svarīgs. “Brīvticība” ir vien zīmols - būtībā preču zīme, aiz kura stāv pavisam konkrēts individuālais komersants Valters Korālis un viņa uzņēmums.

Kādus pakalpojumus tad piedāvā Valters Korālis - uzņēmējs? Vispirms jau tie ir ceremoniālie pakalpojumi - saderināšanās, laulības, kāzu ceremonijas, kāzu jubilejas, kristības, mājokļu, zemes, mežu, automašīnu, biroju, karogu un citu priekšmetu svētīšana, bēres, kapu svētki un svecīšu vakari, piemiņas dievkalpojumi kapos, kultūras centros vai mājās, kapu un pieminekļu svētīšana, piemiņas pasākumi dzīvnieku kapsētās. Pakalpojumi pieejami ne vien Latvijā, bet arī ārzemēs latviešu, angļu un krievu valodā. Turklāt tie var notikt jebkur - kalnos, gaisa balonā, uz jahtas, pilī, viesu namā, lauku sētā, pie jūras. Vēriens ir plašs un Korāli varētu apsveikt ar teicamu biznesa ideju, ja vien viņš savus pakalpojumus piedāvātu kā laicīgs uzņēmējs - pasākumu vadītājs, ceremonijmeistars, izvadītājs. Taču viņš sevi pozicionē kā garīgu personu - privātprakses mācītāju - ar visu no tā izrietošo.

Un te nu rodas jautājums - vai mācītājam, priesterim, garīdzniekam vispār var būt privāta prakse? Cik likumīga Latvijas Republikā ir privāta darbība garīgo pakalpojumu jomā? Un kāpēc Uzņēmumu reģistrs reģistrējot Korāļa uzņēmumu nav pievērsis šim apstāklim nekādu uzmanību? Pēc būtības kristietībā nevar būt nekādu “brīvmācītāju” - tā vai citādi visi ir nākuši no konkrētas konfesijas vai draudzes un pārstāv arī Kristus Baznīcu kopumā. Savukārt Korālim mācītāja pilnvaras ir oficiāli atņemtas ar bīskapu kolēģijas lēmumu. Korālis gan uzskata, ka viņam ir tiesības būt mācītājam arī ārpus Baznīcas, jo ordinācija jeb garīgais svaidījums neesot no cilvēkiem, bet Dieva. Tāpēc neviena reliģiskā organizācija to nevarot atsaukt - ordinācijā dotais Dieva svaidījums mācītājam esot uz mūžu.

Vai nu tā būs, Korāļa kungs? Garīgais svaidījums patiesi nāk no Dieva, tomēr svarīga ir arī garīgā pēctecība, vecākajiem garīdzniekiem uzliekot rokas un ordinācijā nododot Dieva svaidījumu jaunajam kalpotājam. Vienlaikus viņam tiek piešķirtas arī pilnvaras pārstāvēt konkrētu Baznīcu. Tā kā Korāļa kungs ir izslēgts no LELB mācītāju saraksta un nav arī citas Latvijā reģistrētas kristīgas konfesijas garīdznieks, viņš var pārstāvēt tikai pats sevi un savu privātfirmu. Ak, jā - vēl taču ir Dievs. Reizēm tiešām Dievs aicina kalpošanā ar institucionālām Baznīcām nesaistītus cilvēkus, taču tie ir izņēmuma gadījumi un tad šādu cilvēku svaidījums ir visiem redzams un nepārprotams. Taču svaidījums var arī nebūt mūžīgs, ja svaidītais apzināti atsakās no Dieva žēlastības, dzīvodams grēkā vai sludinādams ar Kristus Evaņģēliju nesavienojamas mācības, tādejādi Dieva Dēlu no jauna sitot krustā un liekot apsmieklā (Ebrejiem 6:4-6). Šādā situācijā Dievs nav un nevar būt paša dotā svaidījuma ķīlnieks.

Šādā kontekstā rodas jautājums par Korāļa sniegto pakalpojumu garīgo nozīmi. Nešaubos, ka visus rituālus viņš veic, atbilstoši Baznīcas liturģijai, taču jautājums ir cits - vai tiem ir kāds garīgs spēks Dieva acīs? Protams, tie, kas meklē tikai skaistu rituālu, to arī saņems, taču cilvēkiem, kam svarīga arī rituāla garīgā nozīme, var nākties rūgti vilties. Īpaši tas attiecas uz tādām svētdarbībām kā laulība un kristība. Tiem, kas izvēlas Korāļa pakalpojumus, vispirms vajadzētu nopietni pārdomāt, ko īsti viņi vēlas saņemt? Ja kāds vēlas Dieva priekšā patiesi svētītu laulību, viņam jāsaprot, ka Korālis nav pilnvarots tādu pasludināt, jo Savas žēlastības dāvanas Dievs izvēlējies sniegt caur Viņa Baznīcu.

Spriežot pēc sarakstes ar klientiem brīvticīgo interneta vietnē, Korālis gatavs laulāt pilnīgi visus - ticīgus un neticīgus, kristītus un nekristītus, šķirteņus un laulības pārkāpējus. Korāļa pakalpojumu priekšrocība tiek īpaši uzsvērta - pretēji Baznīcai, viņš neprasa vispirms iziet pirmslaulību kursus, kurus vairums cilvēku nemaz nevēloties klausīties. Tas arī saprotams, jo solījumu būt kopā “līdz nāve mūs šķirs” mūsdienu cilvēks uzskata par nesaprātīgu un neizpildāmu. Kā raksta viena no Korāļa klientēm: “Kristīgajā baznīcā [..] laulāties drīkst tikai vienreiz, ko es nu galīgi nesaprotu un negribu pieņemt”. Bet Korālis vienmēr gatavs laipni pakalpot, jo nauda taču nesmird. Īpaši ironiski šādā kontekstā skan vārdi, kas rakstīti brīvticīgo mājas lapā: “Svini svētkus un jūties brīvs arī nākamajā rītā!”

Līdzīgi ir ar kristību. Paldies Dievam, šodien arvien vairāk visu konfesiju mācītāju pieprasa kristību kandidātiem vai bērna kristību gadījumā viņa vecākiem pirms tam iziet obligāto Bībeles kursu, lai viņi saprastu kristību patieso nozīmi. Jo kristība nav tikai rituāls, bet garīga nomiršana grēkam un augšāmcelšanās kopā ar Kristu atjaunotai dzīvei (Romiešiem 6:4). Taču pie Korāļa var “nokristīties” ikviens, pat tādi, kam ir pavisam atšķirīga izpratne par dievišķo. Ko tādā gadījumā vērts kristāmā solījums dzīvot kristīgu dzīvi vai audzināt kristītos bērnus ticībā Dievam? Pilnīgi neko. Tieši tāpēc šādiem rituāliem bez saistībām un pienākumiem ir milzīgs pieprasījums sabiedrībā un Korāļa pasūtījumu kalendārs ir aizpildīts gandrīz gadu uz priekšu. Korālis apkalpo tos, kam “nav īpašas vēlmes ticēt tam, ko sludina baznīca”, bet kas tomēr vēlas saņemt kādu svētību “no augšienes”. Brīvmācītāja pakalpojumi šādiem ļaudīm ir kā amulets - lielākai drošībai un svētības garantijai.

Korālis sniedz arī citus garīdznieka pakalpojumus, piemēram, slimnieku un vientuļu cilvēku apmeklēšanu, tāpat “sarunas par dzīvi un tās jēgu”. Šos pakalpojumus varētu vērtēt kā savdabīgus psihoterapijas seansus, ja ne fakts, ka Korālis tā laikā piedāvā arī Svēto Vakarēdienu un privātu grēksūdzi. Tas liek jautāt, ko cilvēki īsti saņem šādā Vakarēdienā? Vai tā patiesi ir savienošanās ar Kristus miesu un asinīm Bībeles izpratnē (1.Korintiešiem 10:16)? Ņemot vērā Korāļa klientu loku, iespējams, ka Vakarēdiens tiek dots arī cilvēkiem, kas pat nesaprot, ko īsti bauda. Taču tādā gadījumā Vakarēdiens šiem ļaudīm būs nevis svētība, bet sods, ja tie “neizšķir Kristus miesu” (1.Korintiešiem 11:29). Tāpat, vai Korālis maz ir pilnvarots pieņemt privātu grēksūdzi un pasludināt grēku piedošanu?

Korāļa pakalpojumu klāstā ir arī privātdievkalpojumi, kas definēti kā “slēgta tipa dievkalpojumi noteiktai ģimenei, dzimtai cunftei, ložai, jeb privātmesa šauram cilvēku lokam”. Norāde uz ložu liek domāt par iespējamiem dievkalpojumiem masonu brālībai, kuru mācība ir pret kristīgo Baznīcu vērsta. Savukārt privātmesas pieminēšana rada aizdomas, ka “luterānis” Korālis gatavs celebrēt katoļu mesu. Nebūtu arī brīnums, jo Korālis manīts dievturu saietos un aizraujas ar hinduisma un budisma filozofiju. Par to liecina arī frāze viņa blogā: “Izturēsimies pret dzīvniekiem tā, it kā mēs nākamajā dzīvē piedzimtu kādā no viņu ķermeņiem“. Nav noliedzams, ka kristietim pret visu Dieva radību jāizturas ar atbildību, taču runas par reinkarnāciju dzīvnieku ķermeņos liek jautāt, vai Korāli vispār var uzskatīt par kristieti?

Daži vārdi būtu sakāmi arī par Korāļa aizraušanos - fotogrāfiju. Korāļa firma piedāvā kāzu, kristību un citu notikumu fotosesijas. Šajā biznesā iesaistīta visa Korāļu ģimene. Taču ir kāds “bet”. Līdzās notikumiem un dabas fotogrāfijām Korāļa īpašā kaisle ir erotiskā fotogrāfija, kas bija viens no iemesliem, par ko viņš savulaik tika atstādināts no mācītāja amata. Piekritīsiet - šāda aizraušanās mācītājam ir dīvaina un pagalam nepiemērota. Ņemot vērā, ka Korālis ir visai izskatīgs vīrietis, tas var radīt liekus pārpratumus. Pats Korālis gan uzskata, ka fotogrāfam nedrīkst būt nekādi tabu un teoloģija jānodala no mākslas. Taču tādā gadījumā arī kristietis aktieris varētu filmēties atklāti seksuālās ainās kino vai kristietis dejotājs strādāt striptīza klubā. Vai arī kristietis fotogrāfs bildēt pornožurnālam. Korāļa kolekcijā ir arī mākslinieciski aktu foto, kurus varbūt varētu pieskaitīt lielajai mākslai, taču ne jau erotiskās fotogrāfijas, kuru mērķis ir pavisam cits. Nez vai ko tādu kristietim vajadzētu darīt.

Lieki teikt, ka visi Korāļa pakalpojumi maksā naudu, turklāt ne mazu. Ar izcenojumiem gan nekur atklātībā iepazīties nevar, tomēr Korāļa mājas lapā atrodama piezīme, ka pakalpojumi varētu būt dārgāki nekā Baznīcā. Tas tiek pamatots ar to, ka Korāļa firmai būšot jāmaksā tikai vienu reizi, kamēr Baznīcai nāksies ziedot visu mūžu. Šis atgādinājums vīd cauri visiem Korāļa rakstiem un intervijām. Vai nu bijušais mācītājs nesaprot vai izliekas nesaprotam ziedošanas garīgo nozīmi, visu skatot tikai caur merkantilu biznesa prizmu. Bībele teic, ka “priecīgu devēju Dievs mīl” (2.Korintiešiem 9:7). Ja kādam ziedojums ir smaga nasta, ko jādod sakostiem zobiem, tad labāk ir nedot neko, jo tas nenesīs viņam nekādu svētību. Tomēr, ja kristietis uzskata draudzi par savu garīgo ģimeni, par kuru viņš jūtas atbildīgs un kuras uzturēšanā vēlas piedalīties, ir tikai normāli, ka cilvēki ziedo ar prieku un pateicoties Dievam. Ne jau Dievam vajadzīgi mūsu ziedojumi, bet mums pašiem - lai Viņš varētu mūs svētīt.

Šī raksta mērķis nav ne nomelnot Valteru Korāli, ne “reklamēt” viņa brīvticību. Droši vien saskarsmē ar sabiedrību viņš ir pavisam jauks cilvēks. Šī publikācija nav arī nevienas Baznīcas, organizācijas vai Korāļa biznesa konkurentu pasūtījums. Patiesi kristieši tāpat nekad neizmantos Korāļa pakalpojumus un viņš uz to arī nemaz necer. Korāļa klienti vienmēr būs ļaudis, kas nevēlas nopietnas attiecības ar Kristu un Viņa Baznīcu. Taču viņu vidū var gadīties arī tādi, kas tikko sākuši savu ticības ceļu un vēl ir garīgi nezinoši un vāji ticībā. Viņu dēļ ir šis raksts, lai brīdinātu šos cilvēkus no garīgas pievilšanas. Korālis jums sola to, ko nav pilnvarots sniegt. Tas liek uzdot jautājumu, vai viņa biznesā nav saskatāmas klientu maldināšanas pazīmes un šajā lietā nebūtu jāiejaucas Patērētāju aizsardzības centram. Protams, pseidogarīgus rituālus jūs saņemsiet, taču cilvēkiem būtu skaidri jāzina, ka Korālim nav nevienas Baznīcas pilnvaras ko tādu veikt, tādēļ viņa sniegtie pakalpojumi no teoloģiskās prakses viedokļa ir apšaubāmi, bez garīgas autoritātes un spēka. Tas ir tikai un vienīgi bizness.

Tomēr labā ziņa ir tā, ka Dievs Valteru Korāli nav atstājis. Dieva žēlastība ir tik neizmērojama, ka apklāj pat tos, kas kļuvuši Viņam neuzticīgi un nomaldījušies no patiesības atziņas. Pirms pāris gadiem šo rindu autors, lūdzot Dievu par garīgo atmodu Latvijā, sirdī saņēma pamudinājumu īpaši lūgt par kalpotājiem, kas sarūgtinājumā pametuši savu Baznīcu un šobrīd nodarbojas ar destruktīvu, kristīgajai mācībai neatbilstošu darbību. Ticiet vai nē, bet starp citiem Svētais Gars minēja arī Valtera Korāļa vārdu. Tas nozīmē, ka Dieva nav atmetis šim cilvēkam ar roku. Todien Dieva Gars atklāja, ka visi šie “noklīdušie” kalpotāji būs Viņam ļoti nepieciešami, kad Latvijā sāksies atmoda un tūkstošiem cilvēku nāks pie Kristus. Tad visiem, kas reiz saņēmuši Dieva aicinājumu, būs atkal jāstājas savā vietā un jākalpo līdzcilvēkiem. Ikvienam, kurš šodien apzinās un saprot šo vajadzību, jālūdz par bijušajiem kalpotājiem, kas nomaldījušies no patiesības, lai Dievs par tiem apžēlotos un dotu iespēju atgriezties.

Līdzīgie raksti:

Nekas nav atrasts